Pirmdiena,
20. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Ministru prezidenta Māra Kučinska uzruna Saeimā 2017. gada 25. oktobrī


Ministru prezidents
25.10.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! 

Cienījamās deputātes, godātie deputāti, ministri, dāmas un kungi!

Gads tuvojas beigām un, kā parasti šajā laikā, Saeimai ir jāpieņem lēmums par nākamā gada valsts budžetu. Šis jau ir otrs manis vadītās valdības budžeta projekts, kurš pilnībā balstās valdības deklarācijā noteiktajās prioritātēs. Jau ir publiski nosauktas 2018. gada valsts budžeta galvenās prioritātes un tās ir: veselības aprūpe, demogrāfijas politika un valsts drošība. 

Sākšu ar pēdējo, bet noteikti svarīgāko. Nākamā gada budžetā valsts aizsardzībai paredzēts novirzīt 2% no iekšzemes kopprodukta. Tas bija solījums, kuru Latvijas valdība deva saviem rietumu sabiedrotajiem un partneriem jau pirms vairākiem gadiem. Ir mainījušās valdības, ir mainījušās deklarētās prioritātes, bet solījums tika turēts. Tas liecina par Latvijas Saeimas deputātu un to apstiprināto valdību politisko briedumu un spēju nepalikt savu partiju interešu lokā, brīžos, kad runa ir par Latvijas drošību un arī likteni. Lēmums palielināt valsts aizsardzības budžetu līdz NATO standartu noteiktajam līmenim noteikti paaugstinās Latvijas, kā uzticama partnera, reputāciju mūsu sabiedroto acīs, un mēs varēsim cerēt uz viņu atbalstu arī turpmāk. Lieki būtu piebilst, ka sabiedroto atbalsts Latvijai ir vitāli nepieciešams. Protams, jāuzsver arī to, ka aizsardzības budžeta palielināšana ir sava veida izaicinājums Aizsardzības ministrijai. Nauda jātērē saprātīgi un tikai ar vienu mērķi - Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanu. Esmu pārliecināts, ka aizsardzības nozares vadītāji apzinās, ka valstij ir arī daudz citu prioritāšu un tāpēc viņiem jāstrādā iespējami efektīvāk, lai sabiedrībai ne mirkli nerastos šaubas par aizsardzības budžeta tēriņu lietderību.

Vēl viena gadiem piesauktā daudzu valdību prioritāte ir bijusi demogrāfijas politika jeb pavisam konkrēti, dzimstības veicināšana. Runu allaž ir bijis daudz, bet darbu pavisam maz. Negribu izteikt pārmetumus nevienai no iepriekšējām valdībām, jo tas ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem jebkurai valdībai, neatkarīgi no tās ideoloģiskās ievirzes. Uzsākot jebkuru diskusiju par demogrāfijas jautājumiem, agri vai vēlu mēs nonākam pie naudas jautājuma.
Paldies Demogrāfijas lietu centram par neatlaidīgu šī jautājuma aktualizēšanu,- pēc garām debatēm par nākamā gada demogrāfijas politikas prioritāti tika noteikta trešā bērna politika. Tam budžetā ir paredzēts arī nepieciešamais finansējums. Paldies arī Labklājības ministrijai par iesaisti un līdzdalību labākā konkrētā risinājuma izstrādē, garantējot, ka, mainot atbalsta sistēmu nebūs neviena zaudētāja, vienlaikus saglabājot sākotnējo ideju, ka par trešo nepilngadīgo bērnu ģimene ik mēnesi saņems ievērojami lielākus pabalstus.

Skaidrs, ka ar to ir par maz, jo skeptiķi ironiski atgādina, ka pirms trešā bērna ir jāpiedzimst pirmajam un otrajam. Viņiem ir taisnība un jebkurai valdībai darba būs atliku likām. Demogrāfijas politiku noteikti ir jāskata daudz plašākā kontekstā, saistot to ar ekonomikas politiku, mājokļu politiku, izglītības un veselības aprūpes sistēmām. Māmiņu kluba vadītāja Sandija Salaka vakar Latvijas Radio sacīja, ka jaunas sievietes vēlas radīt bērnus, bet ir dažādi šķēršļi, kas viņas attur no lēmuma pieņemšanas. Es sapratu, ka šie šķēršļi nav saistīti tikai ar finansēm. Domāju, ka Demogrāfijas lietu centram jāidentificē visi šie traucēkļi un jānāk klajā ar priekšlikumiem to novēršanai. Varbūt daudzos gadījumos tas nemaz neprasa lielus finansiālos līdzekļus.

Nozare, kuru varētu dēvēt par nākamā gada valsts budžeta prioritārāko prioritāti ir veselības aprūpe. Finanšu ministre visu 2018. gada budžetu nosauca par veselības aprūpes veicināšanas budžetu. Viņai var piekrist, jo nākamā gada budžetā veselības nozarei ir paredzēts piešķirt vairāk kā vienu miljardu eiro. Summa ir liela, bet arī nozares vajadzības ir lielas. Spiediens no dažu sociālo partneru puses palielināt veselības budžetu neapsīkst, bet tas ir lielākais, kādu mēs šobrīd varam atļauties. Veselības aprūpes sistēma brēc pēc reformām, tāpēc tiek ieviests arī jauns sistēmas finansēšanas modelis, kurā pakalpojumu klāsts veselības aprūpē tiek saistīts ar sociālajām iemaksām. Ja mēs vēlamies veidot solidāru un taisnīgu sabiedrību, mums nav citas izejas. Sociālo iemaksu esamība vai neesamība ir taisnīguma kritērijs.

Liela nauda ir liela atbildība. To ir jāsaprot gan Veselības ministrijas vadībai, gan visiem nozares iestāžu vadītājiem un arī tās viedokļu līderiem, kuri bieži eksponējās dažādos interneta portālos un preses izdevumos. Krīze veselības aprūpes nozarē nav beigusies, bet iespējas sekmīgi turpināt reformas, līdz ar finansējuma palielinājumu, ir pieaugušas. Sabiedrība gaida pozitīvas pārmaiņas un viņai ir tiesības to darīt. Veselības aprūpes sistēmai ir nepieciešama efektīva un kompetenta pārvaldība, nepakļaujoties kuluāru sarunās panāktajiem lēmumiem vai korporatīvajām grupām. Pats ir svarīgākais ir pacients, cilvēks, kurš tiekas ar savu ārstējošo ārstu un kuram māsiņa paņem, piemēram, asins analīzes. Šie cilvēki ir veselības aprūpes patiesā seja, viņi ir jāciena un jālolo. Runāšana par dažu veselības aprūpes iestāžu administratīvo vadītāju algām brīžiem izklausās pēc provokācijas. Dakteru trūkst, māsu trūkst, bet naudas iestāžu vadītāju algām netrūkst. Tas ir ačgārni. Ceru, ka ministrijai pietiks jaudas un kompetences virzīt uz priekšu reformu procesu, nezaudējot visu labo, kas sistēmā jau ir izveidots.

Šis gads Latvijas tautsaimniecībai līdz šim ir bijis ļoti veiksmīgs. Ekonomikas izaugsmes temps ir sasniedzis, vai pat pārsniedzis, 4%.  Jāatzīst, ka tas ir saistīts ar Eiropas struktūrfondu apgūšanu, tomēr līdzās tam uzlabojas arī situācija eksporta tirgos, pieaug iekšējais patēriņš un kreditēšana. Makroekonomiskā situācija ir stabila, mums ir salīdzinoši zems valsts parāds un sabalansēta maksājumu struktūra. Latvija attīstās un, ja esošais attīstības temps saglabāsies arī 2018. gadā, mēs varēsim runāt par valsts ekonomisko izrāvienu. Tā mērķis ir iespējami ātrāk sasniegt ES dalībvalstu vidējo dzīves līmeni, kas nobremzētu Latvijas iedzīvotāju ekonomisko emigrāciju un veicinātu aizbraucēju atgriešanos.  

Brīžiem atskan balsis, ka Latvijas ekonomika attīstās pārāk strauji un mēs tuvojamies jaunai krīzei. Šīs balsis mēģina atsaukt atmiņā 2008. gada notikumus. Tam ir grūti atrast faktoloģisku pamatu, jo šogad makroekonomikā nav atrodamas lielas attīstības disproporcijas un ekonomikas ievainojamības riski ir zemi. Mēs varētu veidot uzkrājumus, bet tad mums nebūtu papildu līdzekļu sociāli jūtīgajām nozarēm, pirmkārt veselības aprūpei. 
 
Saeimas pieņemtā nodokļu reforma dos papildu stimulu Latvijas tautsaimniecības attīstībai, un pēc dažiem gadiem mēs sāksim veidot rezerves, kas vairos mūsu drošību. 

Nākamā gada budžets ir Saeimas vēlēšanu gada budžets, bet tajā nav ne piles populisma. Tāpēc tas ir taisnīgs attiecībā pret visu Saeimā pārstāvēto partiju deputātiem. Zinu, ka jūs esat valstsvīri, kuri prot pieņemt drosmīgus lēmumus.

Aicinu Latvijas Republikas Saeimas deputātus atbalstīt valsts 2018. gada budžetu pirmajā lasījumā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti