viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

LMT un Lattelecom apvienošanas ēnas puses – vai KPMG piedāvā radīt telekomunikāciju “Frankenšteinu”?  9


Jūlija Jerņeva,
Konkurences tiesību advokāte, advokātu biroja VILGERTS partnere

21.09.2017

ĪSUMĀ

  • Bieži pieminētā Eiropas valstu tendence konsolidēt telekomunikāciju uzņēmumus lielākoties ir novērojama vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Tā visbiežāk ir vienkārša uzņēmumu reorganizācija,  kuras laikā no divām juridiskām personām tiek izveidota viena.
  • Publiskajā komunikācijā nekas nav dzirdams par to, ka cita veida lielo uzņēmumu apvienošanās no konkurences iestāžu puses tiek vērtētas pretrunīgi un darījumi lielākoties tiek atļauti vien ar bargiem saistošajiem nosacījumiem.
  • Ja patiesi nonāks līdz LMT un Lattelecom apvienošanai, visticamāk būs jāsaskaras ar tādiem konkurences iestāžu nosacījumiem, kas "izrauj miesai gabalu" – tātad liek pārdot vai atteikties no kāda būtiska biznesa daļas, piemēram, pārdot vai atteikties no kāda būtiska pakalpojumu portfeļa.
  • Maz ticams, ka šobrīd esošās infrastruktūras un tehnoloģiju piespiedu zaudējums palīdzēs apvienotajam LMT un Lattelecom kļūt par tirgus un inovāciju līderi.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-8


Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -8

Jau pavisam drīz Ministru kabinets lems par Latvijas valsts kā akcionāra rīcību uzņēmumos Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un Lattelecom. Pastāv risks, ka lēmums tiks balstīts KPMG ieteikumos, kas idealizē uzņēmumu apvienošanu, ignorējot vai noklusējot, ka apvienošanas rezultātā šiem uzņēmumiem var nākties atdalīt stratēģisku infrastruktūru, kas bīstamo seku dēļ salīdzināma ar “gaļas gabala izraušanu no miesas”.

Viens no visbiežāk dzirdamajiem argumentiem, vētījot apvienošanās iespējamās priekšrocības, ir atsauce uz Eiropā it kā bieži novērojamu telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās tendenci. Taču nav skaidrs, kādēļ publiski netiek runāts par divām ļoti būtiskām lietām. Pirmkārt, tik bieži pieminētā Eiropas valstu tendence konsolidēt telekomunikāciju uzņēmumus lielākoties ir novērojama vienas uzņēmumu grupas ietvaros. Tā visbiežāk ir vienkārša uzņēmumu reorganizācija,  kuras laikā no divām juridiskām personām tiek izveidota viena. Otrkārt, publiskajā komunikācijā nekas nav dzirdams par to, ka cita veida lielo uzņēmumu apvienošanās no konkurences iestāžu puses tiek vērtētas pretrunīgi un darījumi lielākoties tiek atļauti vien ar bargiem saistošajiem nosacījumiem.

Neizbēgamās apvienošanās sekas – uzņēmuma daļas, infrastruktūras vai klientu bāzes zaudēšana

Gadījumos, ja uzņēmumu apvienošanās rezultātā rodas vai nostiprinās dominējošais stāvoklis, Konkurences padome ir tiesīga atļaut šādu uzņēmumu apvienošanos pie nosacījuma, ka izvirza uzņēmumiem kādu no divu veidu nosacījumiem. Tie ir – uzvedību koriģējošie nosacījumi (piemēram, noteiktu laiku patērētājiem nodrošināt pietiekamu izvēli kādā noteiktā jomā) vai uzņēmumu struktūru mainošie nosacījumi (liek pārdot vai atteikties no kāda būtiska biznesa).

LMT un Lattelecom gadījumā izpildās likumā minētais negatīvais scenārijs. Turklāt ir skaidrs, ka, ņemot vērā augsto tirgus koncentrāciju, respektīvi nelielo konkurentu skaitu Latvijas telekomunikāciju tirgū, mazāk sāpīgie jeb uzvedību koriģējošie nosacījumi netiks izvēlēti. Gan Eiropas Komisijas, gan Konkurences padomes ieskatā tie atzīti par neefektīviem, ja apvienojas ekonomiski giganti.

Tādējādi, ja patiesi nonāks līdz LMT un Lattelecom apvienošanai, visticamāk būs jāsaskaras ar tādiem konkurences iestāžu nosacījumiem, kas "izrauj miesai gabalu" – tātad liek pārdot vai atteikties no kāda būtiska biznesa daļas, piemēram, pārdot vai atteikties no kāda būtiska pakalpojumu portfeļa u.c.

Eiropas pieredze jeb Vai tiešām vērts uzkāpt uz tā paša grābekļa?

Lai gan cilvēku dabā nav mācīties no citu kļūdām, domājot par iespējamo abu uzņēmumu apvienošanu, akcionāriem būtu vērts apsvērt darījuma iespējamās sekas un bez konsultantu radītās eiforijas palūkoties uz citu nozares uzņēmumu apvienošanās pieredzi. Kā jau minēju ievadā, daudziem uzņēmumiem apvienošanās līdzi ir nesusi ievērojamus ierobežojumus, kas būtiski mazinājuši darījumu izdevīgumu.

Tā, piemēram, pērn apvienojoties Nīderlandes sakaru operatoriem Vodafone (Ziggo) un Liberty Global, apvienotajam uzņēmumam nācās pārdot savu privāto klientu fiksēto balss līniju biznesu, tostarp klientu bāzi valstī. Itālijas uzņēmumiem Vivendi un Telecom Italia Eiropas Komisija, novēršot apvienotā uzņēmuma iespējas paaugstināt cenas par vairumtirdzniecības pieeju ciparu virszemes televīzijas tīklam, pieprasīja pārdot Telecom Italia meitasuzņēmuma Persidera daļas, kas nodrošināja televīzijas kanālu pārraidi Itālijā. Savukārt PT Portugal un Altice apvienoties bija atļauts vienīgi ar nosacījumu, ka Altice pārdotu visu savu Portugāles biznesu (meitasuzņēmumus Cabovisão un ONI). Tik barga nosacījuma mērķis bija novērst jebkādu Altice un PT Portugal biznesa pārklāšanos Portugālē, jo konkurences iestādei bija bažas, ka apvienošanās iznīcinātu spēcīgo konkurenci tirgū un varētu tikt paaugstinātas pakalpojumu cenas Portugālē. Arī Spānijas uzņēmumiem Jazztel un Orange apvienojoties, nācās pārdot būtisku biznesa daļu, lai novērstu situāciju, ka, uzņēmumiem apvienojoties, tirgū krasi samazinās konkurence un Spānijas patērētājiem sadārdzinās fiksētā interneta pakalpojumu cenas, pusēm tika uzlikts par pienākumu pārdot optiskās šķiedras tīklu, kas aptvēra būtisku daļu no piecām lielākajām Spānijas pilsētām.

Apvienotā uzņēmuma klientu bāzes, infrastruktūras vai kapitāldaļu izpārdošana ir saudzīgākās no iespējamiem scenārijiem. Nereti apvienošanās darījumi tiek pilnībā aizliegti. Tā, piemēram, 2016. gadā Eiropas Komisija aizliedza Hutchison 3G UK un Telefonica UK apvienošanos. Komisija uzskatīja, ka darījums būtu pretrunā ar Lielbritānijas patērētāju interesēm, kā arī kopumā kaitētu Apvienotās Karalistes telekomunikācijas nozarei. Komisijai bija nopietnas bažas par to, ka abu uzņēmumu apvienošanās gadījumā patērētājiem neizdosies atrast pakalpojumu komplektus, kas atbilstu viņu vajadzībām (piemēram, neietverot nevajadzīgus pakalpojumus) vai šo komplektu cenas būs neizdevīgākas. Turklāt, samazinoties konkurencei, tiktu kavēta inovāciju un tīkla infrastruktūras attīstība, un šī attīstības aizkavēšana īpaši skartu strauji mainīgos tirgus segmentus.

Telia apvienošanās veiksmes stāsti – fikcija

Par spīti Telia entuziasmam, uzstājībai un atsaucēm uz it kā veiksmīgu apvienošanās pieredzi jāuzsver divi apstākļi. Pirmkārt, Telia jau ir bijusi ne pārāk veiksmīga pieredze ar divu lielu operatoru apvienošanu – 2015. gadā Dānijā nācās atteikties no TeliaSonera un Telenor apvienošanās. Lai saņemtu konkurences uzrauga piekrišanu darījumam, puses pat bija piedāvājušas tādu risinājumu, kas paredzēja līdz pat 40% TeliaSonera-Telenor kopējās infrastruktūras pārdošanu jaunajam operatoram. Tomēr uzraugs neuzskatīja šādu risinājumu par pietiekamu, lai kliedētu bažas par to, ka darījums veicinās inovāciju un izvēles iespēju samazināšanos patērētājiem, kā arī palielinās pakalpojumu cenas.

Otrkārt, Telia pārstāvju bieži minētais veiksmīgais Igaunijas piemērs nav nemaz salīdzināms ar Latvijas situāciju – Igaunijā Telia nevis ieguva kontroli pār telekomunikācijas uzņēmumiem, bet gan reorganizēja jau iepriekš tai pilnībā piederošus uzņēmumus. Savukārt Latvijā LMT un Lattelecom ir savstarpēji neatkarīgi uzņēmumi, konkurenti. Latvijai piedāvāta apvienošanās iznīcinās to konkurenci, kuras starp diviem pieminētajiem Telia Igaunijas meitas uzņēmumiem nemaz nav bijis. Līdz ar to atsauce uz Igaunijas pieredzi ir nevietā.

LMT un Lattelekom apvienošana –  ceļš uz zaudētām biznesa iespējām un kuslu telekomunikāciju "Frankenšteinu"

Leģendām apvītajā KPMG vīzijā par LMT un Lattelecom apvienošanu ir virkne neatbildētu jautājumu, kas viennozīmīgi būtu jāņem vērā, lemjot par abu uzņēmumu tālāko likteni. Piemēram, kāds būs scenārijs, ja apvienošanās patiešām tiks atļauta, tikai uzņēmumiem atsakoties no daļas esošās infrastruktūras vai aizejot no konkrēta tirgus? Vai apvienošanās idejas autori maz apzinās to, ka piespiedu kārtā var nākties pārdod kabeļu tīklus, un vai ir domājuši par to, vai šādā gadījumā maz būs iespējams turpināt sniegt TV pakalpojumus? Ja šādas iespējas nav, kādēļ apvienošanās tiek spītīgi pamatota ar nepieciešamību konkurēt ar Netflix vai ar TV operatoriem? Tāpat nav izslēgts, ka konkurences iestādes lems par labu esošā mobilā tīkla infrastruktūras (vai tā daļas) pārdošanai. Vai iniciatori apzinās, ka tādā gadījumā šobrīd kultivētais apvienošanās skaidrojums par tās nepieciešamību 5G tīkla ieviešanai vairs nebūs relevants?

Ir jāsaprot, ka Konkurences padome, lemjot par nosacījumiem, kas ļaus ierobežot apvienotā uzņēmuma dominanci tirgū, nekoncentrēsies uz "pagātnes tirgiem", bet vērtēs to, kā nodrošināt konkurenci tur, kur šobrīd ir un tuvākajos gados būs klientu pieprasījums. Tādēļ apvienošanās nosacījumi viennozīmīgi darījuma dalībniekiem būs nepārprotami "sāpīgi". Maz ticams, ka šobrīd esošās infrastruktūras un tehnoloģiju piespiedu zaudējums palīdzēs apvienotajam LMT un Lattelecom kļūt par tirgus un inovāciju līderi.

Šobrīd gan LMT, gan Lattelecom ir stabili nozares līderi – apvienošanās rezultātā viennozīmīgi tiks iegūts telekomunikāciju "Frankenšteins", kas diezin vai būs tikpat veikls un izdarīgs kā konkurenti (vai, kā tiek solīts, pat pārspēs tos).

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'konkurence  

  Ieteikt:  +2
-8

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (9)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 9
 

Jurists
Iesaka:  +8  -3

Interesenti, kāds ir Bindes maksātais honorārs cien. advokātei par šo objektīvo, galīgi ne Bindes interesēs pausto viedokli? Ja kundze tik labi pārzina telekomunikāciju nozari, varbūt jāņem štatā LMT, nevis jātēlo neatkarīgā eksperte. Interesanti, vai apmaksātā eksperte būtu gatava likt galvu ķīlā, ka apvienošanās ceļā tiks iegūts Frankenšteins?

22.09.2017 09:04:35

audzere
Iesaka:  +6  -1

protams, ka konkurenti tagad ir nobijušies, jo Latvijā varētu tapt liels un vērtīgs uzņēmums, kas te noturētu vadošās pozīcijas un ārzemju telekomumiem tad būtu arvien grūtāk konkurēt.

22.09.2017 09:26:37

Binde
Iesaka:  +5  -1

Bindes emisaru gaudošana, un pie tam vēl valsts portālā, kas kam samaksāja, jeb kas kam ir draugs, ka šī \\\"objektīvā\\\" informācija šeit parādījusies.

22.09.2017 09:27:26

advokātiņi pakalpiņi
Iesaka:  +4  -3

vispār jau ļoti dīvaini, ka valsts oficiālais porāls publicē šādu pretvalstisku viedokli. nevis atbalsta vitējo uzņēmumu stiprināšanu, bet gan iestājas par saškeltību un nevajadzīgu iekšējo konkurenci. jādomā taču ir par nākotni.

22.09.2017 09:36:24

RU intereses
Iesaka:  +4  -2

Juriste taču strādā Šķēles un viņa Krievijas partneru interesēs. Krievijas āža kāja kārtējo reizi aiz visa šitā sāv. Žēl, ka šādu cilvēku lobētas intereses pārstāv arī LV medijos. Vai kārtējo reizi nopirkts raksts?

22.09.2017 10:11:05

Reinis
Iesaka:  +5  -1

Binde atradis sev darba tiesību aizstāvi. Visa šī ņemšanās ar LMT un Lattelecom apvienošanu/neapvienošanu drīzāk izskatās pēc cīņas par amatiem, nevis racionāla lēmuma izvērtēšana.

22.09.2017 10:16:08

safabricējums
Iesaka:  +5  -1

vispār ļoti daudzām kļūdām piebārstīts reklāmraksts. Lattelecomam ja, kas tad jau šobrīd pieder daļa Latvijas Mobilā telefona, kāda te vēl neatkarība.Abi uzņēmumi ir cieši saistīti, bet nevar kopā darīt daudzas lietas, ko varētu, ja būtu vienā uzņēmumā. Jau šobrīd sākam būtiski atpalikt no Eiropas interneta ātruma un sakaru ziņā. Kā interesēs vispaŗ ir noraut podā Lattelecom un LMT apvienošanos?

22.09.2017 10:17:50

kas par desām
Iesaka:  +5  -1

gribētu gan autorei pajautāt, kāpēc uzņēmumi tad visā pasaulē un Eiropā tajā skaitā šajā nozarē tā vēlas apvienoties, ja tas viņiem esot tik neizdevīgi, kā autore te mēģina iestāstīt. Tas ir loģiskas attīstības jautājums - telekomunikāciju jomā šobrīd vajadzīgas milzīgas invetīcijas, lai paplašinātu tīklu jaudu - datu apjomi aug ģeometriski, esošie tīkli to vienkārši nespēj pavilkt. Tāpēc nebrīnaties, ka LMT arvien biežāk ir grūti kādu sazvanīt utt.. uzņēmums nespēj tikt līdzi apjomu pieaugumam. Ja viss paliks kā līdz šim, tad viennozīmīgi cietīsim mēs mazie cilvēciņi. Mazajiem oligarhiņiem savos kabinetos uz mums uzpļaut, viņi tikai par amatiem un izsmeļamo naudiņu rūpējas.

22.09.2017 10:24:32

kurmis
Iesaka:  +2  -1

Vai tiešām tik slikti iet, ka advokātu birojam VILGERTS par maksu jāsāk tirgot viedokļa rakstiņi priekš Bindes? Tik tendenciozi virsraksti, ko "advokāte" izmantojusi rakstā, nerada ticību šim birojam kā ekspertiem.

22.09.2017 13:35:42

 
1 Kopā: 9
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti