Pirmdiena,
25. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Ko jūlijs dod, to augusts atņem


Pēteris Strautiņš,
makroekonomikas eksperts

08.09.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Gandrīz katru gadu vasara atnes mums sezonālu deflāciju, cenas pret iepriekšējo mēnesi gandrīz vienmēr samazinās augustā, visbiežāk arī jūlijā. Kopējais cenu kritums šajā laikā parasti ir nedaudz mazāks par procentu. Šogad jūlijā ar tā 0.7% mēneša deflāciju deflācijas krējums tātad lielā mērā bija nosmelts. Turklāt laika apstākļi šogad nebija tādi, kas veicinātu ļoti izteiktu pārtikas cenu kritumu. Tāpēc augustā cenu kritums mēneša griezumā bija vien 0.2%. Tā kā pērn augusta deflācija turpretim ļoti “garšīga”, šoreiz šajā mēnesī gada inflācija atkal pakāpās no šī gada zemākā punkta jūlijā (2.7%), sasniedzot 3.1%. Tāpat kopējā cenu indeksa kritumu augustā mazināja diezgan straujais pakalpojumu cenu kāpums mēneša laikā — par 0.6%. Šim mēnesim tipiskākas būtu pakalpojumu cenu nelielas pārmaiņas uz augšu vai uz leju +0.1% līdz -0.1% diapazonā.

Preču un pakalpojumu gada inflācija šobrīd ir ļoti līdzīga — attiecīgi 3.0% un 3.2%. Sagaidāms, ka nākotnē šī starpība atkal palielināsies. Paātrinoties algu kāpumam, pakalpojumu sniedzējiem, tā teikt, nebūs, kur sprukt, izmaksas būs jāpārnes uz patērētājiem. Savukārt notikumi pasaules izejvielu tirgos apvienojumā ar augošo eiro kursu ir labvēlīgi preču cenu inflācijas mērenībai, augustā šajā ziņā situācija turpināja uzlaboties. Kopš februāra vidus Bloomberg izejvielu cenu indekss eiro izteiksmē ir samazinājies par 15.7%. Tas gan pagaidām neattiecas uz sviesta cenām, kuras Eiropā turpina kāpt.

Cenu kāpums ir viens no indikatoriem, kuri var liecināt par ekonomikas pārkaršanas riskiem, un tam rūpīgi jāseko. Nav šaubu, ka mūsu ekonomika ies cauri mēreni paaugstinātas inflācijas periodam. Vidēji patēriņa preces Latvijā pērn maksāja 87.3% no ES vidējā līmeņa, bet pakalpojumu cenas vien 53.7% no vidējā. Nav ne mazāko iespēju, ka šāda starpība saglabāsies, jo algu līmenim ir jāaug, lai padarītu ienākumus konkurētspējīgus Eiropas mērogā.

Ir ļoti svarīgi nesajaukt neizbēgamas ekonomikas strukturālas pārmaiņas, kas daudziem uzņēmumiem nenoliedzami būs nepatīkamas, ar vispārēju pārkaršanu, kas rada draudus labklājībai nākotnē. Šīs strukturālās pārvērtības nebūs mierīgs, plānveida process, kurā darba ražīgums harmoniski aug kopā ar algām. Šie notikumi drīzāk būs visai haotiski. Taču arī šajos satricinājumos var būt pozitīvais elements. Krasas pārmaiņas darba tirgū var "sapurināt" uzņēmumus, kuri ieslīguši pašapmierinātībā, vēlas bezgalīgi turpināt dzīvot tā, kā tie ir dzīvojuši līdz šim. Diskusijā par ekonomiku Latvijā uzmanība ir ļoti izteikti vērsta uz sabiedriskā sektora pienākumiem un atbildību, kas neapšaubāmi ir ļoti liela. Varbūt tas tāpēc, ka daudzi cilvēki, kuri publiski izsakās par ekonomiku, ir saistīti ar publisko pārvaldi, tajā notiekošā pētniecību un aprakstīšanu, viņi vislabāk saprot tieši šo realitātes daļu. Sabiedriskā diskusija par ekonomiku dabiski "organizējas" ap politiskiem lēmumiem, jo tie sniedz iespēju ar publisko intelektuāļu darba rezultātu ietekmēt tautsaimniecības attīstības gaitu vai vismaz radīt ietekmes ilūziju. Lai cik svarīga būtu politika, tās iespējas ir viegli pārspīlēt. Ļoti liela atbildība ir arī vadošajiem privātā sektora spēlētājiem, kuriem ir jāspēj paredzēt makroekonomisko procesu vispārējā gaita, veicot apsteidzošu pielāgošanos neizbēgamajām pārmaiņām konkurences vidē.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
LMT un Lattelecom apvienošanas ēnas puses – vai KPMG piedāvā radīt telekomunikāciju “Frankenšteinu”? 9
Viedokļi/Komentārs  21.09.2017
Ko jūlijs dod, to augusts atņem 
Viedokļi/Komentārs  08.09.2017
Šprotes ir mūžīgas 
Viedokļi/Komentārs  04.09.2017
Algu kāpums veicinās ražīguma kāpumu 
Viedokļi/Komentārs  28.08.2017
Vai Latvija ir tik bagāta, lai apvienotu LMT un Lattelecom? 
Viedokļi/Komentārs  16.08.2017
Bezdarbu samazinās celtniecība 
Viedokļi/Komentārs  15.08.2017
Sabiedrisko mediju uzdevums nav kalpot 
Viedokļi/Komentārs  10.08.2017
Sviests ar apdrošināšanu ceļ cenas 
Viedokļi/Komentārs  08.08.2017

 

PIEDALIES!


Fonds "Zemessargam.lv" uzsāk ziedojumu kampaņu "Palīdzot zemessargam, tu palīdzi sev", kuras ietvaros aicina iedzīvotājus ziedot nakts redzamības ekipējuma iegādei.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti