Otrdiena,
21. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Ugunsgrēks Slokā – trauksmes zvans Latvijai


Māris Simanovičs,
"Eco Baltia grupa" valdes priekšsēdētājs

13.07.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Bēdīgi slavenais ugunsgrēks nelegālajā atkritumu uzglabāšanas vietā Slokā sabiedrībai šķietami spilgti izgaismojis neapskaužamo situāciju, kurā šobrīd atrodas atkritumu apsaimniekošanas nozare Latvijā. Nozarei un tirgus situācijai mainoties un attīstoties, mums ir jābūt daudz elastīgākiem un spējīgākiem ātrāk reaģēt, pielāgojot jaunajai situācijai gan valsts vides politiku, gan ar to saistīto likumdošanu un normatīvos regulējumus. Esošajā likumdošanā šobrīd ir vairākas vājās vietas, kā arī kontroles mehānismu un instrumentu trūkums. Tieši šī iemesla dēļ atkritumu apsaimniekošanas joma kļuvusi par upuri negodprātīgiem darboņiem, kas savās interesēs ar skubu metas izmantot ikvienu robu tiesību aktos. Diemžēl uzraugošo institūciju darbība nenes cerētos augļus, jo to resursi un likumiskie instrumenti efektīvai cīņai ar negodprātīgiem un viltus uzņēmējiem nozarē ir visai ierobežoti.

Lai izskaustu darboņus, kuri cenšas nopelnīt, izmantojot esošā regulējuma nepilnības, pēc iespējas ātrāk būtu nepieciešams nozarei saistošos normatīvos aktus pielāgot aktuālajai tirgus situācijai un vajadzībām. Šobrīd, piemēram, ikviens, kam ir izsniegta B kategorijas atļauja piesārņojošas darbības veikšanai, mūsu valstī var ievest un uzglabāt teju jebkāda veida atkritumus neatkarīgi no tā, vai var garantēt šo atkritumu pārstrādi. Iespējamie riski šajā gadījumā ir acīmredzami – ievestā materiāla kvalitāte var būt dažāda, turklāt to ne vienmēr izdodas pārdot tālāk. Ikdienā, strādājot atkritumu pārstrādes jomā, šādas situācijas ir nācies novērot visai bieži – naskie pašmāju importētāji nereti mēģina pārdot pārstrādei nelietojamu materiālu. Ja Eco Baltia grupas ražotnes, kas ir lielākais legālais pārstrādātājs Latvijā, to neatzīst par labu esam, uzpircējs kļūst par savas rūpalas ķīlnieku. Lai neiedzīvotos milzu zaudējumos un tiktu vaļā no 2000 tonnām pārstrādei nelietojamiem atkritumiem, ne viens vien ir gatavs  tos nobēdzināt mežā vai nelegālā krātuvē. Diemžēl esošā sistēma pret šādiem pārkāpumiem ir ļoti saudzīga, un vainīgais salīdzinoši viegli var izvairīties no soda. Turklāt par pārkāpēja rīcības sekām agri vai vēlu ir gatava parūpēties valsts, utilizējot ievestos atkritumus par nodokļu maksātāju naudu.

Ugunsgrēks Slokā, manuprāt, ir pagrieziena punkts, indikators, kas apliecina – valsts ilgāk vairs vilcināties nedrīkst. Ir īstais brīdis, lai kritiski izvērtētu esošās sistēmas veiktspēju, tās nepilnības un vājās vietas, kā arī ieviestu nepieciešamos uzlabojumus, kas ļautu sodīt likumpārkāpējus un novērst līdzīgu gadījumu atkārtošanos nākotnē. Pretējā gadījumā nav šaubu, ka negodprātīgi darboņi neseno ugunsgrēku Slokā izmantos kā precedentu savā labā un vieglas peļņas nolūkos mūsu valsts tiks pārvērsta par Eiropas atkritumu izgāztuvi. Viens no risinājumiem varētu būt – ļaut otrreizējai pārstrādei paredzētos materiālus no ārvalstīm ievest tikai tiem uzņēmumiem, kuri var nodrošināt un garantēt importēto atkritumu pārstrādi. Šāds mehānisms pasargātu ne tikai valsts kasi no neplānotiem zaudējumiem, bet aiztaupītu galvassāpes par nelegālo darbību atstātajām sekām uz vidi.

Spekulācijas ar pārrobežu pārvadājumiem ir tikai viena no jomām, kurā atspoguļojas kontroles trūkums valstiskā līmenī. Arī atkritumu savākšanā vērojama virkne nejēdzību un likuma pārkāpumu. Kaut arī nozare pamazām tiek sakārtota, joprojām 10% pašvaldību atkritumu savākšanu nodrošina operatori bez iepirkuma konkursa. Lielākoties pakalpojumi tiek sniegti par krietni augstāku cenu nekā citiem spēlētājiem, un tikai niecīga daļa reģionā savākto atkritumu nonāk uzglabāšanas poligonā – vairums vēlāk atrodas nelegālās atkritumu izgāztuvēs vai stacijās. Piemēri aprakstītajai shēmai nav tālu jāmeklē – šādu atkritumu apsaimniekošanas praksi piekopj Ogres, Saldus, Brocēnu un vēl vairāku citu pilsētu atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, turklāt šis fakts visiem ir labi zināms. Izmantojot uzraudzības iestāžu nespēju savlaicīgi atklāt pārkāpumus un efektīvi sodīt, šāda krāpšanas shēma darbojas jau gadiem ilgi. Iedzīvotāji maksā par atkritumu savākšanu, šķirošanu un pārstrādi, savukārt negodprātīgi atkritumu apsaimniekotāji imitē darbību un zem "bezatlikumu ražošanas" izkārtnes iegūst dabas resursu nodokli. Tiesa, periodiski Valsts Vides dienests atklāj šādus pārkāpumus un soda vainīgos, tomēr dienesta rīcībā esošo kontroles instrumentu un sankciju klāsts ir tik šaurs, ka vairums likumpārkāpēju bez sirdsapziņas pārmetumiem turpina ierasto darbošanos.

To, cik vāja un nevajadzīgi iecietīga pret pārkāpumiem ir esošā sistēma, uzskatāmi apliecina ne viens vien gadījums. Rīgā, Starta ielā, jau teju gadu atrodas milzīgs apjoms ugunsbīstamu atkritumu – riepas. Atbildīgās iestādes regulāri piemēro sodus, bet uzņēmumam, kuram pieder noliktava, tā nav pietiekami liela motivācija, lai izrādītu vēlmi situāciju atrisināt pēc likuma priekšrakstiem. Šādu un līdzīgu piemēru nebūt netrūkst. Ikviens no tiem liecina par nepieciešamību pilnveidot esošo sistēmu un pārskatīt esošās normatīvo aktu iestrādnes, veicot virkni uzlabojumu.

Šobrīd atkritumu apsaimniekošanas sistēma ir sadrumstalota, atbildību sadalījums ir dažādi interpretējams, kā arī trūkst centralizētas elektroniskās uzraudzības sistēmas, kas vairotu caurredzamību nozarē. Pēc iespējās ātrāk nepieciešams normatīvajos aktos strikti nodalīt valsts, atkritumu apsaimniekotāja, uzglabātāja, importētāja, pārvadātāja u.tml. atbildību, kā arī paplašināt un izvērst sodu un sankciju klāstu, kas piemērojams pārkāpumu gadījumā. Tāpat nekavējoties būtu jāievieš vienota kravu uzskaites un reģionu kartēšanas sistēmu. Ir nepieļaujami, ka tehnoloģiju laikmetā uzraugošie dienesti par importētu bīstamo atkritumu kravu vai operatoru izveidotu nelegālu izgāztuvi uzzina tikai tad, kad par to paziņo kāds nejaušs garāmgājējs. Izveidojot šādu elektronisko sistēmu, kontrolējošām institūcijām būtu ērti izsekot gan no ārvalstīm ievestām kravām, gan sekot līdzi operatoru darbībām reģionos.

Lai mainītu esošo situāciju un sakārtotu atkritumu apsaimniekošanas nozari Latvijā, vitāli svarīgs ir stratēģisks valsts atbalsts. Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir apņēmusies nodrošināt pilnu atkritumu apsaimniekošanas ciklu, tomēr joprojām tajā iztrūkst ļoti būtisks posms – atkritumu pārstrāde. Tas ir viens no iemesliem, kas veicina pelēko darboņu aktivitātes. Sniedzot atbalstu atkritumu pārstrādes ražotņu izbūvei, veicinot iniciatīvas, kas sekmē pārstrādāto materiālu izmantošanu tautsaimniecībā, atkritumu radītā vērtība pieaugs, un tos izgāzt mežā būtu vienkārši finansiāli neizdevīgi. Jau tagad daudzviet Eiropas attīstītajās valstīs īpašs atbalsts ir projektiem, kuru iepirkumos priekšroka tiek dota produktiem no otrreizējās pārstrādes materiāliem. Piemēram, ceļubūvē šos materiālus var izmantot ģeotekstilam, pildmaisījumiem, skaņu barjerām u.c. Šāda pieeja ir ne tikai dabai draudzīga, bet arī palīdz sakārtot nozari, motivējot atkritumus šķirot, savākt un pārstrādāt.

Manuprāt, ir pēdējais laiks saprast, ka atkritumi mūsdienās ir resurss, kura pārdomāta izmantošana samazina ne tikai ekoloģiskos riskus, bet arī ļauj radīt konkurētspējīgus produktus un veicināt ekonomikas izaugsmi. Diemžēl, kamēr likumdošanā un kopējā valsts politikā atkritumu apsaimniekošanas jautājumos nebūs izskaustas būtiskas pretrunas, kā arī izpratne par atkritumu pārstrādes nozīmi un izmantošanas iespējām atšķirsies, turpinot nozarei saistošo politiku skatīt  tikai atkritumu savākšanas kontekstā, situācija Latvijā būtiski nemainīsies. Tādēļ, apzinoties iespējamos riskus, nozares spēlētājiem, atbildīgajām institūcijām un likumdevējiem kopīgi iesāktais darbs ir jāturpina ar dubultu apņēmību, lai jau tuvākajā laikā varētu īstenot tik nepieciešamās nozares reformas.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'piesārņojums  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti