Svētdiena,
25. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Neizniekosim veiksmi!


Pēteris Strautiņš,
makroekonomikas eksperts

31.05.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Jaunākie IKP dati priecē acis, Latvijas ekonomika ir iegājusi straujākas izaugsmes fāzē, tā vairākus gadus atpakaļ neskatīties. 1.ceturksnī IKP pieaugums sasniedza 4.0%, nedaudz straujāk nekā sākotnējā novērtējumā (3.9%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu IKP auga par 1.6%. IKP gada pieauguma tempu turpmākajos ceturkšņos bremzēs darba dienu skaits, taču sagaidāms, ka kāpums tomēr būs ļoti līdzīgs 1.ceturkšņa rezultātam vai lielāks, jo pieņemsies spēkā cikliskā augšupeja, ko veicinās kreditēšana, ES fondi, līdzīgi procesi kaimiņvalstīs, kā arī visas eirozonas ekonomikas sasilšana.

Interesants ir ne tikai kopējais rezultāts, ir arī mēreni pārsteigumi nozaru pusē. Apstrādes rūpniecība ne tikai sniegusi lielāko devumu izaugsmē, bet arī panākusi straujāko gada izaugsmes tempu jeb 10.3%. Šādi turpinot, tā nākamgad varētu kļūt par lielāko nozari. Nedaudz labāks par gaidīto ir arī kāpums tirdzniecībā, acīmredzot skaidrojams ar vairumtirdzniecības, tātad lielā mērā eksportējošas apakšnozares attīstību, jo mazumtirdzniecība tik strauji neaug. Pārsteidzoši spraigs kāpums jeb 5.0% bija izglītības nozarē. Acīmredzot augošs komerciālais apmācību pieprasījums, ES fondu ieguldījumi cilvēkresursos, kā arī augstākās izglītības eksports var nodrošināt šādu rezultātu pie it kā sarūkoša iedzīvotāju skaita.

Savukārt vienīgā sarūkošā nozare izrādījusies finanšu pakalpojumi (-10.7%). Tas acīmredzami ir saistīts ar izmaiņām nerezidentu apkalpošanā. Pārsteidzoši vāja izaugsme ir informācijas un sakaru pakalpojumos jeb 0.1%. Pieejamā informācija par lielākajiem pakalpojumu eksportētājiem zīmē strauja eksporta pieauguma turpināšanos, tāpēc šis ceturksnis uzskatāms par izņēmumu.

Aplūkojot notikumus no IKP izlietojuma puses, nedaudz straujāk par gaidīto audzis mājsaimniecību patēriņš (5.5%), savukārt negatīva ietekme bija mazākam krājumu papildinājumam pēc pērnā gada pārspīlējumiem. Ļoti spēcīgs bija reālais eksporta kāpums jeb 8.3%.

Liepājas Metalurga darbības pirmā apturēšana 2013.gadā ievadīja periodu, kurā IKP dati apbēdināja. Tā ieilgšanas galvenie vaininieki bija Krievijas ekonomiskā krīze, pērn arī ES fondu plūsmas krasa samazināšana. Visā šajā periodā IKP negatīvi ietekmējošs faktors bija mājsaimniecību un uzņēmumu centieni uzlabot savu finansiālo situāciju, visu laiku palielinot uzkrājumus, arī samazinot parādus. Negatīvās inerces svārsts ir sevi izsmēlis, tagad ekonomiku vienlaikus silda gan straujāks eksporta kāpums, gan kreditēšana un ES fondu aprites paātrināšanās. Šajā un dažos turpmākajos gados būs mazāk jāuztraucas par pieauguma tempu, vairāk — par biznesa cikla saprātīgu pārvaldīšanu. Pretēji izplatītam uzskatam, ES fondu plūsmas samazināšanās pēc 2020.gada nav nozīmīgs makroekonomisks risks, jo šajā laikā tautsaimniecību spēcīgi sildīs mājokļu tirgus un RailBaltica būvēšana, ar lielu varbūtību arī šobrīd precīzi neprognozējami, bet aptuveni nojaušami notikumi eksporta nozarēs. Nav bažu par to, ka šo pacēlumu virzošie faktori varētu izsīkt līdz nākamās desmitgades vidum.

Ekonomikas izaugsmes paātrināšanās nebūs laba ziņa visiem, visur un visu laiku. Daudziem uzņēmumiem lielas un pat nepārvaramas grūtības radīs darba tirgus. Ekonomikai augot, daļā uzņēmumu strādājošo skaits palielināsies, kaut kur tam būs jāsamazinās. Straujāks IKP pieaugums var paātrināt, nevis bremzēt iedzīvotāju skaita kritumu atsevišķos reģionos. Rīgā un tās apkārtnē reālais IKP uz iedzīvotāju jau ir tuvs ES vidējam un šajā valsts daļā dzīvojošo cilvēku īpatsvars kāps. Atsevišķas labklājības salas nostiprināsies arī citos reģionos.

Strauja izaugsme uzņēmumiem tātad radīs ne tikai iespējas, bet arī riskus. Plānojot investīcijas, ir jārēķinās ar daudz augstāku atalgojuma līmeni nekā šobrīd. Pretējā gadījumā ieguldītā nauda var izrādīties izniekota. Runājot par tālāku nākotni, jāsargājas no vispārējas ekonomikas pārkaršanas — pārāk krasa mājokļu cenu kāpuma, varbūt arī pārspīlējumiem kreditēšanā. Tā šobrīd vēl šķiet tāla nākotne, bet šis risks jāpatur prātā. Vēsturiski esam sevi parādījuši kā nācija, kas varonīgi pārvar krīzes, bet iznieko iespējas. Šoreiz to vairs nevaram atļauties.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +0
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti