Piektdiena,
24. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Eiropas nākotnes scenāriji. Latvijas eiroparlamentāriešu viedokļi.

LV portālam: KRIŠJĀNIS KARIŅŠ, ARTIS PABRIKS, ROBERTS ZĪLE

Guntars Laganovskis
09.05.2017

ĪSUMĀ

  • K. Kariņš: "Aizvien vairāk tiek runāts par vairāku ātrumu Eiropu kā iespējamo ES nākotnes modeli, taču šāds modelis faktiski pastāv jau šobrīd. Manuprāt, neviens no Junkera piedāvātajiem modeļiem nav uztverams atrauti no pārējiem."
  • A. Pabriks: "Mūs interesē tāda ES nākotne, kurā mēs skaidri varam parādīt, ka ES institūcijas dod pievienoto vērtību nacionālo valstu politikai. Lai cilvēki saprot, ka dalības ES dēļ mums kaut kā ir vairāk, labāk, esam respektētāki nekā tad, ja būtu ārpus ES."
  • R. Zīle: "Vienīgais atbalstāmais ES nākotnes scenārijs ir darīt mazāk, bet labāk. Tas nozīmē atstāt dalībvalstīm pašām virkni lēmumu pieņemšanas tiesību."
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0


Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Eiropas Savienības valstis atrodas krustcelēs – tām jāizvēlas, kā pēc Lielbritānijas izstāšanās veidot bloka nākotni. Kādu to saistībā ar Latvijas interesēm redz un ko domā darīt no mūsu valsts ievēlētie Eiropas Parlamenta deputāti?

Marta sākumā Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers nāca klajā ar pieciem Eiropas Savienības tālākās attīstības scenārijiem, kurus nosacīti var iedalīt gradācijā no ES lomas reducēšanas līdz tikai vienotā tirgus uzrauga statusam līdz pat ES pārtapšanai par federālu valsti.

Pirmais EK dalībvalstīm piedāvātais scenārijs paredz saglabāt līdzšinējo ES sadarbības modeli. Otrais – koncentrēties tikai uz vienoto tirgu. Citas politikas jomas, piemēram, klimata vai drošības politika, paliktu valstu ziņā. Trešais scenārijs paredz tā dēvēto vairāku ātrumu Eiropu – valstis rīkojas tāpat kā pašlaik, taču tās, kuras to vēlas, vairāk sadarbojas konkrētās jomās. Ceturtais bloka nākotnes modelis piedāvā valstīm koncentrēties uz rezultātiem atsevišķās politikas jomās, vienlaikus darot mazāk jomās, kuras uzskata par mazāk perspektīvām. Savukārt piektais scenārijs piedāvā "pilna ātruma Eiropu" – dziļāku valstu savstarpējo integrāciju, vairāk pilnvaru un tiesību bloka kopējām institūcijām. Savienības attīstības plāns, kuram būtu jāiemieso dalībvalstu kopējais viedoklis, jāizstrādā līdz decembrim.

EK turpmākajos mēnešos rīkos diskusijas ar EP un dalībvalstīm par Eiropas nākotni, no kuras būs atkarīga arī Latvijas kā dalībvalsts politiskā, ekonomiskā un drošības situācija. Lai noskaidrotu no Latvijas ievēlēto EP deputātu viedokli par mūsu valstij vēlamākajiem nākotnes scenārijiem un viņu rīcību to sasniegšanai, LV portāls lūdza sniegt savu komentāru visiem astoņiem mūsu eiroparlamentāriešiem. Atbildes mēneša laikā sniedza tikai trīs no viņiem – Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks un Roberts Zīle. 

Uz e-pasta vēstulēm neatbildēja Iveta Grigule, Tatjana Ždanoka, Andrejs Mamikins, Sandra Kalniete un Inese Vaidere.

LV portāls jautā: Kāpēc un kāds ES nākotnes scenārijs, jūsuprāt, ir visatbilstošākais Latvijas interesēm? Ko jūs kā EP deputāts domājat un varat darīt Latvijā un ES institūcijās šo interešu īstenošanas labā?

Foto: Zane Bitere/ LETA
Krišjānis Kariņš ("Vienotība", darbojas Eiropas Tautas partiju grupā):

"ES tika izveidota kā atbilde kariem un konfliktiem, kas gadsimtiem ilgi postīja Eiropas kontinentu. Tas ir sadarbības modelis, kas jau 60 gadus Eiropā nodrošina mieru un labklājību. Mūsdienu pasaulē ir skaidrs, ka jebkuras tautas spēks īstenojas caur tās draudzībām, caur sabiedrotajiem, caur tiem, kas domā līdzīgi. Latvijas interesēs ir spēcīga ES.

Aizvien vairāk tiek runāts par vairāku ātrumu Eiropu kā iespējamo ES nākotnes modeli, taču šāds modelis faktiski pastāv jau šobrīd. Manuprāt, neviens no Junkera piedāvātajiem modeļiem nav uztverams atrauti no pārējiem. Būtiskāk ir spēt definēt tos jautājumus, kas mums kā valstij ir vitāli svarīgi, un koncentrēties uz to sasniegšanu. Arī es, strādājot Eiropas Parlamentā, esmu izvirzījis darba prioritātes, kuras uzskatu par nozīmīgām mūsu valstij un iedzīvotāju labklājības veicināšanai. Uzskatu, ka mūsu interesēs ir, ka Eiropas Savienības vienotais tirgus pārtop no vēlmes par īstenību, t.sk. enerģētikā. Šobrīd aktīvi strādāju pie likumdošanas, lai izveidotu Eiropas enerģētikas savienību, kuras mērķis ir samazināt Eiropas atkarību no importētajiem energoresursiem un zemākas cenas patērētājiem. Politiķu galvenajai prioritātei jābūt sabiedrības labklājībai. Uz to jābūt virzītai visai Latvijas politikai arī Eiropas līmenī."

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Artis Pabriks ("Vienotība", darbojas Eiropas Tautas partiju grupā):

 "Pašreizējā ES vadība ir norūpējusies par to, kas notiek pasaules un Eiropas politikā. Skaidrs, ka laba plāna nevienam nav, un tas ir saprotami, jo pasaules politiskās un ekonomiskās izmaiņas ir ļoti nopietnas. Viena no lielākajām problēmām ES ir tā, ka ilgstoši pastāv politiskās uzticības krīze un sabiedrība nesaprot, kāds labums ir no ES. Sabiedrība ir aizmirusi ES nozīmi, kāda tā bija pagājušā gadsimta 50. un 60. gados. Tas ilgtermiņā atstājis negatīvu iespaidu, kas tagad vainagojies ar "Brexit".

Runājot par Latviju, mums interesē tāda ES nākotne, kurā mēs skaidri varam parādīt, ka ES institūcijas dod pievienoto vērtību nacionālo valstu politikai. Lai cilvēki saprot, ka dalības ES dēļ mums kaut kā ir vairāk, labāk, esam respektētāki nekā tad, ja būtu ārpus ES. Mums ir jāattīsta tādas politikas, kas dod pēc iespējas ātrāku rezultātu, piemēram, varam turpināt tālāk attīstīt ES robežapsardzi, domāt par kopīgām ekonomikas sildīšanas un starptautiskās tirdzniecības aktivitātēm u. tml. Uzskatu, ka šobrīd grūti runāt par tālām vīzijām, jo cilvēki pieprasa redzamus rezultātus jau tagad. Par tām varēsim spriest tad, kad iedzīvotāju uzticība būs atgūta. Nedrīkstam baidīties ķerties klāt sasāpējušiem jautājumiem, cerot, ka tie atrisināsies paši no sevis. Uzskatu, ka Sīrijas bēgļu krīze ir tiešas sekas pasīvajai ES ārpolitikai.

Deputāta darbs galvenokārt saistīts ar likumdošanas iniciatīvām, lobēšanu, kolēģu pārliecināšanu, sadarbību ar citu dalībvalstu deputātiem. Mūsu galvenais uzdevums – pārstāvēt Latvijas intereses. Tas nozīmē, ka katra kādas nacionālas valsts vai Eiropas Komisijas iniciatīva mums ir jāizpēta un jāizanalizē, vai un kādu labumu tā dod Latvijas iedzīvotājiem, vai tā ir vai nav atbalstāma. Eiropas Parlamenta deputāti tomēr ir arī Latvijas politiķi, tāpēc, cik vien laiks mums atļauj, cenšamies būt aktīvi arī Latvijas nacionālajā politikā."

Foto: Ieva Lūka/ LETA
Roberts Zīle (nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, darbojas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā):  

"EK piedāvātie ES attīstības scenāriji nav plāns, bet gan taktiska spēle, piedāvājot plašāko iespējamo bloka turpmākās attīstības diapazonu. No piedāvātajām vīzijām gan ciešāka ES federalizācija, gan divu ātrumu Eiropas attīstība nerisinās problēmas, kādās Eiropa šobrīd ir nonākusi. Vēl jo vairāk, jau esošajā ES līgumā ir atruna par brīvprātīgu dalībvalstu bloku veidošanu, iekļaujoties tādā vai citādā "ātrumā" kādā specifiskā likumdošanas virzienā. Taču, kā rāda pieredze kaut vai ar iestrēgušo finanšu transakciju nodokļa ieviešanu atsevišķu dalībvalstu grupai (no kuras nu jau izstājusies arī Igaunija), Eiropas "saskaldīšana ātrumos" nestrādā.

Tādēļ vienīgais atbalstāmais ES nākotnes scenārijs ir darīt mazāk, bet labāk. Tas nozīmē atstāt dalībvalstīm pašām virkni lēmumu pieņemšanas tiesību. Kā EP deputāts un savas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas viceprezidents arī cenšos veidot šādu parlamenta nostāju. Kā zināms, likumdošanas iniciatīvas funkcijas gan ir tikai EK."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Vai vecākiem pensijā jāsaņem 1% no bērnu sociālajām iemaksām? 1
Viedokļi/LV portāls jautā  19.10.2017
Vai liegt iespēju Saeimas deputātam balsojumā atturēties? 
Viedokļi/LV portāls jautā  04.10.2017
Lielie kapi. Kādas prasības tajos jāievēro? 
Viedokļi/LV portāls jautā  29.09.2017
Deputāta kompetence pašvaldības darbā. Kādai tai jābūt? 
Viedokļi/LV portāls jautā  12.09.2017
Augstskolu finansējums. Kā vērtēt tā piešķiršanu? 
Viedokļi/LV portāls jautā  14.07.2017
Vai domes priekšsēdētājam būtu nosakāms astoņu gadu limits? 
Viedokļi/LV portāls jautā  26.05.2017
Obligātais militārais dienests. Vai vajadzīgs Baltijas valstīs? 3
Viedokļi/LV portāls jautā  11.05.2017
Eiropas nākotnes scenāriji. Latvijas eiroparlamentāriešu viedokļi. 
Viedokļi/LV portāls jautā  09.05.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija diaspora izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti