Pirmdiena,
25. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Nepilsoņi un pašvaldību vēlēšanas. Vai vajadzētu piešķirt balsstiesības?

LV portālam: ANDRIS JAUNSLEINIS, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis, LIESMA OSE, Dr.paed., RPIVA vadošā pētniece, bijusī Valsts prezidenta sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja, KRISTĪNE PAKĀRKLE, Latvijas Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece, VLADIMIRS SOKOLOVS, “Pilsoņu un nepilsoņu savienības” priekšsēdētājs, INGRĪDA BĒRZIŅA, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece

Linda Balode,
LV portāls

25.04.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Strauji tuvojas kārtējās pašvaldību vēlēšanas, kuras šogad notiks 3. jūnijā. Tajās būs jāievēl deviņu republikas pilsētu un 110 novadu domes deputāti. Ne visiem ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, piemēram, vēlēšanu tiesības nav paredzētas Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem. Vai tās viņiem būtu jāpiešķir?

Latvijas Republikas Satversmes 101. punkts nosaka: "Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu." Pašvaldību vēlēšanās var piedalīties pilntiesīgi Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi, kas pastāvīgi uzturas Latvijā. Turpretī nepilsoņiem, kuri pastāvīgi uzturas Latvijā, nav balsstiesību pašvaldību vēlēšanās. Taču Latvijā pastāvīgi dzīvojošajiem nepilsoņiem ir iespēja iegūt pilsonību naturalizācijas kārtībā, kas ļautu piedalīties jebkurās vēlēšanās.

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pēdējie statistikas dati (01.01.2017.) liecina, ka Latvijā ir 242 560 nepilsoņu, kas ir 11,39% no kopējā Latvijas iedzīvotāju skaita.

LV portāls jautā: Latvijas nepilsoņi ir daļa no Latvijas sabiedrības. Kāpēc Latvijā vajadzētu vai nevajadzētu dot balsstiesības pašvaldību vēlēšanās arī nepilsoņiem?

Foto: Ieva Makare/ LETA
Andris Jaunsleinis, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis:

Jautājumā ir ietverta daļēja atbilde. Latvijas nepilsoņi ir daļa no Latvijas sabiedrības, taču uz šo situāciju skatos šādi – nepilsoņa statusa saglabāšana ir katra nepilsoņa personīgs lēmums. Proti, nepilsoņiem ir iespēja iegūt Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā, tādā veidā iegūstot arī tiesības piedalīties vēlēšanās. Lielāks akcents jāliek tieši uz naturalizāciju.

 

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Liesma Ose: Dr.paed., RPIVA vadošā pētniece, bijusī Valsts prezidenta sabiedrības saliedētības politikas ekspertu grupas vadītāja:

Manuprāt, vajadzētu. Tas potenciāli veicinātu vietējo identitāšu, piemēram, krāslavietis, ventspilnieks, liepājnieks, tukumnieks, nostiprināšanos iepretim nepilsoņa kā vērotāja, nevis līdzdalībnieka pozīcijai.

Par nepilsoņu daudzveidīgo, nebūt ne izteikti prokrievisko politisko attieksmi vairāk var iepazīties 2014. gada "Baltic Institute of Social Sciences" (BISS) projektā "Latvijas nepilsoņu integrācijas procesa analīze: IZPĒTE, PROGNOZES, RISINĀJUMI UN DIALOGS" un Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas (NAA) pētnieku 2016. gada pētījumā "Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi".

Foto: Boriss Koļesņikovs
Kristīne Pakārkle, Latvijas Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juridiskā padomniece:

Latvijas nepilsoņa statuss ir tiesiskais statuss, kas atšķiras gan no pilsoņa, gan ārvalstnieka, gan bēgļa, gan arī bezvalstnieka statusa.

Nepilsoņi atšķirībā no bezvalstniekiem ir Latvijas Republikas valstspiederīgie. Nepilsoņiem ir Latvijas Republikas izdota pase, tie atrodas Latvijas Republikas aizsardzībā, atrodoties ārvalstīs, tiem ir pastāvīgās uzturēšanās tiesības Latvijas Republikā, vienlīdzīgas sociālās un ekonomiskās tiesības ar Latvijas pilsoņiem.

Latvijas nepilsoņiem ir tiesības jebkurā brīdī iegūt Latvijas Republikas pilsonību naturalizācijas kārtībā. Latvijas pilsonību iespējams iegūt pēc naturalizācijas eksāmena nokārtošanas. Tomēr jāatzīmē, ka, lai arī valsts un pašvaldību līmenī tiek rīkoti naturalizācijas procesu atbalstoši un veicinoši pasākumi, pēdējos gados naturalizācijas tempi ir salīdzinoši zemi. Tas liecina par iedzīvotāju zemo motivāciju iegūt Latvijas pilsonību.

Palielinot nepilsoņiem tiesību apjomu, tostarp piešķirot pašvaldību vēlēšanu tiesības, motivācija iegūt Latvijas pilsonību vēl vairāk samazinātos. Tādējādi nebūtu atbalstāms, ka nepilsoņu tiesību apjoms tiek pielīdzināts pilsoņu tiesībām. Pozitīvi būtu vērtējamas iniciatīvas, kas attīsta iedzīvotājos piederības sajūtu valstij un veicina vēlmi iegūt Latvijas pilsonību.

Pastāv aizdomas, ka daļa no nepilsoņiem varētu būt neieinteresēta Latvijas pilsonības iegūšanā saistībā ar to, ka viņiem ir Krievijas Federācijas (KF) pilsonība. Ja šāda informācija nonāktu PMLP rīcībā, viņi nepilsoņa statusu zaudētu. KF regulāri sniedz informāciju, cik Latvijas pilsoņu ir ieguvuši KF pilsoņa statusu. Diemžēl nav pieejama precīza informācija, cik nepilsoņu ir ieguvuši KF pilsonību, jo KF šādu informāciju nesniedz.

Vēlos norādīt, ka tiesības uz pilsonību ir cilvēktiesības. Tomēr šīs cilvēktiesības, tāpat kā jebkuras citas, ir izmantojamas labā ticībā.

Foto: Edijs Pālens/ LETA
Vladimirs Sokolovs, "Pilsoņu un nepilsoņu savienības" priekšsēdētājs:

Nepilsoņi ir neatņemama Latvijas sabiedrības daļa jau kopš neatkarības atjaunošanas, jo viņi, tāpat kā pilsoņi, piedalās gan saimnieciskajā darbībā, gan sociālajā un kultūras dzīvē.

Manuprāt, piešķirt nepilsoņiem tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās ir mūsu, pilsoņu, problēma. Proti, ja arī nepilsoņiem būtu tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, viņi vēlētu Latvijas pilsoni. Turpretī, liedzot šādu iespēju nepilsoņiem, mēs tikai atzīstam un pierādām, ka arī ne visi pilsoņi ir "pareizie". Mēs baidāmies, ka ievēlēsim neīstos cilvēkus, un tādā veidā tikai acīmredzamu padarām pilsoņu sabiedrības daļas šķelšanos.

Demokrātijā politiķi cīnās par vēlētāju balsīm jeb par cilvēkiem, kuriem ir tiesības vēlēt. Tikai pragmatisku apsvērumu dēļ, proti, ka nepilsoņiem nav balsstiesību, viņu vēlmes un prasības tiek ignorētas. Igaunijā tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās nepilsoņiem piešķīra jau 1993. gadā, un kaimiņvalsts pieredze rāda, ka nepilsoņi ir tikpat atbildīgi pret politiku kā pilsoņi. Nepilsoņi ir tādi paši nodokļu maksātāji, tāpēc viņiem ir jādot tiesības izvēlēties savas pašvaldības vadītājus.

Eiropas Savienībā 18 valstīs no 27 (arī Igaunijā un Lietuvā) tās pastāvīgajiem trešo valstu iedzīvotājiem ir tiesības balsot pašvaldību vēlēšanās.

Ingrīda Bērziņa, Valsts valodas centra Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece:

Vēlēšanas ir pilsoņu atbildības demonstrējums caur iesaistīšanos politiski nozīmīgu lēmumu pieņemšanā visā valsts teritorijā. Savu artavu atbildības par norisēm savā dzīvesvietā un valstī kopumā Latvijas iedzīvotājs var sniegt jau šobrīd, iegūstot pilsonību. Tiem, kas to patiesi vēlas, nav šķēršļu šajā procesā. Citiem vienīgais šķērslis ir šādas vēlmes un, iespējams, atbildības trūkums. Arī bieži pieminētās it kā augstās prasības valsts valodas prasmes un Latvijas vēstures zināšanu pārbaudījumos nav uzskatāmas par būtisku kavēkli pilsonības iegūšanai.

Tādēļ nebūtu atbalstāma vēlēšanu tiesību piešķiršana nepilsoņiem, ja viņi nav pauduši vēlmi arī formāli, ievērojot noteikto procedūru, apliecināt pastāvīgo saikni ar Latviju, pieņemot un atzīstot savas mītnes zemes valsts valodu, vēsturi, kultūru u. tml.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'vēlēšanas  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Deputāta kompetence pašvaldības darbā. Kādai tai jābūt? 
Viedokļi/LV portāls jautā  12.09.2017
Augstskolu finansējums. Kā vērtēt tā piešķiršanu? 
Viedokļi/LV portāls jautā  14.07.2017
Vai domes priekšsēdētājam būtu nosakāms astoņu gadu limits? 
Viedokļi/LV portāls jautā  26.05.2017
Obligātais militārais dienests. Vai vajadzīgs Baltijas valstīs? 3
Viedokļi/LV portāls jautā  11.05.2017
Eiropas nākotnes scenāriji. Latvijas eiroparlamentāriešu viedokļi. 
Viedokļi/LV portāls jautā  09.05.2017
Nepilsoņi un pašvaldību vēlēšanas. Vai vajadzētu piešķirt balsstiesības? 
Viedokļi/LV portāls jautā  25.04.2017
Kāpēc pārtikai vajadzētu vai nevajadzētu zemāku PVN likmi 
Viedokļi/LV portāls jautā  20.03.2017
Ceļu policija maina darba organizāciju 8
Viedokļi/LV portāls jautā  09.03.2017

 

PIEDALIES!


Fonds "Zemessargam.lv" uzsāk ziedojumu kampaņu "Palīdzot zemessargam, tu palīdzi sev", kuras ietvaros aicina iedzīvotājus ziedot nakts redzamības ekipējuma iegādei.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti