viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kāpēc pārtikai vajadzētu vai nevajadzētu zemāku PVN likmi

LV portālam: RINGOLDS ARNĪTIS, Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs, NORIS KRŪZĪTIS, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) izpilddirektors, un PĒTERIS STRAUTIŅŠ, “DNB bankas” ekonomists

Inese Helmane,
LV portāls

20.03.2017

ĪSUMĀ

  • Par tirgotāju godaprātu te nevajadzētu šaubīties.
  • PVN samazinājums būtu labs risinājums, kā atbalstīt mūsu ražotājus un celtu viņu konkurētspēju, salīdzinot ar citu valstu ražotājiem.
  • Ļoti skeptiski skatos uz jebkādām samazinātajām PVN likmēm. Ir ļoti maz gadījumu, kad tās būtu labākais risinājums kādai problēmai.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Diskusija par pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi pārtikai nerimst jau vairākus gadus. Šogad tā atsākusies ar vēl lielāku sparu, ekspertu darba grupai, kurā strādāja četru ministriju, lauksaimnieku, pārtikas tirgotāju un citu iestāžu un organizāciju pārstāvji, vienojoties, ka 5% PVN likme jāievieš visiem dārzeņiem, augļiem un ogām, kuru analogus var izaudzēt arī Latvijā. Saskaņā ar vienošanos darba grupā šāds priekšlikums tiks iesniegts zemkopības ministram Jānim Dūklavam, lai tālāk ziņojumu virzītu izskatīšanai valdībā.

Iepriekšējos gadus aktīva pretiniece zemākai PVN likmei pārtikai bija Finanšu ministrija (FM). Taču šoreiz ministrija vēl turpina darbu pie šī jautājuma, tāpēc atbildes uz LV portāla jautājumiem nevarēja sniegt, skaidroja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis. Plānots, ka FM pozīcija šajā jautājumā pilnībā tiks formulēta ziņojumā valdībai.

Vai atbalstāt samazinātu PVN pārtikai? Ja jā - cik lielu un vai visai pārtikai, vai arī atsevišķām produktu grupām?

Ringolds Arnītis: Atbalstu samazinātu PVN atsevišķām pārtikas grupām. Tie būtu produkti, kurus ražojam un audzējam uz vietas, Latvijā, un patērējam svaigā veidā vai minimāli apstrādātus, piemēram, augļi, dārzeņi, gaļa. Samazinājumam būtu jābūt būtiskam, vismaz līdz 5%.

 


 

Foto: Evija Trifanova, LETA
Noris Krūzītis: LPTA atbalsta samazināto PVN pārtikai. Vērtējot situāciju Latvijā, kur PVN ieņēmumi ir otra lielākā nodokļu ieņēmumu pozīcija, iespējams, būtu grūti piemērot samazināto PVN daudzām produktu grupām. Atbalstām, ka to būtu lietderīgi sākt ar svaigiem dārzeņiem un augļiem.

 

 



 

Foto: Evija Trifanova, LETA
Pēteris Strautiņš: Ļoti skeptiski skatos uz jebkādām samazinātajām PVN likmēm. Ir ļoti maz gadījumu, kad tās būtu labākais risinājums kādai problēmai. Ir vairāki argumenti, kurus mēdz izvirzīt šādu likmju atbalstīšanai. Viens no tiem – sociālais. Ja samazinās PVN, tad cilvēkiem būs vieglāk nopirkt šo produktu. Taisnība, bet, ja cena samazinās, tas reducējas mazāku nodokļu ieņēmumu veidā, tātad tie jāpaaugstina citur. Cilvēki ar zemākiem ienākumiem pārtikai tērē lielāku daļu no ienākumiem. Taisnība, bet šādam nolūkam labāks ir lielāks neapliekamais minimums. Pie vienas un tās pašas fiskālās cenas tas cilvēkiem ar nelieliem ienākumiem iedos vairāk. Cilvēki ar lielākiem ienākumiem tērē vairāk pārtikai, tātad saņems lielāku labumu no zemajām likmēm. No lielāka neapliekamā minimuma visi algu pelnītāji saņems vienādi. Ļoti viegli administrējama sistēma. Turklāt tiešie pabalsti ir vēl precīzāka palīdzība trūcīgajiem, bet ar lielākiem administratīvajiem izdevumiem, arī risku pamudināt "sēdēt uz pabalstiem" u.c. motivācijas problēmām. Tāpēc es drīzāk izvēlētos lielāku ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, bet varbūt arī kādus pabalstus var palielināt. Lai spriež sociālās jomas speciālisti.

Otrs arguments ir atbalsts ražotājiem. Pārtikas cenu samazināšanās veikalos nevar nozīmīgi ietekmēt tās patēriņu. Ir pieejami dati, kas rāda, ka kopš deviņdesmito gadu vidus pārtikas pirktspēja (cik var nopirkt par vidējo algu) ir krasi augusi. Kartupeļiem apmēram piecas reizes, piena un gaļas produktiem divas trīs reizes. Taču visstraujāk ir samazinājies tieši kartupeļu patēriņš, gan kopumā (apmēram uz pusi), gan uz vienu iedzīvotāju. Atsevišķu gaļas un piena produktu patēriņš ir nedaudz audzis, kas skaidrojams ar ienākumu kāpumu. Cilvēki uzņem kalorijas citādi, ar dārgākiem produktiem. Taču kāpums ir neliels. Ņemot vērā, ka kopš deviņdesmito gadu vidus reālais IKP uz cilvēku audzis apmēram trīs reizes, pārtikas cenu samazinājums apmēram par 10% radītu tikai niecīgu ietekmi.

Varbūt zemāks PVN nedaudz novirzītu patēriņu uz dārgākiem produktiem, no tā nedaudz iegūtu pārtikas pārstrādātāji, bet ne izejvielu ražotāji. Turklāt tādas izejvielas kā graudi, svaigpiens ir viegli eksportējamas, vietējais tirgus vairs nav izšķirošs.

Piebildīšu, ka aplama ir pati ideja palīdzēt kādas noteiktas nozares ražotājiem. Valstij ir jārada gluds spēles laukums, nevis īpaši jāizceļ, piemēram, pārtikas vai koksnes pārstrādātāji.

Ir tikai viens produkts, attiecībā uz kuru es varbūt atbalstītu samazināto PVN. Tās ir grāmatas. Ir ļoti grūti citādi imitēt efektu, kuru uz ekonomikas radošo jomu rada varbūt nedaudz lielāks grāmatu pārdošanas apjoms. Ieguvums noteikti ir neliels, bet arī fiskālā cena maza.

Vai uzskatāt, ka, samazinot PVN pārtikai vai atsevišķām produktu grupām, cenas kritīsies arī veikalos un līdz ar to noteiktus produktus pirks vairāk?

R. Arnītis: Cenu veidošanos ietekmē daudzi faktori, tomēr, samazinot PVN, tām vajadzētu samazināties.

N. Krūzītis: Lielākie pārtikas mazumtirgotāji "Rimi" un "Maxima" ir vairākkārt publiski pauduši, ka ir atbildīgi tirgotāji un ka PVN samazinājuma gadījumā attiecīgi samazināsies produktu cena. Svaigiem dārzeņiem un augļiem cenu izmaiņas ir gan sezonālas, gan arī cenu svārstības mēdz būt īsu periodu, ko nosaka piegādātāji, bet par tirgotāju godaprātu te nevajadzētu šaubīties. Sezonas laikā Latvijā tiek ievesti lieli daudzumi nezināmas izcelsmes svaigu dārzeņu un augļu un mazumtirdzniecībā realizēti, nemaksājot PVN. Samazinot PVN svaigiem dārzeņiem un augļiem, samazinātos arī negodīgas peļņas iespēja, kas dotu iespēju vietējiem svaigo dārzeņu un augļu ražotājiem pārdot vairāk. Varam prognozēt, ka vietējo ražotāju produkcijai cena varētu arī samazināties.

P. Strautiņš: Cenas kritīs, bet produktus vairāk nepirks iepriekš aprakstīto iemeslu dēļ.

Jautājums par PVN samazināšanu pārtikai valdības dienaskārtībā parādās ar apskaužamu regularitāti jau vairākus gadus, tomēr šis priekšlikums vienmēr tiek noraidīts. Vai samazinātais PVN pārtikai būtu labākais risinājums, kā valsts nāktu pretī saviem pārtikas ražotājiem un trūcīgajiem iedzīvotājiem?

R. Arnītis: PVN samazinājums būtu labs risinājums, kā atbalstīt mūsu ražotājus un celtu viņu konkurētspēju, salīdzinot ar citu valstu ražotājiem. Šobrīd vēlamies panākt, lai sāktu vismaz ar dārzeņu un augļu sektoru, jo, neko nemainot, arī nekad nevarēsim pārliecināties par rezultātu. Citu valstu pieredze rāda pozitīvas izmaiņas, pieaugot gan ražošanas apjomam, gan samaksātajiem nodokļiem.

N.Krūzītis: Šobrīd tā ir valdības iniciatīva – izveidot darba grupu, kas strādā pie samazinātā PVN piemērošanas, un ir apsveicami, ka ledus ir izkustējies. PVN samazinājums ir atbalsts mazāk nodrošinātajiem iedzīvotājiem, bet, iespējams, ka ir arī citi instrumenti, kad tiešs atbalsts konkrētām iedzīvotāju grupām var būt ļoti efektīgs. Samazinātais PVN svaigajiem dārzeņiem un augļiem ir efektīvs veids, kā cīnīties ar ēnu ekonomiku, un to jau piemēro vairākums Eiropas valstu. Jā, tas ir atbalsts vietējiem ražotājiem un veicinās ražošanas attīstību un lielāku nodokļu nomaksu šajā nozarē.

P. Strautiņš: Ideja ir dienaskārtībā tāpēc, ka tā izklausās labi, mīļi. Samazinātais PVN arī kādam būtu izdevīgs, taču nedaudz. Viņi daudzkārt pārspīlē ietekmi, noticot paši savai propagandai. Esmu mēģinājis to skaidrot, bet pārtikas ražotāju vidū samazinātais PVN ir ieguvis totēmisku statusu, un racionāli argumenti vairs nestrādā.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Katras organizācijas komunikācijai jābūt stratēģiskai 1
Viedokļi/LV portāls jautā  05.12.2017
Kā pirmssvētku darba dienu saīsina skolās 
Viedokļi/LV portāls jautā  04.12.2017
Vai vecākiem pensijā jāsaņem 1% no bērnu sociālajām iemaksām? 1
Viedokļi/LV portāls jautā  19.10.2017
Vai liegt iespēju Saeimas deputātam balsojumā atturēties? 
Viedokļi/LV portāls jautā  04.10.2017
Lielie kapi. Kādas prasības tajos jāievēro? 
Viedokļi/LV portāls jautā  29.09.2017
Deputāta kompetence pašvaldības darbā. Kādai tai jābūt? 
Viedokļi/LV portāls jautā  12.09.2017
Augstskolu finansējums. Kā vērtēt tā piešķiršanu? 
Viedokļi/LV portāls jautā  14.07.2017
Vai domes priekšsēdētājam būtu nosakāms astoņu gadu limits? 
Viedokļi/LV portāls jautā  26.05.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti