Piektdiena,
23. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

16. marts - kad beidzas vēsture un sākas politika  10


Kaspars Strods,
vēsturnieks

16.03.2017

ĪSUMĀ

  • 1952. gadā trimdas latviešu organizācija "Daugavas Vanagi" noteica 16. martu kā leģiona piemiņas dienu, lai pieminētu bojāgājušos, represētos un ievainotos latviešu karavīrus.
  • Tiek lēsts, ka vācu militārajos formējumos kopumā tika iesaukti ap 110 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem apmēram 52 000 latviešu SS "brīvprātīgo" leģionā.
  • Vairums latviešu leģionā iesaukto karavīru tur nonāca nelabprātīgi – par izvairīšanos no iesaukuma draudēja izsūtīšana uz koncentrācijas nometni vai pat nāvessods.
  • Mūsdienās 16. marts ir ieguvis politisku zemtekstu, kam  nav saistības ne ar leģionāriem, ne viņu piemiņu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0


Saistītie resursi

Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Pēdējos gados, tuvojoties 16. martam, Latvijas sabiedrībā saasinās diskusijas par šīs atceres dienas nozīmi Latvijas sabiedrības apziņā. Nereti tās pāraug savstarpējos apvainojumos un centienos diskreditēt gan tos, kas atbalsta šīs dienas atceres dalībniekus, gan tās pretiniekus. Vairums no iesaistītajiem, tostarp dažādi politiskie spēki un organizācijas, neizprotot šīs dienas vēsturisko nozīmi, tādējādi padara to par ikgadējo savstarpējo rēķinu kārtošanas akciju.

Kāpēc 16. marts? Ja ielūkojamies vēstures lappusēs, tad 1944. gadā no 16. līdz 18. martam no latviešu karavīriem veidotais 15. un 19. divīzijas leģions pie Veļikajas upes Krievijā pirmo un vienīgo reizi kopā cīnījās pret Sarkanās armijas karaspēku. Šajās kaujās krita ap diviem tūkstošiem latviešu karavīru.1 Vēlāk, 1952. gadā, Londonā trimdas latviešu organizācija "Daugavas Vanagi" noteica 16. martu kā leģiona piemiņas dienu,2 lai šajā dienā bijušie leģionā karojošie un viņu tuvinieki varētu pieminēt bojāgājušos, represētos un ievainotos latviešu karavīrus. Neskatoties uz to, arvien vēl lielā daļā sabiedrības nav izpratnes par latviešu leģiona izveidi un darbībām Otrā pasaules kara laikā.

Kas bija latviešu leģions

1943. gadā nacistiskās Vācijas valdība izdeva rīkojumu par jaunu militāro formējumu veidošanu tās okupētajās teritorijās, un 10. februārī tika izdota pavēle par Latviešu SS "brīvprātīgo" leģiona izveidi. Te jāpiebilst, ka vārds "brīvprātīgais" tika ieviests, lai apietu 1907. gada Hāgas starptautisko konvenciju, kas aizliedza iesaukt armijā okupēto teritoriju iedzīvotājus. Taču lielākais vairums latviešu leģionā iesaukto karavīru tur nonāca nelabprātīgi – par izvairīšanos no iesaukuma draudēja izsūtīšana uz koncentrācijas nometni vai pat nāvessods (no 1944. gada).3

Tiek lēsts, ka vācu militārajos formējumos kopumā tika iesaukti ap 110 000 Latvijas iedzīvotāju, no kuriem apmēram 52 000 latviešu SS "brīvprātīgo" leģionā.4 Jāatzīst, ka paralēli obligātajam iesaukumam bija arī tādi, kuri iestājās leģionā brīvprātīgi, taču to skaits nebija liels. Daļai cilvēku, kas latviešu leģionā stājās brīvprātīgi, bija savi iemesli un motivācija. Piemēram, 1940. gadā Latviju okupēja PSRS un daudzi Latvijas iedzīvotāji, kuri nebija lojāli okupācijas režīmam, tika izsūtīti, nošauti vai kā citādi represēti. Tas skāra ļoti daudzas ģimenes. Iepriekš pieredzētais lielā daļā sabiedrības radīja vēlmi neļaut PSRS okupācijas spēkiem atkārtoti ieņemt Latvijas teritoriju.

"Vārds „brīvprātīgais” tika ieviests, lai apietu 1907. gada Hāgas konvenciju, kas aizliedza iesaukt armijā okupēto teritoriju iedzīvotājus."

Te jānorāda, ka labi darbojās nacistiskās Vācijas varas iestāžu īstenotā propaganda, kura izmantoja PSRS režīma represīvās darbības Latvijas teritorijā no 1940. līdz 1941. gadam, lai ar citu valstu iedzīvotāju rokām veiksmīgi īstenotu savus turpmākos politiskos un ekonomiskos mērķus. Tāpat daļa leģionā iestājušos karavīru cerēja uz Latvijas neatkarības atjaunošanos, kas, protams, attiecīgajos vēsturiskajos apstākļos bija neiespējami, taču šāda cerība dzīvoja arī daļā sabiedrības.         

Īpaši jāuzsver tas, ka nav pierādījumu par Latviešu leģiona daļu iesaistīšanu okupēto teritoriju iedzīvotāju masveida iznīcināšanā, ko daudzi cilvēki tīši vai neapzināti ir piemirsuši.

16. marts - politiskās propagandas avots

Mūsdienās šī diena ir ieguvusi politisku zemtekstu, kam nav saistības ne ar leģionāriem, ne viņu piemiņu. Ir acīmredzams, ka neoficiālā atceres diena (no 1998. gada līdz 2000. gadam 16. marts bija oficiāla piemiņas diena) ir auglīga augsne dažādu politisko spēku (gan labēji, gan kreisi noskaņotu) pašreklāmai – politisko ideju popularizēšanas un propagandas nolūkos. Nav noslēpums, ka 16. marta pasākumus savu ārpolitisko mērķu īstenošanai aktīvi izmanto arī Krievijas Federācija, kuras ārpolitiku, it īpaši pēdējos gados, raksturo tendence uzturēt ārējā ienaidnieka tēlu, sēt bailes no "fašisma atdzimšanas", aktīvi un veiksmīgi izmantojot mediju palīdzību. Jāuzsver, ka arī pašmāju nacionāli radikāli noskaņotie politiķi un organizācijas ar reizēm gauži neiecietīgu un populistisku nostāju neveicina savstarpējo izpratni.

Tikmēr zināšanu trūkums par latviešu leģionu izveidi gan tepat Latvijā, gan arī ārzemēs tikai pastiprina ārējos centienus šķelt sabiedrību un nomelnot Latvijas valsti. Piemēram, nacistu SS apzīmējums uzliek "melnu zīmogu" leģiona dalībniekiem. Vienlaikus jāatceras, ka latviešu "Waffen SS" nebija identiskas vācu "Waffen SS" vienībām, jo starp tām bija būtiskas atšķirības. Pirmkārt, latviešu SS vienības neveica politiskus uzdevumus atšķirībā no vācu "Waffen SS" vienībām. Otrkārt, Latviešu leģions tika veidots ar mērķi dalībai cīņām Austrumu frontē (Vērmahtā). Treškārt, Latviešu leģions tika izveidots piespiedu mobilizācijas veidā, savukārt vācu "Waffen SS" dienēja brīvprātīgie. Ceturtkārt, Latviešu leģionā iesauktajiem karavīriem nevajadzēja dot SS zvērestu.5 Vienlaikus vēsturnieks Uldis Neiburgs uzskata, ka ir nevēlēšanās izprast atšķirību starp nacistu noziegumiem un cīņām frontē.6

Diemžēl, sākot ar 1943. gadu, nacistiskās Vācijas izveidotajās latviešu SS brīvprātīgo divīzijās sāka iekļaut Latvijas policijas bataljona dalībniekus7, kuri bija piedalījušies holokausta īstenošanā Latvijas teritorijā, kā arī partizānu iznīcināšanas akcijās Baltkrievijā. 1944. gadā pēc izformēšanas tika pievienoti apmēram 600 "Arāja komandas" (SD vienības) dalībnieku, viņu vidū arī bēdīgi slavenais vienības vadītājs Viktors Arājs.8 Tas spilgti izpaužas arī 16. marta notikumos, kad Latviešu leģiona karavīriem tiek piedēvēts nacistu noziedznieka tēls.  Šeit gan jāuzsver, ka Nirnbergas Starptautiskajā kara noziegumu tribunālā, kurā tiesāja virkni vadošo nacistiskās Vācijas režīma amatpersonu, Latvijas leģionāri piedalījās tiesas procesa apsardzes nodrošināšanā un 1950. gada 12. septembrī "ASV Pārvietoto personu komisija" secināja, ka attiecīgās vienības nav uzskatāmas par naidīgām.9

Valdības nostāja

Latvijas Republikas Saeima 1998. gada 29. oktobrī pieņēma deklarāciju "Par latviešu leģionāriem Otrajā pasaules karā", kurā pauda savu oficiālo nostāju attiecībā pret Latvijas iedzīvotāju dalību nacistiskās Vācijas okupācijas režīma bruņotajos spēkos, uzsverot, ka lielākās daļas vietējo iedzīvotāju iekļaušana "Latvijas brīvprātīgā leģiona" sastāvā nebija atkarīga no viņu personīgajām vēlmēm, savukārt tos Latvijas iedzīvotājus, kas labprātīgi iesaistījās konkrētajā militārajā formējumā, nereti pamudināja bailes no iespējamās PSRS okupācijas režīma atgriešanās Latvijas teritorijā. Tāpat deklarācijā kā viens no galvenajiem argumentiem Latvijas iedzīvotāju prettiesiskajā iesaistē "Latviešu brīvprātīgajā leģionā" tika nosaukta jau iepriekš pieminētā Hāgas konvencija, saskaņā ar kuru Latvijai kā okupētajai valstij attiecībā pret okupētājvalstu pieļautajiem starptautisko tiesību normu pārkāpumiem tās teritorijā aizstāvību nodrošina minētā Hāgas konvencija, kas nosaka: "Karojošai pusei, kas pārkāpusi šos noteikumus, ir jāmaksā kompensācija." Jāuzsver, ka iepriekš minētā konvencija attiecas arī uz PSRS okupācijas režīma radītajiem zaudējumiem, kas periodiski nokļūst sabiedrības redzeslokā. Deklarācijas noslēgumā tika noteikti arī Latvijas valdības pienākumi attiecībā pret okupācijas spēkos (gan nacistiskās Vācijas, gan PSRS) mobilizētajiem iedzīvotājiem, respektīvi, gādāt par attiecīgo kompensāciju izmaksāšanu cietušajiem, kā arī karavīru goda un cieņas aizskāruma novēršanu Latvijā un ārzemēs.

Te gan jāsaka, ka Latvijas valdība attiecīgās deklarācijas punktus nav realizējusi pilnvērtīgi, kas būtu akūti nepieciešams priekšnoteikums savu pilsoņu (Otrā pasaules kara dalībnieku) tiesību nodrošināšanas virzienā, kā arī valsts oficiālās nostājas paušanā attiecībā pret 16. marta notikumiem, jo iepriekš minētā deklarācija ir novecojusi un tai būtībā ir tikai informatīvs raksturs.

Izvērtējot iepriekš teikto, ir jāsecina, ka vēsturniekiem un citiem inteliģences pārstāvjiem jāturpina meklēt jauni veidi, kā izglītot sabiedrību un skaidrot tai šī neviennozīmīgā datuma lomu Latvijas vēsturē. Oficiāla 16. marta atzīšana par piemiņas dienu nav nepieciešama, jo leģionāri var atcerēties un pieminēt savus cīņu biedrus bez šī datuma oficiālas atzīšanas. Savukārt Latvijas valdībai turpmāk būtu nepieciešams pievērst lielāku vērību organizācijām, kas diskreditē Latvijas valsti un darbojas pret tās valstiskajām interesēm.           

   
 


1Neiburgs, U., Kangeris, K., Lerhis, A. (2015). 16. marts. Rīga: Latvijas vēstures mazās bibliotēkas atbalsta fonds, 4. lpp.

2Neiburgs, U. (2010). Pagātnes pelni jeb Latvijas Otrā pasaules kara sociālā atmiņa un identitāte. Rīga, 1. lpp.

3Neiburgs, U., Kangeris, K., Lerhis, A., 6. lpp.

4Bleiere, D., Butulis, I., Stranga, u.c. (2008). Latvija Otrajā pasaules karā (1939-1945). Rīga: Jumava, 354. lpp.

5Ezergailis, A. (1998). Latviešu leģions. Varoņi vai upuri? Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 34. lpp.

6Neiburgs, U. 1944. gada 16. marts vēstures literatūrā. No: Zelče, V., Muižnieks, N. (2011). Karojošā piemiņa: 16. marts un 9. maijs. Rīga: Zinātne, 76. lpp.

7Neiburgs, U., Kangeris, K., Lerhis, A., 8. lpp.

8Ezergailis, A. (1998). Latviešu leģions. Varoņi vai upuri? Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 12. lpp.

9Lauriņš, V. Latviešu leģionāri nebija kara noziedznieki. Latvijas Avīze. 2012. gada 2. februāris.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'vēsture  

  Ieteikt:  +3
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (10)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 10
 

Павел
Iesaka:  +1  -3

А почему на шествии нет знамен подразделений под которыми эти легионеры воевали?

16.03.2017 11:54:05

hm
Iesaka:  +3  -0

jo viņi nekaroja brīvprātīgi un ne savā armijā. Piemin jau traģiskos notikumus, nevis glorificētu cīņu zem SS karogiem. Diemžēl latviešiem bija liegts karot zem savas valsts karoga.

16.03.2017 14:03:52

Edge
Iesaka:  +0  -2

"Diemžēl" 4.maija republikā it tāds likums. Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likums. 4.1 pants. Vispārīgie ar publiska pasākuma norisi saistītie ierobežojumi. Publiska pasākuma norises laikā aizliegts:(..) nacistiskās Vācijas karogus, ģerboņus un himnas, nacistisko svastiku, SS zīmes ...."

16.03.2017 15:27:13

V
Iesaka:  +0  -1

В исторических источниках встречаются примеры звер- ского отношения латышских легионеров СС к военноплен- ным, вопреки утверждениям У. Нейбургса о том, что «до сих пор не известны какие-либо […] случаи, когда подразделения легиона подобным образом вели себя в отношении своего противника»314. В частности, 6 августа 1944 г. личным со- ставом 43-го полка 19-й латышской дивизии войск СС были замучены 14 только что захваченных советских военноплен- ных из 65-го Гвардейского стрелкового полка 22-й Гвардей- ской стрелковой дивизии. В спецсообщении начальника Управления контрразведки СМЕРШ 2-го Прибалтийского фронта от 18 августа 1944 г. «Об издевательствах немцев и их пособников из латышских частей “СС” над советскими во- еннопленными» отражены следующие свидетельства этой трагедии: «Рядовому Караулову Н. К., младшему сержанту Корсакову Я.П. и гвардии лейтенанту Богданову Е.Р. немцы и предатели из латышских частей СС выкололи глаза и на- несли во многих местах ножевые ранения. Гвардии лейте- нантам Кагановичу и Космину они вырезали на лбу звезды, выкрутили ноги и выбили сапогами зубы. Санинструктору Сухановой А.А. и другим трем санитаркам вырезали груди, выкрутили ноги, руки и нанесли множество ножевых ране- ний. Зверски замучены рядовые Егоров Ф.Е., Сатыбатынов, Антоненко А.Н., Плотников П. и старшина Афанасьев. Ни- кто из раненных, захваченных немцами и фашистами из ла- тышей, не избег пыток и мучительных издевательств».

16.03.2017 13:46:08

Z
Iesaka:  +2  -0

Jāskatās, cik uzticams avots. Uzrakstīt var daudz ko. Būtu muļķīgi teikts, ka visi leģionāri ir svētie eņģeļi. Leģionā tika iepludināta Arāja komanda, kas sastrādāja drausmīgas lietas ... to tiem, kas svin 16.martu pie Brīvības pieminekļa, ir jāpatur prātā. Netaisnīgi un pret savu gribu latvieši tika iesaukti gan leģionā, gan Sarkanajā armijā. Sarkanā armija un tai sekojošās drošības struktūras arī vietām briesmu lietas pastrādāja, bet 9.maiju taču svin. Ko mums ar to visu darīt? Kāpēc viena puse drīkst pieminēt savus karavīrus, neattiecinot atsevišķus noziegumus uz visu armiju, bet citi nevar? Latvieši jebkurā gadījumā bija zaudētāji un mūsu kaimiņi to katru gadu "laipni" atgādina.

17.03.2017 17:41:19

milda
Iesaka:  +1  -1

Bet kur mums pieminēt savus karavīrus, kuri karoja gan leģionā, gan krievu armijā, kuriem nebija pat iespēja citādi, cieņpilni aizstāvēt savu zemi un valsti zem Latvijas karoga? Es uzskatu, ka to vispār nevajadzētu vērst tieši uz leģionu, nevajag vilkt tās vecās leģionāru formas ... bet tomēr, kur mums pieminēt šos savus vectēvus, vecvectēvus? Kāpēc klusi un kaut kur Lestenē? Mēs taču nevaram svinēt 9.maiju, kurā zaudējām visu ... svinēt savu traģēdiju. Absurds. KAra noziegumi jebkurā gadījumā ir nosodāmi.

17.03.2017 18:06:30

Edge
Iesaka:  +0  -1

Eiropas diena, ko ik gadu atzīmē 9. maijā, ir veltīta mieram un vienotībai Eiropā. Eiropas dienu svin kā Francijā, tā Vācijā - visās civilizētajās Eiropas Savienības valstīs, kuras tik nesenajā pagātnē pat karoja savā starpā. Pietiks vilkt no pagātnes pelnus, naidu, sāpes, vilšanos u.c. "bāreņu tautas" sindroma uzturētājus. Svin vai nesvin 9.maijā, bet netraucē svinēt visiem citiem, kas vairs nevēlas, atšķirībā no 1943.g., "turpināt mūsu tautas interesēm svešu [nacistu] propagandu"(H.Biezais:"Latvija kāškrusta varā. Sveši kungi, pašu ļaudis", 1992.)

17.03.2017 22:06:05

Edge
Iesaka:  +0  -2

1952. gadā trimdas latviešu organizācija "Daugavas Vanagi" noteica 16. martu kā leģiona piemiņas dienu============================================================================================== Pirmais noteicējs bija Ādolfs Hitlers, bez kura 1943.g.10.februārī Berlīnē parakstītās pavēles nebūtu nekāda Latviešu SS-brīvprātīgo leģiona un leģionāru:"Ich befehle die Aufstellung einer Lettischen SS-Freiwilligen-Legion. Größe und Art des Verbandes richten sich nach der Zahl der zur Verfügung stehenden lettischen Männer."

16.03.2017 15:19:23

Jautājums
Iesaka:  +2  -0

Vai ir arī Sarkanajā armijā iesaukto latviešu piemiņas diena?

17.03.2017 07:29:34

Edge
Iesaka:  +1  -2

Ir - par to LV vēstnieks ASV atgādina : " Teikmanis: Latvija dzīvo pēc Eiropas laika un 9.maijā atzīmē Eiropas dienu." (Latvijas Avīze, 09.05.2012.)

17.03.2017 11:35:50

 
1 Kopā: 10
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti