Trešdiena,
18. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Vai Latvijas ekonomika šogad spēs apēst to, ko ir nokodusi?


Pēteris Strautiņš,
makroekonomikas eksperts

13.03.2017

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-1


Saistītie resursi


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -1

Šī gada janvārī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sākumu eksportā bija straujš, bet preču kategoriju griezumā diezgan vienmērīgs kāpums. Eksports kopumā auga par 13,3% pret iepriekšējā gada janvāri, tas ir straujākais pieaugums gada griezumā kopš 2013. gada aprīļa, kad pamazām izsīka pēckrīzes uzrāviens, ko deva neizmantoto jaudu rezerves izsmelšana. Ap to laiku arī iestājās klusums Liepājas ezera ziemeļu krastā, sekoja ekonomiskā krīze Krievijā un citas mūsu rūpnieku galvassāpes.

Tagad pirmo reizi gandrīz četru gadu laikā apstākļi preču eksportam ir tiešām labvēlīgi. Noskaņojuma uzlabošanās un izaugsmes paātrinājums ASV darbojas bez pārliecinoša racionāla izskaidrojuma, taču psiholoģijas ietekme uz ekonomiku kādu laiku var darboties gluži kā bezatlikuma tehnoloģija ražošanā, it kā barojoties pati no sevis. "Gāzi grīdā" gan var novest pie procentu likmju kāpuma, dārgāka dolāra un finansiālajiem satricinājumiem jaunattīstības valstīs, taču ietekme uz eirozonu turpinās būt labvēlīga arī šāda scenārija gadījumā. Tā kā daļa eirozonas joprojām smok zem diezgan negatīva noskaņojuma un privātā sektora parādu samazināšanas cikla, iespēja dzīvei kļūt labākai tāpēc, ka tā kļuvusi labāka nesenā pagātnē, mūsu kontinentā vēl ne tuvu nav izsmelta. Monetārā politika joprojām būs atbalstoša.

Šādā situācijā Latvijas ekonomikai ir radusies viegli pārsteidzoša un nepierasta izvēle — balstīt izaugsmi vairāk uz eksportu vai iekšējo pieprasījumu. Nav šaubu, ka eksportētājiem šobrīd iedalītas labas kārtis, investētājiem tās iedalīs valsts, bet caur abiem šiem kanāliem ekonomikā ieplūstošā nauda sildīs patēriņa sektoru.

"Pirmo reizi gandrīz četru gadu laikā apstākļi preču eksportam ir tiešām labvēlīgi. "

Pozitīvs noskaņojums silda arī mežu nozari, kas janvārī bija vienīgā, kas deva lielu īpatsvaru kopējā eksporta kāpumā – vairāk nekā ceturto daļu, ja ieskaita mēbeles. Bažas par blakusproduktu un enerģijas produktu pārdošanas krīzi nav piepildījušās, granulu noliktavas krietni patukšotas, zāģētavas un plātņu rūpnīcas strādā ar lieliem apgriezieniem. Vēl apmēram astoto daļu eksporta kāpumā deva alkoholiskie dzērieni, vienīgā starp reeksporta kategorijām ar tik lielu ietekmi. Mehānismu un iekārtu eksports saruka par 9,9%, elektroierīču un iekārtu par 2,1%, kamēr šo preču ražošana Latvijā attīstās. Provizoriski vērtējot, "vietējais eksports" auga apmēram par 16%, kamēr reeksports apmēram par 10%.

Tātad koksnes daļa eksportā turpina pieaugt. No vienas puses, struktūra mainās ne gluži tajā virzienā, kas paredzēts nacionālās attīstības plānos. No otras puses, uz katru apgrozīto eiro koksnes eksports atstāj Latvijas iedzīvotāju kabatās diezgan daudz centu. Acīmredzot svarīgāks ir izrādījies tas apstāklis, ka kokapstrāde te jau ir ļoti augstā līmenī un spēj daudz investēt un labi pārdot, nevis tas, ka citās, jaunmodīgāk skanošās nozarēs ir lielāks potenciālais darba ražīguma kāpums. Visam savs laiks, ar pašreizējiem kāpuma tempiem farmācija, elektronika un mašīnbūve palielinās savu daļu ekonomikā. Pārtikas nozare ir tā, kas šobrīd izskatās ieslīgusi pārdomās par savu nākotni. Tā turpina žēli runāt par samazinātajām PVN likmēm, meklējot atslēgas tur, kur ir gaišāks vai šķiet gaišāks, nevis tur, kur atslēgas ir pazudušas. Pārtikas eksports janvārī gada griezumā audzis par 0,5%.

"Latvijas ekonomikai ir radusies viegli pārsteidzoša un nepierasta izvēle – balstīt izaugsmi vairāk uz eksportu vai iekšējo pieprasījumu. "

Ja iepriekšējos gados situācija preču eksporta datos izskatījās sliktāka nekā patiesībā, šogad iespējami abi varianti. Ļoti šķiet, ka reeksporta daļa turpinās samazināties. Taču tirdzniecības skaitļiem skaistākiem izskatīties palīdzēs cenu pārmaiņas. Daļu no eksportētāju izsniegtajiem rēķiniem saviem klientiem veido viņu izdevumi par izejvielām, kas ir galvenokārt imports, – enerģiju, metālu, citiem. Tāpēc pelnīt varēja, pat eksportam it kā samazinoties. Šobrīd pasaules ekonomika ir iegājusi reflācijas ciklā, un rēķiniem būs jāaug, lai varētu kaut stāvēt uz vietas.

Eksportu samazinoši ietekmēt varētu augošs iekšējais pieprasījums pēc metāla konstrukcijām, koksnes izstrādājumiem, būvķīmijas. Taču tā jau ir sekundāra problēma vai vispār nav problēma, jo galvenais ir pievienotā vērtība, nevis eksporta summa.  Ekonomika šogad augtu arī tad, ja eksportā būtu stagnācija. Tā kā tā nedraud, atgriezeniskās saites caur ienākumiem, noskaņojumu, patēriņu, investīcijām un atkal noskaņojumu šogad pamazām tiks iegrieztas, ir risks, ka turpmākajos gados tās sasniegs pat galvu reibinošu tempu, var nākties kļūt piesardzīgiem. Jau šogad galvenā rūpes būs — kur atrast cilvēkus, kuri gan būvēs mājas, gan ražos preces, gan programmēs, gan strādās restorānos un pārdos apģērbus. Daļa no viņiem ir cilvēki, kuri šobrīd sūdzas par neizbraucamiem grants ceļiem savu māju apkārtnē. Daļa no viņiem šobrīd strādā ārzemēs.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'tirdzniecība  

  Ieteikt:  +1
-1

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti