Pirms iesaistījāties politikā, strādājāt dažādos vadošos amatos uzņēmumos un finanšu struktūrās. Vai par jums vienmēr ir maksāti nodokļi pilnā apmērā?
Jā, turklāt uzņēmums, kurā strādāju, bija viens no pirmajiem nozarē, kur tika sakārtota darba vide un attiecības, nodrošinot labās prakses piemēru "caurspīdīgas" un pārredzamas uzņēmējdarbības veidošanā.
Kāpēc iesaistījāties Einara Repšes izveidotajā partijā "Jaunais laiks"?
Tajā laikā biju uzņēmējs un vadīju lielu uzņēmumu. Savā ikdienas darbā redzēju lielu administratīvo slogu, negodīgu konkurenci un negācijas. Izplatīta bija prakse pievērt acis attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kuri darbojas vai ieved preces nelegāli. Tā rezultātā līdzīgas produkcijas cena patērētājiem bija ievērojami atšķirīga. Man šī situācija nebija pieņemama, un redzēju, ka to var mainīt. Tāpēc izvēlējos pievienoties līdzīgi domājošiem cilvēkiem un iesaistīties ekonomiskās vides uzlabošanā.
Nereti Latvijas politiskās partijas mēdz salīdzināt ar ekonomisko interešu grupu lobētājiem. Kāda ir interešu grupu loma un ietekme uz politikas procesu un tā iznākumu Latvijā?
Ņemot vērā Labklājības ministrijas pārraudzībā esošo jautājumu loku, savā nozarē interešu grupu lomu redzu kā sadarbību un aptverošu diskusiju. Mums ir regulāras tikšanās un sarunas ar dažādām nevalstiskajām organizācijām, kas, veidojot ilgtermiņa politiku, ir ļoti nepieciešami un būtiski. Piemēram, kurš gan vislabāk izpratīs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām nepieciešamo, ja ne viņus pārstāvošās nevalstiskās organizācijas ar saviem biedriem un dalībniekiem – invalīdiem. Uzskatu, ka, ikvienu jautājumu risinot, ir svarīga iesaistīto līdzdalība un viedoklis.
Esat ieņēmis dažādu ministru amatus – pēdējie ir finanšu ministrs un labklājības ministrs. Kas ir svarīgākais ministra amatā – konkrētās jomas zināšanas jeb menedžera talants?
Nepieciešamas un būtiskas ir gan jomas zināšanas, gan menedžera talants. Viens bez otra nemaz nav iespējami, jo, tikai izprotot lietu kopsakarību un domājot plašāk, iespējams atsijāt svarīgāko un izvērtēt prioritātes.
Kuru ministriju jūs gribētu "stūrēt", ja būtu jāizvēlas pašam, nevis partijām jāpanāk politiskā vienošanās?
Ikviena līdzšinējā pieredze ir bijusi ļoti nozīmīga. Sociālās apdrošināšanas budžeta stabilitāte un ilgtspēja ir stūrakmens, lai Latvijas iedzīvotāji varētu justies droši. Rezultātus tam, ka ilgstoši trešdaļai no visiem sociāli apdrošinātajiem cilvēkiem iemaksas tiek veiktas no ienākumiem, kas mazāki par minimālo darba algu, diemžēl redzam jau tagad – bezdarbnieku pabalsts pieci centi dienā un slimības pabalsts trīs centi dienā. Nemaz nerunājot par to, ka šie cilvēki nevarēs sev nodrošināt pat minimālo pensiju. Ir skaidrs, ka daļa sabiedrības jūtas nedroši un nestabili, tikai ne vienmēr savu neapmierinātību pauž skaļi. Diemžēl mums ir arī ļoti zems atbalsts uzņēmējiem – tikai trešdaļa strādājošo ir lojāla pret saviem darba devējiem. Ekonomisko izrāvienu šādā situācijā sasniegt ir gandrīz neiespējami. Tajā pašā laikā diemžēl daudzi nesaprot, ka ir nepieciešams rūpēties par to cilvēku sociālo labklājību, kuri paši to nevar sev nodrošināt, piemēram, cilvēki ar īpašām vajadzībām. Tāpēc labklājības jomā un ministrijā redzu ļoti daudz iespēju, izaicinājumu un darāmo darbu.
Vai politiķis var būt profesija, viņu ilgstoši pārvēlot?
Demokrātiskās valstīs politiķim ir jābūt profesijai, jo valsts pārvaldē un politikā ir nepieciešama pieredze un pēctecība.
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis, lepojaties?
Pēdējā gada laikā priecājos par savu lēmumu piekrist strādāt labklājības ministra amatā. Tas nebija viegls lēmums, bet šī ir iespēja strādāt ļoti interesantā vietā un dinamiskā vidē. Politiskajā vidē nav daudz tādu iespēju, kur, pieņemot politiskus lēmumus, darba rezultātus un pozitīvas izmaiņas var samērā ātri redzēt. Parlamentā, piemēram, izstrādājot likumdošanas un normatīvos aktus, bieži vien paiet ļoti ilgs laiks, līdz tie stājas spēkā un sabiedrība jūt pozitīvas izmaiņas.
Labklājības ministrija aptver ļoti plašu nozaru loku – tā ir gan darba un sociālā aizsardzība, bērnu tiesības un to aizsardzība, bērnu un ģimenes labklājība, gan arī personu ar invaliditāti atbalsts, vienlīdzīgas iespējas un dzimumu līdztiesība. Piemēram, 2016. gadā sākts liels darbs atbalsta sistēmas pilnveidei audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem un pašiem ārpusģimenes aprūpē esošajiem bērniem. Pirmie rezultāti būs jūtami jau šogad - audžuģimenes, adoptētāji, aizbildņi un viņu bērni saņems gan lielāku finansiālo, gan psiholoģisko un sociālo atbalstu. Ikvienam bērnam jābūt iespējai uzaugt ģimeniskā vidē. Tāpat svarīgi, lai cilvēki, kuri kļūst par audžuģimeni, paši saņemtu atbilstošu izglītību, zinātu, kur meklēt un saņemt dažāda veida papildu informāciju vai palīdzību brīžos, kad tas visvairāk nepieciešams. Tāpat esmu izvirzījis sev par mērķi turpināt strādāt pie citiem iespējamiem risinājumiem, kas jūtami uzlabotu audžuģimeņu ikdienu un veicinātu arvien jaunu ģimeņu veidošanos, īpaši domājot par sociālo nodrošinājumu ilgtermiņā.
Ja aplūko ilgāku laika periodu, esmu lepns, ka man ir bijusi iespēja aktīvi iesaistīties un līdzdarboties e-paraksta ieviešanā, "nulles deklarācijas", eiro ieviešanā Latvijā, Fiskālās disciplīnas likuma izstrādē un ieviešanā, sākot pensiju indeksācijas pakāpenisku paaugstināšanu. Starptautiskā līmenī aktīvi līdzdarbojos Junkera plāna izstrādē un pieņemšanā Eiropas Parlamentā, kā arī vadīju nozīmīgu darbu finanšu jomā Latvijas prezidentūras laikā Eiropas Savienības Padomē. Tāpat ilgstoši esmu bijis iesaistīts Baltijas Asamblejas darbā, ieņemot Baltijas Asamblejas prezidenta, Latvijas delegācijas vadītāja un Baltijas Asamblejas prezidija locekļa amatu.
Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?
23 gadu vecumā izvēlējos studēt ekonomiku un ne vienu brīdi to neesmu nožēlojis. Protams, iegūtās zināšanas nepieciešams nemitīgi pilnveidot, bet arī šodien tā vēl arvien būtu tā pati specialitāte – ekonomists.
Vai joprojām meitai Sofijai vakarā pirms gulētiešanas lasāt pasakas?
Nē, vairs nelasu, jo mana meita šobrīd pati lasa, un es ļauju viņai pašai izvēlēties interesējošās grāmatas. Tomēr vakaros pirms gulētiešanas mums ir svarīgs brīdis, kad esam kopā un pārrunājam, kas nu kuram tajā dienā ir bijis svarīgākais un izstāstīšanas vērts.
Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?
Viena konkrēta sapņa nekad īsti nav bijis. Skolas laikā mani vienmēr interesēja jaunie priekšmeti, piemēram, 5. klasē sāka mācīt vēsturi un arheoloģiju, tālāk 6. klasē mani aizrāva ķīmija. Domāju, ka šobrīd pasaule kopumā savā lietu kārtībā ir nonākusi tajā posmā, ko piedzīvo pusaudža gados, – izvēlētā profesija nav viena vienīgā un uz visu mūžu. Pasaule ir nemitīgā kustībā un attīstībā – redzam, ka pazūd iesīkstējušas profesijas un to vietā nāk jaunas. Šī brīža "Top10" profesiju pirms desmit gadiem nemaz nebija. Līdz ar to aktuāls ir jautājums par mūžizglītību, aktuāls ir jautājums par brīdi, kurā cilvēks nobriest savai profesijas un karjeras izvēlei. Tā ir arī mana pieredze, jo mani vienmēr ir saistījis jaunais un interesantais, arī šobrīd, lai sekotu līdzi tam, kas notiek apkārt, aktīvi lasu un interesējos par aktuālo un jaunāko literatūru.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Pilnīgi noteikti tā ir būšana kopā ar ģimeni un aktīvā atpūta.
Kā atgūstaties no stresa un negācijām?
Arī tā ir mana ģimene, ideālā gadījumā aktīvā atpūta kopā ar ģimeni.
"Personība tuvplānā" – LV portālā katru piektdienu. Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.
Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!
