VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
20. janvārī, 2017
Lasīšanai: 11 minūtes
RUBRIKA: Personība
TĒMA: Finanses
1
2
1
2

Aija Žīgure: Statistika nav mistiskas darbības

LV portālam: AIJA ŽĪGURE, Centrālās statistikas pārvaldes vadītāja
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Ministru kabineta balvas pasniegšanas ceremonijā Vidzemes koncertzālē.

FOTO: Evija Trifanova/ LETA

Centrālās statistikas pārvaldes vadītājai Aijai Žīgurei skaitļi ir patikuši jau no skolas sola – ne gluži matemātika un fizika, bet tie, kuri raksturo cilvēku, ekonomiku. Viņa nebūt neuzskata, ka statistika ir mistiskas darbības – meli vai sagrozīti dati var rasties, izceļot no konteksta atsevišķus datus un cenšoties ar tiem argumentēt kādus pieņēmumus vai apgalvojumus. Turklāt jebkurš cilvēks ikdienā veic kādu statistiku – rēķinot savus ienākumus, izdevumus, veikalā izvēloties preci novērtē cenu. Tā, protams, ir mūsu individuālā ikdienas statistika.
īsumā
  • Statistika veidojas no datiem, kuri iegūti dažādu novērojumu, mērījumu gaitā un raksturo dažādas mūsu dzīves sfēras.
  • Svarīgi būtu sekot aktuāliem datiem, lai būtu pietiekama informētība par tendencēm ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju dzīves kvalitātē.
  • Pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars: no 24% 2013. gadā līdz 16,5% 2015. gadā.
  • Jau ilgstoši tiek runāts, ka ir nepieciešams attīstīt analītisko kapacitāti valsts pārvaldes speciālistiem.
  • Man vienmēr ir bijis svarīgi, ka Latvijas vārds pozitīvi tiek nests ārpus mūsu valsts, un lepojos, ja CSP veiksmes tiek starptautiski novērtētas.

CSP esat nostrādājusi visu mūžu, jau 40 gadus. Kā sanāca, ka sākāt strādā tieši statistikas jomā?

Doma izvēlēties studēt statistiku radās jau vidusskolas pēdējā klasē. Devos uz Latvijas Valsts universitāti, uz atvērto durvju dienu Ekonomikas fakultātē. Tur arī uzzināju, ka pēc ilgāka laika tiek atsāktas apmācības statistikas specialitātē. Skaitļi man patika, ne gluži matemātika un fizika, bet tie, kuri raksturo cilvēku, ekonomiku. Studiju laikā domas par profesijas izvēli nemainījās. Pēc universitātes tiku nosūtīta darbā uz Statistikas pārvaldi Reģionālās statistikas nodaļā. Manas darba gaitas veiksmīgi ievirzījās tā, ka bija iespēja strādāt dažādās statistikas nozarēs.

Lielais izaicinājums bija dalība statistikas sistēmas pārveidošanas procesā atbilstoši tirgus ekonomikas apstākļiem. Tas pavēra pilnīgi citu vidi statistikas darba organizācijā. Mūsu ikdienā ir ienākušas jaunas datu vākšanas metodes, statistiku veido pēc starptautiski atzītiem standartiem un metodoloģijām. Dati ir starptautiski salīdzināmi, kas ir liels ieguvums datu lietotājiem. Speciālistiem ir plašas iespējas mācīties no citu valstu labajām praksēm. Paši izvēlamies, kādu organizācijas modeli veidot, lai tā būtu moderna, inovatīva un orientēta uz labu rezultātu. Statistiķa darbs ir ļoti mainījies. Arī rādītāji mainās, jo ir jāspēj objektīvi novērtēt ekonomikas nozarēs notiekošais globālās ražošanas un pārdošanas apstākļos. Šis darbs ir ļoti interesants, motivē apgūt jaunas zināšanas, dod iespējas piedalīties statistikas attīstībā starptautiski.

Pazīstamais rakstnieks Marks Tvens ir teicis: ir trīs veidu meli: meli, nekaunīgi meli un statistika. Kādas ir jūsu domas?

Šim teicienam tiek piedēvēti pat vairāki autori. Jāatzīst, ka sabiedrībā emocijas bieži vien ņem virsroku pār objektīviem faktiem. Informācija, kas raksturo kādu noteiktu parādību, tiek uztverta subjektīvi un tāpēc ne vienmēr cilvēki uzticas statistiskajiem datiem. Statistika nav "mistiskas" darbības. Tā veidojas no datiem, kuri iegūti dažādu novērojumu, mērījumu gaitā un raksturo dažādas mūsu dzīves sfēras. Meli vai sagrozīti dati var rasties, izceļot no konteksta atsevišķus statistikas datus un cenšoties ar tiem argumentēt savus pieņēmumus vai apgalvojumus.

Kā aiz sausiem skaitļiem var redzēt dzīvi?

Tie skaitļi, kuri ir mana ikdiena, nav tikai skaitļi bez nozīmes. Jebkurš cilvēks savā ikdienā veic kādu statistiku – rēķinot savus ienākumus, izdevumus, veikalā izvēloties preci novērtē cenu, savā piemājas dārziņā prognozē savu dārzeņu ražu. Tā, protams, ir mūsu individuālā ikdienas statistika. Statistikas pārvalde ražo un publicē statistiku valsts līmenī, tādējādi informējot datu lietotājus – politiķus, analītiķus, sabiedrību – par uzņēmējdarbības izaugsmes rezultātiem, iedzīvotāju dzīves līmeni, arī citiem rādītājiem, kas raksturo mūsu valsts iedzīvotājus un ekonomiku. Tie ir skaitļi, kuri raksturo notiekošo mūsu sabiedrībā un ekonomikā. Tie ļauj katram gūt informāciju par daudzām dzīves sfērām. Skaitļu valoda ir ļoti bagāta, un koncentrētā veidā tā raksturo notiekošo ekonomikā un cilvēkos.

Par kādu statistiku, kuru redzat, politiķiem Latvijā būtu jāuztraucas visvairāk?

Vispirms es teiktu, ka svarīgi būtu sekot aktuāliem datiem, lai būtu pietiekama informētība par tendencēm ekonomikas izaugsmē un iedzīvotāju dzīves kvalitātē. Nav vienmēr jāatceras skaitļi no galvas. Tas, manuprāt, nav nepieciešams, jo viena no statistisko datu īpašībām ir, ka tie regulāri mainās. Būtiski ir mācēt tajos orientēties, izprast rādītāju saturu, jo dzīvojam ar skaitļiem bagātā pasaulē. Mūsu uzdevums ir sagatavot datus savlaicīgi un kvalitatīvi, jo dzīvojam dinamiskā pasaulē un gribam visu zināt ātri. Politiķu dienaskārtībā ir visdažādākie jautājumi. Būtiski ir lēmumu pieņemšanas procesā balstīties uz faktiem, kvalitatīviem aprēķiniem, nevis uz subjektīviem pieņēmumiem.

Daudzi uzskata, ka Latvijā dzīve ir slikta, un brauc prom uz ārzemēm. Ko par labklājību kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas liecina statistika?

Kopējā aina kļūst optimistiskāka. Pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājies dziļai materiālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars: no 24% 2013. gadā līdz 16,5% 2015. gadā. Latvija ir valstu skaitā, kurās pēdējo gadu laikā bijis visstraujākais to cilvēku īpatsvara samazinājums, kuri bija pakļauti nabadzības vai sociālās atstumtības riskam. Arvien optimistiskāk tiek vērtētas iespējas segt nepieciešamos ikdienas izdevumus. Mājsaimniecību īpatsvars, kurām bija ļoti grūti segt ikdienas izdevumus, samazinājās no 27% 2013. gadā līdz 16,9% 2015. gadā. Iedzīvotāji saturīgāk pavada savu brīvo laiku – palielinās teātru, kino un citu kultūras pasākumu apmeklētāju skaits.

Lai gan kopumā statistika rāda optimistiskākus datus, tomēr ne katrs iedzīvotājs savā ikdienā sajūt šos pozitīvos rezultātus. To ietekmē dažādi faktori – kā veicies biznesā, vai izdevies atrast labu darbu, veselības stāvoklis, bažas par turpmāko ekonomikas vidi. Šie apstākļi joprojām ietekmē izvēli doties uz citām valstīm darba meklējumos, lai varētu nodrošināt sevi un ģimeni ar nepieciešamajiem iztikas līdzekļiem.

Vai ir Latvijā kāda statistikas joma, kurā esam vislabākie ja ne pasaulē, tad vismaz Eiropas Savienībā (ES)?

Jā, ir pāris jomas, kurās mums ir labi rezultāti. Piemēram, aptaujas "Eiropas Savienības statistika par ienākumiem un dzīves apstākļiem" rezultātus mēs publicējam par gadu agrāk nekā citas ES valstis. Tajā ir bagāta informācija par monetārās nabadzības un ienākumu nevienlīdzību, mājsaimniecību ienākumiem, mājokļu apstākļiem, veselības apstākļiem un citiem mūsu dzīves kvalitāti raksturojošiem rādītājiem. Novērtējot šo datu svarīgumu valsts politiku plānošanā, esam iekļāvuši šo datu publikāciju prioritāšu sarakstā.

Esmu dzirdējusi no statistikas lietotājiem atsauksmes, ka CSP mājaslapa ar savu saturisko piedāvājumu ierindojas pasaules TOP desmitniekā.

Pieņemot 2017. gada budžetu un likumu pavadošo normatīvu paketi, šķita, ka lēmumu pieņēmēji ne vienmēr ir pilnībā informēti par to, ko viņi dara. Vai ir situācijas, kad jūtat, ka lēmumu pieņēmējiem ne vienmēr ir bijuši pieejami augstas kvalitātes dati?

Problēma nav tajā, ka trūktu augstas kvalitātes dati. Jau ilgstoši tiek runāts, ka ir nepieciešams attīstīt analītisko kapacitāti valsts pārvaldes speciālistiem, ka mums trūkst speciālistu, kuri veiktu plašus pētījumus par dažādiem ekonomikas jautājumiem. Cik mums valsts pārvaldē ir speciālistu, kuri labi orientējas makroekonomikas datos? Tādi ir, bet nepietiekami. Datu piedāvājums, manuprāt, ir plašs. Ir iespējas izmantot datus gan no dažādiem datu avotiem valstī, gan arī no starptautiskajām institūcijām, kur ir atrodama salīdzināma statistika no citām valstīm.

Kura no ministrijām visvairāk interesējas par statistiku?

CSP sagatavotie dati raksturo dažādus Latvijas attīstības procesus. Dati tiek izmantoti plānošanai, valsts institūciju funkciju izpildei, sabiedrības informēšanai. Redzamākie lietotāji no ministrijām ir Ekonomikas, Finanšu, Labklājības un Satiksmes ministrija, bet par statistiku un aktuāliem problēmu jautājumiem interesējas visas ministrijas un arī daudzas valsts institūcijas. Redzamākie vēršas pie mums ar konkrētiem datu pieprasījumiem, bet mājaslapas datubāze arī piedāvā plašu statistiku, kuru aktīvi izmanto, strādājot tieši ar datiem.

Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmusi, lepojaties?

Nosaukt vienu konkrētu lēmumu būtu grūti. Gandarījums ir par sekmīgu mūsu statistikas sistēmas pārveidošanu par mūsdienīgu, modernu un uz jaunām tehnoloģijām orientētu iestādi. Kolektīvam ir pievienojušies daudzi gados jauni speciālisti, kuri aktīvi iesaistās jauno tehnoloģiju ieviešanā statistikas darba pamatprocesos. Viņiem ir arī iespējas savas zināšanas pielietot starptautiskajos projektos un speciālistu forumos. Man vienmēr ir bijis svarīgi, ka Latvijas vārds pozitīvi tiek nests ārpus mūsu valsts, un lepojos, ja CSP veiksmes tiek starptautiski novērtētas.

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?

Bērnības sapņi ir ļoti mainīgi. Biju savā ikdienā ļoti aktīva, iesaistījos dažādos pasākumos – diezgan nopietni spēlēju basketbolu, patika arī citi sporta veidi, dziedāju korī un meiteņu ansamblī.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?

Noteikti gribu minēt savu pirmo CSP vadītāju Gunāru Baltiņu, kurš arī ilgus gadus vadīja šo iestādi. Lai gan tie bija padomju laiki un statistikas nozare tika veidota uz citiem principiem, viņš bija personība, no kura daudz ko varēja mācīties, – inteliģents, konstruktīvs vadītājs, erudīts.

Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?

Protams, ja visu darba mūžu esi strādājis vienā nozarē, tad var apstiprināt, ka izvēle ir bijusi pareiza. Bija tāds jaunības posms, kad bija interese par medmāsas profesiju. Pat biju jau noskatījusi mācību iestādi, kurā to varētu apgūt. Visu mūžu es ļoti lielu respektu izjūtu pret medicīnas darbiniekiem, pret darbu, ko viņi veic. Tā ir profesija, kurā var, manuprāt, strādāt cilvēki ar stipru raksturu.

Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Brīvajā laikā lasu grāmatas. Patīk teātris un ceļošana. Kad iespējams, braucu uz baseinu. Vasarā mani aizrauj darbs dārzā.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Man tie ir pat divi – "nesaspringt par niekiem" un "kas jādara, tas jādara".


"Personība tuvplānā" – LV portālā  katru piektdienu.  Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem  "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.

Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!

Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI