No revidentiem paniski baidās, gluži kā Gogoļa "Revidentā". Kādu attieksmi, revīzijas veicot, esat sajutusi jūs?
Nelolosim ilūzijas. Es ļoti labi apzinos izjūtas, kādas pārņem, kad ierodas revidenti. Revidentu uzdevums ir atklāt pārkāpumus, nelikumīgu, nelietderīgu rīcību ar publiskā sektora līdzekļiem un sniegt ieteikumus tālākās darbības sakārtošanai. Protams, ka dzirdēt kritiskus vārdus nav viegli un patīkami, bet svarīgākais ir kopīgiem spēkiem nepieļaut kļūdas.
Kādu atceraties kuriozāko pārkāpumu Valsts kontroles revīzijās?
Kuriozi gadās. Ir tādi, kuri liek apbrīnot cilvēku izdomu, piemēram, gadījums, kad pašvaldības inženieris tiek nosūtīts komandējumā uz attālu zemi pētīt iespējas iegūt dzeramo ūdeni no jūras ūdens, lai gan pašvaldība neatrodas pat jūras tuvumā. Ir arī gadījumi, kad, revīziju uzsākot, iestādes darbinieki nespēj uzrādīt pieprasītos dokumentus un visi kā viens apgalvo, ka tādu neesot. Tomēr, kad jautājums nonāk līdz vadībai, tad visi dokumenti ir uzradušies un darbinieki kaismīgi noliedz, ka jelkad būtu nolieguši to esamību. Tāda diemžēl ir revidenta darba ikdiena, tomēr jāsaka, ka revīzijas metodes tik un tā ļauj atklāt objektīvu patiesību par iestādes darbu, un šādas situācijas to daudz neietekmē.
Vai ir kāda iestāde, kurā ik pa laikam konstatējat pārkāpumus, bet kas gadiem ilgi neko nedara, lai ko mainītu?
Lai gan publiskajā telpā ik pa laikam izskan kāda revidējamās vienības pārstāvja teiktais, ka institūcija nepiekrīt Valsts kontroles revīzijā konstatētajam, faktiskā situācija liecina, ka tie ir ļoti, ļoti reti gadījumi, kad kāda no institūcijām nepiekrīt ieviest VK sniegtos ieteikumus. Vienlaikus arī jāsaka, ka mums ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisiju, kurā tad arī šie gadījumi tiek izskatīti un jautājumi risināti.
Cik daudz valsts naudas tiek iztērēts nelietderīgi?
Atbildēt uz šo jautājumu ar vienu konkrētu ciparu nav iespējams. Pirmkārt, Valsts kontrole revīzijas veic izlases kārtā, katru gadu no vairākos simtos mērāmā valsts un pašvaldību institūciju skaita aptverot tikai noteiktu skaitu institūciju. Līdz ar to mēs varam runāt tikai par to, ko esam konstatējuši šajās konkrētajās revīzijās un konkrētajās institūcijās. Otrkārt, nelietderīgi izlietoto naudu ne vienmēr ir iespējams izteikt konkrētā skaitlī, piemēram, gadījumā, kad institūcija gadiem darbojas, orientējoties uz procesa nodrošināšanu, bez skaidri definētiem mērķiem un sasniedzamiem rezultātiem.
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmusi, lepojaties?
Es nevaru izcelt tādu vienu galveno lēmumu, ar ko es lepotos savā dzīvē. Ja mēs runājam par lēmumiem profesionālajā jomā, tad neapšaubāmi manu dzīvi visbūtiskāk ir ietekmējis lēmums kandidēt uz valsts kontroliera amatu. Kandidēt, apzinoties šā darba apjomu, sarežģītību, atbildību un publicitāti. Bet es esmu lepna, ka kopīgi mēs šajā laikā esam izdarījuši visu, ko bijām solījuši, tas ir, palielinājuši lietderības revīziju īpatsvaru, revīziju skaitu pašvaldībās, snieguši priekšlikumus atbildības stiprināšanai publiskajā sektorā u.c. svarīgas lietas.
Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?
Bērnībā es gribēju kļūt par ārsti. Tomēr ātri sapratu, ka man ir emocionāli grūti redzēt asinis, traumas, brūces. Tāpēc izvēlējos citu ceļu.
Pirmkārt jau – vecāki. Jā, biju teicamniece visā, ko darīju. Viņi mudināja uz izcilību, savā ziņā perfekcionismu. Tas ir bijis spēcīgs pamats arī turpmāk vienmēr tiekties pēc labākā iespējamā rezultāta.
Kā jums skolā veicās ar reizrēķina apguvi?
Skolā ar to problēmu nebija. Teikšu vēl vairāk – arī dzīvē nav. Gan kā cilvēkam, gan kā valsts kontrolierei – man divi reiz divi vienmēr ir četri. Nevis pieci, trīs vai cik nu kurš vēlētos.
Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?
Ja jāizvēlas viena, – man interesanta būtu ekonomisko noziegumu izmeklēšanas joma. Ja runājam par jaunām prasmēm amatiera līmenī, tad tās varētu būt interjera dizaina, daiļdārzniecības jomā. Laikam jau tas ir tas nepieciešamais līdzsvars, kuru katrs no mums meklē, arī es.
Valsts kontrolieres pienākumus veicot, brīvā laika ir ārkārtīgi maz. Daļa no tā ir jāvelta arī privātmājas un dārza uzturēšanas un saimnieciskajiem darbiem. Atlikušo laiku es pavadu ar sev tuviem cilvēkiem. Lai arī bērni ir jau lieli un patstāvīgi, viņi vienmēr būs ļoti nozīmīga manas sirds un pulksteņlaika daļa. Labprāt arī apskatu jaunas vietas gan tepat Latvijā, gan ārpus tās robežām.
Vai ir kāda grāmata, kuru pārlasāt atkal un atkal?
Katru dienu es izlasu simtiem lapaspušu. Tomēr tās pēdējos gados lielākoties nav grāmatas, bet revīzijas ziņojumi, atskaites, iedzīvotāju vēstules, sūdzības u.c. – liels dokumentu apjoms, par kuru izskatīšanu es esmu atbildīga, veicot valsts kontrolieres pienākumus. Grāmatu lasīšana ir bijusi man ļoti mīļa nodarbe jau no bērnības. Esmu izlasījusi visas grāmatas, kas ir manā bibliotēkā, un tā nav maza. Vairākas no tām pat trīs un četras reizes.
Es nevarētu teikt, ka man ir kāda konkrēta sapņu zeme, kurā es vēlētos nokļūt. Manuprāt, jebkurš ceļojums ir brīnišķīgs.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Darīt, nevis vaimanāt.
