Ceturtdiena,
24. augusts
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Vidējais piena produktu cenu pieaugums veikalos – 10%. Vai kāpums turpināsies?

LV portālam: RIGONDA KRIEVIŅA, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece

Inese Helmane,
LV portāls

09.01.2017

ĪSUMĀ

  • Svaigpiena iepirkuma cena kopš pērnā gada jūlija ir ļoti strauji augusi, pat par 50–60%.
  • Veikalu cenas neaug tikpat strauji, cik piena iepirkuma cenas.
  • Svaigpiena cenai vajadzētu apstāties pie 35–40 centu robežas.
  • Tikai trešā daļa no Latvijā saražotā un pārstrādātā piena dažādu produktu veidā paliek Latvijas plauktos.
  • Pēdējos mēnešos Latvijā ir aktivizējušies poļu uzpircēji vai tādi, kuri ved pienu uz Poliju, jo tur šīs izejvielas trūkst.
  • Ķīna, Krievija, Meksika – salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad šīs valstis bija pasīvas un  nepirka industriālos produktus, tagad tās ļoti atjaunojušas importu.
  • Četri lielākie pārstrādes uzņēmumi diezgan konstanti pārstrādā 80% no visa Latvijā saražotā piena.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Lai gan izskanējuši viedokļi par neizbēgamu piena produktu cenu pieaugumu, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Rigonda Krieviņa to atspēko – dramatisks kāpums nav gaidāms. Protams, svaigpiens kopš jūlija ir palicis dārgāks par 50–60%, taču tā ietekme uz gatavās produkcijas cenu ir samērā neliela – novembrī, salīdzinot ar augustu, dažādu piena produktu vidējais cenu pieaugums veikalos bijis 10 procenti.

Konkurences padome (KP) jaunā gada pirmajā nedēļā aicināja beigt sēt pārtikas cenu kāpuma gaidas, citējot atsevišķus pārtikas industrijas un Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvjus, ka "2017. gadā mūs gaida neizbēgams cenu pieaugums dažādās pārtikas produktu grupās". Kas mūs šogad sagaida piena produktu tirdzniecībā?

Cenu pieaugumu noteikti jutīsim, jo svaigpiena iepirkuma cena kopš pērnā gada jūlija ir ļoti strauji augusi, pat par 50–60%. Patlaban cenas kāpums jau sācis atspoguļoties veikalu plauktos. Taču negribu apgalvot, ka palielinājums veikalos būs tikpat straujš un ļoti īsā laikā, kā tas ir svaigpienam.

Zemkopības ministrija jau no 2008. gada regulāri seko līdzi cenu pieaugumam, salīdzinot gan piena iepirkuma attīstības tendences, gan arī mazumtirdzniecības cenas. Redzam, ka tās korelē, kaut arī ar zināmu laika nobīdi. Piemēram, ja piena iepirkuma cena samazinās vai palielinās vienā mēnesī, tad statistikas dati (analizējam statistiku, nevis kāda konkrēta pārstrādes uzņēmuma vai veikala cenu) mazumtirdzniecības cenās atspoguļojas apmēram pēc trim mēnešiem. Tas, ko redzam pašlaik - dažādu piena produktu vidējais cenu pieaugums novembrī pret augustu veikalos ir 10%. Tas apstiprina ilggadējo analīzi, ka veikalu cenas neaug tikpat strauji, cik piena iepirkuma cenas.

Tam ir arī cits iemesls – 2015. gadā no visa Latvijā iepirktā svaigpiena 66% produktu veidā tiek izvesti no valsts. Līdz ar to tikai trešā daļa no Latvijā saražotā un pārstrādātā piena dažādu produktu veidā paliek Latvijas plauktos. Ņemot vērā labvēlīgo situāciju ārējos tirgos, kuros cenu un pieprasījuma situācija pašreiz ir ļoti labvēlīga, iekšējam tirgum tādēļ nevajadzētu izjust krasu cenas kāpumu.

Pagājušajā gadā Konkurences padome pētījumā par cenu izmaiņu dinamiku no svaigpiena līdz piena galaproduktiem atklāja, ka svaigpiena cenu šoka jeb strauju, būtisku svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņu gadījumā pārstrādes izmaksas tiek ietekmētas četras reizes mazāk, mazumtirdzniecības posmā cenas reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās, t.i., piena kā izejvielas cenas pieauguma. Vai tas tā ir?

Jā, tas tā ir. Piemēram, ja piena iepirkuma cena pieaug par 10%, tad pārstrādātā piena produkta cena kāpj par 2,5%. To redzam arī skaitļos, kurus nosaucu intervijas sākumā – iepirkuma cena pieaugusi par 60%, bet mazumtirdzniecības cena – par 10%.

Tas apliecina, ka mums nevajadzētu gaidīt lielu piena produktu cenu kāpumu?

Jā. Mūsu rīcībā esošā informācija neliecina par to, ka mazumtirdzniecības cenām vajadzētu strauji un bezgalīgi pieaugt. Situācija kombinējas kopā arī ar iedzīvotāju pirktspēju – ja cenas būs augstas, produkcijai nebūs pircēju. 

Bet šis ir brīdis, kad pārstrādes uzņēmumiem ir jāspēj vairāk nekā iepriekš līdzsvarot savas darbības gan iekšējā, gan eksporta tirgos. Izlīdzsvarot savas izmaksas un ieņēmumus.

DnB Nord Bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš pērnā gada nogalē secināja: piens palīdzēs aizskalot deflāciju, globālā izejvielu cenu deflācija ir noslēgusies.

Eiropas vidējā piena iepirkuma cena vairākus gadus nav lielāka par 35 centiem par kilogramu (kg), un Eiropas Komisija šādu situāciju prognozē arī līdz 2020. gadam.

Nedomāju, ka svaigpiena cena augs bezgalīgi - līdz, piemēram, 50 centiem par kilogramu vidēji Eiropas Savienībā. Tai vajadzētu apstāties pie 35–40 centu robežas. Līdz ar to arī veikala cena jau neaugs bezgalīgi.

Droši vien vajadzētu teikt, ka cenu kāpums nebūs dramatisks. Ažiotāža ir sacelta mazliet par lielu.

Šobrīd Latvijas vidējā piena iepirkuma cena ir 25–30 centi par kilogramu.

Jā, 25–28 centi par kilogramu. Bet Latvija nav tā Eiropas valsts, kurā būtu visstraujākais cenu pieaugums un pašlaik visdārgākais svaigpiens.

Lietuvā un Igaunijā gan nekāds svaigpiena cenu šoks nav noticis…

To nevarēšu komentēt. Acīmredzot tās ir katra piena pircēja un pārdevēja attiecības. Pēdējos mēnešos Latvijā ir aktivizējušies poļu uzpircēji vai tādi, kuri ved pienu uz Poliju, jo tur šīs izejvielas trūkst.

Svaigpiena cenas izmaiņas Latvijā paātrinājusi jaunu pārstrādes rūpnīcu atvēršana Kauņā un Polijas austrumos.

Tas noteikti ietekmē. Gan Kauņā ir uzbūvēta rūpnīca ar lielu jaudu, gan Polijā darbojas viens uzņēmums, kas pārstrādā 6000 tonnas (t) dienā. Turklāt tiek celts vēl viens, kura jauda būs vēl 3000 t, kas ir divreiz vairāk, nekā visu Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu pārstrādātais svaigpiena apjoms dienā. Latvijā dienā pārstrādā 1500–2000 t piena.

Kāpēc poļi ir aktivizējušies Latvijā? Tāpēc, ka ir aktivizējies globālais tirgus. Ķīna, Krievija, Meksika – salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, kad šīs valstis bija pasīvas un  nepirka industriālos produktus, tagad tās ļoti atjaunojušas importu. Lieliem poļu uzņēmumiem ir vajadzīgas izejvielas, lai Ķīnas tirgum piedāvātu savus produktus.

Līdz šim kooperatīvi katru dienu izveda no Latvijas ap 500 t svaigpiena. Vai šis apjoms tagad ir palielinājies?

Pērn 11 mēnešu laikā, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgu laikposmu, no Latvijas izvestais kopējais svaigpiena daudzums ir samazinājies par 9%. Vietējie ražotāji sākuši vairāk pārstrādāt. Tā ir ļoti pozitīva tendence.

Piena iepirkuma cenas kritums sākās 2014. gadā ar Eiropas Savienības sankcijām pret Krieviju. Pirms gada svaigpiens maksāja vien 18–20 centu par kg. Eksperti teica, ka ilgstoši tā izdzīvot nevar, daudzas zemnieku saimniecības bankrotēs. Vai tā ir noticis?

Neviena zemnieku saimniecība nav bankrotējusi. Ir apmēram 100 nopietnas, tirgum ražojošas saimniecības, kuras beidza ražot pienu un sāka nodarboties ar kaut ko citu. Embargo, krīzes dēļ nav bijis neviens bankrota gadījums. Mums ir izdevies nozari saglabāt, tā turpina strādāt.

Vai cena – 35 centi par kg – ir zemniekiem izdevīga, lai varētu norēķināties par kredītiem un attīstīties?

Domāju, jā, noteikti. Ja tāda cena noturētos ilgāku laiku, zemnieki varētu atgūties pēc divu gadu ļoti kritiskā perioda, kad piens bija jāražo zem pašizmaksas un bija grūti nokārtot kredītsaistības.

Vai krīzes dēļ saimniecības ir vairāk konsolidējušās? Vai ir samazinājies dažu gotiņu zemnieku saimniecību skaits?

Jā, bet šis process notiek visu laiku. Tas nav saistīts tikai ar Krievijas embargo. Katru gadu 1000–2000 saimniecību pārtrauc piena ražošanu.

Vēl viens KP pārmetums nozarei bija par to, ka piena produktu eksporta struktūrā joprojām dominē mazapstrādāti piena produkti, līdz ar to svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā negatīvi ietekmē pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi par svaigpienu zemniekiem maksāt vairāk. Vai arī redzat tādas problēmas?

Kaut kādā mērā tā ir, bet negribētu teikt, ka tās ir tikai Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu problēmas - ka galvenā piena masa tiek izvesta, ražojot zemas pievienotās vērtības produktus, galvenokārt sviestu, industriālo sieru, piena pulveri. Tā ir tipiska iezīme visu valstu piena eksporta struktūrās, ka lielāko apjomu izved industriālos produktos. Mazāki eksporta apjomi ir augstas pievienotās vērtības, nišas un specifiskos bioloģiskos produktos. Bet tie nevienas valsts eksporta struktūrā neveido lielāko daļu.

Tad jūs šajā situācijā neredzat nekādas problēmas?

Tieši pašlaik, problēmu, kas saistīta ar mazumtirdzniecības cenas pieaugumu, neredzu. Ir cita problēma, kas ir mazliet pakārtota šai situācijai, - piena pārstrāde Latvijā ir diezgan sadrumstalota. Tas ir fakts, visiem zināms, kas ietekmē nozares konkurētspēju.

Latvijā ir vairāk nekā 30 piena pārstrādes uzņēmumi un visi ražo gandrīz vienu un to pašu.

Jā, tā ir.

Kā piena ražotājiem veicas ar citiem tirgiem? Pirms pāris gadiem aktīvi runāja par Ķīnas iekarošanu. Koncerns "Food Union" sertificējās un gatavojās tirgot saldējumu.

"Food Union" strādā, saldējums tika vests, nezinu, kā tas sekmējas tieši pēdējos mēnešos. Uzņēmums sācis arī pasterizēta piena eksportu sevišķi augstā temperatūrā. Ir arī citi uzņēmumi, kas eksportē uz Ķīnu.

Bet Ķīna nav vienīgā no trešajām valstīm, uz kurieni eksportē piena produktus. Piemēram, Apvienotie Arābu Emirāti, Kazahstāna, Azerbaidžāna, Libāna, Maroka. Kopš Krievijas tirgus embargo piena nozare iegājusi kopumā 20 jaunās eksporta valstīs.

Vai eksporta apjomi ir pieauguši?

Ļoti nozīmīgi tie ir kāpuši uz esošām eksporta valstīm. Bet jaunajos tirgos vispirms jānostiprinās, tad arī apjomi palielināsies.

Nevaram teikt, ka visu apjomu, kas iepriekš tika vests uz Krieviju, ir izdevies veiksmīgi pārorientēt uz citiem tirgiem, taču Latvijas uzņēmumi pie tā strādā.

Latvijas-Ķīnas Biznesa padomes valdes priekšsēdētājs Artis Kampars kā perspektīvākos produktus Ķīnas tirgum savulaik minēja piena pulveri un sevišķi augstā temperatūrā pasterizēto pienu. Vai Ķīnas tirgus ar gandrīz 1,4 miljardiem iedzīvotāju tomēr ir perspektīvs, vai cerības ir īstenojušās?

Cerības īstenojas ļoti lēnām. Ķīnā ir atšķirīga kultūra un biznesa prakse, viss notiek lēnāk nekā jebkurā Eiropas valstī. Ir arī specifiskas garšas īpatnības – dažus produktus vajag saldākus, citus atkal ne tik saldus. Latvijas uzņēmumiem ir jāveido receptes speciāli Ķīnas tirgum. Tas nenotiek tik ātri, kā tiek domāts un gaidīts, bet viss ir procesā.

Āzijā kopumā piena produktus lieto maz, veikalos nav plašas izvēles.

Piemēram, Ķīnā sieru paši ķīnieši ēd ļoti maz, pārsvarā viesnīcās tūristi.

Bet patlaban kļūstot moderni brokastīs ēst brokastu pārslas ar pienu, jaunā paaudze to apgūstot.

Atzināt, ka piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā ir ļoti sadrumstaloti un pārsvarā tiek ražots viens un tas pats. Kāda perspektīva ir piena tirgum? Pirms kāda laika visi gaidīja, ka koncernu "Food Union" pārdos "Danone" vai kādam citam nozares pasaules milzim. Taču nekas nenotiek, sadrumstalotība paliek. Kādu risinājumu redzat?

Četri lielākie pārstrādes uzņēmumi diezgan konstanti pārstrādā 80% no visa Latvijā saražotā piena. Pārējie darbojas ar salīdzinoši maziem piena apjomiem. Tā tas ir jau gadiem. Pārējie, mazākie uzņēmumi, kuri nav  orientēti uz eksportu, ir atraduši savu tirgu, savu nišu ar interesantiem un specifiskiem produktiem, kurus pērk Latvijas patērētāji.

Jautājums par risinājumu - tas ir jautājums pašiem ražotājiem.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'lauksaimniecība  

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti