Piektdiena,
24. februāris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Īsa pamācība ilgtspējīgas nodokļu sistēmas veidošanā  6


Gundars Bērziņš,
LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns asoc. prof.

06.01.2017

ĪSUMĀ

  • Valsts bagātību rada privātais, nevis publiskais sektors.
  • Nodokļu sistēmai ir jābūt – taisnīgai (visiem vienā kategorijā ir jāmaksā vienādi), skaidrai (nav pakļauta interpretācijai), ērtai (klientu serviss) un ekonomiskai (iekasēšanai un uzraudzībai ir jābūt lētai).
  • Nodokļu bāzei ir jābūt plašai, respektīvi, ar nodokļiem ir jāapliek iespējami daudz, bet likmēm ir jābūt zemām.
  • Latvijas nodokļu sistēmas vājums slēpjas faktā, ka nodokļi komunikācijā ar sabiedrību, uzņēmējiem un investoriem pilda vismaz trīs svarīgus uzdevumus.
  • Jaunākais SKDS pētījums par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu rāda nopietnu uzticības krīzi valstij un tās realizētajai nodokļu politikai.
  • Ir nepieciešams sakārtot sistēmu, kas samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru un palielinās nodokļu maksātāju skaitu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +16
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +16 -0

Pēc neveiksmēm, kas vajājušas 2017. gada valsts budžeta un to pavadošo nodokļu likumu pieņemšanu, ir laiks atzīt, ka Latvijas esošā nodokļu sistēma ir nespējīga nodrošināt valsts tālāku attīstību. Vēl vairāk – esošo sistēmu nav iespējams pilnveidot, jo divdesmit gadu laikā tā ir pilnībā izkropļota. Ir pienācis laiks sākt visu no baltas lapas – izveidot jaunu nodokļu sistēmu bez neskaitāmiem izņēmumiem un atvieglojumiem, izmantojot ekonomikas zināšanas un pasaules labāko praksi.

Ekonomiskā liberālisma pamatlicējs Ādams Smits savā darbā "Pētījums par tautu bagātības dabu un cēloņiem" ir definējis četrus valsts nodokļu sistēmas veidošanas pamatprincipus, kas mūsdienās ir tikpat aktuāli kā pirms 240 gadiem. Viņaprāt, nodokļu sistēmai ir jābūt: taisnīgai (visiem vienā kategorijā ir jāmaksā vienādi), skaidrai (nav pakļauta interpretācijai), ērtai (klientu serviss) un ekonomiskai (iekasēšanai un uzraudzībai ir jābūt lētai). Pašlaik četri Smita principi ir paplašināti līdz desmit, pievienojot vēl sešus labas nodokļu sistēmas raksturlielumus: caurspīdīgums, neitralitāte, nodokļu bāzes plašums, vienkāršība, prognozējamība un stabilitāte.

Caurspīdīgums nozīmē, ka nodokļu maksātājiem ir saprotams, kā nodokļi ietekmē valsts ekonomiku un kur iekasētā nauda tiek izlietota. Savukārt neitralitāte nozīmē to, ka nodokļu sistēma neiejaucas un nekropļo brīvā tirgus principus.

"Diemžēl pašreizējo Latvijas nodokļu politiku ir veidojuši atsevišķi lobiji, nevis ekonomisti, kas raugās uz kopējo labumu."

Tiek arī uzskatīts, ka arī nodokļu bāzei ir jābūt plašai, respektīvi, ar nodokļiem ir jāapliek iespējami daudz, bet likmēm ir jābūt zemām. Nodokļiem jābūt tik maziem, cik vien iespējams, lai nodrošinātu visus valsts garantētos pakalpojumus, jo valsts bagātību rada privātais, nevis publiskais sektors. Savukārt valsts garantēto pakalpojumu apjoms var būtiski atšķirties. Tikai sociālais kontrakts nosaka to, cik daudz uzņemas nodrošināt valsts, bet cik paši cilvēki. Valstu izvēlētie modeļi var būt atšķirīgi, piemēram, Skandināvijā iedzīvotāji ir gatavi maksāt augstus nodokļus, bet pretī sagaida, ka valsts nodrošinās teju visas viņu vajadzības. Pretēji – Lielbritānijā valsts garantē pakalpojumu minimumu, ja vēlies labāku veselības aprūpi vai lielu pensiju, tad par to būs laikus jādomā pašam.

Vienkāršība nozīmē – nodokļu sistēmai ir jābūt maksimāli vienkāršai, jo samudžināta nodokļu uzskaite un kontrole nedod pievienoto vērtību, bet tikai rada papildu izdevumus gan uzņēmējiem, gan valstij. Savukārt prognozējamība un stabilitāte paredz, ka nekādā gadījumā nevar piemērot nodokļus par pagātnes periodu, piemēram, pēkšņi izdarītās investīcijas tiek apliktas ar nodokļiem. Iespējams, uzņēmums atturētos ieguldīt, ja būtu to iepriekš zinājis. Tāpēc stabilitāte ir ļoti svarīgs princips, jo atšķirībā no riska nodokļu nenoteiktība ir neierobežots risks, ko nav iespējams aprēķināt.

Nodokļi – veids, kā valsts komunicē ar sabiedrību

Latvijas nodokļu sistēmas vājums slēpjas faktā, ka nodokļi komunikācijā ar sabiedrību, uzņēmējiem un investoriem pilda vismaz trīs svarīgus uzdevumus. Pirmkārt, nosaka valsts konkurētspēju – mēs nevaram patvaļīgi veidot nodokļu sistēmu, bet tikai tādu, kāda būtu pieņemama gan investoriem, gan tiem, kas vēlas no Latvijas kaut ko eksportēt. Te ir svarīgi trīs no iepriekšminētajiem principiem: nodokļu kopējais apjoms, neitralitāte un vienkāršība.

Otrkārt, nodokļi ir jaudīgākais instruments valsts stratēģisko mērķu sasniegšanai, par ko kopīgi ir jāvienojas politiķiem un sabiedrībai. Kas ir Latvijas stratēģiskie mērķi šodien un nākamajiem gadiem? Demogrāfija, izglītota sabiedrība, vidusslāņa radīšana un nevienlīdzības mazināšana. To ir svarīgi definēt, jo katru mērķi var sasniegt ar savām metodēm. Piemēram, progresīvā nodokļa ieviešana ir vērsta uz nevienlīdzības mazināšanu, bet tas nevairotu vidusslāni. Arī reģionālais aspekts – vai mēs valstī attīstīsim vairākus uzņēmējdarbības centrus, kuros notiks specializācija un tiks celts darba ražīgums (lielajās pilsētās tas ir divas reizes lielāks nekā mazajās pilsētās un lauku reģionos), vai atstāsim to pašplūsmā?

"Katrs Igaunijas iedzīvotājs vidēji nodokļos gadā samaksā 5000 eiro, bet Latvijā – 3800 eiro."

Treškārt, nodokļu iekasēšana ļauj pildīt valsts pamatfunkcijas un nodrošināt sociālos pakalpojumus iedzīvotājiem, piemēram, drošība, veselība, izglītība, pensijas utt. Arī šeit ir svarīgi godīgi atbildēt uz jautājumu – kādā apmērā valsts var un tai būtu jānodrošina šīs lietas. Kopīgi jānodefinē pakalpojumu sniegšanas apmērs un pieejamība, kā arī jāspēj parādīt, kādi nodokļi un kādā apmērā aiziet konkrēto pakalpojumu sniegšanai. 

Definēt mērķus un būvēt jaunu sistēmu

Mēs Latvijā nevaram ietekmēt globālo tirgu un nereti arī ģeopolitisko situāciju, bet nodokļu sistēma ir atkarīga tikai no mums. Tāpēc tās reformēšana ir valdības gribas jautājums, un nav neviena attaisnojuma to nedarīt. Diemžēl pašreizējo Latvijas nodokļu politiku ir veidojuši atsevišķi lobiji, nevis ekonomisti, kas raugās uz kopējo labumu. Caur individuāliem likumiem tā ir kļuvusi situatīva, atspoguļojot tikai kādu akūtu vajadzību vai šauru grupu intereses kādā nozarē. Bet nodokļiem ir jādarbojas  vienotā un kopējā sistēmā, raugoties uz to kopsakarībās un kā vienu veselumu.

To, ka uzņēmēju neuzticēšanās valstij ir sasniegusi kritisko punktu, apliecina arī jaunākie "Citadele indekss" dati – līdzīgs noskaņojums valdīja 2008. krīzes gadā. 2016. gada 3. ceturksnis ir jau devītais ceturksnis pēc kārtas, kad "Citadele indekss" vērtība nepielūdzami liecina par uzņēmēju izteikti pesimistisko noskaņojumu gan attiecībā uz tagadni, gan nākotni. Arī jaunākais SKDS pētījums par sabiedrības attieksmi pret nodokļiem un to nomaksu rāda nopietnu uzticības krīzi valstij un tās realizētajai nodokļu politikai, liekot strauji sarukt to Latvijas iedzīvotāju skaitam, kas ir motivēti maksāt nodokļus. Tas nozīmē, ka valdība jau tuvākajā laikā var pilnībā zaudēt uzņēmēju  un sabiedrības uzticību, ko atgūt būs vēl grūtāk nekā reformēt nodokļu sistēmu.

Eiropas vidējais ieņēmums pret IKP nodokļos ir 34%, attiecīgi Igaunijā - 33%, bet Latvijā - 29%. Katrs Igaunijas iedzīvotājs vidēji nodokļos gadā samaksā 5000 eiro, bet Latvijā – 3800 eiro. Bet joprojām kaimiņos vēlme maksāt nodokļus ir krietni lielāka nekā pie mums. Kāpēc tā? Atbilde – ēnu ekonomikas īpatsvars un nodokļu naudas izšķērdēšana.

Lai to labotu, ir nepieciešams sakārtot sistēmu, kas samazinās ēnu ekonomikas īpatsvaru un palielinās nodokļu maksātāju skaitu. Un rezultātā - tie, kas maksāja līdz šim, maksās tikpat vai pat mazāk, bet sāks maksāt tie, kas nemaksāja vai maksāja minimāli.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +16
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (6)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki Lietuva mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes pārtika piesārņojums pirkuma_līgums policija poliklīnika politika profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms vadītāja_apliecība vakcinācija vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti