VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Inese Helmane
LV portāls
02. decembrī, 2016
Lasīšanai: 9 minūtes
RUBRIKA: Personība
TĒMA: Finanses
3
3

Pēters Putniņš: Neesmu revolucionārs

LV portālam: PĒTERS PUTNIŅŠ, FKTK priekšsēdētājs
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš (no kreisās) ar tieslietu ministru Dzintaru Rasnaču šogad 7. septembrī, saņemot Ministru kabineta Atzinības rakstu.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš, lai arī stingri ķēries pie noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas Latvijas bankās, sevi par revolucionāru neuzskata. Taču par paveikto, steigšus novēršot OECD uzrādītās nepilnības, pauž gandarījumu un paldies saka visam FKTK kolektīvam. Bet par savas dzīves moto viņš filozofiski saka: nesteigties ar radikāliem spriedumiem nevienā dzīves jomā.
īsumā
  • Šobrīd nevienai bankai nav tādas situācijas, ka kaut kas procesos būtu pilnīgi nepieņemams.
  • Lēmumiem jābūt kā ceļa stabiņiem, kas nodrošina tādu procesu virzību, kuriem galā ir viens konkrēts mērķis.
  • Primārā interese, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tomēr ir sekot naudas plūsmai, nevis kontrolēt cilvēkus.
  • Jebkuras papildu zināšanas, kas paplašina mūsu redzesloku, ļauj plašāk tvert notikumus, precīzāk novērtēt citu rīcību un pieņemt atbilstošus lēmumus.

Vai var teikt, ka gada pirmajā pusē pēc naudas sodiem, Trasta komercbankas slēgšanas un ASV auditoru darba "netīrās" naudas atmazgāšana Latvijas bankās mazinājusies?

Mēs cenšamies šo risku mazināt. Pieņemot minētos lēmumus, rosinot arī nepieciešamās izmaiņas regulējumā. Taču Latvijas bankām piemērotās sankcijas nav nedz mēraukla panākumiem šajā jomā, nedz FKTK kā uzrauga pašmērķis. Mums ir aktīvs dialogs ar banku sektoru, un, šķiet, izpratne par šiem jautājumiem ir mainījusies. ASV auditoru vērtējums un rekomendācijas ir adekvātas mūsu situācijai, nevaram šajā jomā pagaidām sagaidīt teicamas atzīmes, tomēr kopumā mūsu nerezidentu bankās zināms uzlabojumu līmenis ir sasniegts, un šobrīd nevienai bankai nav tādas situācijas, ka kaut kas procesos būtu pilnīgi nepieņemams. Tas ir būtisks ārējo ekspertu apliecinājums, ka stingrāks uzraudzības darbs nes savus augļus. Tomēr, lai secinātu, jā, sektorā tagad ir notikusi radikāla situācijas maiņa, ir jāpaiet zināmam laikam.

Kardināls pavērsiens FKTK darbā sākās tieši ar jūsu stāšanos komisijas priekšgalā. Vai pēc savas būtības esat revolucionārs?

Nē, es noteikti neesmu revolucionārs. Man bija savs prioritāšu saraksts, un šīs jomas (t.s. naudas atmazgāšanas novēršana) sakārtošana tieši komercbanku segmentā bija viena no šīm prioritātēm. To prasīja arī aktuālā situācija – Latvija bija ceļā uz iestāšanos pasaules attīstīto valstu kopā OECD, taču saņēmām nopietnu OECD ekspertu kritiku par trūkumiem Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmā. Tas bija trieciens gan mūsu banku sektora, gan valsts reputācijai.

Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmis, lepojaties?

Vienu lēmumu es nevarētu izcelt, jo katrs lēmums ir rūpīgi jāizsver un par katru jāuzņemas atbildība. Es skatos kopainu – lēmumiem jābūt kā ceļa stabiņiem, kas nodrošina tādu procesu virzību, kuriem galā ir viens konkrēts mērķis.

Ja par gandarījuma sajūtu, tad gan jāatzīst, tāda bija pēc minētā sarežģītā sarunu posma, kad bija steigšus jānovērš OECD uzrādītās nepilnības banku sektorā un jāatgūst cieņa pasaules acīs. Latvija bija iestāšanās sarunu noslēgumā, kad kopā ar kolēģiem atzinām nepilnības, aši un ar vēsu prātu novērtējām situāciju un rīkojāmies, lai to mainītu. Vēlāk jau rudenī, bez šaubām, patīkams pārsteigums bija ziņa par Ministru kabineta izteikto atzinību Latvijas virzībā uz OECD. Uztveru to kā pateicību visai iestādei, tāpēc paldies, un ir pamatots lepnums par kolektīvo veikumu.

Vai nākamgad Latvijā būs tikpat daudz banku, cik šogad?

Uz šo jautājumu neviens precīzu atbildi nezina. Biznesa vide ir gana dinamiska un mainīga. Lai gan – publiski ir pateikts, ka 2017. gadā gaidāma divu nozīmīgu tirgus spēlētāju (komercbanku) apvienošanās vienā struktūrā, līdz ar to sanāk, ka banku būs mazāk.  Bet bizness jau turpināsies - tikai jaunā formātā, ar citu nosaukumu.

Patlaban bankas anketē klientus, vai viņi vai radinieki ir politiski nozīmīgas personas. Vai piekrītat tēzei, ka kontrole pār cilvēkiem arvien pastiprinās?

Gribu teikt, ka primārā interese, lai novērstu iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, tomēr ir sekot naudas plūsmai, nevis kontrolēt cilvēkus. Bet, protams, attīstītā pasaules daļa, kurai piederam arī mēs, ir mainījusi noteikumus šajā ziņā, un turpmāk arī privātās finanses kļūs caurspīdīgākas. Abstraktais klients un nezināmais patiesā labuma guvējs banku biznesā ir pagātne, ikvienam būs jāspēj pamatot savus darījumus.

Pēc jūsu CV spriežot, var redzēt, ka banku darbu zināt no iekšienes. Vai tas palīdz vai traucē FKTK vadītāja amatā?

Sektora darbības pārzināšana no otras puses, turklāt no pirmsākumiem, protams, man palīdz šobrīd uzrauga darbā. Uzskatu to par priekšrocību, ka ir šī pieredze gan bankās, gan apdrošināšanas sektorā. Būtībā jebkuras papildu zināšanas, kas paplašina mūsu redzesloku, ļauj plašāk tvert notikumus, precīzāk novērtēt citu rīcību un pieņemt atbilstošus lēmumus.

Kādas ir jūsu karjeras tālākās ambīcijas?

Būtu vispirms labi paveikt tos uzdevumus, kurus esmu sev definējis kā FKTK vadītājs un finanšu sektora uzraugs, lai rosinātu pārmaiņas šajā biznesa vidē. Uzreiz arī jāsaka, ka FKTK vadītāja amats ar Saeimas pilnvarojumu jau ir ļoti augsta pozīcija valsts dienestā. Līdz ar to tik būtisks pavērsiens profesionālajā jomā neatstāj vietu nepiepildītai karjeras sajūtai.

Neesat nevienā sociālajā tīklā. Kāpēc? Vai tas ir apzināti, lai respektētu privātumu?

Jāatzīst, man nav bijis tādas lielas intereses par šo vidi. Esmu secinājis, ka tas saistīts tiklab ar manām personiskajām īpašībām, cik ar izvēlētā amata specifiku.

Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, ietekmējušas jūsu dzīvi?

Domāju, tādas ir katram cilvēkam. Mums paliek atmiņā spožas personības un izcilas rīcības piemēri, kas ietekmē dzīves gaitu, arī pašiem to neapzinoties. Nevaru nepieminēt saikni ar baltvācu kultūrvidi, kas ir daļa no manas ģimenes vēstures. Tas nozīmē arī to, ka vācu literatūru lasu oriģinālvalodā. Šīs kultūrtelpas tuvākie rakstnieki ir Stefans Cveigs, Lions Feihtvangers, jā, arī Tomass Manns. No latviešu rakstniekiem man tuvākie ir Zenta Mauriņa, Uldis Ģērmanis, vienmēr esmu augstu vērtējis Zigmundu Skujiņu. Noteikti arī mākslas pasaulei ir bijusi ietekme uz manu personību ­ – Kurts Fridrihsons, Vīlipsona tušas darbi.

Nozīmīgs notikums bija PSRS sabrukums un Latvijas brīvības atgūšana, kas radikāli mainīja manas iespējas izglītības pilnveidē, profesijas un turpmāko darbavietu izvēlē.

Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?

Agrā bērnībā patika galdnieka arods. Tāpat šķita aizraujoši atjaunot senas lietas, koka izstrādājumus, tātad sanāk arī restaurācija.

Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?

Ja pilnīgi no jauna un šodien, tad laikam mana izvēle būtu mākslas pasaule, dotos uz iestājeksāmeniem Mākslas akadēmijā. Man ir tāda sajūta, ka es varētu iestāties akadēmijā, tad iemācītos tā pa īstam zīmēt, gleznot. Mazliet ar to nodarbojos arī tagad.

Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?

Katrs brīvs brīdis tiek pavadīts laukos, jo esmu kaislīgs makšķernieks, spiningoju, kamēr vien ūdens ir vaļā, un savu lomu nesu uz mājām. Arī grāmatu lasīšana ir mans prieks. Lasu daudz, un vēl daudz ko vēlos izlasīt.

Kāds ir jūsu dzīves moto?

Paņemt pauzīti un apdomāt, neesmu jau maratonā, un nesteigties ar radikāliem spriedumiem. Nevienā dzīves jomā.


"Personība tuvplānā" – LV portālā  katru piektdienu.  Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem  "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.

Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!

Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI