D. Tramps uzvarējis pietiekamā ASV štatu skaitā, lai iegūtu 289 t.s. elektoru balsis (no kopumā 538), kas savukārt decembrī viņu oficiāli apstiprinās Amerikas augstākajā amatā.
Kā izteikušies vairāki ASV politikas analītiķi, Trampu ievēlēja neapmierināti, "aizmirstie" ASV baltās rases vēlētāji, kuri pieredzējuši ražošanas pārcelšanos uz lētā darbaspēka valstīm, vairākos ASV štatos atstājot t.s. "rūsas joslu" – pamestas tērauda lietuves un citas smagās rūpniecības objektus.
Daļa šo balto strādnieku un zemākas vidusšķiras vēlētāju arī jutās apdraudēti no šķietami nekontrolētas nelegālo migrantu plūsmas pāri Meksikas un ASV robežai, kā arī pašreizējā prezidenta Baraka Obamas valdības intereses par dažādām minoritātēm - afroamerikāņiem, citas seksuālās orientācijas cilvēkiem, sievietēm – , tikai ne viņiem.
Arī Latvijā sociālajos medijos daži nacionāli noskaņoti politiķi izteica gandarījumu, ka ASV uzvarējis Tramps un viņa konservatīvās, amerikāniski nacionālās vērtības. Par viņa uzvaru priecājas arī Rietumeiropas populisti un Krievija.
Balto amerikāņu baiļu un naida uzvara?
"Uzvara balstījās uz bailēm un naida, tagad viņam jācenšas valdīt un apvienot," teica kāds CNN diktors, vadot vairāku politisku komentētāju apaļo galdu.
Latvijas iedzīvotājiem svarīgāks par ASV iekšpolitikas niansēm vai pretrunām ir jautājums – kā Trampa uzvara varētu ietekmēt Latvijas drošību? Diemžēl savus izteicienus, kas lika apšaubīt viņa atbalstu NATO, Tramps kopš ievēlēšanas nav atsaucis vai papildinājis. To viņš, iespējams, izdarīs vēlāk, jo tagad visu uzmanību jaunievēlētais prezidents velta saviem vēlētājiem un ASV iedzīvotājiem, cenšoties samierināt abas asi pretrunīgās politiskās nometnes – savus atbalstītājus un Klintones elektorātu.
"Trampu ievēlēja neapmierināti, “aizmirstie” ASV baltās rases vēlētāji, kuri pieredzējuši ražošanas pārcelšanos uz lētā darbaspēka valstīm."
Otrs ASV gaidāmās jaunās politikas aspekts, kas varētu skart Latviju kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, ir skaidri signāli, ka Tramps grasās krasi izmainīt globālo tirdzniecības kārtību, revidējot līgumus un iestājoties primāri par ASV ekonomiskām interesēm. Kā komentēja Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere: "Tas, ko varam puslīdz droši prognozēt, – tālāka tirdzniecības liberalizācija tiks apturēta, iespējams, tiks pat noteikti kādi jauni ASV tirgu aizsargājoši pasākumi. Līdz ar to līdz šim ierastā ASV kā pēdējās instances patērētāja loma varētu mazināties. Attiecīgi Eiropas Savienības valstīm tuvākajā laikā varētu būt grūtāk panākt eksporta izaugsmi."
Netiešs drauds nelielam Latvijas eksportam uz ASV
Tiesa gan, Latvijas ārējā tirdzniecība ar ASV ir neliela, tikai kāds 1% no kopējā eksporta apjoma, informē portāls "lsm.lv". Tomēr Latvijā ir uzņēmumi, kas ražo preces un pusfabrikātus, kas iekļaujas citu ES valstu tālākā eksportā uz ASV, un šo plūsmu var ietekmēt Trampa gaidāmā rīcība. Kā savā pārskatā par abu sāncenšu gaidāmo politiku 8. novembrī (ASV vēlēšanu dienā) rakstīja "lsm.lv": "Jautājumā par ekonomisko sadarbību ar ASV sabiedrotajiem Tramps ir bijis pietiekoši konsekvents, sakot, ka visi tirdzniecības līgumi būs jāpārskata. Viņa ārpolitikas piedāvājuma sauklis ir "vispirms Amerika", norādot, ka viņš pārskatītu arī pastāvošos tirdzniecības līgumus ar Meksiku un Kanādu, kā arī Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līgumu (NAFTA). ES un ASV brīvās tirdzniecības līgumam, kurā iekļauta arī Latvija, šobrīd trūkst politiskā atbalsta, taču Trampa prezidentūrā šis līgums, visticamāk, tiktu atcelts."
Ievēlēja elektorus, nevis prezidentu
ASV prezidenta vēlēšanas saistās ar plašu, vērienīgu priekšvēlēšanu kampaņu, no kuras var šķist, ka kandidāti uz augsto amatu cenšas iegūt vēlētāju balsu vairākumu un tādējādi tikt ievēlēti. Taču patiesība ir citādāka – cīņa bija nevis starp Klintoni, Trampu un pāris mazāku partiju kandidātiem, bet par t.s. elektoru kolēģijas (Electoral College) locekļiem katrā štatā. Elektoru skaitu nosaka katra no ASV štatu senatoru un Pārstāvju palātas (House of Representatives) skaits, respektīvi, cik katrs štats drīkst vēlēt pārstāvju ASV Kongresam. No katra štata ievēlē divus senatorus, bet pārstāvju palātas deputātu skaits ir atkarīgs no katra štata iedzīvotāju skaita. Jau kopš vairākiem gadu desmitiem elektoru skaits ir nemainīgi 538, ieskaitot trīs elektorus, kas piešķirti galvaspilsētai Vašingtonai, kas pastāv kā īpašs pārvaldes rajons (Kolumbijas novads – District of Columbia) blakus ASV 50 štatiem.
Elektoru balsis apkopo katrā štatā īpaša sapulce. Pēc tam balsis nosūta Senāta priekšsēdētājam, kas ir vēl amatā esošais viceprezidents. Pēc tam 6. janvāri apkopotos balsu biļetenus aiznes uz Kongresa kopsēdi Pārstāvju palātas plenārsēžu zālē. Tur balsis pārskaita, un Kongresa kopsēde (100 senatori un jaunievēlētā Pārstāvju palāta 435 deputātu sastāvā) apstiprina prezidenta un viceprezidenta ievēlēšanu.