Latvijā elektroenerģijas piegāde tiek nodrošināta vairāk nekā vienam miljonam objektu. Oktobra sākumā no elektrības pavisam bija atteikušies 6000 klientu, bet jaudas pārskatījuši vairāk nekā 22 000 – gan juridiskās personas, gan mājsaimniecības. Kāda ir jaunākā statistika?
Novembra sākuma dati liecina, ka jaudas ir pārskatījuši apmēram 28 000 klientu, pārsvarā tās ir mājsaimniecības – 21 000.
Vai ir tādi klienti, kas vienas fāzes vietā grib trīs fāzes, kas jaudas grib ne tikai samazināt, bet arī palielināt?
Protams, ir klienti, kuriem ir nepieciešams jaudas palielinājums. Ceru, ka pozitīvais efekts no jaunajām tarifu izmaiņām būs domāšanas maiņa – pieprasot jaunus elektrotīkla pieslēgumus, klienti izvērtēs, kāda jauda ir reāli nepieciešama. Lai nebūtu situācijas, kad aizeju pie kaimiņa un pajautāju, kāds viņam ir elektrības pieslēgums, un sev pieprasu tikpat. Padomāšu, kādas elektroiekārtas savā mājsaimniecībā lietošu – varbūt trīs fāzes nemaz nav nepieciešamas, kā arī rūpīgi izvērtēšu nepieciešamo jaudu - ampērus.
Man mājās visjaudīgākā ierīce ir elektriskā plīts. Pārdomāju, vai mainīt trīs fāžu pieslēgumu uz vienu fāzi vai jaudas būs pietiekamas?
Savā mājaslapā klientiem esam ievietojuši nelielu "špikerīti", kur ar kalkulatora palīdzību var aprēķināt mājsaimniecībā sadzīves iekārtām – ledusskapim, tvaika uzsūcējam, elektriskajai tējkannai, siltumsūksnim u.c. - nepieciešamo jaudu. Pērkot ierīci, uz tā redzams energoefektivitātes klases apzīmējums ar burtu "A" (ar vienu plusiņu, diviem utt.), kas rāda, cik energoefektīva ir šī elektroiekārta, un elektroenerģijas patēriņš kilovatstundās (kWh). Pēc tā var vērtēt, vai pirkt ierīci, kas patērē 150 kWh, vai elektroierīci, kuras darbināšanai vajadzīgas vien 100 kWh. Protams, pieļauju, ka ir cenas starpība, bet klientam ir jāvērtē, kāds būs viņa ieguvums ilgtermiņā, pērkot elektroierīces.
Savulaik prognozēja, ka elektrības patēriņš Latvijā strauji augs, jo krietni mazāk patērējam sadzīves tehniku, salīdzinot ar rietumvalstīm. Kā īsti ir - vai gaidas ir piepildījušās?
Kopējais valsts elektrības patēriņš pēdējos trīs četrus gadus ir diezgan statisks. Ja vērtējam statistiku, cik daudz tiek izbūvēti jauni elektrotīkla pieslēgumi un kādas jaudas klienti pieprasa, varam secināt, ka tas ir atkarīgs no kopējās ekonomiskās aktivitātes valsti – elektrības patēriņa kāpums ir vienīgi tad, ja tirgū ienāk jauns, liels klients, piemēram, atver jaunu rūpnīcu. Vidēji gadā ierīkojam 7500 jaunus elektrotīkla pieslēgumus.
Kad gatavojāties no 1. augusta ieviest jaunu sistēmu, skaidrojāt, ka Latvijā ir vairāk nekā 120 000 dzīvokļu un viensētu, kas elektroenerģiju nepatērē nemaz vai ļoti maz, piemēram, desmit kilovatstundas gadā. Kas ir mainījies ar šiem klientiem?
Mūsu mērķis nebija rosināt, lai 120 000 klientu lauž līgumu ar "Sadales tīklu" un atsakās no saviem elektrības pieslēgumiem. Viens no mūsu uzdevumiem bija motivēt klientu izvērtēt, vai šis pieslēgums, kurā elektrība netiek lietota vai tiek lietota ļoti maz, ir vai nav vajadzīgs. Elektrotīkls, kā jebkurš tehnisks elements, ar laiku noveco un ir jāmaina, līdzīgi kā ir ar elektrolīniju balstiem, vadiem, transformatoru apakšstacijām. Šobrīd aptuveni puse no elektrolīnijām ir padomju laika mantojums, tādēļ atbilstoši uzņēmuma attīstības plānam tās plānveidīgi atjaunojam, uzlabojam, kā arī atbilstoši pieejamajam finansējumam veicam elektrolīniju pārbūvi par kabeļu līnijām.
Plānojot elektrotīkla atjaunošanu vai rekonstrukciju, vienmēr pārskatām tā konfigurāciju un izvērtējam optimizācijas iespējas atbilstoši klientiem nepieciešamajām jaudām. Analizējot redzam – vienam klientam gada patēriņš ir nulle, citam – arī nulle, bet citam patēriņš ir 1200 kWh gadā. Nezinot, vai klienti nākotnē savos īpašumos kaut ko plāno darīt un lietot elektrību, arī mēs nesaprotam, vai investīcijas jāiegulda visa elektrotīkla rekonstrukcijai vai ne. Ja tik jaudīgs elektrotīkls šajā vietā vairs nav nepieciešams, "Sadales tīkls" jāiegulda mazākas investīcijas šī elektrotīkla atjaunošanā un izbūvē. Šos līdzekļus "Sadales tīkls" var izmantot efektīvi, paaugstinot elektroapgādes drošumu un kvalitāti vietās, kur tas ir nepieciešams. Bet, ja klienti maksā fiksēto maksu par pieslēguma nodrošināšanu atbilstoši pieslēguma jaudai, mums ir skaidra rīcība un turpinām uzturēt un atjaunot šīs elektrolīnijas.
No elektrības atteikušies tikai 6000 objekti. Sanāk, ka šie 120 000 klientu īsti vēl nav reaģējuši. Ko viņi darīs?
Pieļauju, ka viņi situāciju ir izvērtējuši un secinājuši, ka ir gatavi maksāt fiksēto maksu 1,50 eiro mēnesī, lai būtu droši, ka, aizbraucot, piemēram, reizi mēnesī uz vasarnīcu, secinātu, ka viss ir kārtībā. Ieslēdzu gaismu, uzvāru tēju - elektrības pieslēgums ir.
Vārdu sakot, viņiem maksāt 1,50 eiro mēnesī nav problēmu. Bet vai ir cilvēki, kuriem tiešām šī summa ir gana liela? Vai nav tā, ka kādā lauku reģionā mājsaimniecība pāriet uz sveču gaismu kā gadsimta sākumā, jo nevar samaksāt? Ko tagad saka pašvaldības, kas labi zina, kā vietējiem iedzīvotājiem klājas?
Aptuveni 700 tūkstošiem mājsaimniecību rēķini par elektroenerģiju nav mainījušies vai pat ir samazinājušies, tāpat ir jāņem vērā, ka izmaiņas neskar aizsargātos lietotājus, jo viņiem fiksētā maksa par pieslēguma nodrošināšanu tiek kompensēta.
Vai vispār ir kāda apdzīvota māja, kurai nav elektrības?
Jā, ir. Lai apzinātu objektus bez elektrotīkla pieslēguma, kurās pastāvīgi dzīvo iedzīvotāji, AS "Sadales tīkls" šogad aktualizēja iepriekš veiksmīgi īstenoto sadarbību ar pašvaldībām, kas vislabāk pārzina savā administratīvajā teritorijā dzīvojošo mājsaimniecību sociālo un ekonomisko stāvokli, un šā gada sākumā lūdza visas pašvaldības sniegt informāciju par to teritorijā sadales sistēmas elektrotīklam nepieslēgtu dzīvojamo ēku esamību. Pārbaudot no pašvaldībām saņemto informāciju, līdz šā gada augustam AS "Sadales tīkls" izvirzītajos kritērijos iekļaujas 31 neelektrificēta ēka.
Kāds ir tālākais garums, cik gaisvadu līnija jāvelk uz vienu māju?
Lielākais attālums līdz vietai, kur klients vēlējās, lai viņam ierīko elektrotīkla pieslēgumu, bija aptuveni seši kilometri Kurzemē, kur meža vidū ir uzbūvēta māja.
Vai ievilkāt?
Nē, jo klientam nosūtījām informāciju par nepieciešamajiem darbiem un aptuvenajām izmaksām, lai ierīkotu šajā vietā elektrības pieslēgumu, bet klients atteicās turpināt pieslēguma izbūves procesu.
Kāpēc?
AS "Sadales tīkls" darbojas regulētā biznesa vidē, un jaunu elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanu nosaka Elektroenerģijas tirgus likums un sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem. Tajos ir noteikti visiem sistēmas lietotājiem vienoti elektrotīkla pieslēguma ierīkošanas vai esošā pieslēguma jaudas palielināšanas noteikumi un process, kas mums precīzi jāievēro. Pieslēguma ierīkošanas noteikumi nosaka, ka klients finansē 50%, "Sadales tīkls" – otru pusi no ierīkošanas izmaksām.
Cik tas maksātu konkrēti šai mājai Kurzemes mežos?
Ņemot vērā mājas atrašanās vietu un attālumu līdz elektrotīklam, pieslēguma ierīkošanas izmaksas šādās situācijās var sasniegt aptuveni 30 000 eiro, jo elektrotīkls ir jāizbūvē no jauna.
Ja mantoju mežu un vēlos norobežoties no ārpasaules, uzceļot tur mājiņu, man nav nekādu izredžu tikt pie elektrības?
Šādos gadījumos klientiem pašiem jāpieņem lēmums, vai šajā īpašumā gribu pastāvīgi dzīvot vai aizbraukt tikai vasarā. Ja otrais variants, tad risinājums būtu dīzeļģenerators, kura izmaksas ir stipri zemākas par elektrolīnijas izbūvi 6 km garumā. Savukārt pastāvīgs elektrotīkla pieslēgums no "Sadales tīkls" puses ir drošība par nepārtrauktu elektroapgādi un atbilstošas izmaksas. Šādos gadījumos potenciāliem klientiem, kuru mājas vēsturiski ir bez elektroapgādes, iesakām komunicēt ar vietējo pašvaldību un jautāt, vai tās var sniegt kādu atbalstu elektrības pieslēguma izbūvē.
Mazās kafejnīcas, sezonas objekti - slēpošanas kalni, graudu kaltes tagad ceļ lietu traci, elektrības rēķini ir pieauguši pat dubultā. Līdz šim noteikumi ļāva atteikties no elektroenerģijas uz pusgadu. Esat atraduši risinājumu, ka elektrību varēs neizmantot 9 mēnešus gadā, būs jāmaksā tikai par tās atjaunošanu. Kad šie normatīvi stāsies spēkā?
Kā jau teicāt, arī līdz šim noteikumi ļāva atteikties no pieslēguma līdz pusgadam. Tādā veidā sezonalitāte jau bija iespējama. Diskutējot ar klientiem, viņu viedoklis bija, ka seši mēneši ir par maz, jo uzņēmējiem sezonalitāte visbiežāk ir ar periodu deviņi plus trīs mēneši. Protams, ir dažādi klienti – zemnieki, slēpošanas trases un citi. Jā, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) esam iesnieguši priekšlikumu, ka, atbalstot sezonālos lietotājus, klientiem būtu iespēja atteikties no elektrības pieslēguma uz laiku līdz deviņiem mēnešiem. Plānojam, ka izmaiņas SPRK noteikumos "Sistēmas pieslēguma noteikumi elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem" tiks apstiprinātas līdz gada beigām.
Bet ko gribu teikt - nav iespējams attiecināt noteikumus kādai noteiktai klientu grupai. Ja kādus principus mainām, tad tas attiecas pilnīgi uz visiem klientiem. Ja elektroapgādi var pārtraukt uz laiku līdz 9 mēnešiem – tad šāda iespēja ir gan zemniekiem, gan arī mājsaimniecībām.
Tas nozīmē – ja ir vasarnīca, abonēšanas maksu varēs maksāt tikai par trim mēnešiem?
Elektrotīkla pieslēgumu ierīkošanas noteikumi visiem klientiem ir vienādi. Bet klientiem jāņem vērā, ka pieslēguma atslēgšana un atjaunošana ir maksas pakalpojums.
Cik par to jāmaksā?
Mājsaimniecībām, kuru objekti pieslēgti pie zemsprieguma elektrolīnijām, pakalpojums par elektroapgādes pārtraukšanu un atjaunošanu ir 29 eiro.
Zinot, cik ātri viss mainās, ir jājautā, cik ilgu laiku jaunā tarifu struktūra nemainīsies?
Šobrīd turpinām aktīvu darbu, lai klientiem skaidrotu sistēmas pakalpojumu tarifu struktūras izmaiņas no šā gada 1. augusta un to ietekmi uz klientu rēķiniem, tomēr, lai visi klienti izprastu šīs izmaiņas, vēl kādam laikam būs jāpaiet. Bet, ja runājam par pašiem tarifiem, tuvāko gadu laikā tarifu izmaiņas veikt nav plānots.
Pāris gadus varēsim būt droši, ka par vienu fāzi abonēšanas maksa būs 1,50 eiro?
Jā, pāris gadus noteikti.
Kāda situācija tagad ir ar brīvām jaudām, vai tās ir vieglāk dabūjamas? Zinu, ka Pierīgā bija problēmas.
Reālo situāciju varēsim vērtēt pēc gada, jo klientiem esam pateikuši – ja esi samazinājis jaudu un kļūdījies aprēķinos, līdz nākamā gada 31. jūlijam iepriekšējo elektrotīkla jaudu atjaunosim bez pieslēguma maksas. Kāpēc tik ilgi? Ņemam vērā, ka nāk ziema, kurā elektrotīklam pieslēgto elektroiekārtu slodze parasti pieaug. Varbūt klients nepieciešamo jaudu ir izvērtējis vasarā, kad daudzas elektroierīces, piemēram, sildītājus, apkures katlus, neizmanto – tad var nokļūdīties un samazināt jaudu par daudz. Ziemas periodā klienti var vērtēt reālo situāciju.
Viens no argumentiem, kāpēc "Sadales tīklam" ir jauna tarifu struktūra, bija tas, ka papildus saņemsiet 15 miljonus eiro gadā. Kāda ir jūsu saimniecība, ko ar šo papildu naudu plānots darīt?
Elektrotīklu garums ir aptuveni 95 000 kilometri. Pēdējo piecu gadu laikā klienti ir kļuvuši prasīgāki gan pret atslēgumiem, gan elektroapgādes kvalitāti. Lai šos jautājumus risinātu, 2013. gadā izstrādājām uzņēmuma attīstības plānu. Lai novērtētu sadales tīklu, pieaicinājām Zviedrijas neatkarīgā ārējā auditora "Sweco" ekspertus, kas secināja, ka Latvijas elektrotīkls neatbilst ilgtspējīga tīkla prasībām, turklāt nepieciešami uzlabojumi elektrības pārtraukumu biežuma un ilguma ziņā, kas ir galvenie nozari raksturojošie kvalitātes rādītāji. Minimālā prasība ir to modernizēt atbilstoši klientu vajadzībām, un katru gadu pilnībā atjaunot vismaz 2% no kopējā elektrotīkla apjoma. Pieņemot, ka reizi 50 gados tiek nomainīts viss elektrotīkls, jo gaisvadu elektrolīniju ekspluatācijas laiks ir aptuveni 35-40 gadi, bet kabeļu līniju ekspluatācijas laiks ir aptuveni 50 gadi. Gadā tātad jāatjauno aptuveni 1600 km. Pēdējos gados to arī darām. Un ilgtermiņā tādā apjomā arī plānojam investīcijas.
Galvenā problēma jau ir gaisvadu līnijas, kurām būtu jāiet pa zemi.
"Sadales tīkls" regulāri veic elektrotīkla uzturēšanas, remonta un rekonstrukcijas darbus, tomēr elektrotīkls nevar būt pilnībā pasargāts no nelabvēlīgu laika apstākļu, neparedzamu, nejaušu notikumu un trešo personu izraisītiem bojājumiem, kas rada elektroenerģijas piegādes pārtraukumus vai sprieguma traucējumus lietotājiem. Ja runājam par elektroapgādes drošumu, tad problēma, kas mums jārisina, ir gaisvadu elektrolīniju īpatsvars, jo aptuveni 70% līniju ir gaisvadu elektrolīnijas. Protams, tie klienti, kas dzīvo Rīgā vai citās pilsētās, šīs problēmas neizjūt un neredz, jo elektrotīkls galvenokārt ir izbūvēts kabeļu līniju izpildījumā.
Reģionos elektroapgādi pamatā nodrošina gaisvadu līnijas. Un tās ir tīkla elements, kurās visbiežāk rodas bojājumi. Tas atstāj ietekmi uz klientiem, viņi ir neapmierināti, ka bieži notiek atslēgumi, elektrības svārstības. To rādīja arī nozares kvalitātes rādītāji – pārtraukuma ilgums, ko rēķina minūtēs gadā vienam klientam, un biežums gadā, ko rēķina reižu skaitā. Pirms gadiem trim neplānoto pārtraukumu ilgums vienam klientam bija četras stundas gadā, tagad – divas stundas. Rādītājs ir uzlabojies ļoti būtiski, jo tas ir atspaids iepriekšējos gados paveiktajam darbam.
Un biežums?
2015. gadā tās bija aptuveni trīs reizes gadā. Atslēguma biežums ir rādītājs, kuru samazināt ir visgrūtāk.
ST lielus līdzekļus izlieto viedo skaitītāju uzstādīšanai, līdz 2023. gadam vecos skaitītājus pilnībā nomainīs ar jaunajiem. Ko no tā iegūst patērētājs?
Viedos skaitītājus mājsaimniecībām sākām uzstādīt 2014. gadā, savukārt juridiskās personas un tirgotāji šo skaitītāju iespējas novērtē jau no 2007. gada. Šobrīd tie uzstādīti vairāk nekā 238 tūkstošos objektu. Vidēji gadā tos plānojam uzstādīt 100 000 objektu. Viedo skaitītāju ierīkošanas plānu esam pakārtojuši tam laika grafikam, kad jāmaina skaitītāji, kuriem ir beidzies verifikācijas termiņš, t.i., neraujam nost tikko uzstādītu skaitītāju un neliekam viedo skaitītāju. Ja kādam klientam 2020. gadā pienāks verifikācijas termiņš, t.i., tas būs 12 gadus nokalpojis, tad arī to nomainīsim.
Ja vērtējam ieguvumus, tad tie ir visām pusēm – gan klientiem, gan elektroenerģijas tirgotājiem, gan arī AS "Sadales tīkls". Ja skatāmies no klienta skatupunkta, viedais skaitītājs palīdz energoefektivitātes veicināšanai un patēriņa samazināšanai, kā arī paaugstina ērtības. Piemēram, ja runājam par klientu, kuram ir lauku māja un uzskaites sadale ar skaitītājiem stāv kaut kur 100 metru tālāk ceļmalā, klientam vairs nav fiziski jāiet nolasīt skaitītāja rādījumi – tas notiek automātiski. Kā arī uzņēmuma darbinieki netraucē klientus, lai veiktu kārtējo skaitītāja pārbaudi un rādījumu nolasīšanu. Turklāt klientam informācija par elektroenerģijas patēriņu un rādījumiem ir pieejamo gan sava tirgotāja, gan AS "Sadales tīkls" klientu portālā.
No 2015. gada elektroenerģijas tirgus mājsaimniecībām ir atvēries – tirgotāji piedāvā dažādus produktus. Viens no tiem ir elektroenerģijas cenas piesaiste biržai, kur tā mainās katru stundu. Klientiem, kuru objektos ir viedie skaitītāji, ir iespēja izmantot arī šo produktu, ne tikai noslēgt līgumu par fiksētu cenu viena vai divu gadu garumā. Klientiem ir iespēja vērtēt, analizēt elektroenerģijas cenas un samazināt izmaksas par elektrību, jo šobrīd tirgus cena samazinās tieši elektroenerģijai.
Gada sākumā eksperti un tirgotāji prognozēja, ka, pateicoties diviem jauniem starpsavienojumiem – "NordBalt" (starp Lietuvu un Zviedriju) un "LitPol" (starp Lietuvu un Poliju) – cena kritīsies. Vai tā ir noticis?
Varu ilustrēt ar savu piemēru – man ir noslēgts fiksēts līgums par elektroenerģijas tirdzniecību ar "Elektrum". Vakar [intervija notika 1. novembrī] saņēmu piedāvājumu, kurā elektroenerģijas cena ir zemāka, salīdzinot ar esošo līgumu. Līdz ar to iespaidu atstāj cenas izlīdzināšanās ar Skandināvijas reģionu.
Dāsnās atļaujas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem, kā arī elektroenerģijas ražošanai koģenerācijā ir radījušas situāciju, ka Latvijā elektroenerģijas izmaksas ir lielākās Baltijas valstīs un vienas no lielākajām Eiropas Savienībā.
Jāvērtē dati, par kuriem jautājāt intervijas sākumā, kāds ir mājsaimniecību vidējais patēriņš? Latvijā - ap 2000 kWh gadā, bet Skandināvijā – ap 15 000 kWh gadā. Tādēļ nav objektīvi salīdzināt vienas kilovatstundas izmaksas.
Bet, salīdzinot ar labklājības zemi Skandināviju, nevar pārmest Latvijā dzīvojošajiem, ka viņi taupa un salīdzinoši maz izmanto sadzīves elektrotehniku. Pirms gadiem 20 elektrības patēriņš sāka augt, bet tad vienā brīdī apstājās.
Lielu iespaidu uz kopējo valsts elektroenerģijas patēriņu, piemēram, atstāja bijušā "Liepājas metalurga" jeb akciju sabiedrības "KVV" darba pārtraukšana – jo liels klients ar lielu elektrības patēriņu pārtrauca savu darbību. Pieļauju, ka pāris gadu laikā to kompensēs citu klientu jaunie pieslēgumi.
Pasaules Banka "Doing Business 2017" pētījumā augsti novērtējusi arī Latvijas īstenoto reformu elektrības pieslēguma rādītājā (kāpums no 65. vietas uz 42. vietu) – atzinīgi vērtēta ieviestā sistēma, kad uzņēmējs, vienojoties ar sistēmas operatoru, pieslēguma ierīkošanu var apmaksāt ar atlikto maksājumu.
Šis ir vēl viens solis pretī uzņēmumiem, lai elektrības pieslēgumu ierīkošana klientiem būtu pēc iespējas vienkāršāka, ātrāka un lētāka. No biznesa klientu puses bijām saņēmuši pārmetumus, ka sākotnējās nepieciešamās investīcijas, lai izbūvētu elektrības pieslēgumu, ir par lielu, jo tas nav vienīgais infrastruktūras objekts, kas, uzsākot uzņēmējdarbību, klientam ir jābūvē. Diskusiju rezultātā radās izmaiņas Sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas sistēmas dalībniekiem – ieviesām atlikto maksājumu, t.i., ja klients nodrošina bankas garantiju, tad AS "Sadales tīkls" sedz sākotnējā elektrības pieslēguma izbūves izmaksas.
Cik lielas vidēji tās ir?
Tās var būt dažādas. Pieslēguma ierīkošanas izmaksas ietekmē elektrotīkla noslodze un tehniskais stāvoklis un ļoti nozīmīgs faktors ir pieslēguma vietas atrašanās attālums no esošā elektrotīkla, t.i., jo tālāk no esošā elektrotīkla tiks izvēlēta jaunā pieslēguma vieta, jo ir lielāka varbūtība, ka pieslēguma maksa klientam būs augstāka.
Šajā gadījumā, kad AS "Sadales tīkls" vienas ar klientu par pieslēguma maksas samaksu ar atlikto maksājumu mēraukla ir jauda - sākot no 100 ampēriem un uz augšu. Bet šeit ir viens "bet" – lai pieslēgums klientam neko neizmaksātu, piecu gadu laikā efektīvi ir jāizmanto jaudas. Tāpēc no jaunajiem uzņēmējiem tiek prasīta arī bankas garantija. Ja pieslēguma izbūvē "Sadales tīkls" iegulda savus līdzekļus, bet elektrības patēriņa objektā nav, tad, pateicoties bankas garantijai, saņemam atpakaļ to daļu no izmaksām, kas klientam bija jāsamaksā par šī pieslēguma izbūvi.
Kādu pieslēguma jaudu pats izmantojiet, vai pievēršat uzmanību ergoekonomiskumam?
Ikdienā domāju par energoefektivitāti, biržā elektrību gan nepērku, jo patēriņš nav ļoti liels, bet viss, izņemot siltumapgādi, mājoklī darbojas ar elektrību. Dzīvoklī ir trīs fāžu 20 ampēru pieslēgums. Un ir iemesls padomāt, vai to nevajag pārskatīt uz leju – uz 16 ampēriem.
