Jūnija vidū pēc pašas lūguma atstājāt VID ģenerāldirektores amatu. Kāda tagad ir jūsu ikdiena?
Pēc būtības dienas režīms ir palicis tāds pats: no rīta ceļos sešos un atgriežos mājās pēc septiņiem vakarā, brīvdienas cenšos pavadīt mājās, kopā ar ģimeni. Būtiskākā atšķirība ir pašsajūtā, attieksmē pret padarīto. Esmu pamanījusi, ka, ejot uz darbu/no darba, satiekot cilvēkus, vairāk smaidu es un vairāk smaida man, domas ir brīvākas.
Kā vērtējat likumdošanas izmaiņas septembra vidū, Saeimai nosakot, ka VID ģenerāldirektora alga būs 4030 eiro, kas tiks papildināta ar piemaksu 60% apmērā par kvalitatīvu darbu? Jūs strādājāt par nedaudz vairāk kā 2000 eiro mēnesī.
Izvēli par labu darbam valsts pārvaldē nenosaka tikai atalgojums, es to vairāk saistu ar patriotismu, ar vēlmi aktīvi iesaistīties valstī notiekošajos procesos. Taču arī atalgojumam ir būtiska loma, lai tas sniedz iespēju segt ikdienas tēriņus, atbalstīt vecākus, pašam un bērniem skoloties, atpūsties. Ideāli, ja kaut ko var atlicināt neparedzamiem tēriņiem, vecumdienām.
Tas, ka valsts pārvaldē atalgojums ir izkropļots un sen vairs nav konkurētspējīgs, bija skaidrs jau kādu laiku. Tikai politiķiem pietrūka drosmes šo jautājumu risināt. Es atbalstu atalgojuma celšanu ar diviem nosacījumiem: ka tas tiek celts visiem amatiem un atalgojuma politiku nosaka pats iestādes vadītājs, kā arī tad, ja atalgojums sastāv no pamatalgas un būtiskas mainīgās daļas, kura atkarīga no sasniegtajiem rezultātiem, par kuriem iepriekš vienojas valdība un iestādes vadītājs, secīgi vadītājs ar padotajiem. Esošās atalgojuma sistēmas ietvaros VID mēģināja iet šo ceļu, taču bez likumu izmaiņām to nevar pilnībā realizēt. Politiķiem jāmācās vairāk uzticēties iestāžu vadītājiem.
Lielu pievienotās vērtības nodokļa (PVN) miljonu izkrāpšana nebūtu iespējama, ja tiem nebūtu politiskais "jumts". Vai piekrītat šādam apgalvojumam?
Manuprāt, mūsu valstī daudzas nesakārtotas lietas tiek noveltas uz politisko "jumtu". Nezinu, varbūt mēs dažādi saprotam šo terminu? Man šķiet, ka ir izdevīgi tā teikt. Es neesmu saskārusies ar šo parādību. Jā, katrs esam atbildīgi par uzticētajiem pienākumiem, katrs šos pienākumus veicam atbilstoši savām zināšanām, savai morālei, savām vērtībām. Jau iepriekš esmu teikusi, ka PVN izkrāpšana ir visas Eiropas problēma, jo pats PVN esošajā "redakcijā" blēžus uz to vilina, jo jāprot tikai skaisti sarakstīt papīrus, Eiropas Savienības valstu robežas ir vaļā, informācijas apmaiņa notiek novēloti, nauda nav vajadzīga.
Skumīgākais, ka vēl šiem blēžiem palīdz kāds valsts pārvaldes darbinieks: gan konsultējot, gan "pieverot acis". Tas ir briesmīgi, jo šie cilvēki nenostājas tikai pret valsti, līdzcilvēkiem, bet arī pret saviem kolēģiem, kuri domā, cenšas noķert, nepieļaut šo PVN izkrāpšanu. Mums ir jāvelta lielāki resursi šādu darbinieku izķeršanai, bargai sodīšanai. Nav pieļaujami ilgie iztiesāšanas termiņi! Būtiski jāstiprina Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Ar to jācīnās tiesībsargājošām iestādēm, nevis iestāžu vadītājiem, katram atbildīgi ir jādara savs darbs!
Ja Latvijā nebūtu pelēkās ekonomikas, cik liels būtu iekasētais nodokļu lielums (tagad – 7,5 miljardi eiro)?
Uz to es nevaru atbildēt, jo arī ēnu ekonomikas mērījumi, vienalga, pēc kuras metodes tos veiktu, ir tikai vienīgi aplēses, pieņēmumi. Turklāt ēnu ekonomika nav vienlīdzības zīme ar neiekasētiem nodokļiem. Pasaulē nodokļu administrācijas cenšas rēķināt nodokļu plaisu, kura ir starpība starp ideālo, kad visi visu samaksā (un ne tikai aprēķina!), un reāli samaksāto. Mums tā ir salīdzinoši liela atsevišķos nodokļos, jo nodokļu plaisā ietilpst arī nodokļu maksātāju deklarētie, bet nesamaksātie nodokļi. Ja nemaldos, nodokļu parādi ir ap pusotra miljarda eiro.
Ar kuru lēmumu, ko esat pieņēmusi, lepojaties?
Manā darba mūžā ir pieņemti daudzi lēmumi, esmu piedalījusies daudzu būtisku lēmumu pieņemšanā: gan VID attīstībā, gan klientu apkalpošanā, uzraudzībā, gan uzņēmējdarbības vides uzlabošanā. Lepojos, ka manas zināšanas, pieredze, rakstura īpašības ļāva izveidot konstruktīvu dialogu ar uzņēmēju organizācijām, nereti, liekot galvas kopā, ļāva uzņēmējiem izķepuroties, turpināt uzņēmējdarbību un maksāt nodokļus. Es negribētu izcelt kādu vienu konkrētu lēmumu, vienlaicīgi varu apgalvot, ka savu darbu esmu veikusi atbildīgi.
Vai lielas valsts iestādes vadītāja darbs ir iespējams bez meliem un noklusēšanas?
Pēc būtības esmu strauja rakstura cilvēks, atklāts, tiešs, izlēmīgs, atbildīgs, ar augstām prasībām pret sevi un padotajiem. Man ir svarīgi strādāt saskaņā ar sirdsapziņu, saskaņā ar tām vērtībām, ko man ir ieaudzinājuši vecāki. Meli var būt dažādi, sadzīvē dažreiz ar maziem meliem, noklusēšanu var labu izdarīt.
Darbā centos atšķetināt, kur ir meli un kur ir patiesība. Tik lielā kolektīvā un veicot tik sarežģītus pienākumus, nākas saskarties ar daudzām nepatīkamām lietām. Man noklusēt ir grūti, ļoti jāsaņemas, bet atsevišķos gadījumos arī to vajag prast, citādi vadīt tik lielu kolektīvu ir grūti, bieži nācās paklusēt, lai arī kolektīvu, atsevišķus darbiniekus pasargātu. Un šeit es nedomāju par likumpārkāpumiem, tur gan nē! Runa ir par situācijām, kad tikos ar uzņēmējiem, valdības pārstāvjiem un saņēmu aizrādījumus, nereti nepelnītus. To centos paturēt vairāk pie sevis, pasargāt darbiniekus.
Par ko bērnībā vēlējāties kļūt, par ko sapņojāt?
Par bērnudārza audzinātāju, par kultūras nama vadītāju.
Vai ir kādi notikumi, personības, kas jūs ir iedvesmojušas, visvairāk ietekmējušas jūsu dzīvi?
Laikam mani iepriekšējie vadītāji: kolhoza priekšsēdētājs Egons Rīns pēc augstskolas man ierādīja, ka nav tikai melns un balts, ir arī pelēka krāsa. No VID laikiem - Pēteris Sējāns, viņš savulaik mani pirms padsmit gadiem atrunāja pamest VID, iedrošināja, manī saskatīja kaut ko vairāk. Ar Pēteri vēl šobrīd periodiski satiekos, sazvanos, paprasu padomu. Savukārt no Jura Zaharova mācījos komandas veidošanu, arī sadarbības prasmes ar uzņēmējiem, pašvaldībām nāca no viņa.
Ja vajadzētu apgūt jaunu profesiju, kura tā būtu?
Droši vien tās pašas, kas šobrīd apgūtas: ekonomists-grāmatvedis un otra - uzņēmējdarbības vadība. Bet, ja "lidojumā", tad sabiedriskās ēdināšanas biznesu, pavārmākslu.
Kam priekšroku dodat brīvajā laikā?
Dārzam, puķēm. Ļoti patīk uzņemt ciemiņus, gatavot ēst, it īpaši eksperimentēt ar salātiem.
Jums ir zeme starp Bausku un Vecumniekiem. Kāda ir garākā izravētā vaga?
Kolhozu laikos vairāk nekā viens kilometrs, savā dārzā - kādi 200 metri. Bet izkaplēto, izravēto vagu ir daudz, ļoti, ļoti daudz. Šobrīd mums mājās ir mazdārziņš, ar pāris kartupeļu vagām, dārzeņiem, garšaugiem, siltumnīcu.
Kāds ir jūsu dzīves moto?
Nenožēlot pieņemtos lēmumus un, ja kļūdies, tos atzīsti! Nedarīt citiem to, ko negribētu, lai tev dara citi! Dažreiz jāmāk arī piekāpties.
"Personība tuvplānā" – LV portālā katru piektdienu. Amatpersonu, valsts pārvaldē strādājošo un sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbildes uz jautājumiem "aiz kadra" - par sevi un dzīvi Latvijā, kad darbavietas durvis ir aizvērušās.
Iesaki LV portālam savu personību sarunai "aiz kadra"! Sūti e-pastu uz adresi portals@lv.lv!
