VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Elīna Gulbe
LV portāls
26. septembrī, 2016
Lasīšanai: 11 minūtes
4
4

Kā vērtēt prezidenta ierosinājumus likumu kvalitātes uzlabošanā?

LV portālam: IVETA KAŽOKA, politoloģe; AIVARS ENDZIŅŠ, jurists; INESE LĪBIŅA-EGNERE, Saeimas priekšsēdētājas biedre
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

„Valsts prezidenta priekšlikumi ir daļa no plašākas diskusijas par izmaiņām Saeimas kārtības rullī un pirmām kārtām tiks vērtēti politiski,” norāda Saeimas administrācija, kura pašlaik strādā pie Analītiskā dienesta institucionālā modeļa.

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Trešajā lasījumā neiesniegt konceptuālus priekšlikumus, visiem likumprojektiem pievienot anotācijas un veicināt citu likumu izstrādes materiālu pieejamību plašākai sabiedrībai – tādi ir Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ierosinājumi, kā uzlabot likumu kvalitāti Latvijā. LV portāla aptaujātie eksperti atzinīgi novērtē prezidenta iniciatīvu, bet norāda – par konkrētiem risinājumiem vēl jādiskutē.
īsumā
  • Iveta Kažoka: "Ja mēs vēlamies, lai Saeima strādā teicami un izcili, tad ar sliktu lēmumu prevenciju vien nepietiks."
  • Aivars Endziņš: "Valsts prezidenta vēstule ir tikai likuma ierosinājums, nevis likumprojekts. Tas prasa tālāku padziļinātu, argumentētu diskusiju."
  • Inese Lībiņa-Egnere: "Problēmām, uz kurām norādījis prezidents, ir dažādi risinājumi."

Valsts prezidenta sniegtie ierosinājumi tapuši, atsaucoties uz viņa izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas organizēto semināru "Likumdošanas procesa pilnveidošana", kas 10. septembrī notika Rīgas pilī. Diskusijās par attiecīgo tēmu piedalījās Latvijas un ārvalstu eksperti – Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētājs Aivars Endziņš, Francijas Valsts padomes viceprezidents Žans Marks Suvē, Satversmes tiesas tiesnese Ineta Ziemele un Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere. Raimonds Vējonis vēstulē Saeimas priekšsēdētajai Inārai Mūrniecei norāda: "Šīs ierosmes varētu tūlītēji uzlabot likumu kvalitāti, neprasot apjomīgas reformas un vai būtiskus ieguldījumus."

Raimonda Vējoņa sagatavotie ierosinājumi vērsti uz likumdošanas procesa caurskatāmību, nepieciešamību pamatot ierosinājumus, kas tiek piedāvāti likumprojekta izskatīšanas laikā, salāgot likumprojektu anotācijas ar likuma aktuālo redakciju un nodrošināt šo materiālu pieejamību plašākai sabiedrībai. "Likumu kvalitāte ir nesaraujami saistīta ar sabiedrības iespējām noskaidrot likumdevēja gribu un izprast likumā ietvertā regulējuma mērķi. Svarīgi, lai Saeimas pieņemtais likums būtu saprotams un likumdevēja rīcība būtu izskaidrota," uzsver Valsts prezidents, aicinot publiskot Saeimas komisiju sēžu protokolus un audio ierakstus.

Valsts prezidenta vēstulē sniegtie ierosinājumi tiks apspriesti Saeimas Juridiskās komisijas izveidotajā deputātu darba grupā, kas strādā pie Saeimas kārtības ruļļa pilnveidošanas. "Valsts prezidenta iniciatīva būs nozīmīgs papildinājums Saeimas jau uzsāktajam darbam pie parlamenta iekšējo procedūru pilnveidošanas. Tādējādi tie ir daļa no plašākas diskusijas par izmaiņām Saeimas kārtības rullī un pirmām kārtām tiks vērtēti politiski," norāda Saeimas administrācija, kurā pašlaik savukārt noris darbs pie Analītiskā dienesta institucionālā modeļa.

Plānots, ka Analītiskais dienests savu darbu varētu sākt no nākamā gada un sākumā tajā varētu būt nodarbināti divi līdz trīs cilvēki. Dienesta galvenais uzdevums būtu piesaistīt ekspertus, lai uzlabotu Saeimas pieņemto likumu kvalitāti. Pašlaik Saeimas kārtības rullis nosaka, ka priekšlikumus, kuri skar likumdošanas tehniku un kodifikāciju, sniedz Juridiskais dienests.

LV portāls jautā: Kā vērtējat Valsts prezidenta ierosinājumus likumu kvalitātes uzlabošanā? Kādus riskus un priekšrocības tajos saskatāt?

Iveta Kažoka, politoloģe, sabiedriskā politikas centra "Providus" pētniece, kas specializējas labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos:

Pirms dažām nedēļām publiskotais starptautiskais Ilgtspējīgas pārvaldības indekss parādīja, ka, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības un OECD dalībvalstīm, Latvijas parlamentam ir vismazākās iespējas valdības uzraudzīšanai un kvalitatīvu politiku izstrādei.

Prezidenta Raimonda Vējoņa priekšlikumi ir vērsti uz to, lai uzceltu barjeras klaji nekvalitatīvu, muļķīgu vai korumpētu Saeimas lēmumu pieņemšanai. Šāda barjera būtu, piemēram, prezidenta ierosinātais liegums nozīmīgi koriģēt likumprojektu trešajā lasījumā vai pieprasījums labāk izskaidrot likumdošanas iniciatīvu jēgu. Tāpat arī lielākai atklātībai par Saeimas komisiju darbu, internetā ievietojot sēžu ierakstus un protokolus, varētu būt preventīva ietekme attiecībā uz neprofesionāliem Saeimas lēmumiem. Domāju, ka šie prezidenta ierosinājumi ir racionāli un palīdzēs sasniegt iecerēto mērķi.

Vienlaikus ilgtermiņā svarīgi neaizmirst, ka klaji nekvalitatīvu lēmumu nepieņemšana ir zems standarts un mērķis. Skolas atzīmju sistēmā tas būtu pielīdzināms mērķim saņemt mazāk vieniniekus, divniekus un trijniekus. Ja mēs vēlamies, lai Saeima strādā teicami un izcili, tad ar sliktu lēmumu prevenciju vien nepietiks - Saeimai ir vajadzīgs gan spēcīgs Analītiskais dienests, gan arī vairāku Saeimas komisiju līmenī jāpārskata darba organizēšana.

Aivars Endziņš, jurists, Valsts prezidenta izveidotās Tiesiskās vides pilnveides komisijas priekšsēdētājs:

Pēc semināra bija runa, ka mūs uzaicinās uz Saeimas komisijas, kura strādā pie Kārtības ruļļa pilnveidošanas, sēdi. Valsts prezidenta vēstule ir tikai likuma ierosinājums, nevis likumprojekts. Tas prasa tālāku padziļinātu, argumentētu diskusiju. Rezultāts būs redzams pēc tam.

Viens no aspektiem, uz kuru prezidents vērsa uzmanību jau iepriekš, bija tas, ka nereti likumprojektiem uz galīgo, trešo lasījumu parādās jauni, konceptuāli priekšlikumi. Atbildīgajai komisijai būtu rūpīgi jāpārdomā, vai nav nepieciešams likumprojektu atgriezt atpakaļ otrajā lasījumā un izdiskutēt.

Otra lieta – Saeimas kārtības rullis pašlaik paredz, ka, gatavojot likumprojektu atbildīgajai komisijai, ir jāsastāda anotācija, bet diskusiju un lasījumu gaitā nereti notiek tā, ka pēc būtības daudz kas ir mainījies, bet anotācija paliek vecā. Līdz ar to – vai nu pēc trešā lasījuma, kad likumprojekts ir pieņemts, atbildīgajai komisijai vajadzētu sagatavot anotāciju atbilstoši pieņemtajam, vai arī tad, kad likums tiek publicēts, sniegt skaidrojošu papildu rakstu par lietas būtību – kālab likums vajadzīgs, kādas izmaiņas tas radīs, lai būtu zināms, kālab likumdevējs tā ir lēmis.

Vēl būtu rūpīgāk jāpārdomā likumprojektu steidzamība. Ja komisija vai deputāti to rosina, tad jau laikus vajadzētu būt sagatavotam pamatojumam, kas kopā ar likumprojektu būtu pieejami ne mazāk kā septiņas dienas, pirms dokuments tiek izskatīts Saeimas sēdē. Kas attiecas uz likumprojektu apspriešanu - būtu nopietnāk jāpieiet jautājumam par atbildīgā referenta, kuru ir izvēlējusies komisija, kompetenci attiecīgajā sfērā. Ja komisija kaut ko noraida vai piedāvā, tad plenārsēdē būtu jādod argumentācija, kālab ir tāds piedāvājums un kālab kaut kas ir noraidīts. Kā zināms, Saeimas sēdes ilgst pāris stundas, un jautājumi tiek izskatīti bez jebkādām debatēm. No malas raugoties, nav skaidrības, ap ko lietas vispār grozās, nav nekādu paskaidrojumu, kālab kas tiek lemts.

Visbeidzot, būtu lietderīgi padomāt par Saeimas Prezidija lomu likumdošanas procesā. Saņemot nekvalitatīvu vai nepilnīgu likumprojektu, Prezidijs varētu izmantot Juridiskā dienesta kapacitāti, nevis vienkārši nodot to Saeimai, lai lemj, bet argumentēt, kādas ir pretrunas. Pašlaik Juridiskā dienesta darbinieki piedalās komisijas sēdēs un izsaka savu viedokli, bet ir ideja, kas sola materializēties ar nākošā gada sākumu, ka Saeimā tiks izveidots Analītiskais dienests, kas veiktu analīzi par likumprojektos esošo un nepieciešamo, par priekšlikumu pamatotību un argumentāciju. Tomēr, ja jaunais dienests tiks veidots vien divu trīs cilvēku sastāvā, tad par to, cik tas ir nopietni, man ir grūti spriest.

Inese Lībiņa-Egnere, Saeimas priekšsēdētājas biedre, Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre:

Prezidenta ierosinājumi ļoti labi sakrīt ar to darbu, kas pašlaik notiek Juridiskās komisijas darba grupā. Mēs vēlamies pēc būtības apskatīt visus jautājumus, kuri Saeimas kārtības rullī ir maināmi, uzlabojami vai reformējami. Divu nedēļu laikā ir lūgts visām frakcijām izdebatēt priekšlikumus. Es uz prezidenta vēstuli raugos ļoti pozitīvi. Pašlaik gan varu runāt tikai savā un savas frakcijas vārdā. Jāskatās, ko teiks citi kolēģi, bet ļoti ceru, ka mēs atradīsim risinājumu.

18. oktobrī plānota darba grupas sēde, uz kuru aicināsim Aivaru Endziņu, kurš ir šo priekšlikumu autors, un Gunāru Kusiņu, kurš savukārt ir spēkā esošā Kārtības ruļļa labākais eksperts un arī autors, un apkoposim frakciju viedokļus un skatīsimies, kā attīstīt prezidenta iniciatīvu, kādiem priekšlikumiem ir atbalsts un kādiem nav.

Problēmām, uz kurām norādījis prezidents, ir dažādi risinājumi. Piemēram, jautājumā par trešo lasījumu - nav tā, ka visas komisijas un deputāti trešo lasījumu izmantotu kādam citam mērķim ne tikai redakcionāliem un citiem saistītiem uzlabojumiem. Mums ir jāsaprot, vai šo jautājumu risināt praktiskā veidā vai grozīt likumu. Es atbalstītu likuma grozījumus.

Savukārt komisiju darbs, manuprāt, jau pašlaik ir ļoti publisks. Visas komisiju sēdes ir atklātas, tām ir ieraksti, tajās ir iespēja piedalīties visām personām, kuras ir pieteikušas savu līdzdalību sēdē. Visiem tiek dots vārds, pat priekšlikumus izskata visus,  ne tikai no tiem, kuriem ir priekšlikumu iesniegšanas tiesības saskaņā ar Kārtības rulli. Protams, varbūt ir lietas, ko uzlabot, bet jautājums, vai tiešām visiem audio ierakstiem jābūt pieejamiem internetā, zinot, ka tas aizņem ļoti daudz vietas un maksā naudu. Vienam likumprojektam bieži vien ir desmit sēdes, un līdz ar to audioieraksts var būt pat 15 stundas. Jau pašlaik, tiklīdz kādam ir vēlme saņemt sēdes ierakstu, ir iespēja to izdarīt.

Esmu gandarīta, ka Analītiskais dienests šobrīd ir jau izveidošanas finiša taisnē. Es šo jautājumu rosināju gan iepriekšējā, gan šajā Prezidijā un priecājos, ka tas ir sadzirdēts, jo iepriekšējā Saeimas kanceleja šai idejai ļoti pretojās. Šobrīd Prezidijs nākamā gada Saeimas budžetā jau ir paredzējis izveidot štata vietas, tiesa gan, uz iekšējo štata vietu pārdales rēķina. Drīz vien sāksim konkursu uz dienesta vadītāja amatu. Nevaram uzreiz sākt ar daudzām štata vietām, jo vispirms ir jāaizpilda dažas, jāatrod vadītājs, kurš šo dienestu attīstītu, lai tas nav jādara politiķiem. Es ļoti gribētu, lai tas ir neatkarīgu ekspertu veidots Analītiskais dienests, kas veiktu pētījumus konkrētos jautājumos, kurus lūdz komisijas, frakcijas un Prezidijs. Šobrīd Saeimā ir tikai Juridiskais birojs, kurš var veikt normatīvo aktu analīzi no juridiskā viedokļa, bet nav ne ekonomiskās, ne citu jomu analīzes, lai gan daudzi Saeimā pieņemtie lēmumi skar dažādas nozares.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI