Piektdiena,
22. septembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Latvijas lielvalsts budžets. Valsts naudas izlietojuma problemātika – kvotas, ziedojumi un deleģējumi


Kristīne Zonberga,
Latvijas Pilsoniskā alianse, direktora p.i.

21.09.2016

ĪSUMĀ

  • "Deputātu kvotas", valsts kapitālsabiedrību ziedojumi, ekskluzīvu priekšnoteikumu iekļaušana atsevišķām privātpersonām (organizācijām) valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai ir valsts budžeta naudas pārdales prakses, no kurām nepieciešams atteikties.
  • Tās ir necaurskatāmas, pretendenti finanšu saņemšanai tiek noteikti aizklātā konkursā, bez iepriekš noteiktiem skaidriem kritērijiem. Tā ir izlikšanās, ka esam bagāta lielvalsts.
  • eLPAs viedoklim piekrīt Konkurences padome, kas šajā pavasarī izteica atbalstu un gandarījumu par eLPA centieniem novērst augstāk minētās nepilnības.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nācis klajā ar priekšlikumu vērsties pret tā dēvētajām “deputātu kvotām”, norādot, ka šāds valsts budžeta pārdales veids ir necaurskatāms.

Pats par sevi interesants ir fakts, ka tas notiek tieši šobrīd, jo šī prakse bija zināma jau no KNAB dibināšanas brīža, un tomēr biedrībai "Latvijas Pilsoniskā alianse" (eLPA) radies jautājums, vai, veicot piedāvātos grozījumus Saeimas Kārtības rullī, nosakot, ka turpmāk deputātiem būs jāpublicē, ar kādām personām tie tikušies un diskutējuši, pieņemot lēmumu, kam piešķirt savu "deputāta kvotu", tiks izskausta patiesā problēma, kas saistās ar valsts budžeta finanšu pārdali - necaurskatāmi, bez brīvas konkurences un skaidras stratēģijas.

eLPA tās pastāvēšanas laikā nepārtraukti -  sarunās ar politiķiem, ierēdņiem un medijiem - paudusi nostāju pret Latvijā pastāvošām praksēm saistībā ar valsts budžeta līdzekļu pārdali, kas ir klajā pretrunā ar brīvas konkurences un labas pārvaldības principiem.

Pastāv trīs problēmu zonas, kuras saskata eLPA:

  1. "deputātu kvotas";
  2. valsts kapitālsabiedrību ziedojumi;
  3. ekskluzīvu priekšnoteikumu iekļaušana atsevišķām privātpersonām (organizācijām) valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanai.

Tās ir, pēc eLPAs domām, trīs nodokļu maksātāju – valsts budžeta naudas - pārdales prakses, no kurām nepieciešams atteikties, jo šajos gadījumos finanšu sadale ir necaurskatāma, pretendenti finanšu saņemšanai tiek noteikti aizklātā konkursā, bez iepriekš noteiktiem skaidriem kritērijiem.

Valsts budžeta finansējuma pārdale caur tā saucamajām "deputātu kvotām" uzskatāma ne tikai par necaurskatāmu, bet arī pat, ja tās atbalsta brīnišķīgas iniciatīvas, tās bez atklāta konkursa un skaidriem kritērijiem nav atbalstāmas, jo valsts budžeta nauda tiek izlietota pēc atsevišķu personu ieskatiem, nevis saskaņā ar valsts prioritātēm un labas pārvaldības principiem. Deputāti un valsts amatpersonas, kas iestājas par labu "deputātu kvotām", min tādu argumentu kā "deputātu iespēja atbalstīt  iniciatīvas, kuras citādi nav iespējams finansēt, izmantojot ministriju budžetus". Vai, minot  šādu apgalvojumu, netiek noniecināts ierēdņu milzu ieguldītais darbs, izstrādājot valsts attīstības plānošanas dokumentus, kurus apstiprina arī Saeimas deputāti, un vēlāk, balstoties uz tajos noteiktajiem mērķiem, sastādītā valsts budžeta pakete? Būtībā tas nozīmē, ka gan šie plānošanas dokumenti, gan arī ministriju sagatavotie piedāvājumi ir vai nu lieks budžeta plānošanas posms, vai arī plānojot tiek ieviestas kļūdas, ja valsts  budžets nespēj segt šīs  iniciatīvas.

Atšķirībā no "deputātu kvotu" sadales ierēdniecības līmenī, kad tiek izlemts, kam piešķirt naudu un cik lielā apmērā, viss tiek vērtēts no valsts prioritāšu un stratēģiskās virzības prizmas. Turpretī, ja pavērojam, kam pēdējos gados tikušas piešķirtas "deputātu kvotas", var secināt, ka tās nav aktivitātes, kas būtu saskaņā ar valsts galveno attīstības plānošanas dokumentu, kā Nacionālais attīstības plāns, jo viennozīmīgi Latvijas prioritāte nav atjaunoti baznīcu jumti vai sports. Ļaujot deputātiem bez stratēģijas un vīzijas pārdalīt teju 3 miljonus eiro nodokļu maksātāju naudas, ir izlikšanās, ka esam bagāta lielvalsts.  Salīdzinājumam – pēc vairāk nekā 10 gadu sarunām un dažādiem procesiem gan ministriju, gan Saeimas līmenī Latvijā 2015. gadā tika izveidots nacionālais NVO fonds, kuram deputāti no valsts budžeta piešķīra 400 tūkstošus eiro. Taču atšķirībā no "deputātu kvotu" saņēmējiem ikvienam finansējuma pretendentam NVO fondā ir un būs jāiztur ievērojama konkurence projektu konkursā, jāveic aktivitātes, kas ir saskaņotas ar valsts prioritātēm, un pēc projekta pabeigšanas organizācijām strikti jāatskaitās par katru izlietoto centu. 

eLPA NVO fonda izstrādes procesā aicināja valdību NVO fonda koncepcijā iekļaut kā vienu no fonda finanšu avotiem "deputātu kvotas", lai panāktu, ka deputātiem būtu iespēja atbalstīt pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas caurskatāmi, jēgpilni, fokusēti. Lai gan koncepcijā tika ierakstīts, ka nākotnē šāds finanšu avots ir iespējams, lai tas īstenotos, nepieciešama deputātu iniciatīva un atbalsts, nevis argumenti, kas apgalvo, ka zinošu ekspertu komisija ir nezinošāka par vienu deputātu.

Tāpat Latvijā ir izplatīta prakse, izmantojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas (40. pants), valsts iestādēm jeb publiskām personām deleģēt konkrētu valsts uzdevumu izpildi privātpersonām. Lai gan valsts pārvaldes uzdevuma nodošana citai personai nav nosodāma, īpaši, ja  tas sniedz efektīvāku rezultātu, taču arvien plašāk izplatīta kļūst prakse, ka valsts pārvaldes iestādes iekļauj likumos ekskluzīvus priekšnosacījumus sniegt konkrētus pakalpojumus atsevišķām organizācijām, tādējādi neļaujot dažādām organizācijām konkursa kārtībā pretendēt uz noteiktu pakalpojumu sniegšanu. Tas rada nevienlīdzīgu situāciju gan pakalpojumu sniedzēju, gan pakalpojumu saņēmēju grupām. Tā nav laba prakse likumā ierakstīt konkrētas personas pat, ja konkrētajā jomā ir maz potenciālo pakalpojumu sniedzēju. Ņemot vērā, ka Latvijā ir aptuveni 22 tūkstoši nevalstisko organizāciju, pastāv iespēja nodrošināt atklātu konkursu faktiski jebkurā jomā. Šo problemātiku saskatījis arī Saeimas Juridiskais birojs, tomēr atkal un atkal rodas situācijas, kurās deputāti sadraudzībā ar kādu organizāciju nodrošina ekskluzīvas tiesības vienai vai otrai organizācijai..

Pirmkārt, naudas pārdale ir necaurskatāma, pretendenti finanšu saņemšanai tiek noteikti aizklātā konkursā, bez iepriekš noteiktiem skaidriem kritērijiem. Pēdējos gados, lai it kā padarītu šo sistēmu leģitīmu, ministrijas noslēdz ar konkrētām organizācijām nodomu protokolus vai sadarbības memorandus, tādējādi nenodrošinot brīvu konkurenci uz ziedojumu saņemšanu, jo citiem pretendentiem nav bijis iespējams pieteikties atklātā konkursā, lai tiktu izskatīta viņu iespēja saņemt ziedojumu un finanšu līdzekļu apsaimniekošanas tiesības..

Otrkārt, iekļaujot likumā ekskluzīvas jomas, kas neaptver visu pilsonisko sabiedrību, un tādējādi neļaujot valsts kapitālsabiedrībām atbalstīt tās jomas, kas konkrētā brīdī ir sabiedrībai stratēģiski svarīgas dažādu iemeslu dēļ, piemēram, valsts drošības joma, jāsecina, ka Latvijas valdība izliekas par pārtikuši valsti, kas gadu pēc gada var turpināt atbalstīt kultūru un sportu, un par mazsvarīgākām saskata tādas jomas kā sabiedrības integrācija, diskriminācijas un radikalizācijas novēršana un vēl daudzas citas, kas nodrošina demokrātisku vērtību pastāvēšanu valstī.

Attiecībā uz valsts kapitālsabiedrību ziedojumiem eLPA vairākkārt ir aicinājusi valsts pārvaldes iestādes, it īpaši Finanšu ministriju, grozīt likumu "Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu", papildinot to jomu loku, kurām var ziedot valsts kapitālsabiedrības, piemēram, visām tām jomām, kas minētas Sabiedriskā labuma organizāciju likumā. Skatoties no valsts attīstības un drošības aspekta, ir būtiski, lai likums ļautu ziedot pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanai, lai uz ziedojumu varētu pretendēt organizācijas, kas darbojas interešu aizstāvības, sabiedrības integrācijas un pētniecības jomās. Latvijā ir pieejami dažādi projektu konkursi jomu organizācijām, taču demokrātijas stiprināšana netiek  atbalstīta, tādēļ radusies situācija, ka organizācijām, kas tiek dēvētas par svarīgiem sadarbības partneriem valsts pārvaldei, izstrādājot un ieviešot valsts politiku, netiek nodrošināts finansējums to darbībai.

Rezumējot valsts praksi, sadalot būtiska apjoma naudas resursus, jāšaubās, vai KNAB ierosinātie grozījumi, kas būtībā daļēji aizstās neveiksmīgi slaveno, bet nepieciešamo Lobēšanas atklātības likumu, novērsīs šīs iepriekš minētās problēmas, kas saistās ar necaurskatāmu un pat vieglprātīgu valsts resursu pārdali.

Un tomēr neatbildēts paliek jautājums, kas ir mainījies tieši 2016. gada  laikā, kas licis KNAB un atsevišķām Saeimas frakcijām mainīt viedokli attiecībā uz "deputātu kvotām"? Līdz šim eLPA uz aicinājumiem iestāties pret šādu valsts naudas pārdales praksi saņēma noraidījumus, aizbildinoties, ka viss ir tiesiski. No Finanšu ministrijas esam saņēmusi atbildi - ka tādas "deputātu kvotas" nemaz neeksistē, protams, apzināmies, ka tā ir bijusi tikai vārdu spēle.

Gandarījumu rada tas, ka  eLPAs viedoklim piekrīt  Konkurences padome, kas šajā pavasarī izteica atbalstu un gandarījumu par eLPA centieniem novērst augstāk minētās nepilnības.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'amatpersona  'budžets  

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
LMT un Lattelecom apvienošanas ēnas puses – vai KPMG piedāvā radīt telekomunikāciju “Frankenšteinu”? 9
Viedokļi/Komentārs  21.09.2017
Ko jūlijs dod, to augusts atņem 
Viedokļi/Komentārs  08.09.2017
Šprotes ir mūžīgas 
Viedokļi/Komentārs  04.09.2017
Algu kāpums veicinās ražīguma kāpumu 
Viedokļi/Komentārs  28.08.2017
Vai Latvija ir tik bagāta, lai apvienotu LMT un Lattelecom? 
Viedokļi/Komentārs  16.08.2017
Bezdarbu samazinās celtniecība 
Viedokļi/Komentārs  15.08.2017
Sabiedrisko mediju uzdevums nav kalpot 
Viedokļi/Komentārs  10.08.2017
Sviests ar apdrošināšanu ceļ cenas 
Viedokļi/Komentārs  08.08.2017

 

PIEDALIES!


Fonds "Zemessargam.lv" uzsāk ziedojumu kampaņu "Palīdzot zemessargam, tu palīdzi sev", kuras ietvaros aicina iedzīvotājus ziedot nakts redzamības ekipējuma iegādei.

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti