Apsveicu ar ievēlēšanu par Valsts kontroles (VK) padomes locekli! Sarunā ar sekretāri sapratu, ka rīt (intervija notika 8. septembrī – red.) jau esat savā jaunajā darbavietā.
Jā, rīt sāku darbu Valsts kontrolē.
Un atbildēsiet par Ekonomikas ministriju...
...arī Izglītības un zinātnes, Ārlietu un Satiksmes ministriju, dažām neatkarīgām institūcijām, kuras precīzi vēl nosaukt nevaru. Tas, protams, ir jauns darbs par zināmām lietām, tomēr darba organizācija, iestāde – cita. Es 18 gadus esmu strādājusi labklājības nozarē, un tās ir būtiskas izmaiņas manā karjerā, uz ko jābūt gatavai.
Vai priekšlikums kļūt par VK padomes locekli nāca no Krūmiņas kundzes [Elita Krūmiņa – valsts kontroliere]?
Jā, Krūmiņas kundze mani uzaicināja. Apsvēru šo jautājumu, izrunājāmies par to ģimenē. Es piekritu. Man šis darbs ir kas jauns, kur varu likt lietā savas zināšanas un pieredzi, varbūt nedaudz citādā rakursā. Augstu vērtēju VK darbinieku kompetenci. Šobrīd esmu ļoti optimistiski noskaņota.
Kas ir svarīgākais NVA, uz ko būtu jākoncentrējas jaunajam vadītājam?
Jaunajam vadītājam būtiskākais būtu turpināt aģentūru vadīt, lai nezaudēt fokusu uz klientu, uz rezultātu iegūšanu. Lai aģentūra būtu mūsdienīga institūcija, kas palīdz cilvēkiem atrast darbu.
Šogad ir pēdējais gads, kad NVA ir izstrādāta darbības stratēģija. Nākamajiem gadiem ir nepieciešama jauna. Mēs ar kolēģiem bijām domājuši, kādus jautājumus vajadzētu risināt šīs stratēģijas ietvaros, kā piesaistīt investīcijas aģentūras norēķinu sistēmas modernizācijā, tādējādi atsakoties no norēķiniem papīra formā. Ceram, kas tas būs būtisks administratīvā sloga un resursu samazinājums ne tikai NVA, bet arī sadarbības partneriem.
Gribam attīstīt savus pakalpojumus cilvēkiem, kuriem ir vislielākās grūtības atrast darbu - ilgstošiem bezdarbniekiem. Vēl ļoti svarīga ir aģentūras karjeras konsultantu kompetence, kuru augstu vērtē gan klienti, gan sadarbības partneri. Gribētu ticēt, ka nākotnē tiks attīstīta šī aģentūras kapacitāte. Būtu svarīgi turpināt pilnveidot arī NVA e-pakalpojumus.
Daudz līdzekļu bezdarba samazināšanai tiek ieguldīts no Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļiem – kopumā līdz 2020. gadam šiem mērķiem paredzēti 314 miljoni eiro, t.i., apmēram 50 miljoni eiro gadā. Sabiedrībā valda uzskats, ka bezdarbnieku apmācībai tiek tērēti lieli līdzekļi, bet atdeve ir maza.
Ar ES struktūrfondu atbalstu NVA īsteno trīs veidu programmas. Viena ir jūsu pieminētās apmācības, kurās vidējais bezdarbnieku darbā iekārtošanas procents svārstās ap 40 procentiem. Labāki darbā iekārtošanas rādītāji ir Latvijas teritorijās, kurās ir ekonomiskā aktivitāte, sliktāk – kur tās nav.
Otrs atbalsta veids ir nodarbinātības programmas, ar to saprotot subsidētās programmas – darba devējam tiek maksāts par to, ka darbā pieņem cilvēkus ar invaliditāti vai tādus, kas ilgstoši ir bijuši bez darba.
Trešais atbalsta veids ir specifiskas atbalsta programmas, piemēram, projekts ilgstošiem bezdarbniekiem, lai palīdzētu tiem iekļauties darba tirgū jeb apgūt jaunas prasmes, kuru NVA jau īsteno.
Vēl NVA plāno jaunu projektu – atbalstu nodarbinātības jautājumos cilvēkiem pēc 50 gadiem. Lai nenotiktu tā, ka cilvēks tikai un vienīgi gadu dēļ nav pievilcīgs darba ņēmējs.
NVA savu programmu efektivitāti mēra pēc diviem rādītājiem – pēc iznākuma un rezultatīvā rādītāja. Cik cilvēku ir pabeiguši konkrēto izglītības programmu un ieguvuši profesionālo kvalifikāciju? Cik cilvēku pēc kursu pabeigšanas sešu mēnešu laikā ir iekārtojušies darbā?
Reizi pa reizei tiek vērtēts arī programmu ietekmes līmenis, t.i., cik ilgi cilvēki ir strādājuši pēc dalības programmā, kādi ir bijuši viņu ienākumi. Pareizi ir, ka pēc dalības apmācības vai nodarbinātības programmā cilvēkam ir pastāvīga nodarbinātība un ienākumi ir lielāki nekā pirms jaunās kvalifikācijas iegūšanas.
Šādus pētījumus NVA veic reizi trīs, četros gados. Pēdējais notika ar Pasaules Bankas finansējumu 2012.–2013. gadā, kurā viennozīmīgi secināts, ka aģentūras apmācību programmas to dalībniekiem vidējā termiņā nodarbinātības jomā ir pozitīvi nozīmīgas, arī ienākumi ir lielāki nekā pirms apmācībām. Tāpēc negribētu, ka šo līdzekļu ieguldījumus vērtētu virspusēji.
Jāpiezīmē, ka Latvija ir viena no tām ES dalībvalstīm, kur valsts atvēlētais finansējums procentuāli pieaugušo izglītībā ir vismazākais. Tā kā mūsu valstij nav lielu derīgo izrakteņu krājumu, mūsu darbaspēks, mūsu cilvēki ir vislielākā vērtība, tāpēc mums kā labiem saimniekam ir pienācīgi par to jārūpējas.
Vai ar to domājat mūžizglītību, jaunu profesiju apguvi visas dzīves garumā? Gan pasaulē, gan Latvijā arvien aktuāls kļūst viedoklis, ka jāmācās ir visu dzīvi.
Mācīšanās mūža garumā nav tikai sēdēšana skolas solā, tā ietver gan studijas, gan jaunu profesiju ieguvi, tajā skaitā arī bezdarbnieku apmācība ir mūžizglītības sastāvdaļa. Mēs, strādājošie, kad piedalāmies kādos kursos, kad kaut ko studējam un lasām, arī tad runājam par mācīšanos mūža garumā, ko būtu jāveicina.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir teicis, ka skolām ir jāatver savas durvis strādājošiem pieaugušajiem un jāpiedāvā tādi apmācību modeļi, kuros viņi var iegūt jaunas profesijas, ka NVA mūžizglītības līdzekļus izmantoto ilgstošo bezdarbnieku apmācībai un aģentūrai vairāk būtu jāiesaistās mūžizglītības procesā.
NVA mūžizglītības procesā ir iesaistījusies divējādi. Piedāvājam apmācības programmas gan bezdarbniekiem, gan strādājošajiem. Šajā ES struktūrfondu periodā NVA vairs nav uzticēts organizēt mūžizglītības programmu, to tagad dara Valsts izglītības attīstības aģentūra, NVA turpina strādāt ar bezdarbniekiem.
Nevaru piekrist apgalvojumam, ka aģentūra bezdarbnieku apmācībai nepieciešamos līdzekļus novirza tikai ilgstošo bezdarbnieku apmācībai. Tos novirzām visiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešamas profesionālās kvalifikācijas iegūšana, tajā skaitā tiem, kas ilgstoši ir bez darba. Lai dalība kursos nebūtu tikai tāpēc, lai saņemtu stipendiju, kas nereti arī notiek, katram bezdarbniekam veicam profilēšanu, lai noteiktu tā piemērotību un motivāciju darbam vai sadarbībai ar NVA. Ja šīs profilēšanas rezultāti parāda, ka bezdarbniekam piemērots darba tirgus konkurētspējas pasākums ir apmācības, mēs tās organizējam. Tāpat pirms mācību uzsākšanas ļoti lietderīga ir saruna ar karjeras konsultantu, lai noskaidrotu, vai un kā izvēlētā apmācību programma palīdzēs atrast darbu. Ir arī sankcijas. Ja cilvēks negodprātīgi piedalās apmācībās, viņš tiek no grupas izslēgts un ir jāatmaksā stipendija un kursiem iztērētā nauda.
Pirms vairākiem gadiem populāri bija skaistumkopšanas, frizieru kursi. Mana bijusī kolēģe, kas daudzus gadus avīzē nostrādāja par datorgrafiķi, tagad mācās bezdarbniekiem piedāvātos loģistikas kursos. Ko piedāvājat bezdarbniekiem, pēc kā vadāties?
NVA tas ir ļoti vienkārši – vadāmies pēc saraksta, kuru kopā ar sociālajiem partneriem un nozaru ministrijām izveido Labklājības ministrijas speciāli radīta komisija, kas pulcējas reizi vai divas gadā. Komisijā analizē iepriekšējā periodā veikto apmācību rezultātus, darbaspēka pieprasījumu, ieklausās ekspertu viedokļos. Komisijas galvenais uzdevums ir apstiprināt profesiju sarakstu, kurās kvalifikācijas iegūšanai konkrētā laika periodā tiks novirzīti līdzekļi. Ar šo specialitāšu sarakstu, kurā tiek ņemtas vērā darba tirgus iezīmes un darba devēju viedokļi, tiek iepazīstināta arī valdība.
Kas ir populārākais šajā sarakstā, kādas profesijas apgūt izvēlas visvairāk?
Ja runājam par neformālās izglītības kursiem, tad tie ir "C" kategorijas autovadītāja, datoru un angļu valodas apmācības kursi. Daudz mācām arī valsts valodu.
Profesionālās kvalifikācijas kursos liela piekrišana ir metināšanas, elektromontieru, sociālo aprūpētāju, datorsistēmu operatoru un ar būvniecību saistīto darbu apmācībām.
Cilvēkiem ar pamatskolas izglītību piedāvājam pavāra, galdnieka, konditora palīga amatu apguvi.
Kāda ir piedāvāto profesiju izmaiņu dinamika? Saprotu, ka ļoti strikti jāseko līdzi darba tirgus izmaiņām.
Jā, tā ir. Tas, ko nosaucāt - skaistumkopšana, frizieru, grāmatvežu, floristu kursi –, tas jau gadiem vairs nav NVA piedāvāto profesiju sarakstā. Frizieriem un grāmatvežiem piedāvājam pilnveides programmas. Ja, piemēram, cilvēks ar grāmatveža izglītību ir palicis bez darba, tad iespējams zināšanas uzlabot, bet ne profesiju apgūt no pirmsākumiem.
Jūlija beigās reģistrētā bezdarba līmenis, tāpat kā mēnesi iepriekš, bija 8,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Esmu dzirdējusi argumentus, ka faktiskais bezdarbs ir lielāks – daudzi, īpaši vasarās, kaut kur piepelnās bez darba līguma, piemēram, kādā viensētā. Kā skatītos uz šādiem argumentiem? Vai reģistrētā bezdarba cipari atbilst realitātei?
Sakāt, ka viņi nav reģistrējušies par bezdarbniekiem, jo strādā. Tiem, kas strādā, arī nav jāreģistrējas!
Viņi strādā nelegāli.
Ja tā ir, tad tas nav likumīgi un tā nevajadzētu būt. Tiesa, ir arī tādi cilvēki, kas nenāk reģistrēties NVA un nestrādā, vienkārši viņi neko nevēlas mainīt savā dzīvē vai arī - viņiem nekas nav vajadzīgs no NVA.
Ir arī cita metode, kā aprēķina bezdarba līmeni. To izmanto Centrālā statistikas pārvalde (CSP) un Eiropas Komisijas struktūrvienība "Eurostat". Atšķirība gan nav ļoti liela – pāris procenti.
Daudz tiek diskutēts, ka pārāk daudz jauniešu mācās vidusskolās, pēc tam tālāk netiek augstskolās un paliek bez profesijas un darba. Vai redzat, ka jaunieši vasarā vairāk reģistrējas NVA un ir mazliet apjukuši?
Ir dažādi jaunieši, ar kuriem strādājam. Sastopamies arī ar apjukušajiem, kas savā dzīvē ir nedaudz nomaldījušies. Tomēr pārsvarā jauniešu bezdarbnieku mērķgrupa ir enerģiski, darboties griboši cilvēki. Ja jaunietim nav nekādas profesionālās kvalifikācijas, darām visu iespējamo, lai jaunietis iestātos profesionālās izglītības iestādē un iegūtu arodu. Svarīgi, lai jaunietim, izvēloties profesiju, būtu par to informācija. NVA šajā jautājumā daudz dara karjeras konsultanti.
No pagājušā gada ne tikai pieaugušajiem, bet arī jauniešiem mācību procesā piedāvājam mobilitātes atbalstu, ja profesija tiek apgūta tālāk no dzīvesvietas, izņemot Rīgu. Esam secinājuši, ka šāds atbalsts ir noderīgs.
Labklājības ministrijas izstrādātajās iekļaujošās nodarbinātības pamatnostādnēs 2015.– 2020. gadam paredzēts ilgstošo bezdarbnieku skaitu samazināt uz pusi, bet ekonomikas ministrs paziņojis, ka līdz 2022. gadam nodarbināto skaits augs par 50 000, bezdarba līmeni samazinot līdz 6 procentiem. Vai redzat virzību Latvijā uz jaunām darbavietām, tādas ekonomikas aktivitātes, kas ļautu samazināt bezdarbnieku skaitu?
NVA darbojas, procesus redzot īstermiņā – 12 mēnešu griezumā. Šobrīd cerības uz nodarbinātības pieaugumu un bezdarba līmeņa lejupslīdi raisa ES fondu ieplūšana. Tomēr jādara viss iespējamais, lai ES fondi nebūtu vienīgais nodarbinātības pieauguma avots.
Patlaban izaugsmes tempi Latvijā ir ļoti, ļoti mēreni.
NVA darbības pārskatā bija teikts, ka bezdarba mazināšanu kavē nelielo brīvo darbavietu skaits.
Jauno darbavietu skaits nav tik liels, ja salīdzina ar bezdarbnieku skaitu – uz 5. septembri tie ir 75,1 tūkstotis cilvēku.
Ir teritoriālās atšķirības. Ir rajoni, kur jau šobrīd tas ir zem 6 procentiem.
Rīgas reģionā bezdarba līmenis jūlija beigās bija 5,3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Un ne tikai šis reģions. Bet ir tādi reģioni Latgalē, kur bezdarba līmenis ir tuvu pie 20% un nekas neliecina, ka kaut kas bez būtiskiem stimuliem varētu mainīties.
Taču redzam, ka, attīstoties transporta infrastruktūrai, ceļiem, kultūras iestādēm ārpus Rīgas, veidojoties profesionālās karjeras izvēles centriem reģionos un ar nosacījumu, ka ir pieprasījums pēc Latvijā ražotām precēm un pakalpojumiem ar pēc iespējas augstāku pievienoto vērtību, ir potenciāls brīvu darbavietu rašanās iespējām. Un tad atkal mums ir jābūt gataviem šīs darbavietas aizpildīt ar atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem. Viena lieta ir profesionālā kvalifikācija, bet otra lieta ir spēja strādāt mūsdienu dinamiskajos apstākļos. Tas cilvēkiem nereti ir liels izaicinājums.
Latvijā nezinu nevienu skolēnu, kas strādātu paralēli mācībām. ASV, piemēram, tas ir ļoti populāri – vidusskolā pa vakariem kafejnīcā mazgāt traukus. Par skolēnu vēlmi strādāt liecina arī viņu iesaiste dažādos darbos vasarā - Latvijā šovasar kopumā bija apstiprinātas 4215 darbavietas pie 421 darba devēja, bet kopumā pieteikumu bija ap 11 500. Skolēnu darbs ne tikai vasarā, bet visu gadu – vai tas ir aktuāls jautājums? Kā radīt vairāk darbavietu vasarā, kā ieinteresēt uzņēmējus?
Varu piekrist, ka Latvijai nav raksturīgi, ka vidusskolas vecuma jaunieši paralēli mācībām strādātu. Piekrītu arī tam, ka skolēnu vēlme vasarā strādāt ir ļoti liela un labi, ka ir NVA atbalsta programma, kas šajā nodarbinātības pasākumā dotē daļu no jaunieša algas. Protams, ir arī tādi darba devēji, kas nodarbina jauniešus, paši pilnībā sedzot visas izmaksas, taču tādu nav daudz.
Tomēr gadu no gada atkārtojas līdzīga situācija – skolēnu interese par darbu vasarā ir liela, bet uzņēmēju interese par dalību skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā ir mainīga. Kas ir tas, kas darba devējus reizēm attur no skolēnu nodarbinātības? Iemesli varētu būt divi: viens ir lielā atbildība par sadarbību ar jaunieti, iespējams, darba specifika ir atšķirīga un nav savienojama ar sezonalitāti, bet otrs – finansiālais moments. Darba devējam nav iespēja uz laiku veidot jaunu darba vietu un algot uz laiku jaunieti, tā vietā viņš labāk nodarbina esošos, uzņēmuma darbā pieredzējušos darbiniekus.
Ziņa jau ir nepārprotama: jaunie cilvēki vasarā grib strādāt! Darba devēji NVA var saņemt visu vajadzīgo informāciju par reģistrētajiem skolēniem. Bet tādi gadījumi, kad pieteiktos darba devējs un teiktu: mēs gribam nodarbināt jaunieti, dotāciju darba vadītājam un algai mums nevajag, visu finansēsim paši, nav bijuši.
Ko vajadzētu mainīt? Varbūt visa mācību gada garumā skolēnu nodarbinātībai būtu jāpiemēro dotācijas gan darba vadītājam, gan algai?
Domāju, ka Latvijā pastāvošais tiesiskais regulējums ir atbilstošs un, ja jaunietim ir nepieciešamība strādāt visa mācību gada garumā, likumdošana tam ir gatava. Jautājums - cik gatavi ir darba devēji uz šādu nepilna laika darbu? Un tas ir jājautā pašiem darba devējiem. Pieļauju, ka darba devējam būtu ērtāk strādāt ar pieaugušu cilvēku, turklāt viņu var nodarbināt pilnu darba laiku – astoņas stundas dienā, nevis pusslodzi. Un gan mācību laiks, gan ierastais darba laiks ir vienā laikā. Ir tikai atsevišķi darbi, kurus jaunais cilvēks var darīt ārpus mācību laika. Piemēram, viesmīlības jomā, taču tad tas varētu būt saistīts ar alkohola tirgošanu, kas, piemēram, NVA programmas ietvaros nemaz nav pieļaujams.
Aktuāls ir jautājums par patvēruma meklētājiem. Latvijā bija ieradušies 69 bēgļi, 21 no viņiem ir reģistrējušies NVA, bet tikai viens atradis darbu. Ir informācija, ka atsevišķi bēgļi jau ir pametuši Latviju.
Šobrīd esam reģistrējuši 218 bezdarbniekus, kuri ir bēgļi. Ne visi no viņiem ir pārvietošanas programmas ietvaros pie mums ieradušies cilvēki. Nākamnedēļ NVA darbinieki ir plānojuši ar bēgļiem tikties, tad būs skaidrs, kuri ir aizbraukuši, kuri – palikuši. Tos, kas vairs nebūs Latvijā un neveic savu pienākumu – meklēt darbu, izslēgsim no bezdarbnieku reģistra.
Vai vienīgais nodarbinātais bēglis ir eritrejietis Robels, kas strādā patvērumu meklētāju centrā Muceniekos par tulku?
Nesniedzu detalizētu informāciju ne par vienu no aģentūras klientiem.
Jāpiebilst, ka NVA strādā ne tikai ar reģistrētajiem bezdarbniekiem, kas ir bēgļi. Strādājam arī ar patvēruma meklētājiem. Sadarbībā ar mentoriem palīdzam atrast darbu arī bēgļiem, kas nav reģistrēti NVA.
Aģentūrai ir izdevies sadarboties ar atsevišķiem darba devējiem, kuri piedāvāja izmēģināt darbu uzņēmumā, lai nākotnē varētu izveidoties ciešāki kontakti. Taču šī sadarbība nav bijusi pārāk veiksmīga. Tikai vienā gadījumā ceram, ka būs noslēgts darba līgums.
Nesen lasīju viedokli, ka mēs bēgļus uztveram kā tipiskus eiropiešus, kas ir ar mieru strādāt astoņas stundas dienā. Iebraucējiem no Tuvajiem Austrumiem patīkamāk ir iekārtot savas mazās ēstuvītes, kebabnīcas un darba dienu neveidot tik saspringtu. Viņi ir pavisam citādāki un integrēt viņus mūsu darba tirgū ir diezgan problemātiski.
Mēs visi esam nedaudz atšķirīgi. Taču darbs savā kebabnīcā nemaz nav vienkāršāks par šuvējas-operatores darbu. Nevarētu teikt, ka šie cilvēki nebūtu ieinteresēti darbā.
Bēgļu vidū nereti ir sievietes, kuras iepriekš algotu darbu nav strādājušas, jo ikdienā veikušas mājsaimniecības darbus un pievērsušās bērnu audzināšanai. Bet mēģinājumos strādāt ir piedalījušās arī bēgles, kas ir sievietes. Gribēšana izmēģināt, ko tas darbs nozīmē, ir bijusi. Bet nodarbinātība nav izveidojusies, tai skaitā arī tāpēc, ka piedāvātais darbs ir par grūtu vai arī klientam nav vajadzīgo prasmju un iemaņu darba uzdevuma izpildei.
