Atskatoties uz 25 gadiem kopš Baltijas valstu un Vācijas diplomātisko attiecību atjaunošanas 1991. gada 28. augustā, ministri atzinīgi novērtēja valstu ciešo sadarbību un savstarpējo atbalstu, kam bija īpaši svarīga loma Baltijas valstu eiroatlantiskās integrācijas ceļā. Baltijas valstu pārejas pieredze, kas gūta 25 gados, ir veiksmīgi rosinājusi citas valstis, kuras tāpat vēlējās virzīties uz brīvību, demokrātiju un tiesiskumu, un kalpojusi tām par paraugu. Gan Baltijas valstis, gan Vācija ir stingri apņēmušās turpināt aizsargāt un stiprināt šīs vērtības.
2015. gadā ārlietu ministri pieņēma rīcības plānus divpusējās sadarbības padziļināšanai tādās jomās kā mediji, pilsoniskā sabiedrība, stratēģiskā komunikācija, kā arī izglītība un jaunatne. Baltijas valstu ministri pauda pateicību Vācijai, kas šo rīcības plānu ietvaros sniedz atbalstu dažādiem projektiem un pasākumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ministri pauda gandarījumu par to, kā līdz šim rīcības plānu ietvaros virzījusies projektu īstenošanu gaita, un izteica interesi šo sadarbību paplašināt arī turpmāk.
Ministri pauda apņēmību padziļināt sadarbību drošības un aizsardzības jomā, turpinot īstenot nesen notikušā NATO Varšavas samita lēmumus. Ministri uzsvēra, cik svarīgs ir sabiedroto lēmums paplašināt savu klātbūtni Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā. Vācijas piedāvājums kļūt par ietvarnāciju daudznacionālajai klātbūtnei Lietuvā sniedz nozīmīgu ieguldījumu reģiona drošības stiprināšanai.
Visas četras valstis apliecināja savu vienoto Eiropas redzējumu, kas ir balstīts ES dalībvalstu solidaritātē un savstarpējā palīdzībā, veidojot kopēju drošības un aizsardzības politiku. Baltijas valstis un Vācija nelokāmi uzskata, ka ES nodrošina vēsturiski vienreizīgu un vitāli nepieciešamu struktūru, lai veidotu miermīlīgas un savstarpēji labvēlīgas attiecības starp tās iedzīvotājiem un veicinātu mieru un stabilitāti visā pasaulē. Jāpieliek visas pūles, lai radītu stiprāku un saliedētāku ES, kas balstās uz kopējām vērtībām un tiesiskumu.
Ministri no jauna apstiprināja Baltijas valstu un Vācijas kopīgo atbildību iepretim Eiropas Savienībai. Sabiedrības daļas neapmierinātība ar ES darbību ir jāuztver ļoti nopietni, un nepieciešama apņēmīga rīcība un atbilstoši risinājumi, lai panāktu, ka ES efektīvāk darbojas visu savu pilsoņu labā. Neatkāpjoties no sasniegtā, kopīgas pūles galvenokārt jāveltī izaicinājumiem, kur nepieciešami kopīgi Eiropas līmeņa risinājumi, pārējos uzdevumus atstājot valstu un reģionu līmenim.
ES un Apvienotās Karalistes turpmāko attiecību kontekstā Baltijas valstis un Vācija ir gatavas palīdzēt institūcijām sarunās, tiklīdz saskaņā ar Lisabonas līguma 50. pantu britu valdība būs paziņojusi par savu lēmumu izstāties no ES. Apvienotā Karaliste paliek svarīgs Eiropas partneris. Ministri vēlreiz apliecināja lielu ieinteresētību uzturēt ciešas attiecības ar AK, vienlaikus pievēršot nepārtrauktu uzmanību ES 27 dalībvalstu saliedētībai, lai tādējādi Eiropa pārvarētu 21. gadsimta izaicinājumus.
Ministri bija vienisprātis, ka Baltijas valstis un Vāciju vieno kopīgas vērtības, kas ir arī Eiropas Savienības pamatā. Tāpēc šo četru valstu partnerība ir ieguvusi īpašu nozīmi apstākļos, kad jārisina galvenie izaicinājumi, ar ko šobrīd saskaras Eiropa. Tikai sadarbojoties plecu pie pleca, mēs varēsim rast kopīgas atbildes, lai saglabātu vienotu un stipru Eiropu, kur, neraugoties uz aizvien straujākām pārmaiņām pasaulē, valdītu miers, brīvība, drošība un labklājība.
