VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
22. jūlijā, 2016
Lasīšanai: 10 minūtes
1
1

Atbildība par skolēnu vasarā – vecāku un pašvaldības rokās

LV portālam: EVITA BERĶE, Tiesībsarga biroja pārstāve; ILZE VIŅĶELE, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja; INĀRA DUNDURE, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos; JANA SIMANOVSKA, biedrības "Latvijas vecāku forums" pārstāve; INA HIŽŅIKOVA Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vecākā inspektore
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Atbilstoši normatīvajiem aktiem bērnu var atstāt vienu pēc septiņu gadu vecuma. Tomēr ir skaidrs, ka līdz zināmam vecumam bērns vēl nevar pats atbildēt par savu drošību.

FOTO: Austra Helēna Žaggere/ LETA

Šovasar, kā jau ierasti, daudzi vecāki saskārušies ar problēmu – kā lai trīs mēnešus garajā brīvlaikā nodarbina savu skolas bērnu? Kāds pieskatīšanu uzticēs radiniekiem vai sūtīs atvasi uz vasaras nometni. Tomēr ne visiem vecākiem ir iespēja bērnu nodot auklēšanā kādai uzticamai personai, savukārt nometnes un aukļu algošana nav lēts prieks.

Viens no variantiem, kā atvieglot vecāku ikdienu, būtu pagarināt mācību gadu, līdz ar to saīsinot arī brīvlaiku. Šobrīd gan zināms, ka Izglītības un zinātnes ministrija šādu iespējamību pieļauj vien līdz ar jaunā kompetencēs balstītā izglītības modeļa ieviešanu – tātad ne ātrāk par 2018./2019. mācību gadu pievienot divas papildus nedēļas jūnijā sākumā.

Vienlaikus atklāts ir jautājums, kā atbildība ir nodrošināt to, ka bērni brīvlaikā ir drošībā, kā arī realizē savas tiesības uz interešu izglītību.

LVportāls jautā: Kam būtu jādomā par to, kā nodarbināt bērnus skolas brīvlaikā – vecākiem, vai valstij/pašvaldībai? Kā Jūs vērtējat iespēju saīsināt trīs mēnešu garo brīvlaiku?

Jana Simanovska, biedrība "Latvijas vecāku forums"

Latvijā ir viens no garākajiem brīvlaikiem Eiropas valstīs. Pētījumi rāda, ka garie brīvlaiki sliktāk ietekmē bērnus, kam grūtāk padodas mācības, jo viņiem ir grūtāk no tā "atgūties". Tāpat arī tie padziļina plaisu starp turīgāku un trūcīgāku ģimeņu bērniem, jo maznodrošinātas ģimenes var atļauties mazāk aktivitāšu, kas aizpildītu bērnu brīvo laiku ar noderīgām un izzinošām lietām, piemēram, ceļojumiem vai nometnēm. Tāpēc, pirmkārt, īsāks brīvlaiks būtu ļoti laba doma. 

Protams, reformas ir ilglaicīgs process. Kamēr tādu nav, daudziem vecākiem patiktu, ja papildu aktivitātes tiktu piedāvātas bērna skolā. 

Savukārt no pašvaldībām vecāki sagaida lielāku atbalstu, nodrošinot bērnus ar darbu vasarā. Pašreiz tam ir ļoti liels pieprasījums, taču iespēja tiek nodrošināta tikai nelielam bērnu skaitam.
 

Evita Berķe, Tiesībsarga birojs

Par bērna brīvā laika organizēšanu vasarā ir jādomā pašvaldībām – tā nav tikai pašvaldību labā griba, bet likumā noteikts pašvaldības pienākums bērna tiesību aizsardzības jomā. Piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likuma 66. panta otrās daļas 6. punktā noteikts, ka pašvaldība "gādā par pirmsskolas un ārpusskolas bērnu iestādēm, tautas bibliotēkām, bērnu atpūtas organizēšanu".

Pašvaldību iesaistīšanās bērnu brīvā laika organizēšanā vasarā ir atbalstāma, un tas liecina par pašvaldības vadības izpratni par iedzīvotāju vajadzībām un labklājības nodrošināšanu tās teritorijā.

Tomēr katras pašvaldības sniegtais atbalsts ir atšķirīgs un saistīts gan ar pašvaldību budžeta iespējām, gan ar izpratni un gribu sniegt atbalstu vecākiem bērnu brīvā laika lietderīgā pavadīšanā.

Atbalstāma ir pašvaldību un sabiedrisko organizāciju sadarbība, pašvaldību sniegtais atbalsts daļēja līdzfinansējuma veidā dod iespēju organizēt bērnu nometnes un attīstīt brīvā laika pavadīšanas centru darbību.

Tomēr būtiski ir tas, lai vecākiem būtu viegli pieejama informācija par pašvaldības organizētajām aktivitātēm bērniem. Kā pozitīvs piemērs minama Olaines novada pašvaldība, kas savā mājaslapā jau jūnija sākumā publicēja informāciju par brīvā laika pavadīšanas iespējām bērniem un jauniešiem vasarā.

Jāsecina, ka ne vienmēr pašvaldības iesaistās un izmanto valsts piedāvātās iespējas, lai veicinātu bērnu nodarbinātību vasarā, sadarbojoties ar Nodarbinātības valsts aģentūru. Piemēram, Nodarbinātības valsts aģentūras organizētajā skolēnu darba pasākumā jauniešu vēlme iesaistīties darbā bija nesalīdzināmi lielāka nekā piedāvāto darbavietu skaits.

Bērnu brīvā laika saturīga organizēšana ir cieši saistīta arī ar drošību vasaras brīvlaikā. Pašvaldībām būtu svarīgi domāt par skolēnu nodarbināšanu, lai savā teritorijā mazinātu bērnu nelaimes gadījumu un traumu risku.

Jānorāda, ka bērnam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku. Trīs mēnešu brīvlaiks bērnam nodrošina iespēju atpūsties, bet ir būtiski, kā bērns savu brīvo laiku izmanto – vai tādā veidā, kas nāk par labu viņa attīstībai, vai tieši otrādi – pakļaujot sevi dažādiem riskiem. Vecāki vai aizbildņi ir galvenās personas, kas atbildīgas par bērna audzināšanu un attīstību, līdz ar to arī par bērna vecumam un interesēm piemērotu brīvā laika organizēšanu. Ne vienmēr materiālais stāvoklis ir noteicošais apstāklis saturīgai brīvā laika pavadīšanai – pārgājiens ar nakšņošanu teltī vai spēles brīvā dabā var būt vērtīgākas nekā dārgs ceļojums. Ir zināms, ka dažādās valstīs vasaras brīvlaika garums atšķiras, tas ir katras valsts ziņā. Vai trīs mēnešu brīvlaiks Latvijā ir par garu, vai tā garums ir optimāls, būtu jājautā skolēniem, viņu vecākiem un pedagogiem.
 

Ināra Dundure, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece izglītības, bērnu, jaunatnes un ģimenes jautājumos

Man ir sajūta, ka šobrīd esam aizmirsuši ģimenes pienākumu. Mēs zinām, ka ģimenēm ir tiesības prasīt, bet ģimenēm ir arī pienākums izmantot vispirms jau visas ģimenes iespējas – vecvecākus u.c. radiniekus, lai bērnus pieskatītu.

Protams, pašvaldības līdzdarbojas un pirmām kārtām organizē dažādas vasaras nometnes. Šajās nometnēs prioritāte tiek dota tieši maznodrošinātajām ģimenēm, daudzbērnu ģimeņu bērniem. Bērniem, kas nāk no šādas ģimenes, ir atviegloti noteikumi, bet tiem bērniem, kuru vecāki var atļauties samaksāt par nometni, dalība finansējumā var būt daļēja. Nometnes ir gan ar sporta, mākslu, dizaina un citu interešu ievirzēm. Mēs sadarbojamies ar Nodarbinātības valsts aģentūru, nodrošinot bērniem iespējas strādāt vasarā, iesaistās arī pašvaldību uzņēmumi, kas ņem bērnu darbā un pašvaldības iesaistās ar līdzfinansējumu.

Taču sabiedrībā ir jāpopularizē viedoklis par to, ka vispirms par bērniem ir atbildīgas ģimenes, bet pašvaldības ir atbildīgas par tām ģimenēm, kas pašas galā tikt nevar.

Es uzskatu, ka no pagarinātā mācību gada ieguvēji būs vecāki no mazturīgām ģimenēm, jo tad viņi būs droši, ka bērns atrodas skolā.
 

Ilze Viņķele, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja

Pirmkārt, uzskatu, ka trīs mēnešu brīvlaiks vasarā būtu jāatstāj pagātnē. Mācību gada pagarinājumam, līdzīgi kā vairumā Eiropas Savienības (un ne tikai) valstu, ir vairāki pozitīvi aspekti. Tas ļautu vienmērīgāk un pilnvērtīgāk sadalīt mācību slodzi, iekļaut programmā svarīgus priekšmetus, piemēram, veselības mācību vai trešo sporta stundu.

Otrkārt, nesaprātīgi garais vasaras brīvlaiks ir arī nevienlīdzības dzinulis. Ģimenēm ar mazāku rocību garais brīvlaiks pārvēršas par nopietnu izdevumu pozīciju budžetā, kurā jāietver papildus izdevumi bērnu pieskatīšanai un laika pavadīšanai.

Treškārt, pašvaldību un valsts finansētas nometnes, prakses vietas, cita veida organizētas brīvā laika pavadīšanas iespējas būtu jāattīsta, jo esošais piedāvājums diemžēl nespēj apmierināt pieprasījumu.


Ina Hižņikova
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Bērnu tiesību aizsardzības departamenta vecākā inspektore

Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 26. panta ceturtajā daļā noteikto, valsts un pašvaldības sniedz atbalstu ģimenes un bērnu izglītības, veselības nostiprināšanas, kultūras un sporta, kā arī atpūtas iestādēm un organizācijām, lai sekmētu bērna fizisko attīstību un radošo darbību, gādā par bērna brīvā laika pavadīšanas iespējām un sniedz citus pakalpojumus, kuri veicina bērna pilnveidošanos un palīdz ģimenei bērna audzināšanā.

Vienlaikus likuma "Par pašvaldībām" 15. panta ceturtajā daļā noteikts, ka viena no pašvaldību funkcijām ir gādāt par iedzīvotāju izglītību (tajā skaitā sniedzot organizatorisku un finansiālu palīdzību ārpusskolas mācību un audzināšanas iestādēm un izglītības atbalsta iestādēm u.c.). 

Līdz ar to pašvaldībām, izvērtējot konkrētajā pašvaldībā dzīvojošo bērnu vajadzības, ir jānodrošina iespējas bērniem saturīgi un droši pavadīt brīvo laiku. Aicinām bērnu likumiskos pārstāvjus vērsties pašvaldībā un noskaidrot piedāvātos bezmaksas un maksas pakalpojumus, piemēram, bērnu nometnes, dienas centra pakalpojumus, interešu izglītības nodarbības. Lai veiksmīgāk nodrošinātu katra bērna tiesības un intereses, nepieciešama sadarbība starp pašvaldību un bērna likumiskajiem pārstāvjiem.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
1
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI