VID dažādos amatos esat nostrādājusi 21 gadu, bet pēdējos gandrīz trīs - par dienesta vadītāju. Lai gan pieņemts domāt, ka amatpersonu viedokļi un lēmumi ir pragmatiski un racionāli, medicīnas zinātne apstiprina, ka tie ir emocionāli. Kādas ir jūsu sajūtas, aizejot no valsts pārvaldes?
Gan, gan … Mana pārliecība vienmēr bijusi, ka valsts pārvaldei ir jākalpo iedzīvotājiem, bet, lai tas notiktu, jānodrošina regulārs un konstruktīvs dialogs starp atsevišķām iedzīvotāju grupām, piemēram, uzņēmējus pārstāvošām organizācijām, valsts iestādēm, politiķiem. Tāpat ir jābūt reālai, nevis formālai sadarbībai valsts iestāžu starpā. Viena no problēmām - valstī trūkst virsvadības, kas virzītu uz kopīgu, iedzīvotāju interesēs vadītu mērķi. Valsts iestādes vairāk vai mazāk veiksmīgi darbojas katra savā sfērā, bieži vien sadarbojas pēc savas iniciatīvas, bet nav neviena, kas raudzītos uz procesiem valstiskā mērogā, mērķtiecīgi virzītu visas darbības uz valsts labklājības sasniegšanu.
Kas ir būtiskākais, ko esat paveikusi ģenerāldirektores amatā?
Lai būtu apmierināti klienti, svarīgs ir VID 4000 darbinieku lielā kolektīva darbs – tam ir cieša korelācija. Tāpēc daudz darījām personāla sakārtošanas jomā – pirms trim gadiem izstrādājām personālvadības politiku, mainījām atalgojuma sistēmu. Tagad akcentu liekam uz rezultātu orientētu atalgojuma mainīgo daļu, apmācību nepieciešamību, kas saistītas ar saskarsmi ar klientiem, valodu zināšanām. Daļai darbinieku tika ieviests elastīgs darba laiks. Pirms diviem gadiem veiksmīgi notika arī pāreja no VID struktūrvienību 14 dažādām vietām Rīgā uz vienu kopēju namu Talejas ielā – nebija pakalpojumu pārrāvuma, sekmīgi sākuši strādāt arī vienotie informācijas centri Rīgā un reģionos.
IT jomā VID ir ļoti spēcīgs, ir dzirdēts par dažādām riska analīzes sistēmām.
Šogad pabeigsim ieviest vienoto dokumentu vadības sistēmu, iepriekš bija dažādas mazas sistēmas katrā reģiona apkalpošanas centrā. Līdz ar to nebija iespējas nodrošināt kvalitatīvu kontroli, uzraudzību.
Esam būtiski attīstījuši EDS (elektronisko deklarēšanas sistēmu), maksimāli piedāvājot iespēju nodokļu maksātājam saņemt pakalpojumus, neizejot no sava biroja, daudz esam darījuši dažādu automātisku brīdinājumu izsūtīšanas jomā: par nodokļu parādu esamību, par neiesniegto atskaiti, par nokļūšanu riskanto komersantu sarakstā.
Lai attīstītu pakalpojumus, jau divus gadus strādājam pie apjomīga projekta: esošo nodokļu uzskaites sistēmu pārveidojam, balstoties uz mūsdienām atbilstošiem principiem - nodokļu uzskaiti veikt pēc uzkrājuma principa, ieviest vienotu norēķinu kontu.
Tāpat jāatzīmē paveiktais muitas infrastruktūras sakārtošanā, ļoti ceru, ka līdz nākamā gada beigām austrumu robeža būs pilnībā nokomplektēta ar moderniem skeneriem, transportlīdzekļu un konteineru automātiskās identificēšanas sistēmu, bagāžu rentgeniem, strādās jauna videonovērošanas sistēma ar iespēju sekot uz robežas notiekošajam no Talejas ielas.
Šobrīd ar valsti joprojām tiesājas odiozā bijusī VID augsta ranga amatpersona Vladimirs Vaškevičs. Viņa ilgstošā esamība augstajā VID postenī sabiedrībā tika uztverta kā politiskās varas atbalstīta valsts nozagšanas shēma, kurā VID reputācija tika devalvēta. Vai varat atspēkot pieņēmumu, ka VID ilgstoši un joprojām strādā personas, kas darbojas pretēji dienesta funkcijām?
Varu apgalvot tikai to, ka visos gadījumos, kad man tika sniegta informācija, pierādījumi par kāda VID darbinieka pārkāpumiem, rīkojos atbilstoši likumam. Nevienā gadījumā neesmu mēģinājusi kaut ko noklusēt vai piesegt.
Daudz ir paveikts korupcijas risku mazināšanai: identificēti, novērtēti, izstrādāti pasākumi, pārskatīts jauno darbinieku atlases mehānisms, noteikti sensitīvie amati, šogad pabeigta izstrāde jaunai informatīvai sistēmai, ar kuras palīdzību tiks identificēti tie VID darbinieki, kuriem jāpievērš lielāka uzmanība. Tā ir unikāla sistēma, kurā ievadīta informācija ne tikai par VID darbiniekiem, bet arī par viņu ģimenes locekļiem, tuviem paziņām. Esam izstrādājuši kārtību, kura nosaka tiešajam vadītājam pastiprināti pievērst uzmanību padotā labklājības līmenim. Paredzētas izmaiņas Finanšu policijas Iekšējās drošības daļā, tā būs pakļauta tieši ģenerāldirektoram.
Kad varētu būt pamanāmi šīs unikālās sistēmas rezultāti? Kad varēs vērtēt, ka tās ieviešana ir bijusi pareiza?
Iekšējās drošības struktūrvienības darba efektivitāte ceļas ar katru gadu. Rezultāti ir. 12 cilvēku vietā tagad tajā strādā 20 darbinieki.
Svarīgi, ka jaunā sistēma izstrādā to personu, VID darbinieku profilu, uz kuriem ir jākoncentrējas, lai iegūtu pierādījumus [korupcijai]. Līdz šim balstījāmies tikai uz iesniegumiem, ziņojumiem, bet varbūt kāds, par kuru neko nezinām, dzīvo daudz vairāk pāri saviem līdzekļiem nekā tie, par kuriem ir ziņots?
Ja runā par nodokļu iekasēšanu, tad viens no būtiskākiem ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kura plaisa, pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, ir 721 miljons eiro.
No iekasēšanas un atmaksas viedokļa PVN valsts budžetam ir ļoti būtisks. Ja kādam šķiet, ka [blēdīšanos] ar PVN var minimizēt līdz nullei un nebūs krāpniecības, tad jāteic atklāti - tas ir mīts, tā nevar būt. Jo, izkrāpjot PVN, bieži nauda nemaz nav vajadzīga, pietiek, ja zina likumdošanu, VID procedūras. Piemēram, izrakstot rēķinu, ieliek PVN realizācijā, bet, kad saņem rēķinu un pat vēl nesamaksā naudu, ieliek PVN priekšnodoklī – tā veidojas atmaksa no valsts budžeta. Tāpēc noziedzīgai pasaulei izkrāpt PVN ir liels vilinājums.
Taču mēs turpinām pilnveidot PVN atmaksas uzraudzības sistēmu. VID ir izveidota darba grupa, kas vērtēs, vai analītiskais darbs, ko tagad atsevišķi veic Nodokļu piedziņas pārvalde, Nodokļu kontroles pārvalde un Finanšu policijas pārvalde, būtu jāintegrē vienā struktūrvienībā. Tas izslēgtu iespēju, ka visu trīs nodaļu darbs nedaudz pārklājas, vienlaicīgi ceļot kvalitāti.
PVN ir visvairāk izkrāptais nodoklis pasaulē, ar ko netiek galā arī lielvalstis. Kāpēc?
Varbūt jāmaina PVN aprēķināšana, sasaistot to ar naudas plūsmu? Nauda blēžiem sadārdzinātu [PVN izkrāpšanas] procesu. Mums Latvijā palīdzētu arī kredītiestādes ar savu uzraudzību. Bet šajā gadījumā VID nav sadzirdēts.
Vai arī ir vajadzīga politiskā griba, lai ko tādu ieviestu?
Eiropas Savienībā (ES) jau pāris gadus augstas amatpersonas runā, ka ar PVN iekasēšanu kaut kas nav kārtībā, vajag pasākumus blēdīšanās apkarošanai. Arī es nesaprotu, kāpēc ir tik ilgi un tikai jārunā.
Pie kādiem projektiem vēl strādājat?
Noslēguma stadijā ir projekts, kurā paplašinām juridisko personu atlases kontroles analīzes sistēmu. Ar tās palīdzību analizēsim arī biznesa procesus. Tas nozīmē, ka automātiski tiks atlasīts, ar kādiem objektiem ir jāstrādā Nodokļu piedziņas pārvaldei, Nodokļu pārvaldei, Nodokļu kontroles pārvaldei, Akcīzes preču aprites daļai un Muitas pārvaldei.
Patlaban strādājam pie idejas, ka nozaru griezumā varētu definēt konkrētus rādītājus, piemēram, vidējā darba samaksa un samaksātie algas nodokļi uz apgrozījuma vienu eiro, un, ja šo rādītāju uzņēmums konkrētajā nozarē sasniedz vai pārsniedz, tad VID šo uzņēmumu tikai attālināti monitorē. Ja ir zemāki rādītāji, tad uzņēmums zina un rēķinās, ka VID to apmeklēs.
Kad noslēdzas gads, uzņēmumi, kas nodokļos samaksājuši 100 000 eiro un vairāk un kuriem nav pārkāpumu, saņem pateicības vēstules. Lai gan pērn vairāk nekā 100 000 eiro bija samaksājuši apmēram 7000 komersantu, pēc VID analīzes pateicības vēstules parakstīju tikai 2500 uzņēmumiem. Ko viņi saņem pretī? To, ka šīs kompānijas netiks klātienē auditētas, bet tiks uzraudzītas attālināti.
Šo trīs gadu laikā mums ir izveidojies konstruktīvs dialogs ar LDDK, LTRK, Ārvalstu investoru padomi, vairāk nekā 18 dažādām nozaru asociācijām. Beidzot ir būtiski uzlabojusies sadarbība starp VID un pašvaldībām.
Uzņēmumi, arī ārvalstu investori, apgalvo, ka neredz jēgu padziļinātajai sadarbības programmai, tā sauktajam "baltajam sarakstam", ka kompānijām nav nekādu būtisku priekšrocību, piemēram, publiskos iepirkumos. Vai ir paredzēts saraksta nosacījumos ko mainīt?
Runa ir par Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas nav saistīti tikai ar VID un nodokļu maksātājiem, bet valdību un nodokļu maksātājiem. Šobrīd, manuprāt, vēl nav izveidojusies pareizā izpratne, ar kādu mērķi šī programma tika veidota: ar noteiktiem nosacījumiem komersantam tiek būtiski samazināti administratīvie šķēršļi.
Ko šajā sistēmā, jūsuprāt, vajadzētu mainīt?
"Baltā saraksta" ideja ir pareiza, bet klibo izpildījums. Šajā sarakstā ir tikai nedaudz vairāk kā 60 uzņēmumu, jo kritēriji ir vērsti uz lielajiem uzņēmumiem. Sākotnējā doma, ka, izvērtējot programmas darbību, to pārskatīs, diemžēl nav realizēta. Otra lieta ir bonusi uzņēmumiem, kas ir "baltajā sarakstā". Šobrīd bonusus sniedz tikai VID – tā ir ātrāka PVN atmaksa, uzziņas sniegšana. Taču es neredzu tiem jēgu, jo līdz ar PVN atmaksas procesa automatizēšanu atmaksa paātrināta ir visiem. Otrs bonuss - riska informācijas sniegšana – arī ir pieejams ikvienam uzņēmumam. Tie nav tie bonusi, kas vilina!
Viens no būtiskākajiem bonusiem būtu vērtēšanas kritērijs valsts un pašvaldību publiskajos iepirkumos. Tā ir Finanšu ministrijas (FM) kompetence. Tāpat programmā veiksmīgi varētu iesaistīties arī citas iestādes, pašvaldības. Padziļinātas sadarbības programmas uzņēmumiem varētu atvieglot licences, atļaujas, citu dokumentu kalnu saņemšanu vai varbūt atbrīvošanu no tā.
Vienīgais bonuss, kuru reāli saskata uzņēmumi, ir divu gadu vēlāks jauno kases aparātu prasību ieviešanas termiņš. Citiem tas ir aktuāli jau no 2017. gada 1. janvāra.
Ja padziļinātās sadarbības programmu neattīstīs, tā atmirs. Patlaban "baltais saraksts" vairāk ir prestiža jautājums.
16. jūnijā ir izsludināts konkurss uz jaunā VID ģenerāldirektora amatu. Lai gan esat teikusi, ka jaunajam vadītājam labi jāpārzina VID darbs, FM uzsver, ka ir vajadzīgs cilvēks no malas. Vai amata konkursā varētu pieteikties arī pretendenti no VID?
Man ir grūti pateikt, vai kāds no VID gatavojas pretendēt uz šo amatu. No maniem vietniekiem ir palikusi Dace Pelēkā, kas uz laiku pildīs ģenerāldirektores pienākumus, un Vita Narnicka, kas ir ģenerāldirektora vietniece un Informātikas pārvaldes direktore.
Pieļauju, ka daudziem ilggadējiem politiķiem vēl līdz galam nav skaidrs, ar ko nodarbojas VID un ģenerāldirektors. VID darbs visbiežāk asociējas ar auditiem, nodokļu politiku. Politiķiem patīk minēt 10 gadus vecus piemērus, bet tas nozīmē, ka nav pilnvērtīgas izpratnes un vēlmes sekot valsts iestāžu progresam.
Manuprāt, cilvēkam, kas vēlas vadīt VID, ir jāsaprot, ar ko VID nodarbojas, un labi jāpārzina VID darbs. Tā ir mana personīgā pieredze. VID strādāju ilgstoši, un pa šiem gadiem izpratne par procesiem, par katras struktūras darbu bija pamatos uzkrāta. Pirms trim gadiem, kad stājos ģenerāldirektores amatā, man bija jāpapildina zināšanas par muitu un iestādes vadītāja darbu – visiem saimnieciskiem darījumiem, iepirkumiem. Tas viss ir jāapgūst patstāvīgi, no malas neviens nenāks un nepalīdzēs. Ienākot VID vadītāja amatā pavisam no malas, būs ļoti, ļoti sarežģīti vadīt iestādi, par kuru neko nezini. Tā ir liela varbūtība tikt iedzītam stūrī.
Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks ir teicis, ka jums brūk virsū no divām pusēm – noziedzīgā pasaule un politiskais fons. Zaļo un zemnieku savienība VID vadītāja krēslā grib redzēt savu cilvēku.
Neesmu bijusi pietuvināta nevienam politiskajam spēkam. Jā, es saņēmu ziņu, kas ar kaut kādu mērķi tika nodota man: ja būtu, ko likt Pētersones vietā, nomaiņa būtu notikusi jau agrā pavasarī. Iespējams, mērķis bija turēt mani saspringtā situācijā, varbūt tika meklēts cits kandidāts?
Par finanšu ministri [Danu Reiznieci-Ozolu] varu teikt, ka mums ir līdzīgi darba tempi. Viņas spēju pieņemt lēmumu ātri apliecina, piemēram, MK lēmums par Finanšu policijas pārvaldes un Muitas policijas pārvaldes apvienošanu, Iekšējās drošības daļas izveidošanu kā jaunu tiesībsargājošu iestādi, kas pakļauta tieši ģenerāldirektoram. Ļoti ceru, ka Saeima akceptēs ar to saistītās normatīvo aktu izmaiņas. Diemžēl ir dzirdēts arī pretējais: ka es ātrāk aiziešu un viss atgriezīsies pa vecam.
Agrāk vai vēlāk VID būs jauns vadītājs. Kādi ir svarīgākie darbi, kas viņam būtu jāturpina?
Nākamo otrdien [intervija notika 17. jūnijā] finanšu ministre pirmoreiz plašāk tiekas ar VID struktūrvienību vadītājiem. Esmu sagatavojusi prezentāciju ar nākamajam vadītājam turpināmiem darbiem. Ceru, ka tie tiks akceptēti. Tās nav manas iegribas, bet VID plānos ieskicētie darbi, pie kuriem strādājam un kas jāpabeidz.
Ministrei ir iesniegti vairāki priekšlikumi par izmaiņām normatīvajos aktos, ceru, ka tie tiks pieņemti. Ja gribam darba kvalitāti, atbildību un lojalitāti pret uzticētajiem darba pienākumiem, ir svarīgs atalgojums. Ja izmeklētājam vai nodokļu auditoram lielākā alga "uz papīra" ir 1080 eiro, kas ir apmēram 800 eiro "uz rokas", tad nezaudēt degsmi, cīnoties ar organizēto noziedzību, vīrietim, kuram ir arī ģimene, ir sarežģīti.
Cik vajadzētu maksāt? Piemēram, tikko lasīju, ka tiesu izpildītāji turpina saņemt 300 000 eiro gadā un vairāk.
Izmeklētājam, kurš ikdienā strādā ar organizēto noziedzību, adekvāta alga būtu 3500-4000 eiro, lai viņš tiešām ne par ko citu nedomā, lai var uzturēt ģimeni un reizi gadā aizbraukt nelielā ceļojumā. Protams, varam runāt, ka arī tas ir par maz, taču es ļoti labi apzinos finanšu situāciju valstī. Tas sākumā būtu samērojami.
VID valsts budžetā iekasē 7,5 miljardus eiro. Varbūt vadītājam atalgojums gadā varētu būt miljons eiro, nosakot konkrēti sasniedzamus mērķus? Līdzīgi kā Martinam Gausam, vadot "airBaltic"?
Man pašai noteikti nevajag miljonu, man pat nebūtu laika domāt, kā to iztērēt! Iestādes vadītāja atalgojumam jāatbilst atbildības līmenim, taču to nevar izcelt no kopīgās situācijas valstī.
Jūsu atalgojums maijā pēc informācijas VID mājaslapā ir 2372,32 eiro, daudziem darbiniekiem – ap 650 eiro. Tas ir bruto vai neto?
Tas ir neto, atalgojums "uz rokas".
Konkurences padomei, VID, Iepirkumu uzraudzības birojam, Uzņēmumu reģistram – šo un daudzu citu atbildīgu valsts institūciju darbiniekiem ir ļoti zemas algas, bet tiek prasīts rezultāts. Kaut kas nav kārtībā ar atalgojumu sistēmu valsts pārvaldē.
Viennozīmīgi. Iepriekš, kad VID nebija iekļauts kopējā civildienesta atalgojuma sistēmā, bija atsevišķi MK noteikumi par atalgojumu. Patlaban strādājam pie piedāvājuma finanšu ministrei, ceru, ka to vēl paspēšu iesniegt. Mans piedāvājums ir sekojošs: ģenerāldirektoram piemēro koeficientu atkarībā no vidējās statistiskās algas, bet VID vadītāja atalgojums, arī no ētikas viedokļa, nepārsniedz finanšu ministra algu. Darbinieku atalgojums nevis tiktu apstiprināts valdībā, bet VID vadītājs kopā ar vietniekiem izstrādātu atalgojuma politiku un to apstiprinātu finanšu ministrs. Tas ir Igaunijas VID atalgojuma modelis – ar mazākiem resursiem var sasniegt labākus rezultātus.
Šobrīd esam pieņēmuši lēmumu, ka no nākamā gada 1. janvāra par 13% samazināsim darbinieku skaitu, tas ir, atlaisti tiks 476 cilvēki.
Par cik procentiem palicējiem pieaugs atalgojums?
Dažādi, no 10-40%.
Lai administrētu diferencēto neapliekamo minimumu, kas ieviests no šī gada, pēc VID aprēķiniem 2017. gadā būtu nepieciešamas 42 papildu štata vietas, bet 2020. gadā - 64 štata vietas, tas izmaksātu papildus ap 7,7 miljoniem eiro. Vai VID ir sācis pieņemt darbā cilvēkus šim darbam?
Šādi aprēķini tika veikti un iesniegti pie likumprojekta virzības. Jau iepriekšējais finanšu ministrs pateica, ka papildu štata vietu nebūs. Esam pārskatījuši procesus, un ir izstrādāts speciāls IT atbalsts, diferencētā neapliekamā minimuma administrēšana maksimāli būs automatizēta. Esam ministrei piedāvājuši arī tālāk ejamu efektivizācijas ceļu. Vienīgais trūkums – VID nav pieejami fizisko personu konti, uz kuriem pārskaitīt pārmaksāto nodokļa naudu. Ja no likuma izņemtu punktu, ka cilvēkam obligāti ir jāraksta iesniegums VID un būtu zināms viņa konta numurs, dienests varētu procesu pilnībā automatizēt.
Esam iesnieguši arī priekšlikumu attiecībā par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atmaksu saistībā ar attaisnotajiem izdevumiem. Var salīdzināt Latviju ar Igauniju, bet, kamēr nodokļu politiku attīstīsim, "ar izbalējušiem čekiem" tracinot cilvēku par to iesniegšanu, salīdzināšanu, komentāri būs viennozīmīgi. VID piedāvājums ir vai nu pilnībā atcelt atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem, jo tās bieži vien ir mazas summas, un kompensēt ar neapliekamā minimuma palielināšanu, vai arī apstrādāt tikai tos čekus, ko saņemam elektroniski. Elektroniski joprojām nesaņemam medicīnas izdevumus. Jau četrus gadus lūdzamies, lai "e-veselības" projektā iekļauj grāmatvedības uzskaites programmu mediķiem. Nekas uz priekšu nav pavirzījies.
Salīdzinot ar samaksāto par veselības aprūpi un izglītību, runa patiešām ir lielākoties par mazām summām, jo tāds gadiem nemainīgi ir valsts noteiktais limits. Cik aktīvi cilvēki izmanto iespēju atgūt pārmaksāto IIN?
VID dati liecina, ka, neskatoties uz nelielajām summām, kuras var atgūt, cilvēki šo iespēju izmanto, katru gadu par 20% pieaug atmaksātā IIN summa.
Ēnu ekonomika Latvijā pērn saruka par 2,2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Kāds šogad varētu būt ēnu ekonomikas sarukšanas temps? Valdības plānā ir 1% no IKP.
Atturēšos saukt konkrētu skaitli. Piecu mēnešu nodokļu ieņēmumi pret pērnā gada attiecīgo periodu ir auguši par 6,6%. Tas liecina, ka nodokļu maksātāji nāk ārā no "pelēkās zonas".
Ēnu ekonomika Latvijā ir liela – 21,3% no IKP. Kādi, jūsuprāt, ir trīs galvenie iemesli tik nesaprātīgam ēnu ekonomikas īpatsvaram? Kam par to jāuzņemas atbildība?
Atbildība jāuzņemas mums visiem kopā, katram savs mājasdarbs veicams! Katram vispirms jāsāk ar sevi: vai pats godīgi maksāju nodokļus, vai pie izdevības izvēlēties kaut ko iegādāties lētāk, bet, zinot, ka nodoklis no šī darījuma netiks samaksāts, tomēr to pirkšu?
Savukārt valdībai jāprot paskaidrot tēriņus, to lietderību. Jāsakārto publisko iepirkumu procedūra, lai tajos neuzvar nodokļu nemaksātāji (kopā ar apakšuzņēmējiem). Pēdējais brīdis ir sasaistīt katra no mums veikto nodokļu nomaksu ar pakalpojumu klāstu (izņemot vecus cilvēkus, bērnus u.tml.). Tas nav noslēpums nevienam, ka joprojām ir liela daļa ārzemēs strādājošo, kuri tur maksā nodokļus, bet uz Latviju brauc izmantot valsts subsidētos pakalpojumus, piemēram, medicīnā. Es ceru…. Lēnām, bet viss notiek uz labu!
Nereti VID pārmet lielo darbinieku skaitu – ap 4000, jo Latvijā daudzi procesi ir pārlieku birokratizēti.
Ievērojamus VID administratīvos resursus prasa, piemēram, uzņēmumu likvidācija. Latvijā ir 220 000 juridisko personu, mazāk nekā puse iesniedz gada pārskatus. Lai viņi varētu paši labprātīgi likvidēties, vajag naudu, un process ir sarežģīts – ļoti vienkārši uzņēmumu piereģistrēt, bet grūti izslēgt.
Ja VID ir konstatējis, ka netiek sniegtas atskaites vai ir citi pārkāpumi, tad var pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu un komersantu likvidēt.
Var, un tas tiek darīts, bet šis process ir ļoti birokrātisks. Šajā gadījumā uzrunāt komersantus caur EDS nedrīkst, ir jāraksta speciāls brīdinājums, kurā norāda - nav iesniegts gada pārskats. Pēc tam atkarībā no uzņēmēja atbildes ir jāsastāda protokols, tad komersantam ir jānosūta lēmums, pēc tam jāuzliek sods, un tas vēl jāpiedzen. Tas ir absurds!
Esat teikusi, ka Latvijā ir sarežģīta nodokļu sistēma un būtu jāveic nopietna revīzija.
Gribētu vērst uzmanību uz nodokļu politiku mazajiem uzņēmējiem - grāmatvedības uzskaite, nodokļu režīma izvēle ir ļoti sarežģīta.
Patlaban mazajam uzņēmumam ir ārkārtīgi plaša izvēle – patentmaksātājs, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs vai maksāt tā sauktajā parastajā kārtībā – ieņēmumi mīnus izdevumi. Lielākā daļa komersantu izvēlas pēdējo režīmu, jo tā nodokļu slogu iespējams samazināt līdz minimumam. Izdevumos saliek visu – baltmaizi, zeķubikses, mēbeles un mēteļus, jo VID tik detalizētu izdevumu informāciju neredz un, lai to konstatētu, jāveic komersanta kontrole klātienē. Lai pārbaudītu, vai komersants nav samaksājis 100 eiro, ir jāveic nodokļu audits, kura pašizmaksa ir 3000 eiro. Protams, VID tik nelietderīgi resursus netērē.
Proti, VID vairākkārtēji ir rosinājis: dodiet mikrouzņēmumiem iespēju maksāt "galvasnaudu", patentmaksu. Ja mazajam komersantam pateiktu, ka pie konkrēta apgrozījuma ir tikai patentmaksājums, citas alternatīvas nav, valsts nodokļos saņemtu vairāk. Uzņēmumam tas būtu vienkārši, VID to būtu daudz vieglāk administrēt, un rezultātā komersants iznāktu no ēnu ekonomikas.
LTRK vadītājam Jānim Endziņam ēnu ekonomikas apkarošanai veltītajā konferencē bija piemērs par mazo kafejnīcu, konkrētu galdiņu skaitu un galvasnaudu.
Tā nav Endziņa kunga ideja, tā ir mana no Spānijas pārvestā doma, par kuru runāju apmēram 15 gadus.
Ir viena daļa uzņēmēju, kas labprātāk mierīgi naktī gulētu un maksātu nodokļus. Komersanti, kas ir palikuši spēcīgāki, atraduši eksporta tirgu, maksā nodokļus. "Pelēkās zonas" jautājumu aktīvi ir izcēlusi Latvijas televīzija, daudz ir runāts par atsevišķām nozarēm. Arī VID cenšas iesaistīt sabiedrību – ir izveidota īpaša mobilā lietotne "Aizdomīgie darījumi", kurā ikvienam ir iespēja anonīmi nosūtīt VID čeku, kvīti vai citu maksājumu apliecinošu dokumentu par šaubīgiem darījumiem. Nodokļu speciālists, dodoties auditēt konkrētu uzņēmumu, šo elektronisko čeku mapīti paņems līdzi.
No 1. janvāra arī būs stingrākas prasības kases aparātiem. Ministre VID ir apliecinājusi, ka termiņi netiks mainīti.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens ir izteicies, ka pats atbalsta progresīvas ienākumu nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā, par to iestājoties arī Pasaules Banka. Savukārt ekonomisti ir teikuši, ka pie tik liela ēnu ekonomikas apjoma nav iespējama progresivitāte. Kāds ir jūsu viedoklis?
Šajā brīdī neatbalstu progresivitāti. Tas ir līdzīgi kā ar solidaritātes nodokli. Patlaban Latvijā nav cilvēku, kas varētu atļauties lielākus nodokļus. Ja salīdzina, piemēram, manu atalgojumu ar vidējo samaksu valstī, tad liekas, ka tā ir nenormāli liela naudu, jo citi ir pieraduši dzīvot ar 500 eiro maciņā. Un šiem cilvēkiem pašsaprotami šķiet, kas tie, kuri saņem 2000 eiro, pusi varētu atstāt nodokļos. Bet vai tas stimulētu maksāt nodokļus? Mūsu mērķis taču ir panākt, lai mazinās ēnu ekonomika. Bet, ja ievieš progresivitāti pie šāda algu līmeņa un ar tik lielu aplokšņu algu īpatsvaru, šim procesam var būt pilnīgi pretējs efekts.
27. jūnijā būs pirmā darba diena, kad nebūsiet vairs savā kabinetā VID. Vai esat saņēmusi jaunus darba piedāvājumus?
Esmu saņēmusi darba piedāvājumus gan no valsts uzņēmumiem, valsts sektora, gan no privātā sektora. Bet esmu pieņēmusi lēmumu strādāt privātajā sektorā.
Parasti zinoši nodokļu speciālisti sāk strādāt nodokļu konsultāciju jomā, kādā no tā saucamā lielā auditorkompāniju četrinieka.
Nē, es šādu piedāvājumu neesmu saņēmusi.
Kur tad?
Laiks rādīs.
