Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Skaidrīte Ābrama: “Patlaban ierobežojumi Konkurences likumā attiecas tikai uz Konkurences padomes locekļiem - divus gadus pēc darba attiecību izbeigšanas ar iestādi viņi nedrīkst darboties uzņēmumā, par kuru ir pieņemts lēmums.”
FOTO: Ieva Lūka/ LETA
Konkurences padome kā viena no pirmajām valsts institūcijām sāka runāt par likuma grozījumiem, kas ierobežotu valsts iestādē strādājošo darbinieku nonākšanu "pretējā nometnē" – uzņēmumos, kas iepriekš uzraudzīti. Šī problēma skar gan Valsts kanceleju, gan Valsts kontroli, gan "Latvenergo" – atsevišķu šo iestāžu vadošie darbinieki tagad pārstāv "Latvijas Gāzi". Cik nopietns ir iemesls satraukumam?
Uz spēcīgām komercstruktūrām darbinieki pāriet strādāt arī no Veselības ministrijas un citām valsts iestādēm. Problemātiski ir tad, ja šie darbinieki ir piedalījušies normatīvā regulējuma izstrādē vai arī ļoti specifisku lietu risināšanā, kas skar konkrēto komersantu un ir konfidenciālas.
Pirmais gadījums, kas KP nepatīkami pārsteidza, bija apmēram pirms trim gadiem, kad viena biroja darbiniece aizgāja strādāt uz advokātu biroju un piedāvāja atsevišķiem tirgus dalībniekiem, ar kuriem KP bija tiesvedība, tos pārstāvēt tiesā, pamatojoties uz to, ka viņa strādājusi KP, kad šī lieta tika izmeklēta. Toreiz šī uzņēmuma vadībai uzrakstījām vēstuli, ka tas būtu ētikas pārkāpums un uz to būtu jāreaģē. Tas bija pirmais gadījums, kad bijušais KP darbinieks pats piedāvāja savus pakalpojumus, lai piedalītos tiesvedībā, esot jau pretējā pusē.
Sekoja vēl daži nepatīkami gadījumi, piemēram, kāds no KP darbiniekiem, kurš pirms tam birojā bija piedalījies lietas ierosināšanā, aizgāja strādāt uz advokātu biroju un KP lietas izpētes nobeiguma stadijā pieteicās pārstāvēt vienu no tirgus dalībniekiem. Tad gan strikti advokātu birojam norādījām, ka, lai gan Konkurences likumā nav izdarīti attiecīgi grozījumi, tomēr tas ir ētikas pārkāpums – nav korekti, ka KP darbinieks, kas ir strādājis lietas izmeklēšanas sākuma stadijā, pēc tam pārstāv iesaistīto uzņēmumu. Tas nav solīdi ne pret advokātu biroju, ne pret pārstāvošo uzņēmumu. Gods kam gods – advokātu birojs atsaucās, un cilvēks šīs lietas ietvaros biroju tiesvedībā nepārstāvēja.
Cik bieži KP saskārusies ar gadījumiem, kad darbinieki aiziet strādāt uz uzraugošiem uzņēmumiem, advokātu birojiem?
Pēc šī gadījuma sākām pievērst pastiprinātu uzmanību, kas īsti notiek ar KP darbiniekiem, kas uzrakstījuši atlūgumu. Tendence ir noturīga - pārsvarā uz advokātu birojiem, arī uz auditorfirmām aiziet daudzi KP darbinieki. Ekonomisti, juristi – pēc tiem ir pieprasījums.
Savus bijušos darbiniekus sastopam arī dažādos uzņēmumos, kurus pārbaudām. Tad viņi pārstāv pretējo pusi un dod padomus tiem, kurus inspicējam. Bijušie KP darbinieki ir zinoši, kur un kā meklējam iespējamos trūkumus.
Nereti bijušie darbinieki veido arī individuālos uzņēmumus, kuros sniedz juridiskās konsultācijas. Viens no viņu izmantotajiem pašreklāmas piedāvājumiem ir – esmu strādājis KP, piedalījies lietu izmeklēšanā, man ir liela pieredze.
Šī pieredze arī deva sapratni, ka jāreaģē: cilvēki aiziet ar zināšanām, bet pēc tam KP tiek izmantota kā preču zīme, ar ko tālāk vieglāk darboties biznesā.
Tātad KP rosināja izstrādāt grozījumus Konkurences likumā, kas Saeimā patlaban gaida pieņemšanu trešajā lasījumā?
Jā, kopā ar Ekonomikas ministriju pirms gada tapa grozījumi Konkurences likumā, konsultējāmies ar citām iestādēm – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), Tieslietu ministriju, jautājām, vai šāda problēma ir aktuāla. Īpašu atsaucību neradām, bet neviens arī neiebilda.
Grozījumi nosaka, ka KP amatpersonas un darbinieki, kuri ir piedalījušies kādas lietas izpētē, izstrādē, lēmumu sagatavošanā, pieņemšanā, divus gadus pēc darba attiecību izbeigšanas nedrīkst ne tieši, ne pastarpināti pārstāvēt šīs lietas dalībniekus vai juridiskās palīdzības sniedzēju.
Tādējādi jaunais regulējums noteiktu vēl striktāku komercnoslēpumu aizsardzību. Ja notiek informācijas izpaušana, tad pret KP bijušo darbinieku var vērsties un prasīt atlīdzināt zaudējumus.
Jānorāda, ka šī norma ir plašāka nekā Valsts kancelejas piedāvātie grozījumi likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā". Tajos vēlas tikai noteikt aizliegumu divus gadus bijušajām valsts amatpersonām pāriet "pretējā nometnē" un tiesvedībās pret valsti nepārstāvēt uzņēmumus, ar kuriem iepriekš bijuši strīdi.
Konkurences padomē strādā ne tikai amatpersonas, arī darbinieki. Jaunā kārtība paredzēs, ka ierobežojumi būs saistoši visiem.
Jā, grozījumi Konkurences likumā būs attiecināmi uz visu KP. Patlaban ierobežojumi Konkurences likumā attiecas tikai uz Konkurences padomes locekļiem - divus gadus pēc darba attiecību izbeigšanas ar iestādi viņi nedrīkst darboties uzņēmumā, par kuru ir pieņemts lēmums.
Jāsaka gan, ka Konkurences padomes locekļi ir saistīti gandrīz ar visiem aktīviem Latvijas uzņēmumiem gan lēmumu pieņemšanā, gan citādās darbībās. Tas nozīmē, ka padomes locekļiem ir ļoti ievērojams darba tiesību ierobežojums. Piemēram, 23.martā beidzas otrais darbības termiņš – desmit gadu - vienam no trijiem padomes locekļiem. Un tas nozīmē, ka viņš ne tikai divus gadus nevar strādāt nevienā no šiem uzņēmumiem, par kuriem KP ir lēmusi, bet arī nesaņems nekādu – pat viena mēneša – kompensāciju. Kad izbeigtas darba attiecības ar KP, droši vien kādu laiku ir jāreģistrējas kā bezdarbniekam un tad ir jāsaprot, ar ko tālāk nodarboties.
Lai gan likuma normas jau tagad ir diezgan ierobežojošas, mēs neredzējām citu iespēju, kā grozījumos Konkurences likumā paplašināt aizliegumus, jo redzam, kā uz privāto sektoru aizplūst mūsu zināšanas par lietu izpēti, par datiem, ar kādiem strādājam, un galvenais - kādas ir KP metodes, ar kādām darbojamies, pārbaudām uzņēmumus. Daudzi privātās juridiskās palīdzības sniedzēji, iepriekšējie KP darbinieki, tagad skaidro, kā uzņēmumam jāuzvedas KP pārbaužu laikā, lai neko konkrētu KP neatrastu.
Vai, nosakot papildu ierobežojumus darbiniekiem un amatpersonām pēc darba attiecību pārtraukšanas KP, kompensāciju piešķiršana par kādu noteiktu laiku, jo tiem nav atļauts strādāt konkrētos uzņēmumos, būtu adekvāts risinājums?
Noteikti, un vismaz tādā apmērā, kā tas ir citās valsts pārvaldes iestādēs, kurās ir padome, kas par to lemj – kompensācija vienas, trīs mēnešalgu apmērā. Tagad ir tā, ka Konkurences padomes loceklis beidz darbu un viņam nav paredzēta nekāda kompensācija. Tā ir diskriminācija.
Jaunais valdības vadītājs Māris Kučinskis attiecībā uz divu gadu darba ierobežojumiem, kas ierosināti likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", neparedzot nekādu kompensāciju, ir izteicies, ka tie robežojas ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Vai piekrītat šiem secinājumiem?
Nevaru uzreiz atbildēt, bet ir jādomā, kā valsts mērogā risināt šo problēmu – darbinieku pāriešanu strādāt "pretējā nometnē". Iepriekšējā valdība negribēja šo sensitīvo jautājumu lemt, tāpēc atstāja to risināšanai nākamai valdībai.
Valsts pārvaldē ir jānotur spēcīgi darbinieki. Un to var izdarīt, gan paredzot kompensācijas, gan atlīdzības. Ir jāiet uz priekšu – tas ir svarīgs jautājums daudzām valsts iestādēm.
Nesen saistībā ar iepriekšējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas valdības demisiju valdība atbalstīja kompensāciju izmaksu bijušajiem valdības locekļiem un viņu padomniekiem 87 673 eiro apmērā. Sanāk, ka KP ir pabērna lomā – citiem ir gana dāsnas kompensācijas.
Jā, esam pabērna lomā - KP darbiniekiem un padomes locekļiem kompensācijas nav paredzētas. Pēc darba attiecību izbeigšanas ir sarežģīti atrast darbu – visticamāk, jāskatās starptautisku institūciju virzienā vai jāveido savs privātais bizness. Neapšaubāmi, ir nepieciešams pārejas laiks, jo darbs KP ir ļoti saspringts. Te nav tas, ko saka, jūs, ierēdņi! Mums ir ļoti nopietnas izmeklēšanas, ekonomiski, juridiski jautājumi. Juridisko tiesību speciālisti saka - konkurences tiesības ir ļoti sarežģītas. Nāk klāt arī jauni ekonomikas risinājumi. Spriedze ir milzīga. Pēc katra pārkāpuma konstatēšanas sākas ļoti smaga tiesvedība.
Trīs padomes locekļi lemj par to, vai ir pietiekams pierādījumu apjoms, lai konstatētu, vai ir pārkāpums vai ne. Patiesībā lemjam par uzņēmumu, par miljoniem, kas var būt jānomaksā soda naudās. Darbs ir atbildīgs. Tas lielā mērā balstās uz darbinieku entuziasmu, jo adekvāti atalgots tas nav, arī salīdzinot ar līdzīgām valsts pārvaldes iestādēm, piemēram, ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK).
Bet šīs divas iestādes tiek finansētas no pašu uzraugāmo uzņēmumu līdzekļiem.
Šīs divas iestādes uzrauga ļoti specifiskas nozares, bet KP – visu tautsaimniecību. Tāpēc princips ir netaisnīgs. Tikko veicām aprēķinus pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) metodikas, kurā secinājām, ka katrs eiro, ko iztērē KP vajadzībām, dod sabiedrībai 52 eiro ieguvumu. Tas ir sabiedrības ieguvums, ka konstatējam pārkāpumu, un tas vairs neturpinās. Un šo ieguvumu – uz vienu eiro ir 52 eiro - rēķina bez soda naudām, ko sodītais uzņēmums iemaksā valsts budžetā.
Starp citu, SPRK Igaunijā tiek finansēts no valsts budžeta. Iestādes vadītājs ir apmierināts, tiek piešķirts konkrēts budžets, un viņš pats var noteikt, cik būs darbinieku, cik paredzēts iztērēt pamatlīdzekļos, cik – atlīdzībās. Iestādes vadītājs pats nosaka darbinieku atalgojumu.
Daudzās valstīs konkurences iestādes darbojas kopā ar patērētāju tiesību aizsardzības iestādēm, ar iepirkuma uzraudzības birojiem, ar regulatoriem. Tas viss ir tik ļoti saistīts, bet Latvijā ļoti saskaldīts. Vai nav jādomā, ka ir jākonsolidē arī šīs jomas?
Dažādās valstīs ir dažādi modeļi. Latvijā šīs iestādes ir katra par sevi un reizēm salikt kopbildi ir ļoti grūti. Kopumā ir četras institūcijas, kas saistītas ar konkurences pārraudzības jomu, un tirgus dalībnieki reizēm pat īsti nesaprot, par ko ir runa – iepirkumi, karteļi, korupcija. KP uzrauga dominējošos tirgus dalībniekus, lai nebūtu iepirkumu un citu karteļu dažādās jomās. Iepirkumu uzraudzības birojs uzrauga, lai pasūtītāji izstrādātu nolikumus un nedeformētu konkurenci, KNAB – lai nebūtu korupcija, un Regulators (SPRK) pārrauga dominējošā stāvoklī esošos uzņēmumus. Bet kādreiz tas viss sanāk kopā, un tāpat rodas konkurences problēmas – gan iepirkumos no dominējošo uzņēmumu darbības un no tā, kur ir sākusies korupcija. KNAB, ar ko labi sadarbojamies, atsūta informāciju par atklātu korupcijas gadījumu kādā publiskajā iepirkumā, pasūtītājs ir vienojies ar uzņēmumu, un šī firma tālāk izveido karteļu shēmu, jo tai ir jāvinnē.
Vai ir pamats apgalvot, ka atalgojuma jautājums ir galvenais, kāpēc darbinieki aiziet no KP?
Daļa aiziet atalgojuma dēļ – advokātu biroji maksā divreiz vairāk. Citi aiziet tālākas karjeras izaugsmes dēļ – ja grib strādāt Eiropas Savienības institūcijās, tad svarīga ir pieredze auditorkompānijās, privātā biznesā. Arī tāpēc, ka KP darbs ir ļoti grūts, saistīts ar lielu stresu – cilvēki izdeg. Tas ir dažādu apstākļu kopums.
Ir ļoti problemātiski piesaistīt darbiniekus ar pieredzi. Bet esmu patīkami pārsteigta, ka pēdējā laikā darbā KP piesakās 25, 26 gadus veci jaunieši, kas ir beiguši augstskolas arī ārzemēs. Daudziem tā ir pirmā darbavieta. Darbs KP viņiem ir laba dzīves skola, laba pieredze. Daudziem ir motivācija iemācīties, un atsevišķiem, iespējams, ir doma pēc trim gadiem pāriet uz privāto biznesu un labi pelnīt.
Cik liels atalgojums būtu piemērots?
Nevaru pateikt, cik tieši, bet ir jābūt samērīgumam. Mans atalgojums bruto ir 2264 eiro. Savulaik vienlaicīgi ar KP vadītājas amata konkursu izturēju pārbaudes arī uz darbu Eiropas Komisijā, kur atalgojums bija 7500 eiro.
Manuprāt, cilvēkus, kas strādā KP un kuri nav ļāvušies pārvilināties, virza ideja. Atalgojums, protams, ir svarīgs, bet šis darbs ir ļoti interesants, nav rutīna, ir kur izpausties, jo attīstība šeit ir vērojama pastāvīgi, nevis lēcienveidīgi. Cilvēkus virza arī princips "lai visiem būtu vienādi spēles noteikumi, lai dzīve būtu taisnīgāka". Piemēram, elektroniskajā sarakstē redzi, ka ir kartelis, bet advokātam no privātā biroja ir jāsāk pierādīt, ka tomēr tā nav bijis. Tā ir pavisam cita pozīcija.
Šeit ir likums, tirgus analīze un principi, ko varam realizēt. Tā kā negribētu teikt, cik es gribu vai kāds cits grib atalgojumā, bet iestādes entuziasmu balstīt uz ideju un teikt, ka atalgojums ir tāds, kāds ir, ir ļoti grūti.
No KP aiziet cilvēki strādāt, piemēram, uz FKTK. Dzirdu, ka arī SPRK sūdzas, ka atalgojums nav pietiekams, lai darbiniekus noturētu un iestāde varētu attīstīties. Vienlaikus ir iestādes, kur darbinieki nemainās. Tā kā tas ir relatīvs jēdziens, cik mēs gribētu atalgojumā, bet tomēr valstij šis jautājums ir jārisina.
Tikko valdībā skatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu par vienoto atlīdzības sistēmu valsts pārvaldē, kurā secināts, ka augstākā līmeņa vadītāju un ekspertu algas ir zaudējušas konkurētspēju un virzība būtu uz mazu, efektīvu valsts pārvaldi un mēnešalgu celšanu. Līdz rudenim Valsts kancelejā jāiesniedz risinājuma varianti.
Piekrītu, algas noteikti ir jāpārskata. Valsts pārvalde ir pamatīgi jāreformē. Tā ir ļoti izplūdusi, un efektivizēt un izveidot mazāku valsts pārvaldi ir iespējams. Otrs nepopulārs jautājums, par ko daudzus gadus izvairās runāt, ir tāds, ka atalgojuma sistēma civildienestā nav elastīga. Man kā KP vadītājai un departamenta vadītājiem patlaban KP ir augstākais atalgojums, bet uzskatu, tas nav nekāds atalgojums salīdzinoši ar divas un pat trīs reizes lielāku FKTK un SPRK atalgojumu!
Protams, iestādes vadītājam vajadzētu būt arī lielākai brīvībai lemt, cik cilvēku birojā strādās un kāds tiem būs atalgojums. Piemēram, Juridiskā departamenta direktora vietniekam maksimālais atalgojums ir 1382 eiro, bet Analītiskā departamenta direktora vietniekiem iespējams augstāks atalgojums – 1500 eiro. Lūdzām Valsts kanceleju paaugstināt Juridiskā departamenta direktora vietnieka atalgojumu, jo tas nav adekvāts, taču mums atbildēja: nē, tur neko nevar darīt, risiniet to ar piemaksu palīdzību.
Svarīgi arī, lai būtu vieglāk izbeigt darba attiecības, ja redz, ka darbinieks nav īsti piemērots konkrētam darbam.
Likums paredz, ka piemaksas var būt pat līdz 30–40% apmērā no algas.
Jā, var, bet ja piemaksām naudas nav? Un cilvēks arī nejūtas īsti motivēts, ja atalgojumu risina ar piemaksām. Viņš nezina, vai tāda būs, un to arī nemaksā tad, ja dodas atvaļinājumā.
Piemaksu jautājums, ko tagad mēģina lietot valsts pārvalde, ir deformējošs. Ja nauda ir, daudzās iestādēs piemaksu sadalīšana izvērtusies sarežģīta. Ja naudas nav – tad paliekam bez. Šogad KP budžets ir par trīs procentiem mazāks nekā pērn.
Kā tomēr paši izlīdzaties atalgojuma jautājumā, ar piemaksām?
KP darbiniekiem ir ikgadēja darba vērtēšana, un atkarībā no tā reizi gadā ir piemaksa 65%,70% vai 75% (labi, ļoti labi vai teicami) apmērā no algas. Reizi gadā ir atvaļinājuma pabalsts 30-40% apmērā no algas atkarībā no darba kvalitātes vērtējuma. Pērn bija samērā daudz vakantu vietu, šī gada sākumā arī no darba ir aizgājuši vairāki darbinieki, un tad veidojas ietaupījums. No šiem līdzekļiem atsevišķiem darbiniekiem, kuriem veidojas papildu slodze, varam piemaksāt līdz 30%. Ja veidojas ietaupījums no slimības lapām, tad to pārskatām un ceturkšņa beigās naudu piešķiram tam, kas ir īpaši izcēlies. Bet tie ir tikai un vienīgi ietaupījumi.
KP mājaslapas informācija liecina, ka 37% darbinieku strādā no viena līdz pieciem gadiem. Kā kadru mainība ietekmē KP darba rezultātus, vai kādā tiesvedībā ir bijušas problēmas?
Pērn gada sākumā vienā departamentā strādāja tikai puse darbinieku. Tas nozīmēja, ka atkal rekrutējām jaunus darbiniekus, kuri pārsvarā ir bez pieredzes konkurences tiesībās, konkurences ekonomikā. Ir jāieceļ mentori, un sākas apmācības process. Ir jāpaiet diviem gadiem, kad var redzēt, vai jaunais darbinieks ir lietaskoks. Un šajā laikā visa atbildība gulstas uz pieredzējušiem darbiniekiem, tāpēc ir svarīgi saglabāt komandas kodolu.
Protams, lietas mazliet nobremzējas, bet likumdevējs ir noteicis divu gadu termiņu, kurā jāizskata iespējamie pārkāpumi – tiekam galā, nopietnas problēmas nav bijušas. Ja nebūtu tik liela kadru mainība, atsevišķās lietās varētu iedziļināties mazliet vairāk, sākt nopietnākas tirgus uzraudzības.
Pērn beidzās tiesvedība 16 lietām, vienā gadījumā noslēdzām administratīvo izlīgumu, bet pārējos gadījumos tiesa atstāja spēkā KP lēmumu. Tas ir ļoti nopietns KP darbs, mums ir ļoti labi tiesvedības rādītāji.
Interešu konflikti mēdz būt dažādi – lēmumi par labu saviem draugiem, ģimenei, paralēli darbam KP var būt informācijas noplūšana par labu uzņēmumam. KNAB valsts amatpersonas pērn visbiežāk sodījis par interešu konflikta gadījumiem. Vai tādi bijuši arī KP?
KP bija viens gadījums, kad paši par to informējām KNAB. Viss, kas šeit notiek, ir viens nebeidzams komercnoslēpums, jo ekonomiskā analīze ietver ļoti sensitīvus datus no uzņēmumiem. Tāpēc KP ir stingra konfidencialitātes ievērošanas politika.
Nav bijis neviens gadījums, kad kāds darbinieks strādātu paralēli advokātu birojā, privātbiznesā. Tiesa, saskaņojot ar vadību, var lasīt lekcijas augstskolā, tiesāt sporta sacensības.
Vai pati esat saņēmusi piedāvājumu strādāt privātā sektorā?
Jā, trīs uzņēmumi ir piedāvājuši, bet priekšlikumus esmu noraidījusi. Strādāju KP kopš 2004.gada. Kandidējot uz vadītājas amatu, man bija daudz ideju, ko gribēju realizēt, zināju darbiniekus un komandu. Tāpēc izvēlējos KP, nevis Eiropas Komisiju.
