Mājsaimniecībām aizvadīts pirmais gads brīvajā elektrības tirgū. Liela daļa iedzīvotāju tirgotāju nav mainījuši un palikuši pie “Latvenergo”.
FOTO: Aiga Dambe, LV portāls
LV portāls jautā: Kā vērtējat kompānijas pirmo darbības gadu mājsaimniecību brīvajā elektroenerģijas tirgū Latvijā? Ar kādām problēmām nācās saskarties?
Andris Siksnis, AS "Latvenergo" komunikācijas direktors:
Būtiskas izmaiņas bija gan patērētājiem, gan arī tirgotājiem. AS "Latvenergo" no līdzšinējās monopola situācijas kļuva par konkurējošā vidē strādājošu uzņēmumu, kurā klienti novērtē cenu, apkalpošanu un uzticamību. Kopumā tirgus atvēršanai bijām gatavi, rēķinoties ar klientu daļas aiziešanu kā normālu biznesa situāciju.
Tā kā elektroenerģijas tirgus ir atvērts jau no 2007.gada, "Latvenergo" bija
iespēja veltīt laiku un resursus, lai labi sagatavotos tirgus liberalizācijas
noslēgumam un tirgus daļas noturēšanai, investējot gan konkurētspējīgā klientu
apkalpošanā, gan produktu attīstībā – tirgū ienāca mūsu tirdzniecības zīmols "Elektrum".
Šī savlaicīgā pieeja, apzinot tirgus un patērētāju intereses, kā arī izmantojot
līdzšinējo pieredzi, ir palīdzējusi palielināt klientu lojalitāti. Mainoties
regulējošai videi, ieviesām jaunu norēķinu sistēmu, arvien plašāk nodrošinot
ērtas pašapkalpošanās iespējas klientiem.
Arī klientiem radās jauna izpratne par elektroenerģijas tirgus darbības
principiem - bija jāizvēlas savs tirgotājs, mainījās norēķinu sistēma, un viena
tarifa vietā jāmaksā tirgum un izvēlētajam produktam atbilstoša cena. Starp
citu, pirmo reizi rēķinā ir redzama nevis apvienota gala cena, bet visas
komponentes, kas veido elektrības cenu, no kurām elektroenerģijas komponente
katram tirgotājam ir atšķirīga. Runājot par rēķiniem, jāuzsver, ka Latvijā tika
realizēts klientam ērtāks un draudzīgāks risinājums, saņemot vienotu rēķinu,
nekā, piemēram, citās nesen tirgu liberalizējušās valstīs, kur elektroenerģijas
tirgotājs izsūta savu rēķinu un sadales sistēmas operators - vēl vienu.
Turklāt tieši šobrīd tirgus principa reālu darbību (un pozitīvu izpratni par to) palīdz apliecināt elektroenerģijas komponentes cenas samazinājums, tātad arī kopējā rēķina samazinājums, kas nebūtu iespējams regulēta tirgus situācijā.
Gatis Aleksandrovs, SIA "Aeon Energy" valdes loceklis:
"Aeon Energy" darbību sāka pērnā gada oktobrī un ir jaunākā kompānija, kas mājsaimniecībām piedāvā savu pakalpojumu. Kompānijas pirmos darbības mēnešus vērtējam labi, vērojams stabils klientu pieaugums un interese par piedāvātajiem pakalpojumiem. Problēma, ar ko saskārāmies, - nepilnības elektroenerģijas nozares regulējošajos noteikumos. Tās, it kā sargājot patērētāju, var likt tirgotājam dzīties pakaļ naudai, dodot iespēju klientam brīvi mainīt tirgotājus.
Tāpat secinājām - izveidojusies patērētāju grupa, kura spiesta maksāt par elektroenerģiju pat 0,30 eiro kilovatstundā (kWh). Lietotājs, kurš piegādā elektroenerģiju apakšlietotājiem, ir tiesīgs piemērot uzcenojumu, aizbildinoties ar pārvades izmaksām.
SIA "220 Enerģija" pārstāve Agnese Smilga:
Tā kā elektrību tirgojam arī Igaunijā un Skandināvijā, varam labi salīdzināt Latvijas mājsaimniecību pirmo gadu brīvajā elektroenerģijas tirgū. Mūsuprāt, mājsaimniecību tirgus Latvijā veras ļoti lēnām, kas lielākoties saistīts ar zemu patērētāju informācijas līmeni. Neziņas dēļ patērētājiem 2015.gadā nācās krietni pārmaksāt.
"Baltcom" valdes priekšsēdētājs Nikolass Boisins:
Startējot elektroenerģijas tirgū, izvērtējām tirgus svārstības un rūpīgi izstrādājām uzņēmuma cenu politiku. Mūsu klientiem esam spējuši nodrošināt gan labu cenu, gan izdevīgus nosacījumus.
"Baltcom" pamatbizness ir interneta un televīzijas pakalpojumu sniegšana. Ar šīm nozarēm arī saistīti uzņēmuma nākotnes attīstības plāni.
SIA "Win Baltic" pārstāve Anna Sokolova:
Pirmo darba gadu kopš elektroenerģijas tirgus atvēršanas mājsaimniecībām vērtējam pozitīvi. Galvenā un būtiskākā problēma joprojām ir nepietiekamā sabiedrības informētība par jaunajām elektroenerģijas tirgus iespējām.
LV portāls jautā: Kāda ir kompānijas tirgus daļa patlaban Latvijā
mājsaimniecību segmentā? Kāds ir klientu skaits? Kā plānojat to audzēt šogad?
Andris Siksnis, AS "Latvenergo" komunikācijas direktors:
2015.gadā "Latvenergo" koncerns ir veiksmīgi saglabājis elektroenerģijas pārdošanas līdera pozīciju Baltijā. AS "Latvenergo" tirgus daļa ir aptuveni viena trešdaļa no kopējā Baltijas elektroenerģijas tirgus. Savukārt Latvijā "Latvenergo" tirgus daļa pēc pārdotās elektroenerģijas apjoma ir 75%, no kā lielāko daļu veido juridiskie klienti. Mājsaimniecību sektorā pēc tirgus atvēršanas saglabāt "Latvenergo" kā savu elektroenerģijas tirgotāju izvēlējās lielākā daļa mājsaimniecību klientu. Kopumā Latvijā "Latvenergo" ir 802 000 klientu.
Gatis Aleksandrovs, SIA "Aeon Energy" valdes loceklis:
Vēl ir pāragri runāt par konkrētām "Aeon Energy" tirgus daļām Latvijas mājsaimniecību segmentā. Savu klientu skaitu šogad plānojam palielināt, strādājot viņu labā.
SIA "220 Enerģija" pārstāve Agnese Smilga:
Latvijas elektroenerģijas tirgū, kas patlaban nav vēl īsti atvēries, apzīmēt tirgus daļu ir salīdzinoši bezjēdzīgi. Kompānijai patlaban ir pāris tūkstoši klientu, bet ticam, ka patērētāji spēs pamanīt starpības elektroenerģijas cenās, un pēc pāris gadiem elektroenerģijas tirgus būs pavisam atvēries, tādā veidā piesaistot potenciālos klientus.
SIA "Baltcom" valdes priekšsēdētājs Nikolass Boisins:
Klienti, kas šobrīd noslēguši līgumu ar "Baltcom" par elektroenerģijas iegādi, arī turpmāk to saņems līguma ietvaros, bet jaunu klientu piesaiste šim produktam nav uzņēmuma prioritāte. Elektrību paturēsim pakalpojumu grozā, bet tas nav kompānijas fokuss.
SIA "Win Baltic" pārstāve Anna Sokolova:
Pēc pagājušā gada rezultātiem vēl ir grūti izvērtēt mūsu daļu šajā segmentā Latvijas tirgū. Ar klientiem noslēgto līgumu skaitam ir vērojama nopietni pieaugoša dinamika. Šajā gadā plānojam pieslēgt vairāk nekā 2000 abonentu.
LV portāls jautā: Kāda ir kompānijas piedāvātā elektrības cena šogad, salīdzinot ar pērno gadu (%)? Kā to ietekmē divu jauno starpsavienojumu "NordBalt" (starp Lietuvu un Zviedriju) un "LitPol" (starp Lietuvu un Poliju) darbība?
Andris Siksnis, akciju sabiedrības "Latvenergo" komunikācijas direktors:
Baltijas valstu ražotājiem lielā mērā šis būs pielāgošanās gads un pārbaudes
periods, jo tiks saprasts, kā īsti strādā starpsavienojumi, kādi ierobežojumi
faktiski veidojas uz Lietuvas–Polijas robežas, kā uz to būs reaģējuši citi lieli
tirgotāji, kā darbosies Elektrēnu jaunais bloks un kādi būs gāzes cenu
nosacījumi.
Aprēķini liecina, ka 2015.gadā Latvijā vidējā vairumtirgus elektroenerģijas cena
bija par 16,5% zemāka nekā 2014.gadā, ko noteica elektroenerģijas cenu
samazināšanās Skandināvijas tirgū, kā arī gāzes cenu kritums Latvijā, kas
palielināja konkurētspējīgas elektroenerģijas izstrādi Rīgas
termoelektrocentrālē.
"Forward" (nākotnes) kotācijas pašlaik rāda, ka "NordBalt" un "LitPol" starpsavienojumu
darbības ietekmē 2016.gadā vairumtirgus cenas Latvijā varētu samazināties vēl
par 10–15%, salīdzinot ar 2015.gadu.
Jāņem vērā, ka galarēķinā elektroenerģija veido tikai aptuveni vienu trešdaļu no
kopējām izmaksām, tāpēc, cik tieši tas atspoguļosies faktiskajā cenu
samazinājumā, noteiks faktiskais elektroenerģijas īpatsvars kopējā rēķinā, kā
arī jau noslēgto līgumu termiņi. Tomēr šo starpsavienojumu iespaidu tirgus
dalībnieki jau sagaidīja pagājušā gadā un līdz ar to iekļāva slēgtajos
sadarbības piedāvājumos. Tādējādi fiksētās cenas "Elektrum" produktos
elektroenerģijas komponente ir samazinājusies par 6–8% atkarībā no klienta
izvēlētā produkta.
Gatis Aleksandrovs, SIA "Aeon Energy" valdes loceklis:
Savu darbību sākām, piedāvājot divus tarifus – "Draugiem 75" un "Draugiem 45" (šobrīd netiek piedāvāts). Šo tarifu cenas nav mainītas, taču piedāvājumu esam papildinājuši ar četriem citiem tarifiem. Tie jau sākotnēji tika sastādīti, ņemot vērā prognozes par šī gada elektroenerģijas cenām.
Šie divi savienojumi - "NordBalt" (starp Lietuvu un Zviedriju) un "LitPol" - mūsu piedāvāto tarifu cenas nav ietekmējuši.
SIA "220 Enerģija" pārstāve Agnese Smilga:
Ceram, ka, pateicoties "NordBalt" starpsavienojumam, cenas kritīsies. Ja 2015.gadā biržas vidējā cena bija 42 eiro par megavatstundu (MWh) un janvārī 50 eiro/MWh, tad pēdējā laikā cena ir bijusi tuvu pie 30 eiro/MWh. Tas dod cerību, ka 2016.gadā kopējās izmaksas par vienu kilovatstundu varētu būt 0,14 eiro/kWh (kamēr "Sadales tīkla" tarifi paliks nemainīgi).
SIA "Win Baltic" pārstāve Anna Sokolova:
Uzlabojām Tautas tarifa piedāvājumu, padarot to vēl pievilcīgāku klientam (ar patēriņu līdz 200 kWh), un ceram, ka šajā gadā elektroenerģijas cenas (sakarā ar jauno līniju pieslēgšanu) samazināsies par 8-12%.