VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam
01. februārī, 2016
Lasīšanai: 21 minūte
RUBRIKA: Intervija
TĒMA: Uzņēmējdarbība
2
3
2
3

Eiropas nauda - uzņēmējdarbības labā

LV portālam: RAIMONDS ALEKSEJENKO, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks
Publicēts pirms 8 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Raimonds Aleksejeko: „Esam panākuši, ka Latvijā sāk veidoties komandas, cilvēki, kas saprot, kā investēt riska jomās.”

FOTO: Ieva Lūka/ LETA

Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā šajā ES fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam ir 764 miljoni eiro. Par diviem miljoniem vairāk nekā iepriekšējā posmā. No šīs summas uzņēmējdarbības sekmēšanai (inovācijai un mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanai) ir iedalīti 463 miljoni eiro – vairāk nekā puse no visa finansējuma. Tostarp uzņēmumiem iesācējiem kopumā būs pieejams atbalsts 75 miljonu eiro apmērā. Finansējums ir ļoti apjomīgs, un, kā liecina skaitļi, uzņēmējdarbības veicināšanai un inovācijai ir ļoti nozīmīga loma, tā ir viena no ES naudas izlietojuma prioritātēm.
īsumā
  • Ekonomikas ministrijas (EM) rīcībā šajā ES fondu plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam ir 764 miljoni eiro.
  • Uzņēmējdarbības sekmēšanai (inovācijai un mazo un vidējo komersantu konkurētspējas veicināšanai) ir iedalīti 463 miljoni eiro – vairāk nekā puse no visa finansējuma.
  • Uzņēmumiem iesācējiem būs pieejams atbalsts 75 miljonu eiro apmērā.
  • Ekonomikas ministrijas pārziņā ir 19 dažādu atbalsta programmu, kam pirmām kārtām jāveicina inovatīva ražošana ar augstu pievienoto vērtību.
  • Daži no atbalsta instrumentiem sāks darboties jau tuvākajā laikā, bet lielākā daļa atbalsta programmu projektu vēl ir apspriešanas procesā.

Šis virziens atbilst Eiropas Komisijas nostādnēm, kas Eiropas Savienības (ES) ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanu pirmām kārtām saista ar pētniecības, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kvalitātes un pieejamības uzlabošanu, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanu, radot arī jaunas darba vietas un veicinot nodarbinātību. Kaut arī ES fondu nākamā plānošanas perioda investīciju prioritātes valdība apstiprināja pirms trim gadiem, reālā atbalsta sistēma top smagnējā izstrādes un apspriešanas procesā. Tādējādi vismaz ekonomikas jomā saistībā ar uzņēmējdarbību no 19 EM pārziņā esošajiem atbalsta pasākumiem Ministru kabinetu noteikumu veidolā pašlaik apstiprināti vien trīs. Daļa projektu jau pirms vairākiem mēnešiem izsludināti saskaņošanai Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē, bet dažas vēl ir tapšanas stadijā. Par to, kādi jaunumi gaidāmi uzņēmējiem ES finanšu instrumentu atbalsta veidā, LV portālam stāsta EM valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Ekonomikas ministrijas rīcībā ir ļoti lieli naudas līdzekļi, un, kā redzams, uzņēmējdarbības veicināšanā šajā plānošanas periodā galvenais uzsvars likts tieši uz pētniecību, inovāciju ieviešanu ražošanā, lai radītu konkurētspējīgus produktus ar augstu pievienoto vērtību. No vienas puses – inovācijas joma Latvijā patiešām ir attīstāma, no otras – tas komersantiem ir grūtākais ceļš panākumu gūšanai. No idejas un pētījuma tikt līdz produkta pārdošanai ir sarežģīti, reizēm ilgi un arī – riskanti.

No plānošanas viedokļa šīs abas sadaļas - inovācijas un uzņēmējdarbības veicināšana – bija svarīgākās arī iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā. Pārmaiņas diezgan uzskatāmi var raksturot, piemēram, aplūkojot, kā tagad transformēta programma "Jaunu produktu ieviešana ražošanā", kas iepriekšējā periodā inovācijas sadaļā bija Augstas pievienotās vērtības investīciju programma un paredzēta uzņēmumiem, kuri investē jaunās iekārtās un tehnoloģijās.

Programmā bija nosacījums, ka atbalstāmi ir uzņēmumi, kuri ražos tādu produkciju, kādas Latvijā nav. Tam bija divi iemesli. Pirmais - uzņēmējiem nācās domāt par jauniem produktiem, otrkārt – tādējādi izvairījāmies no iekšējā tirgus kropļošanas, lai nerastos situācija, ka līdzās ražotnei, kurā jau izgatavo noteiktu produkciju, piemēram, dēļus, nodibina citu, kas tādus pašus dēļus ražo ar valsts atbalstu. Protams, ka esošajam komersantam jābankrotē, jo jaunais to var izdarīt ar mazākiem paša tēriņiem. Taču atbalstāma bija Latvijas līmeņa inovācija - ieguldījumi iekārtās, tehnoloģijās, licenču iegādē, lai ražotu izstrādājumus ar augstu pievienoto vērtību, kuru nav Latvijā, bet kurus gan ražo citās ES valstīs. Tā varējām sekmīgāk konkurēt ar ārvalstu ražotājiem.

Tagad Eiropas Komisija (EK) ir noteikusi daudz stingrākas prasības – šādus projektus vairs nevarēsim atbalstīt. Programmā "Jaunu produktu ieviešana ražošanā", kam paredzēti 60 miljoni eiro, finansējums ražotājam būs pieejams tikai tad, ja projektā paredzētā ražotne un iekārtu komplekts vispār būs inovatīvs jaunums - pirmā šāda veida rūpnīca testa režīmā. Piemēram, Ventspilī bija kokapstrādes rūpnīca "Dendrolight", kurā izmantotā tehnoloģija bija unikāla pasaules mērogā; šāda ražotne klasiski atbilstu jaunajām prasībām. Diemžēl rūpnīca beigās piedzīvoja maksātnespēju, jo ne vienmēr gluži jaunas idejas ir iespējams īstenot veiksmīgi, turklāt nepazīstama produkta ieviešanai tirgū ir vajadzīgas lielas prasmes un arī – laiks. Taču šis nav Latvijas izdomājums, bet ES prasība, ka investīcijas ieguldāmas tikai atbilstoši šādam kritērijam.

Lai neradītu negodīgu konkurenci Eiropas tirgū?

Šķiet, tas ir galvenais iemesls.

Šī programma Ministru kabinetā starpinstitūciju apspriešanā ir jau no pērnā gada maija, tātad kopīgu viedokli panākt acīmredzot nav viegli... Programmas ieviešana arī paredzēta vēlu – šā gada trešajā ceturksnī. No malas raugoties, izskatās bažīgi – vai tik stingrā ietvarā Latvijas komersanti, kuru starpā inovatīvu uzņēmumu nemaz nav tik daudz, vispār spēs izmantot atvēlētos 60 miljonus? Ja nu tie paliks kā siers lapsas degungalā?

Jāraugās optimistiskāk. Ir arī laba pieredze. Piemēram, stikla izstrādājumu ražotājs SIA "GroGlass", kam Latvijas augsto tehnoloģiju uzņēmums "Sidrabe" izstrādāja pilnīgi jaunas iekārtas un jaunas tehnoloģijas, veiksmīgi darbojas jau vairāk nekā desmit gadu. Lūk, šāds projekts veiksmīgi kvalificētos arī jaunajā programmā. Ar pieejamo finansējumu ir plānots atbalstīt 30 komersantus. Projektu iesniegumus varēs iesniegt gan sīkie (mikro), mazie un vidējie komersanti, gan arī lielie komersanti, kuri darbojas apstrādes rūpniecības vai veselības aprūpes nozarēs. Noteikumi paredz, ka finansējuma saņēmējam (atbalsta intensitāte ir līdz 35 procentiem) projekta īstenošanā jāiegulda vismaz ceturtā daļa no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. To minimālais apmērs paredzēts 50 tūkstoši eiro, savukārt vienam projekta iesniedzējam lielākais - līdz diviem miljoniem eiro.

Bet mazajiem un vidējiem, nemaz nerunājot par sīkajiem komersantiem, ir ļoti grūti iegūt sākuma kapitālu, lai vispār izvērstu uzņēmumu līdz gatavībai piedalīties šādā programmā. Ko tiem darīt?

Patiešām, mazajiem un vidējiem komersantiem kapitāla pieejamība nereti ir ļoti problemātiska. Investīcijas var būt vai nu riska kapitāla, vai aizdevumu veidā. Kaut arī ES fondu finansējumā kā atbalsta veids arvien plašāk tiek izmantoti finanšu instrumenti – garantijas, dažādu veidu aizdevumi, maksimāli samazinot neatmaksājamo valsts atbalstu – grantus, tomēr ir atsevišķas jomas, kā, piemēram, telpu izveide industriālās teritorijās, kur aizdevums nav efektīvākais risinājums un būtu vajadzīgs grants, lai izveidotu telpas.

Grantus plānojam biznesa inkubatoros: ja uzņēmums ir jauns, vēlas sākt savu biznesu, līdztekus kredītiem un aizdevumiem tam noteikti ir nepieciešams atbalsts vai nu konsultāciju, vai zināšanu papildināšanas veidā, arī kādu darbību, piemēram, mārketinga pasākumu uzsākšanai. Biznesa inkubatoru un radošā inkubatora atbalsta programmai ir paredzēts 31 miljons. Šīs programmas ietvaros jaunajiem komersantiem atbalsts bez nozaru ierobežojuma būs pieejams vēl vairāk nekā 10 biznesa inkubatoros visā Latvijā: šādas struktūrvienības plānots izveidot deviņās lielākajās, kā arī vēl trīs četrās Latvijas pilsētās. Šim procesam piemērotas telpas atlasīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) sadarbībā ar pašvaldībām, augstskolām, komersantu organizācijām un citiem partneriem.

Atbalstu varēs saņemt gan fiziskas, gan juridiskas personas, un tā būs visā pilnībā apmaksāta darba vieta atvērta tipa birojā, inkubācijas pasākumi, mentoru palīdzība. Savukārt prototipu izstrādes, iekārtu, algu, materiālu un tamlīdzīgas izmaksas tiks segtas 50 procentu apmērā. Programmas projekts saskaņošanai tika nodots novembrī, un plānojam, ka šā gada otrajā ceturksnī varētu sākties projektu iesniegumu atlase.

Savukārt ieguldījumiem ražošanas telpu un infrastruktūras izveidei industriālajās zonās paredzēts vairāk nekā 21 miljons eiro.

Šo industriālo teritoriju attīstība paredzēta republikas un novadu pilsētās jeb tā dēvētajos attīstības centros?

Jā, šajā pasākumā paredzētais bizness ir nevis ražošana, bet telpu noma ražošanas uzņēmumiem, nevis birojiem vai pakalpojumu komersantiem. To īstenot iespējams dažādi. Par projekta naudu varēs uzcelt arī ēku, kuru pēc tam iznomāt. Latvijā jau ir pozitīvā pieredze, kā šādi projekti darbojas, piemēram, Jelgavas un Liepājas industriālie parki, ir arī vairāki privātie operatori, kuri izveidojuši industriālos parkus.

Mazo un vidējo komersantu konkurētspējas paaugstināšanai joprojām darbosies arī klasteru programma, kurā iesniegumus plānots pieņemt šā gada otrajā ceturksnī. Tā būs līdzīga kā iepriekšējā posmā?

Šī ir salīdzinoši neliela aktivitāte, kuras ietvaros projekta iesniedzējs veido klasteri, kas kopējā sadarbības tīklā apvieno komersantus, pētniecības organizācijas, zinātniskās, izglītības iestādes un citas saistītās institūcijas un darbojas savstarpēji radniecīgās nozarēs dažādos tautsaimniecības sektoros. Uzskatāmībai minēšu kādu ļoti labu piemēru – koka māju ražošanas klasteri, kurā iesaistījusies virkne uzņēmumu – gan projektētāji, gan baļķu zāģētāji, gan tie, kas ēkas uzstāda, piemēram, Norvēģijā. Uzņēmumi katrs individuāli savus pakalpojumus īsti nevar pārdot, bet apvienojoties piedāvā klientam jau gatavu produktu. Ja cilvēks pērk māju, viņš taču vēlas, lai tā ir uzprojektēta, izgatavota, atvesta un uzbūvēta. Šajā programmā varam nedaudz segt arī klastera mārketinga izdevumus. Tas ir valsts atbalsts, kuru finansējam uzņēmumiem kopā ar profesionālajām asociācijām.

Tātad dažādi uzņēmumi vienā projektā?

Ļoti interesants ir Gaujas nacionālā parka klasteris, kurā apvienojušies daudzi mazi operatori: kafejnīcas, suvenīru ražotāji, keramiķi. Ārzemju tūrists noteikti nebrauks uz Siguldu, lai apskatītu māla izstrādājumu darbnīcu, savukārt, ja viņam piedāvā dažādus interesantus objektus un ceļojuma plānā ir arī šī darbnīca, tad izveidojas plašs piedāvājums, veidojot vienotu vizuālo tēlu.

Saistībā ar klasteriem ir jāmin arī mašīnbūves nozare, kur apvienoti daudzi uzņēmumi; šīs programmas ietvaros paredzēts iekārtot īpašu autobusu, kurā izvietota ne tikai vizuālā informācija, bet arī reāli darbināmas iekārtas, rosinot skolēnos interesi studēt mašīnbūvi.

Tādējādi šī nozare "sametas" kopā, lai risinātu cilvēkresursu pieejamības problēmu. Tas arī ir šīs programmas mērķis - lai komersanti paši ar nelielu finanšu ieguldījumu izdara to, ko valsts nevarēs palīdzēt. Jāuzsver, ka klasteru programma jau darbojas šajā periodā un ļoti līdzīgi nosacījumi būs arī nākamajā.

Nozīmīgs atbalsta veids uzņēmējiem iepriekšējā periodā bija ārējā tirgus apgūšanas programmas, kurās kopš 2009.gada atbalstīti vairāk nekā 4000 projektu. Tā turpināsies arī šajā posmā?

Šī ir visvecākā atbalsta programma Latvijā, un nu jau kā programma MVU starptautiskās konkurētspējas veicināšanai bez jebkāda pārtraukuma ir pārgājusi uz nākamo posmu. Pozitīvi bija tas, ka pērn oktobrī komersantu atbalstam jaunu eksporta tirgu apgūšanai, pārdalot neizmantoto finansējumu no programmas "Augstas pievienotās vērtības investīcijas", papildus tika piešķirti 2,2 miljoni eiro. Tādējādi radās iespēja sniegt atbalstu visiem saņemtajiem projektiem kopumā 3,1 miljona eiro apmērā. Īpaši svarīga šī palīdzība komersantiem bija jaunu tirgus meklējumos pēc Krievijas embargo ieviešanas un apstākļos, kad krīt rubļa vērtība.

Jauno programmu valdība apstiprināja jau 1.decembrī, tās kopējais finansējums ir gandrīz 61 miljons eiro, un ir plānots, ka programmas īstenošana turpināsies līdz 2023.gada beigām, sniedzot atbalstu teju pusotram tūkstotim uzņēmumu. Atbalsts būs pieejams komersantu dalībai starptautiskajās izstādēs, konferencēs un semināros, kā arī LIAA (tostarp arī Latvijas ārvalstu ekonomisko pārstāvniecību) konsultatīvais atbalsts un ražotņu un produktu sertificēšanas izmaksas.

Šī programma ik pa laikam arvien tiek spodrināta jeb pilnveidota ar nelieliem uzlabojumiem, lai tā atbilstu aktuālajām prasībām un mazinot arī birokrātisko slogu. Piemēram, 80 procentu apmērā sedzot izmaksas par uzņēmuma dalību starptautiskajās izstādēs, vairs netiek prasīti apliecinājumi par sīkiem izdevumiem – braucienu taksometrā vai sabiedriskajā transportā, viesnīcu, dažādi čeki un biļetes, ļoti daudz sīku papīriņu. Tagad tiek segtas lielās izmaksas – par stendu, par lidmašīnas biļeti, kas arī veido pienākošos atlīdzību uz pāris dokumentu pamata.

Gadiem jau runāts par sēklas kapitāla pieejamību, lai jaunas idejas aizvirzītu līdz ražošanai, kas ir smagākais posms jauna uzņēmuma veidošanā, turklāt - visriskantākais...

...un arī ļoti sarežģīts.

Riska kapitālisti ir arī izvēlīgi, viņi vēlas saņemt jau nobriedušas izstrādnes ar iespējami mazāku risku, un tad iznāk, ka jaunais izgudrotājs neko nevar iesākt – ne viņam pašam ir naudas, ne to dod bankas, ne Attīstības finanšu institūcija "Altum", ne viņš var dabūt valsts garantijas.

Taisnība. Tos visus var uzskatīt par riska instrumentiem – gan garantijas, gan kredītus, gan investīciju fondus. Šajā jomā strādājam jau kopš 2004.gada, un darbības virzienu zināmā mērā varam vērtēt kā veiksmīgu. Sākām ar riska fondiem. Jā, tie bija izvēlīgi, taču esam panākuši, ka Latvijā sāk veidoties komandas, cilvēki, kas saprot, kā investēt riska jomās. Desmit gados ir radušās kādas piecas sešas komandas ar gana profesionāliem cilvēkiem, un pamazām notiek virzība uz biznesa veidošanas agrīnāko stadiju, kur ne tikai jāiegulda nauda un jāuzrauga tās izlietojums, bet vairāk jānodarbojas ar jauno uzņēmēju mācīšanu. Turklāt attīstās arī privātais sektors – te jāmin jau populārais "TechHub Riga" - Latvijas jauno tehnoloģiju uzņēmumu koprades telpas - un virkne citu privātu iniciatīvu, kas strādā šajā tehnoloģiju akselerācijas jomā.

Saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē 7.janvārī izsūtīti normatīvo aktu projekti par Sēklas un sākuma kapitāla fondiem, Izaugsmes kapitāla fondiem, kur finanšu starpnieku atlasi paredzēts sākt šā gada vidū. Tapšanas stadijā ir normatīvais regulējums par Biznesa eņģeļu investīciju fondu. Tas par riska kapitāla investīcijām. Bet plānots, ka vasaras otrajā pusē MVU varēsim piedāvāt aizdevumu garantijas, bet jau aprīlī būs pieejama mikrokreditēšana un aizdevumi biznesa sācējiem. Tā ka atbalsta instrumentu klāsts ir plašs, un pie finansējuma biznesa sākšanai varēs tikt ne tikai augsto tehnoloģiju uzņēmumi, bet arī pavisam vienkāršu pakalpojumu sniedzēji.

Kaut kas gluži jauns ir Tehnoloģiju akselerācijas fondi, kuru noteikumu projekts joprojām ir saskaņošanas stadijā. Kas tie ir?

No ieviešanas viedokļa tie ir ļoti līdzīgi riska kapitāla instrumentiem. Ko mēs darām riska kapitāla gadījumā? Piešķiram kādai menedžmenta grupai, piemēram, 10 miljonus ar nosacījumu, ka tā spēs savākt vēl 10 miljonus privātā kapitāla. Kopā būs 20 miljoni, kurus ieguldīt uzņēmumos. Ja šo naudu zaudēsiet, tad gan valsts, gan privātais investors zaudēs vienādi, ja vinnēsiet – valsts gadā sev paturēs tikai sešus procentus, bet pārējo peļņu iegūs riska kapitālists. Tādējādi tiek iedibināta motivācijas sistēma, lai tiektos pēc riskantākiem, bet, iespējams, perspektīvākiem projektiem.

Vienlaikus ar atbalsta mehānismu tiek nodrošināta arī menedžeru komanda - cilvēki, kuri strādās valdē, tiksies ar cilvēkiem, atsijās idejas, jo projekta ietvaros tiek segta arī puse no menedžmenta izdevumiem. Atšķirība starp parastu riska kapitāla fondu un akselerācijas fondu, pirmkārt, ir tāda, ka investoram jāsagādā nevis puse no finansējuma, ar ko riskēt, bet tikai 10 procenti līdzfinansējuma. Otrkārt, vairāk tiek maksāts par jauno komersantu konsultēšanu un pārvaldību. Citādi šie abi atbalsta instrumenti ir ļoti līdzīgi.

Bet kur šajā gadījumā ir Eiropas nauda?

Ja, piemēram, investīcijas ir 100 tūkstošu apmērā, tad 90 tūkstoši nāk no Eiropas naudas, bet 10 tūkstoši – no privātā uzņēmēja. Akseleratorā apvienoti divi procesi – jaunā uzņēmēja izglītošanas un palīdzēšanas funkcija un otrs – investīcijas. Jāpiebilst, ka akseleratora uzņēmumi savā darbā varēs izmantot biznesa inkubatorus. Līdztekus uzņēmējdarbības veicināšanai inkubatora uzdevums būs arī Latvijā atrast potenciālās idejas, kuras nodot akselerācijā, lai tām dotu lielākas starta iespējas.

Kur jūs akseleratorus atradīsiet?

Esam rīkojuši jau vairākas atlases kārtas valsts reģionos, un kandidāti ir. Viens no privātiem operatoriem ir, piemēram, "TechHub Riga", kas jau to dara ikdienā un ir atradis veidu, kā šādu akselerāciju veikt arī bez Eiropas naudas. Tagad investīciju iespējas ir ierobežotas, ja šī nauda būs, process vērsīsies plašumā. Rezultāts, ko sagaidām? Mēs labi saprotam, ka ne visi jaunie uzņēmumi būs tik sekmīgi, kā, piemēram, informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA "Infogram" vai slavenais "AirDog", bet tie ir tie uzņēmumi, kurus ar šādu mehānismu starpniecību parasti atrod. Tie, kuru nosaukumi plaši izskan, kalpo par paraugu tam, ko gribam sasniegt. Lielākā daļa ir ne tik skaļi, bet – ne mazāk nozīmīgi. Piemēram, ir jaunie zinātnieki un uzņēmēji, kuri izstrādā jaunas bateriju uzlādēšanas tehnoloģijas, kam paredzamas lielas perspektīvas.

Šie piemēri apliecina, ka mūsdienās atbalsts jaunu uzņēmumu attīstībai patiešām saplūst ar atbalstu inovācijai. Šajā laukā iepriecinoša ziņa bija tā, ka valdība 5.janvārī apstiprināja jauno ES fondu programmu kompetenču centru darbības atbalstam. Ekonomikas ministre to novērtējusi kā svarīgāko jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei astoņās tautsaimniecības nozarēs. Līdz šim, sadarbojoties uzņēmējiem un zinātniekiem, kompetences centros radīti vairāk nekā 180 jaunu augstas pievienotās vērtības produktu. Kad šo programmu atvērs uzņēmējiem?

Tā ir vērtīga, jau šajā plānošanas periodā sevi apliecinājusi programma, kas veicina pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību inovāciju ieviešanā. Programmas kopējais finansējums ir vairāk nekā 65 miljoni eiro. Vienam kompetences centram maksimāli pieejamais finansējuma apjoms ir 3,2 miljoni eiro, un konkursu projektu iesniegumu pieņemšanai paredzēts izsludināt martā.

Latvijā cilvēkiem kopumā ir tāds noskaņojums, ka pie mums neko neražo, rūpniecības nav, vērtīgu izgudrojumu, kas nes peļņu, nav... Ir gadatirgi, kur visi brauc ar savu medu, rupjmaizi, sieriem, tējām un pirtsslotām.

Problēma ir tā, ka informācija par jaunajiem, veiksmīgajiem uzņēmumiem reti nokļūst sabiedriskajā telpā, jo šī komūna – jaunie uzņēmēji ar interesantām idejām – kaut arī jauniešu vidē ļoti aktīva, ir diezgan noslēgta, publicitātes veidošanai viņiem nav laika, jo tie strādā. Tādēļ rodas iespaids, ka tādu nemaz nav.

Bet gadā cauri šai atbalsta sistēmai iziet 20-30 spožu ideju. Turklāt jāatceras, ka arī bez visiem šiem mūsu valsts rosinātajiem pasākumiem ir virkne jauniešu, kuri vienkārši izveido savu uzņēmumu un strādā, neizmantojot atbalsta instrumentus. Starp jaunajiem atbalsta pasākumiem ir vēl Inovāciju motivācijas programma (arī iepriekšējā periodā tāda bija), kurā vēlamies pastiprināt šo informēšanas, ideju popularizēšanas aspektu, lai tās padarītu redzamākas, lai cilvēki uz to "pavelkas", tostarp izmantojot biznesa inkubatorus.

Starp citu, nesen tikāmies ar uzņēmējiem, kas lēnā garā, bez īpaša valsts atbalsta ražo ļoti unikālas iekārtas, kuras daudzās valstīs izmanto kosmosa tehnoloģijās, turklāt viņi tirgū ir vienīgie savā nišā. Bet par šo ražotāju nekad nestāstīs BBC ziņās, jo darbības zona ir ļoti šaura un lielākā daļa pat nesaprot, ko viņi dara.

Cilvēki arī nezina, ka biznesa inkubatoros iepriekšējā periodā kopumā ir atbalstīti vairāk nekā 1000 uzņēmumu, no kuriem kādiem 200 ir vērts pievērst uzmanību, kam paredzama spoža nākotne.

Tātad, no vienas puses, sakām, ka inženierzinātnes iet postā, jo jaunieši nemācās fiziku, matemātiku un citus eksaktos priekšmetus. Bet, no otras puses, laikam no tiem, kuri tomēr ir izmācījušies, izveidojas lietaskoki, kas veido nākotni?

Jauniešu vide varbūt ir pati svarīgākā, kur šīs labās ziņas mums ir jānes, jo patiešām lielākā daļa iedzīvotāju par to neko nezina. Taču tā vēl ir pusbēda. Trakākais ir tas, ka jaunietis, kuram ir kaut kāda ideja, noklausās ziņās, ka te Latvijā nekā nav, nekas neizdosies, un tādēļ aizbrauc mācīties, piemēram, uz Lielbritāniju, kur esot labākas skolas un perspektīvas; viņš savu ideju īsteno tur, kaut gan tikpat labi to varētu izdarīt tepat dzimtenē.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
3
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI