Sestdiena,
18. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Gājējs uz neregulējamas pārejas un Ceļu satiksmes noteikumi  5


Mg.ing. Ēriks Griģis,
Latvijas Profesionālo autoskolu federācijas valdes priekšsēdētājs

07.01.2016

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +7
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +7 -0

Kā liecina statistika vairāku gadu garumā, aptuveni puse no ceļu satiksmes negadījumos cietušajiem vai bojāgājušajiem ir gājēji un riteņbraucēji – tie, kurus dēvējam (un kuri tādi arī ir!) par mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Protams, avāriju iemesli ir dažādi, bet daļā no tām pilnīgi noteikti vainojami paši gājēji un riteņbraucēji. Tādēļ jaunu gadu, kad stājušies spēkā grozījumi Ceļu satiksmes likumā, jauni Ceļu satiksmes noteikumi, kuru autoru nolūks pilnīgi noteikti ir bijis paaugstināt satiksmes drošību, vēlos sākt ar novēlējumu: lai gājēji zina, ievēro un izpilda Ceļu satiksmes noteikumos noteikto kārtību! Tieši tāpat kā pārējie ceļu satiksmes dalībnieki!

Skaidri redzamas ir vismaz trīs problēmas, kuru dēļ, par spīti normatīvajam regulējumam, mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki var nokļūt sadursmē ar spēkratiem. Pirmkārt, ne visas CSN normas ir tik pārdomātas un profesionāli izstrādātas, lai iespējami nevainojami organizētu satiksmes drošību un patiešām aizsargātu mazāk aizsargātos; otrkārt, motorizēto transportlīdzekļu vadītāji tomēr iziet speciālu apmācību un minētos noteikumus apgūst, bet daudzi no mazāk aizsargātajiem tos nav redzējuši pat pa gabalu un pat nedomā šajā dokumentā ielūkoties; treškārt, Latvijā ceļu infrastruktūra ļoti daudzās vietās ir vairāk bīstama nekā droša.

Tādēļ turpmāk rakstītais ir domāts kā iespējamās bīstamības uzrādījums ceļu satiksmē gājējiem, kuri šķērso brauktuvi pa neregulējamām gājēju pārejām, kā arī riteņbraucējiem un personām, kuras pārvietojas ar sporta inventāru (piemēram, ar skrituļdēļiem vai skrituļslidām). Tas paredzēts jo īpaši tiem, kuri nav mācījušies ceļu satiksmes drošības zinības un kārtojuši valsts eksāmenu, jo Ceļu satiksmes likums (CSL) nosaka - gājējiem un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem ir pienākums izpildīt minētā likuma, CSN un citu normatīvo aktu prasības arī bez gatavošanās eksāmenam. No turpmāk minētā kļūs skaidrs, ka normatīvo aktu prasības izpildīt nebūt nav vienkārši.

Tātad vispirms ielūkojamies Ceļu satiksmes likumā.

19.pants "Ceļu satiksmes dalībnieku vispārīgie pienākumi un tiesības":

1. Ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāizpilda šā likuma, Ceļu satiksmes noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus; jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības.

2. Ja tuvojas operatīvais transportlīdzeklis, citiem satiksmes dalībniekiem jādod tam ceļš, lai operatīvais transportlīdzeklis un transportlīdzekļi, kurus tas pavada, varētu braukt netraucēti.

3. Ceļu satiksmes dalībniekiem un citām personām jārīkojas tā, lai neradītu satiksmei bīstamas vai satiksmi traucējošas situācijas un nenodarītu zaudējumus.

4. Katram ceļu satiksmes dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības.

Savukārt Ceļu satiksmes noteikumos ir iekļautas šādas prasības:

202.punkts. Velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas neapdraud ceļu satiksmes drošību.

Velosipēdu vadītājiem atļauts šķērsot brauktuvi pa ietves vai nomales iedomāto turpinājumu, kā arī, netraucējot gājējus, – pa gājēju pārejām. Pirms brauktuves šķērsošanas velosipēdu vadītājiem laikus jāsamazina braukšanas ātrums un, ja tas nepieciešams ceļu satiksmes drošībai, jāaptur velosipēds.

Šķērsojot brauktuvi pa ietves iedomāto turpinājumu, velosipēdu vadītājiem jābrauc ar ātrumu, kas nepārsniedz gājēju pārvietošanās ātrumu un jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

203.punkts. Vietās, kur ārpus krustojumiem velosipēdu ceļš, gājēju un velosipēdu ceļš vai kopīgais gājēju un velosipēdu ceļš šķērso brauktuvi un ceļu satiksme netiek regulēta, velosipēdu vadītājiem, kas brauc pa šiem ceļiem, jādod ceļš transportlīdzekļiem, kas brauc pa šķērsojamo ceļu.

15.punkts. Pirms brauktuves šķērsošanas pa gājēju pāreju vietās, kur satiksme netiek regulēta, gājējiem jānovērtē attālums līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, kā arī jānovērtē to braukšanas ātrums un jāpārliecinās par drošību.

Tas nozīmē, ka gājējam, velosipēda vadītājam, personai, kas pārvietojas ar sporta inventāru nav priekšrokas šķērsot brauktuvi pa apzīmētu gājēju pāreju, bet viņi to drīkst darīt tikai pēc tam, kad ir veikuši turpmāk minētos drošības pasākumus:

1) novērtējuši attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas tuvojas, lai, šķērsojot brauktuvi, nepakļautu sevi bīstamībai nokļūt sadursmē ar transportlīdzekli, neizraisot uzbraukumu sev vai neradot bīstamību citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, īpaši aizmugurē braucošajiem, ja gājējs pēkšņi kļūtu par iemeslu, piemēram, straujam bremzēšanas manevram;

2) novērtējuši transportlīdzekļa braukšanas ātrumu, pārliecinājušies, ka ir pamanīti un vadītājs ir sapratis gājēja nodomu šķērsot brauktuvi, spēs samazināt braukšanas ātrumu un apstāties, ja tas būtu nepieciešams, lai dotu ceļu brauktuves šķērsošanai;

3) pārliecinājušies par drošību - vai ar savu iziešanu uz brauktuves neradīs draudus sev un citiem ceļu satiksmes dalībniekiem, vai transportlīdzekļu vadītāji, kas ar savu transportlīdzekli tuvojas gājēju pārejai, ir viņus pamanījuši un sapratuši gājēja nodomu šķērsot brauktuvi, vai vadītāji transportlīdzekļos ir spējuši viņu - gājēju - pamanīt, vai iziešana uz brauktuves nenotiks aiz apturēta transportlīdzekļa, no aizsega - reklāmas vai afišas, ēkas stūra, starp koku stumbriem, no apakšzemes pārejas (piemēram, Rīgā zem Ulmaņa gatves), uz neapgaismotas vai nepareizi apgaismotas gājēju pārejas diennakts tumšajā laikā, miglā vai uz apsnigušas un tādēļ neredzamas gājēju pārejas.

Īpaši vērīgiem jābūt uz divjoslu vai vairākjoslu brauktuves, kur gājēju pāreja ierīkota neatbilstoši standartā noteiktajam, lai par savu nodomu šķērsot brauktuvi spētu laikus brīdināt transportlīdzekļu vadītājus; tad vēl papildu riska faktors var būt slidena brauktuve, kas varētu traucēt gājējam pārvietoties un radīt papildus bīstamību autovadītājiem, kas tuvojas...

Lūk, tikai tad, kad gājējs ir izpildījis pirmos divus punktus, bet par trešo - pārliecinājies, viņš saskaņā ar CSN var sākt šķērsot brauktuvi.

Par vienu no gājējiem bīstamākajiem satiksmes infrastruktūras trūkumiem atzīstamas neregulējamās gājēju pārejas vietās, kur vienā virzienā ierīkotas divas un vairāk braukšanas joslas. Galvenā bīstamība – gājēji nespēj novērtēt attālumu līdz transportlīdzekļiem, kas brauc pa otro vai trešo joslu un tuvojas pārejai, kā arī nevar novērtēt to braukšanas ātrumu un pārliecināties par drošību, jo transportlīdzekļus, kas tuvojas gājēju pārejai pa pārējām joslām, aizsedz pirmajā joslā braucoši/esoši automobiļi. Kopš 2007.gada (ar grozījumiem no 2010.gada), kad spēkā stājās Latvijas valsts standarts "Gājēju pāreju projektēšanas noteikumi", neregulējamas pārejas šādās vietās ierīkot nedrīkst.

Kad viss šis ir uzrakstīts, top acīm redzams, ka ne visiem gājējiem iepriekš minētās darbības un aplēses pirms neregulējamas pārejas šķērsošanas būs pa spēkam veikt. Kāds ir risinājums?

1. Vienkāršot prasības neregulējamas gājēju pārejas šķērsotājiem? Taču, ja noteikumos skaidri ierakstītu, ka viņiem uz šādām pārejām ir nenoliedzama priekšroka, tad bezmērā vairotos situācijas, ka viņi uz zebras uzlec kā vāveres, neraugoties ne uz kādu redzamību, ne brauktuves apstākļiem, un it viegli vēl vairāk papildinātu bojāgājušo vai traumēto gājēju un riteņbraucēju (arī transportlīdzekļu avāriju) skaitu.

Protams, visglītāk ir tad, ja autovadītājs, redzēdams gājēju šādas pārejas malā, pats laikus bremzē un dod viņam ceļu. Starp citu, tas ceļu satiksmē lielākoties jau notiek tāpat kā braukšanas eksāmenos!

2. Atbilstoši Latvijas standartu prasībām izveidot drošas gājēju pārejas, un tad uz tām vairs nevarētu iziet un izbraukt kā no slēpņa – mājas stūra, afišas vai reklāmas stenda, pirms pārejas apturēta transportlīdzekļa (piemēram, autobusa Bauskas ielā Rīgā), sakrautas sniega kupenas, koku stumbriem un tamlīdzīgām vietām.

3. Gājēju pārejas aprīkot ar skaņas signālu, kas brīdinātu mazāk aizsargātos ceļu satiksmes dalībniekus par bīstamību – strauji tuvojošos transportlīdzekli. Un otrādi – brīdinātu autovadītāju, ka viņš tuvojas "neredzamai" gājēju pārejai, uz kuras atrodas gājējs.

4. Izveidot regulējamas gājēju pārejas! Turklāt to robežas apgaismojot diennakts tumšajā laikā un nepietiekamas redzamības apstākļos.

5. Ļoti vēlamais variants – lai gājēju pārejas apgaismojums nenodrošina vien to, ka autovadītājs spēj ieraudzīt tikai subjektu, kam jau uzbraucis virsū, bet šis apgaismojums ar pozitīvu vai negatīvu kontrastainību nodrošinātu autovadītājam spēju pamanīt gājēju un velosipēda vadītāju gan uz gājēju pārejas, gan pirms tās.

6. Satiksmes regulēšana un gājēju pārejas atrašanās vieta neveido konflikta punktu brauktuves šķērsotājam ar autovadītāju.

Post scriptum. Šim komentāram tomēr jāpievieno viena, ar gājēju pārejām nesaistīta, tomēr aktuāla piebilde. Autovadītāji no daudzām Latvijas vietām ziņo, ka ceļu policija šoferus soda par ātruma pārsniegšanu apdzīvotās vietās, taču normatīvo aktu grozījumu dēļ, izrādās, vismaz pašlaik (06.01.01.) ir radusies nesakritība normatīvo aktu regulējumā, kā dēļ to darīt it kā nebūtu tiesiska pamata! Kādēļ? Jaunajos CSN ceļu satiksmes kārtību apdzīvotās vietās (pilsētā vai ciemā) nosaka 519. un 555. ceļa zīme.

Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.8 pantā noteikts, ka par atļautā braukšanas ātruma pārsniegšanu transportlīdzekļu vadītājus cita starpā soda, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona".

Tādējādi LAPK minētās ceļa zīmes neatbilst īstenībā esošajām, kuras ierakstītas Ceļu satiksmes noteikumos!

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'sabiedriskais transports  'statistika  

  Ieteikt:  +7
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (5)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 5
 

Nauris
Iesaka:  +2  -4

Mg. ing. varēj arī norādīt šo:"159. Transportlīdzekļa vadītājam, tuvojoties neregulējamai gājēju pārejai, jāsamazina braukšanas ātrums vai jāaptur transportlīdzeklis pirms gājēju pārejas, lai dotu ceļu gājējiem, kas šķērso brauktuvi pa gājēju pāreju vai iziet uz tās, ja tie varētu tikt traucēti vai apdraudēti." Bet tas jau būtu pārak grūti, veiglāt ir pie visa vainot gājējus un riteņbraucējus, nevis autovadītājus, kuri vada paaugstinātas bīstamības objektu, kurš ļoti viegli spēj sakropļot, nogalināt un radīt ievērojamus materiālos zaudējumus.

09.01.2016 09:44:09

Ēriks Griģis to Nauris
Iesaka:  +5  -1

Autovadītājiem to mācu jau vairāk kā 40 gadus, katrs autovadītājs vairāk par mēnesi to mācās autoskolā gan teorētiski, gan praktiski. Katrs autovadītājs pēc apmācībām kārto valsts eksāmenu gan teorijā, gan braukšanā, kur viņam to pārbauda kopumā! Tikai gājējs nekārto neko un tikai retais gājējs un velosipēda vadītājs ir rakstīto mācījies!

09.01.2016 09:57:02

Nauris
Iesaka:  +1  -3

Tomēr galveno atbildību par drošu ielas šķērsošanu uzliekat gājējiem.

09.01.2016 10:35:40

Nauris
Iesaka:  +1  -3

Ja mēnesis autoskolā un eksāmens kaut ko garantētu, tad uz Latvijas ceļiem un ielām katru gadu nebūtu ~200 bojā gājušo. Par ikdienas noteikumu pārkāpumiem pat nerunājot.

09.01.2016 10:37:01

stuure
Iesaka:  +1  -0

Es vadu auto vairāk nekā 30 gadu, pirms neregulējamām pārejām tiešām samazinu ātrumu un cenšos saskatīt, vai tur nevar "izlekt' gājējs. Bet apstākļi nereti ir tādi, ka gājēju nevar saskatīt, it sevišķi tumšā, lietainā laikā vai, piemēram, putenī, vai tad, ja pāreju aizsedz stāvošas mašīnas. Ir gājēju kategorija, kuri, ieraudzījuši zebru, pat neapstājoties brien pāri un nepalūkojas ne pa labi, ne pa kreisi, uzskatot, ka viņiem ir priekšroka, un viss. Turklāt šie rumpīši ir melni, bez neviena atstarojoša elementa. Ja brauktuve ir apledojusi, nav iespējams strauji nobremzēt vai arī ir risks, ka aizmugurē ietrieksies nākamā mašīna. ja gājēji to ievērotu un būtu mazdrusciņ uzmanīgāki, arī nebūtu to 200 nobraukto. Es gājēja statusā nekad nelienu zem riteņiem, un lielākoties šoferi ir solīdi un apstājas, pirms cilvēks vispār uzkāpis uz brauktuves. Protams, par atsevišķiem eksemplāriem nerunājot, kuri močī pa vidējo rindu arī tad, ja malējā mašīna apstājusies, lai palaistu gājēju. Tas gan ir drošākais ceļš gājējam pie Pētera.

12.01.2016 12:42:41

 
1 Kopā: 5
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija diaspora uzteikums izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti