Ekselences!
Dāmas un kungi!
Man ir patiess gods uzrunāt tik daudz dažādu nozaru ekspertus un valsts augstākās amatpersonas šeit Melngalvju namā, lai starptautiskā konferencē analizētu ļoti būtiskus un vienlaikus sarežģītus jautājumus parlamentārās demokrātijas pilnveidošanai.
Diskutējot par minēto tematu, var skart visdažādākās jomas. Šodien detalizēti tiks apskatīta politisko partiju loma parlamentārajā demokrātijā un atbildīga valsts pārvaldība.
Diemžēl mūsu partiju sistēma nevar nosaukt par stipru. Tā ir veidošanās stadijā. Partiju sistēmai nav spēcīgas saknes pilsoniskajā sabiedrībā un tādēļ vairums iedzīvotāju pamatoti uzskata, ka partijas nepārstāv sabiedrības intereses. Mūsu partijas ir mazas un vairākums ar īsu mūžu. Nereti tās tiek dēvētas par interešu grupām. Rezultātā partijas dezorientē vēlētājus, kuri zaudē interesi par politiku, kļūst vienaldzīgi pret politiskajiem procesiem vai pieslienas populistiem.
Tieši tādēļ, pagājušā gada novembrī Saeimai iesniedzu likumdošanas iniciatīvu politisko partiju stiprināšanai, jo politiskās partijas ir pamats, kurā sakņojas parlamentārā sistēma. Uzskatu, ka politiskām partijām jādarbojas ar mērķi pārstāvēt pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu, nevis īslaicīgas, šauras personu grupu intereses. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka politiskās partijas ir viena no biedrošanās brīvības formām, kas ir īpaši svarīga demokrātijas funkcionēšanai.
Satversmes tiesa pavisam nesen lēma, ka Satversmei atbilst norma, kas nepieļauj vēlētāju apvienībām iesniegt kandidātu sarakstus republikas pilsētu un lielo novadu domju vēlēšanām. Tiesa atzina, ka spēkā esošā norma mudina personas, kuras vēlas izmantot savas pasīvās vēlēšanu tiesības, iesaistīties politisko partiju darbībā. Tādējādi sabiedrības ieguvums ir organizēts un labāk saprotams politiskais process. Šo argumentāciju var attiecināt arī uz manis rosinātajiem priekšlikumiem politisko partiju leģitimitātes paaugstināšanai. Tie paredz - partijām un partiju apvienībām, lai piedalītos Saeimas vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jābūt ne mazāk kā 500 biedru. Turklāt tām politiskajām partijām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās, jābūt dibinātām ne vēlāk kā vienu gadu pirms tām.
Otra konferences daļa tiks veltīta atbildīgai pārvaldībai. Tiks vērtētas arī patstāvīgās iestādes.
Lai efektivizētu valsts pārvaldi, bieži ir runāts par iespējamām izmaiņām attiecībās starp valsts varas atzariem. Es pirms aptuveni pusotra gada piedāvāju likumdošanas iniciatīvu, kura paredzēja ieviest konstruktīvo neuzticības balsojumu, mainīt ministru iecelšanas kārtību un paaugstināt parlamentāro sekretāru lomu. To nepieciešams darīt, lai tuvinātu Latvijas parlamentāro iekārtu racionālā parlamentārisma modelim. Mums vajadzīga stiprāka un efektīvāka izpildvara, ar lielākām ministru prezidenta pilnvarām. Piedāvātās izmaiņas Satversmē, Ministru kabineta iekārtas likumā un Saeimas kārtības rullī paredz pārskatīt parlamenta, valdības un Valsts prezidenta kompetenci. Protams, šāda veida priekšlikumi vienā dienā nespēs mainīt kopējo politisko kārtību mūsu valstī, tomēr tie būtu soļi attīstības virzienā. To rezultātā attiecības starp varas atzariem tiktu padarītas racionālākas un bezmērķīgie politiskie cīniņi kaut nedaudz tiktu mazināti.
Nobeigumā vēlos pateikties visiem ārvalstu un Latvijas ekspertiem, kas ar saviem referātiem šodien dalīsies pieredzē. Jūsu sniegtais redzējums ir īpaši svarīgs šobrīd, jo gan politisko partiju sistēmas stabilitātes, gan valdības efektivitātes jautājumi nonākuši parlamenta redzeslokā. Minētais ir attiecināms arī uz ikvienu klātesošo, kurš ar savu viedokli iesaistīsies attiecīgo konferences daļu jautājumu – atbilžu daļā.
Izmantojot izdevību, īpašu paldies vēlos teikt Pārvaldības pilnveides ekspertu grupai par darbu nu jau gandrīz trīs gadu garumā. It īpaši par darbu pie ziņojumiem, kas skar šīs dienas tematus – politisko partiju stiprināšanu un izpildvaras efektivizēšanu.
Novēlu visiem veiksmīgu un radošu dienu!
Paldies.
