Pirmdiena,
23. oktobris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kas ir vārda brīvība, un vai to var ierobežot?

LV portālam: INĀRA MŪRNIECE, 12. Saeimas priekšsēdētāja; Mg. Phil. ARTIS SVECE, LU Vēstures un filozofijas fakultātes lektors; Dr. sc. soc. ANDA ROŽUKALNE, RSU Komunikācijas fakultātes lektore; Dr. iur. ARTŪRS KUČS, LU Juridiskās fakultātes lektors

Vineta Vilcāne,
LV portāls

03.02.2015

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Vārda brīvība tiek uzskatīta par vienu no lielākajām demokrātiskas valsts vērtībām, kuru izmantot ir tiesīgs ikviens tās sabiedrības loceklis. To paredz arī Latvijas Republikas Satversme, nosakot, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tomēr tajā pašā laikā Satversme pieļauj šo tiesību ierobežošanu. To var darīt likumā paredzētajos gadījumos, aizsargājot citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdz ar to vārda brīvība nav visatļautība.

Vārda brīvībai nav stingri noteiktas definīcijas. Ikvienam  no mums ir sava un, iespējams, diametrāli atšķirīga izpratne par šī jēdziena būtību, izpausmes formām un "sarkanajām līnijām", kuras pārkāpt nedrīkst. Vienas pareizās atbildes nebūs.

LV portāls jautā: Kas ir vārda brīvība? Vai un kurā brīdī pieļaujama tās ierobežošana?

Foto: Evija Trifanova/ LETA
Ināra Mūrniece, 12.Saeimas priekšsēdētāja:

Satversmes 100.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību. Tā tam arī jābūt. Vārda brīvība ir arī viens no demokrātiskas iekārtas pamatelementiem.

To zina ikviens – gan tie, kas pauž savus uzskatus, aizstāv savu viedokli un gatavi parakstīties zem katra vārda, gan tie, kuri vienkārši vārdus palaiž vējā, nevēloties par tiem atbildēt, pēc laika mēģinot mainīt pateikto vārdu jēgu.

Ir situācijas, kad vārda brīvība var nonākt konfliktā ar vairākām cilvēktiesībām, piemēram, privātās dzīves neaizskaramību, goda un cieņas aizskaršanu, robežoties ar naida kurināšanu vai aicinājumu uz vardarbību. Tādēļ noteiktā kārtībā un apjomā šie ierobežojumi pastāv. Tomēr, kaut vai tikai pieļaujot domu izvirzīt jaunus ierobežojumus, argumentiem ir jābūt ļoti pamatotiem, izvērtētiem un visai sabiedrībai un žurnālistiem saprotamiem.

Ierobežojumi atsevišķos likumos žurnālista darbu nedrīkstētu iegrožot – ir jāstāsta par notikumiem un norisēm, arī negācijām, kuras sabiedrību interesē. Noklusēšana vai izlikšanās kaut ko neredzam nevienu problēmu neatrisinās. Žurnālista ierocis ir vārds un to nedrīkst atņemt, notrulināt, ierobežot. Tomēr jāuzsver, ka naida runa nav vārda brīvības jautājums, un tas skaidri jānodala.

Foto: Ieva Čīka/ LETA
Mg.Phil. Artis Svece, LU Vēstures un filozofijas fakultātes lektors:

Vārda brīvība ir viens no tiem jēdzieniem, kura pamatnozīme ir samērā skaidra, bet robežas diezgan izplūdušas. Vārda brīvība paredz, ka uzskata paudējs var pats noteikt, ko runā, raksta vai citādi vēsta, un citi nedrīkst kavēt šos uzskatus paust. Tomēr, ko nozīmē, ka "pats nosaka", un ko nozīmē "nekavēt", ir strīdīgs jautājums. Piemēram, vārda brīvība neparedz, ka citiem ir mani jāuzklausa. Ja kāds nepiekrīt manam viedoklim un aicina citus šo viedokli nepieņemt, neņemt vērā, neuzklausīt, nepublicēt – vai tas netraucē man paust savu viedokli?

Manuprāt, vārda brīvības galvenais mērķis ir mazināt vardarbību sabiedrībā. Tā neaizsargā no jebkura veida vardarbības, jo, piemēram, manipulācija ar sabiedrisko domu arī ir vardarbība plašākā nozīmē, un nevar teikt bez atrunām, ka šajā gadījumā cilvēks "pats nosaka", ko saka. Tomēr pastāv atšķirība starp sabiedrību, kurā par uzskatu paušanu liek cietumā vai nogalina, un sabiedrību, kurā cilvēki tiek ietekmēti ar vārdu palīdzību. Ideālā gadījumā demokrātijā vardarbība tiek nomainīta ar brīvu diskusiju un viedokļu apmaiņu.

Nezinu, vai šis ideāls ir sasniedzams, bet vārda brīvība kā mērķis, manuprāt, ir vienmēr jāpatur prātā. Pat tad, kad ir viegli attaisnot tās ierobežošanu. Tipisks piemērs ir valsts noslēpums. Droši vien lielākā daļa piekritīs, ka ir nesaprātīgi visiem stāstīt visu. Tomēr vēsture liecina, ka valsts noslēpums dažkārt tiek izmantots, lai no sabiedrības slēptu politiskajai elitei nepatīkamu informāciju. Bez ierunām attaisnojot vārda brīvības ierobežošanu, sabiedrība rada iespējas ar to manipulēt. Vārda brīvība nav tikai abstrakta ideja vai nodeva Eiropai, tās ierobežošanai ir reālas sekas, kas ietekmē reālu cilvēku likteņus.

Foto: Ieva Lūka/ LETA
Dr. sc.soc. Anda Rožukalne, RSU Komunikācijas fakultātes lektore:

Vārda brīvībai ir divi lieli virzieni. Viens virziens ir pilnīga brīvība bez nosacījumiem, kas ļauj cilvēkiem izpausties plašāk, ietverot izteiksmes brīvību, kas ir vairāk nekā runātais vai rakstītais. Šī brīvība par sevi bez nosacījumiem un mērķa reizēm rada iemeslu šaubām un jautājumiem.

Otrs virziens paredz, ka vārda brīvībai ir konkrēti uzdevumi un mērķis, un šis nosacījums nav vārda brīvību ierobežojošs. Vārda brīvība ir viena no cilvēktiesību sastāvdaļām un attiecas uz jebkuru personu. Caur vārda brīvību var nodrošināt citas brīvības, nodrošinot sabiedrībai pieeju viedokļu dažādībai un iespēju publiski izteikt savu viedokli, uzņemoties atbildību par izteikumiem. Pilnvērtīga un daudzveidīga diskusija ved pie izsvērtiem lēmumiem, ietverot dažādu grupu intereses. Vārda brīvība sevī ietver arī visa veida ironiju, kritiku un dažāda veida interpretācijas.

Tomēr tā ir ierobežojama, ja tiek pausti klaji meli, notiek apmelošana, diskriminācija un neiecietība, kura balstās uz cilvēka piederību konkrētai grupai, piemēram, piederību etniskajai grupai vai profesionālajai videi. Tāda veida vērtējumi neved tajā virzienā, kam vārda brīvība būtu izmantojama.

Foto: Boriss Koļesņikovs
Dr.iur. Artūrs Kučs, LU Juridiskās fakultātes lektors:

Vārda un preses brīvība ir viens no demokrātiskas atklātas sabiedrības stūrakmeņiem. Vārda brīvība garantē ikviena sabiedrības locekļa tiesības brīvi paust savus uzskatus par visdažādākajiem sabiedrības dzīves jautājumiem, pat ja tie atšķiras no sabiedrības vairākuma uzskatiem. Izmantojot vārda brīvību, indivīds arī var saņemt dažāda veida informāciju un prasīt sabiedrībai būtiskas informācijas sniegšanu no valsts un pašvaldību iestādēm. Vārda brīvības nozīme, pirmkārt, ir skatāma plašākā sabiedrības kontekstā, jo tā nodrošina indivīda līdzdalību sabiedrības dzīvē un nepārtrauktu viedokļu apmaiņu sabiedrībā, ļaujot diskutēt par vispiemērotākajiem sabiedrībai būtisku jautājumu risinājuma modeļiem. Otrkārt, pieeja dažāda veida informācijai un iespēja paust savu viedokli ir būtiska katra cilvēka pašizaugsmei un attīstībai.

Vārda brīvība aptver dažādas komunikācijas formas. Tā aizsargā ne tikai publikācijas presē, bet arī izteikumus dažādās interneta vietnēs, teātra un filmu sižetus un grāmatu saturu. Turklāt persona var izvēlēties savu attieksmi pret kādu notikumu paust ne tikai vārdiski, bet arī publiski izmantojot noteikta veida simbolus, ietverot savas idejas karikatūrās, plakātos vai gleznās. Lai gan vārda brīvība primāri ir vērsta uz sabiedrībai būtiskas informācijas aizsardzību, tā zināmās robežās aizsargā arī reklāmas un citus komerciāla rakstura izpausmes veidus.

Mūsdienu informācijas sabiedrībā publiskiem izteikumiem ir ļoti liels spēks. Patiesībai neatbilstošas informācijas publiskošana var gan nepamatoti aizskart kādas personas godu un cieņu, gan nodarīt neatgriezenisku kaitējumu kāda uzņēmuma reputācijai. Tādēļ, neskatoties uz vārda brīvības īpašo lomu demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanā, atsevišķos gadījumos ir pieļaujama un nepieciešama vārda brīvības ierobežošana.

Pamatoti gan var rasties jautājums, kur novilkt robežu starp tiem gadījumiem, kad vārda brīvību ir nepieciešams vai – tieši pretēji – nepieļaujams ierobežot? To lielā mērā nosaka katras valsts vēsturiskās tradīcijas, politiskā kultūra un citi faktori. Tāpat jāņem vērā konkrētā situācija, kurā izteikumi pausti, kāds ir bijis autora mērķis, kā sabiedrība ir šos izteikumus uztvērusi.

Visbiežāk tiesību aktos kā leģitīmie mērķi vārda brīvības ierobežošanai tiek minēti, pirmkārt, citu personu tiesību aizsardzība, piemēram, novēršot informācijas par personas privāto dzīvi nepamatotu publiskošanu, otrkārt, valsts un sabiedrības drošības aizsardzība, piemēram, aizliedzot naidu kurinošus izteikumus vai ierobežojot valsts noslēpumu saturošas informācijas publiskošanu. Treškārt, vārda brīvības ierobežošanas pamatā var būt nepieciešamība nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un nevainīguma prezumpciju, respektīvi, lai kādā noziegumā apsūdzētās personas netiktu presē atzītas par vainīgām jau pirms tiesas sprieduma. Visbeidzot, vārda brīvības ierobežošana var tikt saistīta ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, piemēram, novēršot nelegālu kino vai mūzikas darbu izplatīšanu.

Taču, lai ierobežotu vārda brīvību, nepietiek tikai ar iepriekšminēto mērķu uzskaitījumu. Valsts institūcijām katrā konkrētā gadījumā ir jāveic rūpīga izvērtēšana un jāsniedz pārliecinoši argumenti, kādēļ konkrētajā gadījumā leģitīma mērķa aizsardzības intereses ir pārākas par nepieciešamību garantēt vārda brīvību.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
Vai vecākiem pensijā jāsaņem 1% no bērnu sociālajām iemaksām? 1
Viedokļi/LV portāls jautā  19.10.2017
Vai liegt iespēju Saeimas deputātam balsojumā atturēties? 
Viedokļi/LV portāls jautā  04.10.2017
Lielie kapi. Kādas prasības tajos jāievēro? 
Viedokļi/LV portāls jautā  29.09.2017
Deputāta kompetence pašvaldības darbā. Kādai tai jābūt? 
Viedokļi/LV portāls jautā  12.09.2017
Augstskolu finansējums. Kā vērtēt tā piešķiršanu? 
Viedokļi/LV portāls jautā  14.07.2017
Vai domes priekšsēdētājam būtu nosakāms astoņu gadu limits? 
Viedokļi/LV portāls jautā  26.05.2017
Obligātais militārais dienests. Vai vajadzīgs Baltijas valstīs? 3
Viedokļi/LV portāls jautā  11.05.2017
Eiropas nākotnes scenāriji. Latvijas eiroparlamentāriešu viedokļi. 
Viedokļi/LV portāls jautā  09.05.2017

 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums mediācija izsole izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti