Valdes locekļa atbildība

1. Par Likumprojektā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmes

105.pantam (tiesības uz īpašumu).

Satversmes tiesas praksē (piemēram, lieta Nr.2010-70-01) ir atzīts, ka, lai izvērtētu Satversmes 105.pantā noteikto pamattiesību ierobežojumu konstitucionalitāti, jānoskaidro, vai:

1. pamattiesību ierobežojums ir noteikts ar likumu;
2. ierobežojumam ir leģitīms mērķis;
3. ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi.

Nav šaubu, ka ierobežojumu paredzēts noteikt ar likumu. Likumprojekta leģitīmais mērķis ir detalizēti izklāstīts Likumprojekta anotācijā, kur, kā mērķis ir norādīta labprātīga nodokļu nomaksas veicināšana, nodokļu nemaksāšanas novēršana un nodokļu administrēšanas uzlabošana, tādējādi gūstot ieņēmumus,
kas nepieciešami sabiedrības vajadzību nodrošināšanai, kā arī, veicināt godīgu konkurenci. Satversmes tiesa, atsaucoties uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atzinumiem, secināja, ka valstij ir tiesības pieņemt visus nepieciešamos likumus, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, un tādēļ regulējumam, kas vērsts uz nodokļu
nemaksāšanas novēršanu, ir leģitīms mērķis (lieta Nr.2010-70-01). Turklāt personas pamattiesību ierobežojuma leģitīmais mērķis ir nevis nodokļa savlaicīgas iekasēšanas nodrošināšana per se, bet gan sabiedrības interešu, proti, citu cilvēku tiesību un sabiedrības labklājības aizsardzība (lieta Nr. 2006-28-01; Nr.2010-02-01). Nodokļi pamatā īsteno fiskālo funkciju, kas nodrošina ieņēmumus valsts budžetā. Ar šo ieņēmumu palīdzību valsts spēj pildīt savas funkcijas un pienākumus pamattiesību nodrošināšanas jomā. Nodokļi tiek noteikti, lai nodrošinātu sabiedrības labklājību. Ar nodokļu ieņēmumu palīdzību ir iespējams finansēt prioritārus sociālos un ekonomiskos pasākumus (lieta Nr. 2010-25-01). Līdz ar to Finanšu ministrija uzskata, ka nav šaubu, ka Likumprojektam ir leģitīms mērķis. Vienlaikus Finanšu ministrija nevar piekrist Atzinumā paustajam, ka Likumprojekta mērķis būtu apšaubāms, ņemot vērā, ka valsts, nespēdama panākt efektīvu pienākumu izpildi pret kādu personu, tikai šā iemesla dēļ šo pienākumu pārliek citai personai. Šeit ir jāņem vērā arī apstāklis, ka nodokļu piedziņas efektivitāte vien bieži vien nevar ietekmēt piedziņas rezultātu, it īpaši gadījumos, kad nodokļu maksātāja īpašumā nav aktīvu, uz kuriem piedziņa varētu tikt vērsta. Izvērtējot, vai ierobežojums ir samērīgs ar tā leģitīmo mērķi, ir jānoskaidro, vai:

1. izmantotie līdzekļi ir piemēroti leģitīma mērķa sasniegšanai;
2. mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumīgās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3. labums, ko gūst sabiedrība, ir lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem.

Likumdevēja izraudzītie līdzekļi ir piemērot leģitīma mērķa sasniegšanai, ja ar attiecīgajām tiesību normām šo mērķi var sasniegt. Likumprojektā ir paredzēts, ka noteiktajos gadījumos valdes loceklis atbild par juridiskās personas saistībām, ja juridiskai personai ir izveidojies nodokļu parāds, šo parādu nav iespējams piedzīt no juridiskās personas, ir konstatēta aktīvu atsavināšana ieinteresētajai personai un netiek pildīts likumā noteiktais pienākums iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu. Ņemot vērā valdes lomu juridiskās personas pārvaldē un pārstāvībā, tajā skaitā tās pienākumu iesniegt juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, kā arī valdes atbildību par grāmatvedības kārtošanu, Likumprojektā paredzētie apstākļi, kas ir priekšnosacījums, lai valdes loceklis būtu atbildīgs par juridiskās personas saistībām, ir valdes kontrolē. Tamdēļ, pastāvot Likumprojektā ietvertajam regulējumam, juridiskās personas valdes locekļi, apzinoties atbildību likumā noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumā, rīkosies atbildīgāk, un retāk rīkosies ar mērķi nesamaksāt nodokļus. Līdz ar to Finanšu ministrija uzskata, ka Likumprojektā paredzētais līdzeklis ir piemērots leģitīma mērķa sasniegšanai.
Tiesību normās noteiktais tiesību ierobežojums ir pieļaujams, ja tas nepieciešams, turklāt nav nekādu citu līdzekļu, kuri būtu tikpat iedarbīgi un kurus izvēloties pamattiesības tiktu ierobežotas mazāk. Vērtējot to, vai leģitīmo mērķi var sasniegt arī citādi, jāņem vērā, ka saudzējošāks līdzeklis ir nevis jebkurš cits, bet tikai tāds līdzeklis, ar kuru var sasniegt leģitīmo mērķi vismaz tādā pašā kvalitātē (lieta Nr.2004-18-0106; Nr.2010-70-01). Lai gan Likumprojektā ir paredzēta valdes locekļa atbildība par juridiskās personas nodokļu saistībām, Likumprojektā paredzētā procedūra nodrošina valdes loceklim iespēju novērst nelabvēlīgo seku iestāšanos – iesniedzot juridiskās personas maksātnespējas pieteikumu, vai arī pamatojot objektīvos iemeslus gan maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanai, gan apstākļus, kāpēc konkrētajā gadījumā attiecīgais valdes loceklis nebūtu atbildīgs par juridiskās personas nodokļu saistībām. Likumprojekta piemērošana paredzēta administratīvā procesa ietvaros, kur tiek nodrošināts augsts privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzības līmenis, jo iestāde un tiesa pati pārliecinās par lēmuma tiesiskumu kopumā. Turklāt Likumprojektā paredzēts, ka Valsts ieņēmumu dienesta pieņemtais lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu ir izpildāms tikai pēc tam, kad tas kļuvis neapstrīdams un nepārsūdzams. Tādējādi Likumprojektā ir iestrādāti mehānismi, lai pēc iespējas minimāli tiktu ierobežotas valdes locekļa tiesības. Turklāt Saeima ir pieņēmusi likumu "Grozījumi Maksātnespējas likumā" (stāsies spēkā 2015.gada 1.janvārī), kur līdzīga mērķa sasniegšanai ir paredzēti valdes locekļa tiesības vairāk ierobežojošie līdzekļi. Atbilstoši minētajam regulējumam gadījumā, ja valdes loceklis nenodos maksātnespējas procesa administratoram parādnieka grāmatvedības dokumentus, vai tie būs tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli, valdes loceklis būs atbildīgs ar savu mantu par maksātnespējas procesā atzītajiem kreditoru prasījumiem, kurus nebūs iespējams segt parādnieka maksātnespējas procesa ietvaros. Tiesai būs tiesības samazināt zaudējumu atlīdzības apmēru, par kādu ir atbildīgs valdes loceklis, ņemot vērā viņa ietekmi uz apstākļiem, taču jāņem vērā, ka jautājums tiks skatīts civilprocesa kārtībā, kur noteicošā nozīme būs argumentiem un pierādījumiem, ko sniegs pats valdes loceklis. Ievērojot iepriekšminēto, Finanšu ministrija uzskata, ka ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem leģitīmo mērķi nevar sasniegt tādā pašā kvalitātē, kā paredzēts Likumprojektā. Turklāt tādi alternatīvie varianti, kā obligātu nodrošinājumu ieviešana vai juridiskās personas maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanas kriminalizēšana, būtu ar personas tiesības vairāk ierobežojošu ietekmi, bet pēdējais, iespējams, nesasniegtu leģitīmu mērķi, ņemot vērā, ka ar 2011.gada 1.janvāri vairs nav paredzēta kriminālatbildība par juridiskās personas maksātnespējas pieteikuma neiesniegšanu, jo regulējums sevi nebija attaisnojis, tāpēc ka pārkāpuma būtība vairāk līdzinās administratīvajiem pārkāpumiem, un kriminālprocesi par minēto pārkāpumu būtiski noslogoja tiesībsargājošo iestāžu darbu.1Izvērtējot, vai labums, ko gūs sabiedrība, būs lielāks par indivīdam nodarītajiem zaudējumiem, jāņem vērā arī iepriekšējā rindkopā secinātais, ka Likumprojektā ir iestrādāti mehānismi, lai pēc iespējas minimāli tiktu ierobežotas valdes locekļa tiesības. Savukārt ņemot vērā Likumprojekta iespējamo ietekmi uz sabiedrības labklājības aizsardzību, nodokļu nemaksāšanas novēršanu, labprātīgas nodokļu nomaksas veicināšanu un godīgas konkurences uzlabošanu, sabiedrības ieguvums varētu būt nozīmīgs. Līdz ar to Likumprojektā iestrādātais regulējums atbilst samērīguma principam.

1 Likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" anotācija, pieejama (tiešsaiste: http://titania.saeima.lv/LIVS/SaeimaLIVS.nsf/0/7318F47F694717E9C22576CB00505314?OpenDocument)

2. Ievērojot iepriekš minēto, Finanšu ministrija uzskata, ka Likumprojekts atbilst Satversmes 105.pantam.

Par Likumprojektā ietvertā regulējuma atbilstību Satversmes 91.pantam (vienlīdzības princips un diskriminācijas aizlieguma princips).

Satversmes tiesa, interpretējot Satversmes 91.pantu, ir atzinusi, ka vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos. Vienlīdzības princips pieļauj un pat prasa atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas atšķirīgos apstākļos, kā arī pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādos apstākļos, ja tam ir objektīvs un saprātīgs pamats (lieta Nr.2000-07-0409;
Nr.2008-37-03; 2010-60-01). Atbilstoši Satversmes tiesas praksei, izvērtējot tiesību normu atbilstību Satversmes 91.pantam, ir jānoskaidro:

1. vai un kuras personas (personu grupas) atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos;
2. vai tiesību normas paredz vienādu vai atšķirīgu attieksmi pret šīm personām;
3. vai šādai attieksmei ir objektīvs un saprātīgs pamats, proti, vai tai ir leģitīms mērķis, un vai ir ievērots samērīguma princips.

Finanšu ministrijas ieskatā sākumā nepieciešams konstatēt apstākļus, kādos atrodas juridiskās personas valdes locekļi. Valde (kuras dalībnieki ir valdes locekļi) ir izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv juridisko personu tādiem juridiskās personas veidiem, kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrība, biedrība u.c. Lai gan valdes precīzs pilnvaru apjoms ir noteikts likumos, kas reglamentē attiecīgā juridiskās personas veida darbību (Komerclikums, Biedrību un nodibinājumu likums), neatkarīgi no juridiskās personas veida valde veic juridiskās personas "operatīvo" vadību, organizējot
juridiskās personas ikdienas darbu. Ņemot vērā valdes īpašo lomu juridiskās personas pārvaldīšanā un pārstāvībā, normatīvajos aktos dažkārt ir paredzēta valdes locekļu atbildība par rīcību vai pienākumiem, kas ir saistīti ar attiecīgo juridisko personu. Tā, piemēram

• kapitālsabiedrības valde ir atbildīga par grāmatvedības kārtošanu un visu saimnieciskos darījumus apliecinošo dokumentu oriģinālu, kopiju vai datu attēlu saglabāšanu2;
• valdes loceklim var tikt uzlikts administratīvais sods vai papildsods par administratīvo pārkāpumu, ko veica juridiskā persona3;
• sabiedrības ar ierobežoto atbildību un akciju sabiedrības valdes loceklis ir atbildīgs par zaudējumiem, ko tas nodarījis sabiedrībai;
• no 2015.gada 1.janvāra valdes loceklis būs personiski atbildīgs par juridiskās personas saistībām pamatparāda apmērā, ja maksātnespējas procesa administratoram netiks nodoti parādnieka grāmatvedības dokumenti vai tie būs tādā stāvoklī, kas neļauj gūt skaidru priekšstatu par parādnieka darījumiem un mantas stāvokli pēdējos trijos gados pirms maksātnespējas procesa pasludināšanas;5
• valdes loceklim var tikt piemērota kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu, ko privāto tiesību juridiskās personas interesēs šīs personas labā vai tās nepienācīgas pārraudzības vai kontroles rezultātā izdarījis attiecīgais valdes loceklis (atbildība var tikt piemērota ne tikai valdes locekļiem, bet ikvienai fiziskai personai)6.

Valdes locekļu (direktoru u.tml.) atbildība saistībā ar to pienākumu pildīšanu atbilst starptautiski pieņemtai praksei, uz ko ir norādīts, piemēram, UNCITRAL Likumdošanas vadlīnijās maksātnespējas likumiem7. Finanšu ministrijas ieskatā nevienas citas juridiskās personas izpildinstitūcijas locekļiem normatīvajos aktos nav paredzēts tik plašs ar juridiskās personas rīcību saistīts atbildības apjoms, kā valdes locekļiem. Viss minētais liecina par to, ka tiek pieņemts, ka valdes locekļu ietekme uz juridiskās personas rīcības sekām ir lielāka, kā citiem subjektiem, līdz ar ko juridiskās personas valdes locekļiem būtu jābūt lielākā mērā atbildīgiem par juridiskās personas rīcības sekām, nekā citām personām, kas piedalās juridiskās personas vadībā vai pārstāvībā.Atzinumā Saeimas Juridiskais birojs izvērtē valdes locekļu apstākļus salīdzinājumā ar trim citām personu grupām, tamdēļ Finanšu ministrija zemāk
sniedz apsvērumus, salīdzinot valdes locekļu situāciju ar katru no minētajām grupām atsevišķi. Atbildība tiek paredzēta juridiskās personas valdes loceklim, bet netiek paredzēta personālsabiedrības lietvedim un pārstāvēttiesīgajam biedram .
Kā minēts iepriekš, viens no Likumprojekta leģitīmajiem mērķiem ir nodokļu nemaksāšanas novēršana. Likumprojekta izstrādes nepieciešamība balstās arī uz apstākli, ka praksē bieži veidojas situācijas, ka juridisko personu valdes locekļu rīcības rezultātā kļūst neiespējami iekasēt nodokļus, no attiecīgās juridiskās personas. Tātad būtisks aspekts, kas tika ņemts vērā, sagatavojot Likumprojektu, ir attiecīgo subjektu izpildinstitūciju rīcības sekas attiecībā uz iespēju piedzīt nokavētos nodokļu maksājumus. Ņemot vērā juridisko personu mantas nošķirtību no to dalībnieku mantas8, kā arī apstākli, ka valdes locekļi var atsavināt juridiskās personas mantu ļoti īsā laikā (arī slēpjot juridiskās personas ienākumu, tādējādi neizpildot nodokļu saistības), no juridisko personu valdes locekļu rīcības parasti ir atkarīga nodokļu administrācijas iespēja piedzīt nokavēto