VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Laura Studente
LV portālam
30. oktobrī, 2014
Lasīšanai: 11 minūtes
3
2
3
2

Pedagogu darbs pilnā slodzē. Vai garantēs lielākas algas?

LV portālam: INGRĪDA MIKIŠKO, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība priekšsēdētāja; BAIBA BAŠĶERE, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietnieces pedagogu un pieaugušo izglītības jomā; INTA KORŅĒJEVA, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas direktore; ILONA BERGMANE, Rīgas Teikas vidusskolas direktore; JUTA REINSONE, Kandavas novada Cēres pamatskolas direktore
Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Šobrīd jaunā algu modeļa aprobācijā ir iesaistīti vairāk nekā 2000 pedagogi.

FOTO: Edijs Pālens/ LETA

To, ka šī brīža pedagogu algu sistēma ir netaisnīga un necaurskatāma, ir atzinusi arī Izglītības un zinātnes ministrija, tāpēc līdz decembrim skolās tiek aprobēts jauns algu modelis, kas paredz pedagogiem algu saņemt proporcionāli pilnai darba slodzei. Tomēr Aprobācijas pirmie rezultāti parāda, ka lielajās skolās pedagogi strādā daudz vairāk, turklāt nav arī garantijas par finansējumu, kas nodrošinātu lielākas algas.

Sarežģītais algu modelis un princips "nauda seko skolēnam" līdz ar demogrāfiskajām izmaiņām ir novedis pie tā, ka pedagogu algas dažādās Latvijas pašvaldībās manāmi atšķiras. Turklāt kopumā nelielais atalgojums ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc skolās ienāk maz jauno pedagogu, nenotiek dabiska paaudžu nomaiņa un nav konkurences, kas ietekmē arī kopējo izglītības kvalitāti. Darbs ir grūts, bet prasības pedagogiem arvien pieaug.

Šobrīd Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) uzdevums ir izstrādāt efektīvāku pedagogu atalgojuma sistēmu, lai pakāpeniski paaugstinātu arī skolotāju algas. Valdības deklarācijā ir noteikts, ka tas jāizdara līdz mācību gadam, kas sākas 2015.gada 1.septembrī. Jāpiebilst, ka IZM pedagogu darba samaksas pakāpeniskai paaugstināšanai jaunajās politikas iniciatīvās ir pieprasījusi papildu finansējumu 36 miljonu eiro apmērā.

Pirms laika IZM izstrādāja divus potenciālos algu modeļus. Pirmais paredz skolotājiem pāreju uz pilna laika darba slodzi, ieskaitot kontaktstundas, laiku mācību stundu sagatavošanai, skolēnu darbu labošanai un citiem pedagogu veicamajiem pienākumiem, savukārt otrais – modeļa "nauda seko skolēnam" pilnveidi.

Tā kā pirmais modelis ir jauns, tad no oktobra ir uzsākta tā aprobācija 60 Latvijas skolās. Mazākajā skolā, kas piedalās aprobācijā, mācās vien 12 skolēni, bet lielākajā - 1136 skolēni. IZM norāda, ka aprobācija parādīs, cik stundas ir nepieciešamas izglītības programmu īstenošanai atbilstoši atalgojuma modeļa formulā izmantojamajiem nosacījumiem.

Pirmais aprobācijas posms noslēgsies decembrī, un ministrija cer noskaidrot, kādu pienākumu veikšanai pedagogi patērē visvairāk laika un cik bieži tos veic. Piemēram, mācību un audzināšanas darba plānošanai un organizācijai, skolēnu individuālo spēju attīstīšanai, sadarbības veidošanai ar ģimeni, ieguldījumam izglītības iestādes attīstībā. Pēc tam šie pienākumi tiks noteikti amata aprakstā.

Otrais posms norisināsies no 2015.gada janvāra līdz jūnijam un tiks aprobēts visās Latvijas izglītības iestādēs.

LV portāls jautā: Kā vērtējat jauno pedagogu samaksas modeli, kas paredz pedagogu algas rēķināt pēc pilnas slodzes? (Šobrīd tiek runāts par 36 stundām.)

Inta Korņējeva, Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolas direktore:

Aprobācijas ietvaros tikai apstiprinās mans viedoklis, ka īsti labi acīmredzot nebūs, jo skolotājs dienā strādā vairāk – vidēji tās ir 11 stundas dienā. Tāpēc, lai iekļautos 40 darba stundās, mums būs jāpieņem apmēram trešdaļa skolotāju klāt. Pirmkārt, nav skolotāju, ko pieņemt, jo labi pedagogi valstī ir deficīts un labi speciālisti par tādu samaksu, kāda ir šobrīd, nestrādās. Otrkārt, skolas telpas ietilpība ir tik liela, cik tā ir, un tad ir jautājums, kur šie skolotāji paliks tajā laikā, kad viņiem nebūs stundas. Kur būs tā vieta, kur viņi gatavosies stundām?

Lielai skolai šāds modelis nav risinājums. Labs skolotājs tas ir arī dzīvesveids, un nevar uzskaitīt visu to laiku, kuru mēs domājam par skolu, metodēm, skolēniem un problēmām.

Ilona Bergmane, Rīgas Teikas vidusskolas direktore:

Pirmkārt, mēs no ministrijas neesam saņēmuši tādu īstu skaidrojumu par to, ko šis modelis vispār sevī ietver un kas galu galā ir plānots - kāda būs formula, pēc kuras aprēķinās skolotāju algas.

Tīri virspusēji skatoties šķiet, ka ideja par 36 stundu darba nedēļu un sakārtotu darba procesu varētu zināmā mērā atvieglot skolotāju dzīvi. Pedagogs būtu mazāk noslogots, un varētu uzlaboties darba kvalitāte.

Tomēr aprobācijas procesa rezultātā mēs esam pārliecinājušies, ka skolotāji faktiski strādā ļoti daudz. Tie skolotāji, kuriem ir stundu slodze un kuriem ir klases audzināšana, individuālās nodarbības vai kāda pulciņu stunda, strādā ļoti, ļoti daudz un nekādā gadījumā šobrīd nav iespējams iekļauties 36 stundu darba nedēļā. Turklāt skolotāja darbs, manā uztverē, nav iekļaujams noteiktā rāmī. Tas ir darbs ar dzīviem cilvēkiem, bērniem un viņu ģimenēm. Ir dažādas neparedzētas situācijas, kad vienkārši ir jāstrādā.

Es ļoti nevēlētos, ka skolas nonāk situācijās, kurās skolotājs pasaka – piedodiet, mana darba diena ir beigusies. Līdz šim tā noteikti nav. Mūsu skolas skolotājs ir sazvanāms gan sešos no rīta, gan naktī, kad bērns nav atnācis mājās. Man šķiet, ka skolotāja darbs bija un ir – un jautājums, vai arī turpmāk būs – misija. Tas ir cildens un skaists darbs, un to nevajadzētu ierobežot ierēdnieciskos rāmjos.

Juta Reinsone, Kandavas novada Cēres pamatskolas direktore:

Mani bažīgu dara tas, ka projektā ir rēķināts, ka minimālajam piepildījumam klasē ir jābūt astoņiem bērniem. Mūsu skolā ir trīs klases, kurās ir septiņi bērni. Tā kā "nauda seko skolēnam", tad mēs tajās klasēs, kur vajadzētu būt apvienotām stundām, mēs pēc tādas piešķirtās naudas esam visus svarīgākos mācību priekšmetus tarificējuši atsevišķi - latviešu valoda, matemātika un svešvaloda. Apvienotas ir mūzika, sports un māksla, kur nav eksāmenu. Es baidos, ja tiešām tiks pieņemts, ka obligāti ir jābūt astoņiem bērniem klasē, tad būs jāveido apvienotās klases. Tad gan vecāki ņems ārā skolēnus no mazajām skolām un sūtīs lielajās, kur nav apvienotās klases. Varbūt būs augstāks atalgojums, bet rezultāts var iznākt neparedzēts.

Mūsu skolā aprobācija ir notikusi vēl tikai nedēļu, bet pagaidām tā arī sanāk, ka tie skolotāji, kas piedalījās pirmie, tās septiņas ar pusi stundas nostrādā.

Es piekrītu arī tam, ka mazajās skolās ir cita stundu likme nekā lielajās. Ja mums klasē ir septiņi, astoņi bērni, bet lielajā skolā ir 30 bērni, tad uz viņiem ir nepieciešama lielāka stundu likme, jo, ja arī gatavošanās process ir vienāds, tad kaut vai burtnīcu labošana vai pārbaudes darbu veidošana (jo tad noteikti jāveido divi varianti un arī jālabo vairāk) aizņem lielāku laika sprīdi.

Ingrīda Mikiško, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja:

Kā Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība mēs pastāvam uz to, ka mums ir jāiziet aprobācija, jāveic visas darbības un jāsaprot modeļa plusi un mīnusi, jo modelis vēl ir izstrādes kārtībā, un tajā daudz ko var mainīt.

Tomēr šis modelis attiecībā pret pedagogiem būs daudz godīgāks, jo pašlaik mums ir milzīga atšķirība pedagogu algās. Mēs trīs gadus runājam par to, ka atalgojumu sistēma ir jāsakārto, un šis ir viens no ceļiem, kas palīdzētu to izdarīt un nodrošinātu gan kvalitāti, gan visu pārējo.

Protams, ka cits ir jautājums, ko mēs esam arī uzrakstījuši ministrijai un teikuši arī ministrei – modelis netiks ieviests, ja tam nebūs attiecīga finansējuma. Nevar runāt par to, ka modeli var ieviest ar šā brīža finansējumu. Tomēr tas ir jāizmēģina, lai mēs saprastu, vai ir tas mums piemērots un mēs tādu gribam.

Iespaids, ka lielajām skolām šāds modelis ir neizdevīgs, radies nesaprašanās dēļ. Ministrija vienā brīdī teica: kad modelis tiks ieviests, tad samaksa par stundu būs apmēram 5 eiro. Tomēr šī brīža samaksa mazajās skolās arī ir šie paši 5 eiro par stundu. Savukārt lielajās skolās tie jau ir 8 eiro par stundu.

Mēs nekad neiestāsimies par to, ka lielās skolas zaudē to samaksu, ko tās šobrīd saņem. Modeli var ieviest pakāpeniski, un mēs runājam par 7 līdz 8 eiro par stundu visiem pedagogiem. Šeit svarīgākais jautājums ir par finansējumu, kam jābūt, lai jauno modeli ieviestu.

Kad mēs lielajām skolām paskaidrojam šo principu, tad arī tām nav iebildumu. Nesaprašanās par to, kuram alga pieaugs un kuram samazināsies, ir saistībā ar naudu. Tomēr mēs par to nevaram runāt, jo nav budžeta. Varam uzreiz pateikt - ja nebūs pietiekams finansējums, tad modeļa ieviešana tāpat tiks atlikta.

Baiba Bašķere, Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktores vietniece pedagogu un pieaugušo izglītības jomā:

Par 36 stundu darba samaksas aprēķināšanas modeli kā labāko variantu ministrijā šobrīd diskutē vairāku iemeslu dēļ.

Jāņem vērā, ka šis ir pedagoga darba samaksas modelis, kas ietver darba samaksas aprēķināšanas principu. Izstrādātais modelis nosaka, ka pedagoga darba algas likme ir 36 stundas, kas vienlaicīgi neizslēdz iespēju pedagogam strādāt arī 40 stundas.

Modelis pieļauj darbu uz pilnu vai nepilnu slodzi, atkarībā no tā, kā izglītības iestādes vadītājs organizē darbu un nodrošina izglītības iestādi ar resursiem. Darba samaksas aprēķināšanai tiek izmantotas 36 stundas, kas tiek pieņemtas par pilna laika darba slodzi. Pedagogi varēs arī turpmāk strādāt nepilnu slodzi, kā arī vairāk par 36 stundām nedēļā, nepārsniedzot Darba likumā noteiktās 40 stundas nedēļā.

Darba grupa, strādājot pie modeļa, pētīja vairāku valstu, tai skaitā Igaunijas un Lietuvas, pedagogu darba samaksas aprēķināšanas principus un arī darba laika noteikšanas būtību. Rezultātā noskaidrojām, ka Igaunijas pedagogu darba samaksas likme ir 35 stundas, savukārt Lietuvas kolēģiem noteikta 36 stundu darba nedēļa.

Ministrija rēķinās ar to, ka pedagoga darbs ir ļoti intensīvs un atbildīgs, sevišķi mācību semestru laikā, un nereti tas iekļauj īpašu risku vai garīgu un emocionālu piepūli, tādēļ perspektīvā netiek izslēgts pedagoga darbu pielīdzināt Darba likuma 131.panta trešajai daļai, nosakot normālo saīsināto darba laiku. Tādā gadījumā 36 stundas būtu šāda darba laika noteikšanas pamatā.

Jāņem vērā, ka pedagogiem ir obligāts nosacījums pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Darbā un mācībās pavadītais laiks ir saskaitāms kopā un uzskatāms par darba laiku, līdz ar to arī par šo laiku maksājama darba samaksa, tādēļ, strādājot pie jaunā modeļa, paturam arī iespēju pilna darba laika nedēļā ieskaitīt laiku pedagoga profesionālās kompetences pilnveidei, kas šajā gadījumā aptvertu visas 40 stundas.

***
Šajā publikācijā paustais intervētās personas viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI