DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
24. septembrī, 2014
Lasīšanai: 4 minūtes

Valsts prezidenta Andra Bērziņa uzruna ANO Klimata samitā, Ņujorkā

Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO: Valsts prezidenta kanceleja

Labrīt, ģenerālsekretāra kungs, ekselences, dāmas un kungi!

Pirmkārt, es vēlos pateikties ģenerālsekretāram par šā samita organizēšanu.

Latvija piekrīt, ka klimata pārmaiņu draudi ir ļoti reāli un pastāvoši. Vidējā gaisa temperatūra 20.gadsimtā Latvijā ir palielinājusies par vienu Celsija grādu. Latvija arī piedzīvo ar klimata pārmaiņām saistīto negatīvo ietekmi, kas ir vērojama mūsu piekrastē, un piekrīt mazo salu jaunattīstības valstu un citu valstu, kas ir visvairāk neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, paustajām bažām.

Ievērojot iespējamos klimata pārmaiņu riskus, mēs veltām ievērojamu darbu valsts līmenī, lai sniegtu savu ieguldījumu globālā redzējuma par zema oglekļa satura un pret klimata pārmaiņām noturīgu nākotni realizēšanā.

Latvijas kopējais emisiju apjoms ir mazāks nekā Latvijas nodrošinātā ogļskābās gāzes piesaiste mežsaimniecības nozarē. Pēdējo 15 gadu laikā Latvija ir samazinājusi tās siltumnīcefekta gāzu emisijas par gandrīz 60 procentiem. Pat dziļas ekonomiskās lejupslīdes laikā Latvija sāka īstenot Zaļo investīciju programmu un līdzfinansēja projektus, kuru mērķis bija samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas. Šie pasākumi palīdzēja mums sasniegt Kioto protokolā noteiktos mērķus un veicināja mūsu ekonomikas atveseļošanos. Mēs tagad esam atgriezušies iepriekšējā līmenī, būdami starp vadošajām valstīm Eiropas Savienībā rezultātu ziņā šajā jomā.

Mēs saprotam, ka vēl ir daudz darāmā. Mēs pašlaik izstrādājam Klimata pārmaiņu seku mazināšanas programmu 2014.-2020.gadam un stratēģiju attīstībai, kam pamatā zema oglekļa saturs, līdz 2050.gadam. Mēs veicinām ieguldījumus energoefektivitātes pasākumos un tehnoloģiju pārejā no fosilajiem uz atjaunojamiem energoresursiem. Tāpat mēs ieviešam "zaļo valsts iepirkuma" sistēmu, lai nodrošinātu, ka cita starpā tiek ņemti vērā klimata pārmaiņu apsvērumi, ja tiek tērēta valsts nauda. Bet vissvarīgākais - mūsu iedzīvotāju labklājībai mums ir jāatrod līdzsvars un sinerģija starp konkurētspējīgu ekonomikas politiku un tās ietekmi uz klimata pārmaiņām.

Es atzinīgi vērtēju diskusijas par ANO Attīstības programmu pēc 2015. gada, kurās klimata pārmaiņas tiek atzītas par vienu no galvenajiem jautājumiem. Bet pats galvenais, es ar nepacietību gaidu efektīvu sadarbību ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros un veiksmīgus konferenču rezultātus Limā un Parīzē.

Es esmu cieši pārliecināts, ka klimata pārmaiņu problēmu risināšanai mums ir nepieciešams noslēgt jaunu vienošanos līdz 2015.gada beigām. Turklāt, lai šāda vienošanās būtu izpildāma, tai ir jābūt juridiski saistošai, ilgstošai un piemērojamai visām vienošanās pusēm.

Lai gan mēs visi varam lūgt valdības uzņemties atbildību par klimata pārmaiņām, mēs nedrīkstam aizmirst katra paša iedzīvotāja pienākumus. Tieši šeit valdībai var būt izšķiroša loma, nodrošinot izglītojošus materiālus skolām un valsts iestādēm, lai veicinātu informētību par mūsu kolektīvo atbildību par planētu, uz kuras mēs visi dzīvojam.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI