viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Piedziņas izdevumu ignorēšana – attieksme pret tiesiskumu  3


Reinis Kučers,
Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētājs

19.02.2013

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-4



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -4

Parādu piedzinēju asociācija ik dienas saskaras ar parādniekiem, kas no malas uzklausījuši vieglprātīgu padomu, ko darīt, ja saņemts parāda ārpustiesas piedziņas pakalpojuma sniedzēja aicinājums nokārtot parādsaistības. Bieži vien tiek ieteikts „rīkoties gudri” – norēķināties tieši ar kreditoru un ignorēt parādu piedzinēja izdevumus.

Kamēr valstī nebija spēkā ārpustiesas parādu piedziņas tiesiskais regulējums, šādiem ieteikumiem vēl varēja rast vismaz kādu izskaidrojumu, ja gadījumā piedziņas izdevumi patiešām bija pārspīlēti augsti. Bet mani pārsteidz šāda attieksme un pamudinājumi arī tagad, kad valstī ir vienots tiesiskais regulējums – pieņemts Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, Ministru kabineta noteikumi "Parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšanas kārtība"  un "Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi".

Tāpēc šobrīd ieteikumi neapmaksāt parādu piedzinēja izdevumus vairs nav traktējami kā vieglprātība. Tā ir klaja tiesību normu ignorēšana un spilgti parāda sabiedrības attieksmi pret tiesisko regulējumu kopumā.

Parādu ārpustiesas atgūšanas likums noteic parādnieka pienākumu sadarboties ar kreditoru un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju. Noteikumi par parāda atgūšanas izdevumu pieļaujamo apmēru un izdevumiem, kuri nav atlīdzināmi, paredz, ka parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam ir tiesības no parādnieka pieprasīt, lai tas atlīdzinātu pamatotus parāda atgūšanas izdevumus, kas atbilst šādam pieļaujamam apmēram: par rakstiska paziņojuma sagatavošanu un nosūtīšanu parādniekam, kurā sniegta informācija par parāda esību un aicinājums labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, un par nepieciešamajām darbībām parādnieka faktiskās kontaktinformācijas noskaidrošanai, ja parādnieks nav sasniedzams, – kopā ne vairāk kā piecus latus, bet par citām parāda atgūšanai papildus veiktajām darbībām – kopā ne vairāk kā septiņus latus parāda atgūšanas procesā, līdz parādnieks izpildījis maksājuma saistības pret parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēju vai kreditoru.

"Ieteikumi neapmaksāt parādu piedzinēja izdevumus vairs nav traktējami kā vieglprātība – tā ir klaja tiesību normu ignorēšana."

Tomēr sabiedrībā skan aicinājumi šos piecus vai, ja piedziņas izdevumu summa pieaug, divpadsmit latus nemaksāt, atmaksājot parāda summu tieši kreditoram. Pieļauju, ka šādiem ieteikumiem ir vairāki iemesli. Viens no tiem: jaunā tiesiskā regulējuma nezināšana. Cits iemesls – normāla aizsargreakcija: apzināta vainas novelšana uz kādu citu. Proti, parādnieks zina, ka nav nokārtojis savas saistības, bet tā vietā, lai atzītu savu vainu, atrod kādu citu vainīgo. Un šajā gadījumā tas ir parādu piedzinējs.

Vispopulārākā frāze, ko nākas dzirdēt, ir: "Es nekādu līgumu ar parādu piedzinēju neesmu noslēdzis, tātad man viņiem nekas nav jāmaksā." Te nu jāatceras, ka parāda piedziņu ārpustiesas parādu piedziņas uzņēmumi sāk kreditora uzdevumā. Ja parādsaistības nav nokārtotas, kreditors meklē palīdzību, kā parādu atgūt, un viņam šīm darbībām nav jāprasa ne parādnieka atļauja, ne padoms.

Tomēr ir vēl kāds nopietns iemesls – sabiedrība kopumā neizprot ārpustiesas piedziņas būtību. Bieži vien arī juristu pārstāvji uzskata, ka vispār jebkura piedziņas lieta ir jārisina tiesas ceļā. Viņuprāt, ideāls scenārijs būtu, ka kreditori pa taisno ietu pie juridiskā biroja un visus parādniekus sūtītu uz tiesu. Var jau saprast: juristu maize ir strīdi, kas jārisina. Ja valstī nebūtu noregulēts ārpustiesas piedziņas process, juristiem būtu krietni vairāk darba, risinot strīdus tiesās. Par jurista pakalpojumu, protams, jāmaksā. Turklāt parādnieka izdevumi tad būtu daudz lielāki nekā tagadējie Ministru kabineta noteiktie parāda atgūšanas izdevumi – ne vairāk kā 12 lati. Ārpustiesas parādu piedziņa pēc būtības ir paredzēta tam, lai atslogotu tiesu sistēmu un padarītu piedziņas procesu iespējami lētāku un ātrāku gan kreditoram, gan parādniekam.

"Ārpustiesas parādu piedziņa ir paredzēta tam, lai atslogotu tiesu sistēmu."

Kas notiek, ja parādnieks norēķinās ar kreditoru, bet parāda atgūšanas izdevumus nemaksā? Parādnieki viens otram stāsta, ka nekas, un paši sevi mierina ar šo domu. Patiesībā tā nav. Parādnieki cer, ka piecu vai divpadsmit latu dēļ parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs tiesvedību pret viņiem neuzsāks. Jā, parādu piedziņas pakalpojumu sniedzēji apzinās: ja visas lietas par nesamaksātajiem piedziņas izdevumiem iesniegtu tiesā, jau tā pārslogotā Latvijas tiesu sistēma kļūtu vēl pārslogotāka, un tāds patiešām nav mūsu mērķis. Tomēr jāpatur prātā, ka tiesiskais regulējums par ārpustiesas parādu piedziņu šādas iespējas nepārprotami dod.

MK noteikumos ir stingri noteikts, par ko un cik jāmaksā parādniekam, tādēļ nav šaubu, kā lemtu tiesa. Iespējams, pietiktu ar pāris uzskatāmiem piemēriem, cik liela summa būtu jāmaksā tam parādniekam, kam tiesa piespriestu atmaksāt piedziņas izdevumus, valsts nodevu un citus tiesas izdevumus. Ja tam vēl pierēķina klāt piespiedu piedziņas izdevumus – summa būtu iespaidīga.

Uzskatu, ka iespējami citi risinājumi.  Viens no tiem – parādu ārpustiesas tiesiskajā regulējumā jāparedz, ka no parādnieka apmaksātās summas vispirms jāapmaksā piedziņas izdevumi, kā tas pašlaik notiek gadījumos, ja pret parādnieku piespiedu piedziņu vērš tiesu izpildītājs.

Aicinu ievērot rēķinu apmaksas termiņus un mudināt tā rīkoties arī citiem, nevis intensīvi domāt, kā neapmaksāt to, kas ir jāapmaksā. Tad visi būs apmierināti – cilvēkiem nevajadzēs satraukties par komunikāciju ar piedzinējiem, savukārt kreditoriem nebūs problēmu ar nemaksātājiem.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +3
-4

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti