viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kas notiktu, ja bērna „ieņemšanas brīdi” ierakstītu likumā  3


Solvita Olsena,
Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes Medicīnas vēstures institūta docente

12.02.2013

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +9
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +9 -0

Kontracepcijas un abortu aizliegums, dzimumdzīve tikai bērnu radīšanas nolūkos – tā ir Katoļu baznīcas doktrīna. Dievs ir radījis dzīvību, dzīvība kā Dieva radīta ir aizsargājama no ieņemšanas brīža. Domāju, ka daļa no cilvēkiem, kas mēģina šo doktrīnu izsludināt par likumu, nesaprot, kādas reālas sekas tas radīs, tāpat kā viņi nesaprot, ka ne jau ar aizliegumiem un represijām var atrisināt demogrāfijas problēmas.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Demogrāfijas lietu apakškomisija pašlaik skata darba grupas "Par valsts atbalstu krīzes grūtniecības gadījumos, aizsargājot nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību" izstrādātos ieteikumus grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā.

Runa ir par trim priekšlikumiem: definēt, kas ir embrijs; krietni pagarināt pārdomu laiku sievietei, kas izvēlējusies veikt abortu, un pats galvenais – izteikt Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 1.pantu jaunā redakcijā: "Šā likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības seksuālās un reproduktīvās veselības jomā, lai aizsargātu jebkuras personas seksuālo un reproduktīvo veselību, kā arī aizsargātu nedzimušu dzīvību no ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem un nodrošinātu embrija un augļa attīstības aizsardzību."

Likums jau tagad paredz aizsargāt jebkuru nedzimušu dzīvību. Kas mainītos, ja tas tiktu papildināts ar vārdiem aizsargāt nedzimušu dzīvību "no ieņemšanas brīža no jebkādiem prettiesiskiem apdraudējumiem"? Tie ir septiņi vārdi, kurus, pavirši izlasot, var izskatīties, ka tas nav nekas būtisks un iebilst pret šādiem grozījumiem nav pamata. Tomēr, grozot jebkuru likumu, jādomā par sekām, ko šāds regulējums var radīt.

"Ir jānodrošina pilnībā vai daļēji valsts apmaksāta kontracepcija un seksuālā izglītība jauniešiem."

Tātad – likumā plānots definēt konkrētu lielumu. Tāpat kā ir darba laika sākums un beigas, mēneši, gadi, Latvijas tiesiskajā regulējumā būtu ieviests arī termins "ieņemšanas brīdis". Padomāsim: vai kāds var noteikt šo brīdi? Ja nevar, tad tas rada juridisku nekonkrētību – likumā šāds brīdis būtu noteikts, tikai neviens to nezinātu.

Kas varētu būt "ieņemšanas brīdis"? No dzimumakta līdz brīdim, kad apaugļotā olšūna nostiprinās dzemdes gļotādā, var paiet pat vairākas dienas, un nav iespējams noteikt precīzu laiku, kad olšūna tiek apaugļota. Varbūt valsts sāks meklēt veidu, kā kontrolēt olšūnas katras sievietes ķermenī, tās kaut kādā veidā uzmanīt un pārskaitīt – ir tā apaugļota vai nav, vai kaut kā tā?

Medicīniski ir tā, ka vismaz puse no apaugļotajām olšūnām iet bojā un nav metodes, kas var noteikt, vai olšūna apaugļojās un dažu dienu laikā kaut kādu iemeslu dēļ tomēr tālākā attīstība nenotika, vai arī olšūna tomēr neapaugļojās. Tāpat nav iespējams precīzi pateikt, kad apaugļotā olšūna nostiprinās dzemdes sienā – arī šādu "ieņemšanas brīdi" juridiski nebūtu iespējams noteikt. Tie visi ir dabiski procesi, un par tiem neviens, arī politiķi, nekad neuzzina un neuzzinās, lai kā to gribētos. Uzzina tikai tad, ja viss process ir noticis un sākusies augļa attīstība – un arī tad to nevar noteikt uzreiz. Tātad - ir jautājums, ko mēs varētu saukt par ieņemšanas brīdi?

Šādus laika nogrieznī neatzīmējamus brīžus var lietot, runājot par savu pārliecību un sajūtām, piemēram, iemīlēšanās brīdis. Bet šādus brīžus nevar ierakstīt likumā. Par ieņemšanas brīdi runā reliģiskās organizācijas, un neviens tām to neliedz darīt. Katram ir sava pārliecība, katrs ar to var dzīvot un sadzīvot, bet vienas cilvēku grupas pārliecība nav jāuzliek par likumu citiem.

Kādas sekas varētu radīt "ieņemšanas brīža" ietveršana likumā? Pirmkārt, tas būtu ceļš uz pilnīgu abortu aizliegumu Latvijā. Likuma grozījumu virzītāji liedzas: nē, nē, mēs neesam par abortu aizliegumu. Bet kas cits tad tas ir? Tikai un vienīgi rūpīgi izplānots ceļš, kā pēc šādu likuma grozījumu pieņemšanas virzīt izmaiņas arī citos likumos, uzsverot: mums jāsargā dzīvība no ieņemšanas brīža. Ja notiek vienošanās par konceptu, ka dzīvība jāaizsargā no tās ieņemšanas brīža, tad ir vienkārši ierakstīt, ka aborts ir aizliegts, un ir pašsaprotami uzskatīt, ka tas ir aizliegts jebkurā situācijā.

Ir taču radikāļi, kas uzskata, ka abortu sieviete nedrīkst veikt arī pēc izvarošanas, nedrīkst to veikt pat tad, ja sievietes dzīvība ir apdraudēta un arī tad, ja ir neapgāžami pierādījumi, ka auglim ir smagas pataloģijas. Par laimi, mēs dzīvojam brīvā un demokrātiskā valstī, kurā cilvēki ir brīvi izdarīt savu izvēli. Liedzot sievietei grūtniecei izvēles tiesības, mēs atņemtu viņai gan spriestspēju, gan rīcībspēju un padarītu viņu pilnībā atkarīgu no valsts varas: cilvēka vietā par viņa ķermeni lemtu valsts. Vai arī Latvija izvēlēsies šādu ceļu?

"Šādus laika nogrieznī neatzīmējamus brīžus var lietot, runājot par savu pārliecību un sajūtām, piemēram, iemīlēšanās brīdis. Bet šādus brīžus nevar ierakstīt likumā."

Otrkārt, dzīvības aizsargāšana no ieņemšanas brīža varētu būt ceļš arī uz vairāku kontracepcijas līdzekļu, piemēram, tā dēvēto "avārijas tablešu" aizliegšanu. Pat interauterīnā spirāle šāda regulējuma dēļ būtu aizliedzama!

Treškārt, šāds regulējums krietni vien varētu ierobežot mākslīgās apaugļošanas izmantošanas iespējas, jo mākslīgā apaugļošana nav iespējama bez embriju bojāejas. Medicīniskās ārpusķermeņa apaugļošanas procesā vispirms tiek radīti embriji. Lai šo procesu nodrošinātu, tiek radīts vairāk embriju, nekā pēc tam implantē ķermenī. Ja dzīvību aizsargājam no ieņemšanas brīža, tad nedrīkstētu radīt vairāk embriju – tikai tik, cik implantē ķermenī.

Tas nozīmē, ka vai nu tiek radīts viens embrijs, vai arī ķermenī ir jāimplantē visi embriji, cik ir – arī tie, kuriem jau redzamas kādas slimības pazīmes. Rezultātā sievieti valsts piespiestu iznēsāt piecus, desmit embrijus. Tātad neauglīgajiem pāriem, kuriem medicīnisku indikāciju dēļ nav piemērojama metode apaugļošanai ķermenī, vai nu būtu jāatsakās no iespējas tikt pie bērniņa, vai sievietei būtu jādzemdē daudz bērnu.

Jāuzver, ka nevēlamas grūtniecības gadījumi ir ļoti dažādi, tāpēc likumā ir jāparedz gan dažādas situācijas risināšanas iespējas, gan jāpiedāvā tādi valsts pakalpojumi, kas mazinātu nevēlamas grūtniecības iestāšanās risku. Visupirms ir jānodrošina pilnībā vai daļēji valsts apmaksāta kontracepcija un seksuālā izglītība jauniešiem, jo tas ievērojami samazinātu nevēlamas grūtniecības iestāšanās risku. Savukārt tajos gadījumos, kad grūtniecība medicīnisku, sociālu vai kādu citu iemeslu dēļ ir nevēlama, ir jānodrošina pieejama un droša aborta procedūra tām sievietēm, kas šādu izvēli ir izdarījušas.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'demogrāfija  'vecāku tiesības  

  Ieteikt:  +9
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (3)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 3
 

Sieviete
Iesaka:  +5  -2

Sievietei ir un būs teikšana vai viņa gribēs bērnu vai ne.Jo bērns pirmām kārtām pieder viņai, un labi, ja arī mīlošam vīrietim, un tikai PĒC TAM valstij. Un jauniešiem gan vajadzētu mācīt, kas ir morāle pirmām kārtām vai arī tādu lietu kā ĢIMENES MĀCĪBU, jo no kartīgām ģimenēm rodas sabiedrībai derīgi mietpilsoņi.Un protams arī par seksuālo dzīvi. Vienmēr ir iespēja laimi meklēt svešā zemē, kur apstākļi un attieksme pret cilvēku no valsts puses ir pretimnākošāka.

12.02.2013 10:40:56

Jānis
Iesaka:  +4  -3

Ko nozīmē pieder? Kā vispār bērns var piederēt?! Kas tas par murgu? Tev var piederēt telefons vai cits krāms, bet ne jau dzīva radība!!!

12.02.2013 14:59:02

Ronalds Rožkalns
Iesaka:  +12  -0

1) jāpiekrīt autores viedoklim, ka iespējamie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā varētu radīt vairākas visai sabiedrībai nevēlamas un pat neprognozējamas sekas. Pilnīgi noteikti abortu ierobežošana, kas varētu būt viens no likuma grozījumu iznākumiem, nav risinājums demogrāfijas situācijas uzlabošanai. Tas tikai sekmēs vairākas citas nevēlamas parādības: "abortu tūrismu", nelegālus abortus, kas saistīti ar sievietes veselības un dzīvības apdraudējumu, u.c. problēmas. Vai šādas sekas ir samērīgas ar lētu populismu un pseidorūpēm par sabiedrības veselību un dzīvību kā tādu, ir pamatoti apšaubāms. Arī kristīgo vērtību piesaukšana vērtējama kritiski - Latvijas sabiedrība (vismaz seksuālā un reproduktīvā jomā) ir tik kristīga, cik tā ir, nevis cik to vēlētos redzēt atsevišķi politiķi vai garīdznieki. 2) vienlaikus gan jāatzīmē, ka fiziskas personas aizsardzība no "ieņemšanas brīža" nav novitāte Latvijas normatīvos aktos, jo Civillikuma 386.pants jau šobrīd paredz, ka arī ieņemta, bet vēl nedzimusi persona spēj mantot. Tātad vismaz civiltiesiski šī persona jau ir aizsargāta. Vai nedzimušas personas aizsardzībai būtu jābūt vēl plašākai - likuma grozījumu autoriem būtu jāsniedz izsvērtāks pamatojums, skaidrojot, kāpēc, piemēram, Krimināllikuma XIII nodaļa šībrīža redakcijā nepietiekami aizsargā nedzimušas personas tiesības.

12.02.2013 16:52:10

 
1 Kopā: 3
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
uzteikums diaspora mediācija izsole izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti