Publicēts pirms 11 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Signe Bāliņa: „Augošais pieprasījums pēc IKT pakalpojumiem veicina jaunu uzņēmumu ienākšanu tirgū, nodrošina darbavietas augsta līmeņa IT speciālistiem un liecina ne tikai par nozares izaugsmi, bet informācijas sabiedrības attīstību Latvijā.”
FOTO: LETA
Kāpēc šā gada konferencei tika izraudzīta tēma "Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība"?
Elektroniskā identitāte ir viens no priekšnoteikumiem pakalpojumu iedzīvināšanai elektroniskajā vidē. Ja runājam par tehnoloģiju ieviešanu, elektroniskās vides saturu un izmantojamību, noderīgumu un piedāvājumu, tad vispirms ir svarīgi, lai gan cilvēku, gan uzņēmumu elektroniskajā vidē vispār varētu identificēt. Lai būtu priekšstats, kam tiek radīti tehnoloģiskie rīki, elektroniskās iespējas lietot pakalpojumus – gan saziņā ar valsti, gan saziņā ar uzņēmējiem, gan ja runājam konkrēti par kultūru, veselību, izglītību. Ja mums nav šīs identitātes, ja mūs elektroniskajā vidē neatpazīst, turklāt ar garantētu drošību, tad arī tālākie soļi nav iespējami.
Protams, cilvēkiem ir nepieciešami rīki, ar kuriem elektroniskajā vidē strādāt, un konferencē arī par to uzdeva jautājumus, piemēram, kā es varu elektronisko parakstu izmantot Apple datoros vai iPhone tālruņos. Tehnoloģijas attīstās, rodas aizvien jaunas ierīces, un mums ir jādomā par to, kā visā šajā sistēmā mūs atpazīst.
Un vēl viens svarīgs jautājums ir – kā mēs izturamies pret savu elektronisko identitāti. Tāpēc pašreiz akcentējam e-adreses nepieciešamību, elektroniskā paraksta priekšrocību popularizēšanu un izmantošanu, elektronisko pakalpojumu pieejamību, ar to domājot arī to saprotamību iedzīvotājiem.
Saeimas deputāti, šoruden izskatot iedzīvotāju piekļuves iespējas e-pakalpojumiem, secināja, ka pašreiz visbiežāk lietotā personas autentifikācija ir caur internetbankām. Tādējādi valsts ir tā kā norobežojusies, kas rada bažas, piemēram, par drošības jautājumiem, ja publisko pakalpojumu saņemšana iespējama tikai ar komersantu starpniecību.
Ja izsekojam, kā attīstījās piedāvājums, tad, protams, ka pirmās un aktīvākās bija internetbankas. Elektroniskais paraksts iedzīvojas lēni, tomēr tagad jau ir vairāk nekā 120 000 cilvēku, kam ir elektroniskā paraksta iespēja.
Interesi šogad veicināja jaunā personas dokumenta - elektroniskās identifikācijas (eID) kartes ieviešana, jo saņēmējs var izvēlēties tajā iestrādātu e-parakstu. Domāju, ka šī identitāte būtu jāuztur valstij. Bet ir dažādi veidi, dažādi rīki, kā es varu to izmantot. Tāpat kā varu parakstīties ar zilu, zaļu vai sarkanu pildspalvu, tas ir mans paraksts, kas apliecina manu gribu.
E-paraksta izmantošanā varētu būt dažādas iespējas un piedāvājumi. Komersanti vienmēr atradīs vienkāršākus, draudzīgākus risinājumus, kā piedāvāt e-parakstu vai kā parakstīt dokumentus. Tāpēc diez vai iespējama tāda situācija, ka visi izmantosim tikai vienu, valsts piedāvātu autorizācijas mehānismu.
Kas ir svarīgāks - e-prasmes vai lietišķo elektronisko pakalpojumu piedāvājums? Arī konferencē tika saasināta uzmanība uz to, ka liela daļa lietotāju savas e-prasmes izmanto tikai izklaidei.
To, cik lielā mērā iedzīvotāji izmantos elektroniskos pakalpojumus ikdienā, nosaka visi trīs faktori: piedāvātie pakalpojumi, pieejamais aprīkojums un e-prasmes.
Runājot par pirmo – e-pakalpojumiem, lai cilvēki tos lietotu, tiem jābūt ērtiem, pat varētu teikt, intuitīvi lietojamiem. Latvijā dažāda veida e-pakalpojumi šobrīd ir pieejami gana plaši. Kā LIKTA tikko notikušajā konferencē norādīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, Latvijā tiesu sistēmā šobrīd ir pieejama laba IT infrastruktūra. Ļoti daudz pakalpojumu piedāvā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra un virkne citu iestāžu. Jau ir rezultāti valsts piedāvātajiem projektiem, kas konceptuāli tika atbalstīti 2006., 2007. un 2008.gadā. Arī nākamgad redzēsim jaunus rezultātus, tostarp sāksies lieli projekti e-veselībā. Pašlaik e-pakalpojumu attīstībā, manuprāt, ir sācies tāds kā sniega bumbas efekts – sākusi ripot no kalna lejā, tā ripo arvien straujāk un kļūst arvien lielāka.
Kas attiecas uz e-pakalpojumu izmantošanu no tehnoloģiju pieejamības viedokļa, tad arī šai ziņā var teikt, ka pašlaik Latvijas iedzīvotājs ir pietiekami aprīkots - ar datoriem, viedtālruņiem un citām ierīcēm.
Iespēju ir daudz, bet nereti tieši prasmju trūkums to izmantošanā ir tas, kas kavē pieejamo tehnoloģiju lietošanu. Tāpēc kā nozare esam definējuši – ir jāstrādā tieši pie e-prasmēm. Pašlaik vēl joprojām pastāv plaisa starp pieejamajiem pakalpojumiem un prasmi tos izmantot. Tādēļ nozīmīgs uzdevums, realizējot LIKTA hartas mērķus, ir lietotāju - gan sabiedrības, gan valsts institūciju - informēšana.
LIKTA uzņēmusies iniciatīvu uzsvērt valstij darāmo. Cik atsaucīgi idejas, ko asociācija izvirza, tiek uzklausītas?
Vispirms par visiem jautājumiem diskutējam asociācijā, meklējam kompromisus, pēc tam paužam savu viedokli. Viens no LIKTA uzstādījumiem bija un ir pašlaik - attīstīt e-prasmes un virzīties uz informācijas sabiedrību Latvijā. E-prasmju programma Latvijā faktiski ir mūsu izlolota. Tas ir arī pašsaprotami, jo nozarei ir jābūt tai, kas mudina ministriju, valdību, parādot, kas ir tās lietas, kas būtu jāizdara.
Savā uzrunā konferencē uzsvērāt nozares pienesumu Latvijas tautsaimniecībai. Kuri ir nozīmīgākie rādītāji?
Izaugsme ir gandrīz visos rādītājos. 2011.gadā ir palielinājies gan apgrozījums IKT nozarē, gan nozares uzņēmumu saražotās produkcijas apjoms. Tirgū ienāk jauni uzņēmumi, svarīgi, ka tās ir arī darba vietas speciālistiem.
Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, kopējais IKT nozares apgrozījums bija 1,5 miljardi latu, kas ir par 146 miljoniem vairāk nekā gadu iepriekš. Nozares uzņēmumu pievienotā vērtība palielinājusies no 402 miljoniem latu 2010.gadā uz 419 miljoniem 2011.gadā un veido 3,3% no valsts iekšzemes kopprodukta.
Nozares devums valstij nodokļu veidā ir vairāk nekā 6% no kopējiem Valsts ieņēmumu dienesta ieņēmumiem. Salīdzinot pērnā gada pirmo pusgadu un šā gada pirmo pusgadu, nozares pienesums nodokļos ir pieaudzis par vairāk nekā 20 procentiem.
2011.gadā darbu uzsākuši vairāk nekā 200 IKT nozares uzņēmumi, jaunpienācēji pārsvarā darbojas datorprogrammēšanas, konsultēšanas un ar to saistītajās darbības jomās.
Nozares uzņēmumi ir nozīmīgs darba devējs – tajos nodarbināti 18 346 speciālisti. Latvijā IKT jomā ir konkurētspējīgs darba spēks Eiropā. Ik gadu augstāko izglītību valstī iegūst vairāk nekā 1000 augsti kvalificētu IT speciālistu.
Piebildīšu, ka krīzes laikā IKT eksportam nebija krituma, varbūt nebija liels pastāvīgs kāpums, bet krituma arī nebija. Eksportā liela daļa ir datorpakalpojumi, kā arī komunikācijas un datu pakalpojumi. Nozares produktu noieta tirgi ir Baltijas valstis un Skandināvija, Latvijas uzņēmumi darbojas arī ASV, Austrālijā un citviet.
Tā ir aksioma, ka tehnoloģijas virza konkurētspēju – cilvēka, valsts, uzņēmuma konkurētspēju. Starptautiskajā salīdzinājumā konkurētspējas vērtējumā Latvija 2012.gadā ir pakāpusies uz augšu par deviņām vietām un atrodas 55.vietā (Global Competitiveness Index; Pasaules Ekonomikas forums). Tiesa, mums priekšā aizsteigušies kaimiņi – lietuvieši nedaudz (45.vieta), igauņi – vairāk (34.vieta). Taču jāuzsver, ka Latvijas izaugsme Baltijas valstu vidū ir visstraujākā un mums ir iespējas kaimiņus panākt.
Ikgadējā konferencē tradicionāli pasniedz balvu "Platīna peli" dažādās nominācijās. Kas raksturo šā gada konkurenci nozares atzinības saņemšanai?
IKT balvai "Platīna pele 2012" šogad bija iesniegts rekordliels pieteikumu skaits. Nominantu vidū bija ne tikai nozares pieredzējuši līderi, bet arī jauni dalībnieki. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem šogad finālistu vidū līdz ar dažādiem interneta pakalpojumiem un elektroniskajām sistēmām pieaudzis arī mobilo risinājumu īpatsvars. Tas ir piedāvājums padarīt mūsu dzīvi ērtāku. Tādēļ ir būtiski, lai šie risinājumi būtu ne vien inovatīvi, bet sniegtu reālu labumu lietotājam, vai tas būtu uzņēmums, pašvaldība vai privātpersona. Ērtība, vienkāršība un praktiskais noderīgums lietotājiem – tie ir nozīmīgākie kritēriji, kas norāda uz projektu veiksmi tirgū, un tos ņēmām vērā, arī vērtējot šā gada "Platīna pele 2012" pieteikumus.
Pamats e-prasmēm tiek nostiprināts skolā, jau jaunākajās klasēs. Apzinoties šo nozīmīgumu, izveidojām balvu "Labākais e-skolotājs", paredzot to divās kategorijās. Par Latvijas labāko informātikas skolotāju tika atzīts Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolas direktora vietnieks, informātikas, programmēšanas skolotājs Normunds Svētiņš. Savukārt par labāko e-prasmju skolotāju - Dobeles Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centra IT speciāliste Inese Deidere.
Nozares prioritāšu hartā ir apņemšanās palīdzēt sabiedrībai būt inovatīvai, tehnoloģiski izglītotai un attīstītai. Tajā izvirzīti seši būtiskākie virzieni: informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomā izglītoti un ar e-vides infrastruktūru aprīkoti iedzīvotāji, moderna e-pārvalde, uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijām balstīta konkurētspējīga uzņēmējdarbības vide, aktīva labklājība un vienkārši pieejams kultūras mantojums. Kas ir hartā minētais "aprīkots e-pilsonis"?
Hartas sadaļa "Aprīkots e-pilsonis" ietver konkrēti darāmo, lai visā Latvijā ieviestu un attīstītu katra iedzīvotāja elektronisko identitāti, kas būtu eID karte ar e-parakstu, e-pasta adrese, kā arī nodrošinātu plašāku pieejamību digitālajām iekārtām.
Elektroniskie risinājumi un tehnoloģijas vairs nav tikai šaura nozares uzņēmumu kompetence. Tie ir ikviena iedzīvotāja ikdiena un ikkatra uz attīstību un izaugsmi orientēta uzņēmuma darba rīks. Mobilitāte, operativitāte, funkcionalitāte – tie ir jēdzieni, kas raksturo mūsu dzīves kvalitāti kā biznesa vidē, tā mājās. Vērojot IKT nozares attīstību pēdējo gadu laikā, skatoties, kādus pakalpojumus pieprasa uzņēmumi un sabiedrība un kādus risinājumus rada IKT nozare, ir redzams, ka cilvēki aizvien vairāk apzinās IKT pieaugošo lomu. Tomēr daudzas iespējas, ko piedāvā e-vide, joprojām līdz galam netiek izmantotas.
Lietojot digitālās tehnoloģijas, Latvijā jārada tāda e-vide, lai iedzīvotāji varētu izmantot visus tos pašus pakalpojumus, ko reālajā vidē, samazinot birokrātisko slogu un administratīvos procesus. Tādēļ pārdomāti un līdzsvaroti visā Latvijā jāievieš un jāattīsta katra iedzīvotāja e-identitāte, kuras pamatā ir elektroniskā identifikācijas karte (eID) ar elektronisko parakstu, elektroniskā pasta adrese jebkuram pilsonim (e-adrese), kurš to vēlēsies, un iespēja izmantot visdažādākos e-saziņas kanālus.
Elektroniskais paraksts iedzīvojas, tagad vienlaikus jāstrādā, kā hartā to esam definējuši, lai virzītos uz mērķi "gudrs e-pilsonis". Tas nozīmē, lai elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem būtu ne tikai pieejami, bet tos arī prastu izmantot iespējami daudz cilvēku. Tas nozīmē – plašas sabiedrības izglītošanu par e-pakalpojumu iespējām.
Kāda ir jūsu pašas pieredze elektroniskajā saziņā ar valsti?
Es katru gadu Valsts ieņēmumu dienestā sniedzu deklarāciju Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Esmu apmierināta, jo man nekur nav jāiet, jābrauc, jāstāv rindā. Tiesa, varētu vēlēties, lai visa komunikācija notiktu elektroniski, lai arī atbildes vienmēr būtu elektroniski, nevis man sūtītu ierakstītas vēstules.
Tas, ko es gribētu komunikācijā ar valsti vai pašvaldību, lai mums būtu oficiāla elektroniskā adrese, uz kuru man sūtītu valsts paziņojumus. Jo tagad ir tā - pienāk paziņojums par vēstuli, un tad man jāiet uz pastu, jo tā ir ierakstīta vēstule. Es daudz labprātāk saņemtu ierakstītu elektronisku vēstuli. Tātad - lai būtu e-adrese valsts saziņai ar iedzīvotāju. Tad arī valsts zinātu, ka esmu šo vēstuli saņēmusi.
Jūsu pieredze daļēji sniedz atbildi uz konferencē uzdoto jautājumu – vai Latvijā piecu gadu laikā izdosies panākt dokumentu 90% bezpapīra apriti? Tas ir mērķis, kas izvirzīts hartā.
Ja neizvirzīsim lielus mērķus, neko arī nepanāksim. Pēc pāris gadiem ies pensijā paaudze, kura jau lieto tehnoloģijas, un tie, kas piedzims, jau no mazām dienām būs ar šīm prasmēm. Svarīgs ir jautājums par uzticēšanos elektroniskajai videi un par normatīvās vides sakārtošanu. Tas ir vēl darāmais.
