Nav iespējams novērtēt arī premjeru Valdi Dombrovski, kuru rīta pusē Latvijas radio intervijā bijusī politiķe Ilga Kreituse ieteica nomainīt ar citu, jo šis, lūk, vairs nespējot savaldīt ministrus.
Jā, Dombrovskis nav zosu gans ar pīcku, jo sēdēs par katru problēmu ar koalīcijas vai mūžam neapmierinātajiem sociālajiem partneriem viņš nemitas uzdod precizējošus un saskaņojošus jautājumus iesaistītajām pusēm, kamēr nonāk līdz konkrēti formulētam ierakstam lēmumos.
Dombrovskis nav arī Ivars Godmanis, kurš pats tik ilgi spriedelēja par katru jautājumu, ka tos klātesošie bijās pat uzdot, lai nebūtu jāklausās premjera vien paša kompetencei atbilstošie paskaidrojumu monologi.
Dombrovskis nav arī Aigars Kalvītis, kurš ātri vien apklusināja neapmierinātos, pārtraucot iebildumus, lai raiti ķertos pie nākamās steidzīgi risināmās problēmas.
Tas pašreizējā valdībā daudziem nepatīk. Jo ir demokrātiski. Un demokrātija daudziem joprojām šķiet spēle, ne realitāte.
Taču valsts dzīve nav realitātes šovs. Tas ir katra mūžs šodien. Un ja kādi (kuri, kā teiktu rakstniece Anna Žīgure, pašreiz ir mazākumā) patiesi vēlas zināt, ko valdība paveikusi pēdējā pusgadā (kurā tūkstošiem nācies pārdzīvot sarūgtinājumu par samazinātajām algām, pabalstiem, pensijām, atlaišanas paziņojumiem), tie var ieskatīties valdības ārkārtas sēdes dokumentos. Tie ir četru ministriju - Izglītības un zinātnes, Labklājības, Veselības, Finanšu - un premjera informatīvie ziņojumi par paveiktajām reformām un turpmāko rīcību, kā arī Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas pārskata ziņojums par sabiedrības noskaņojumu 2009. gadā.
Ziņojumi ir plaši, tos papildina pielikumi, tāpēc ieskatam par dažu jaunumu vai būtisku atgādinājumu.
Par valsts pārvaldi
Valsts prezidents Valdis Zatlers paša sasauktajā valdības ārkārtas sēdē piekodināja: sēde nebūs par budžetu un naudu, bet par to, kā labāk pārvaldīt valsti. Ekonomikā ir lejupslīde, valsts pārvalde pārāk dārga. Šodien uzdevums ir novērtēt, kā veicies, kas izdarīts, kas izdarīts veiksmīgi, kādas ir bijušas kļūdas, kādi būs nākamie soļi, lai pieņemtu nākamā gada budžetu, kāds ir reformas nākotnes plāns 2010. gadam un varbūt 2011. gadam. Valdībai jāpasaka, kādi būs reformas ieguvumi, kādas būs pozitīvās sekas, ar kādiem paņēmieniem šie mērķi tiks sasniegti. „Strukturālās reformas” ir vārds, kas vairāk asociējas ar darbinieku samazināšanu, skolu un slimnīcu slēgšanu. Tāpēc, kā uzsvēra prezidents, ir skaidri jāuzrunā katrā nozarē strādājošie – ārsti, skolotāji, arī ierēdņi. Visbūtiskākais – jāuzrunā Latvijas iedzīvotāji, jo viņi izmanto šos valsts garantētos pakalpojumus. Ja uzņēmēji zinās, ka uzņēmējdarbības sākšanai un darbībai nebūs lieku birokrātisku šķēršļu, tad reformām būs nozīme. Ja vecāki zinās, ka viņa bērnam būs nodrošināta droša nokļūšana uz skolu, jo tuvējā ir likvidēta, reformām būs nozīme, uzsvēra V. Zatlers.
"Sabiedrībai nav īsti skaidrs, kuri no paredzētajiem pasākumiem ir uzskatāmi par strukturālām reformām valsts pārvaldē un kuri nav."
Valdības vadītājs ir ieklausījies pārmetumos par strukturālo reformu neizprotamību, tāpēc izklāstā „Par Pasākumu plāna valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai īstenošanas gaitu, galvenajām problēmām un to iespējamiem risinājumiem” premjers paškritiski atzīst, ka sabiedrībai nav īsti skaidrs, „kuri no paredzētajiem pasākumiem ir uzskatāmi par strukturālām reformām valsts pārvaldē un kuri nē. Piemēram, atkārtoti tiek izteikts viedoklis par to, ka ievērojamie valsts pārvaldes izdevumu, nodarbināto skaita un institūciju samazinājumi, kas ir īstenoti ekonomiskās krīzes apstākļos, nav uzskatāmi par strukturālām reformām, lai gan tie ir tieši vērsti uz pārvaldes darbības efektivitātes paaugstināšanu”.
Pēc diskusijām ar sociālajiem partneriem un Reformu vadības grupas dalībniekiem strukturālo reformu saturs tiek paskaidrots kā attīstības vīzijas un mērķu pārskatīšana, to sasniegšanas veidu pārskatīšana, kā arī izpildstruktūru (institucionālo struktūru) un darbības veida (procesu) pārskatīšana. Savukārt strukturālo reformu kritērijos ir attiecināmi vispārējie valsts politikas veidošanas kritēriji. „Tām ir jābūt: ar skaidri definētiem mērķiem un prioritātēm; savstarpēji saskaņotām (tās nedrīkst būt pretrunīgas); plānveidīgām; finansiāli, sociāli un politiski izvērtētām; ar valdības partneriem izdiskutētām; atklātām, sabiedrībai saprotamām,” formulēts premjera ziņojumā.
Protams, arī šie formulējumi izklausās nedaudz samocīti, taču jāņem vērā, ka savu roku tiem pielikuši (tajos vārdus iesprauduši) arī daudzi sabiedriskie „redaktori”.
Kas izdarīts līdz šim?
Izvērtējot ministriju padotības iestāžu sistēmu, tiek samazināts valsts aģentūru skaits: no 76 (2009. gada sākumā) līdz gada beigām paliks 25 valsts aģentūras, kas būs 67% samazinājums (salīdzinot ar 50% sākotnēji plānoto). Ministriju centrālajos aparātos amata vietu skaits salīdzinājumā ar 2008. gada 1. jūliju ir samazināts par 29,41%. Sākot ar 2010. gada 1. janvāri, kad būs īstenotas visas ministriju iecerētās reformas, nodarbināto skaita samazinājums centrālajos aparātos pārsniegs 30 procentus.
Samazinot atalgojumu valsts tiešās pārvaldes iestādēs, par 20% ir samazinātas lielākās algas. Līdz ar to ir veikts pirmais solis algu grupu intervāla samazināšanai, kas ir pamatnosacījums darba samaksas atšķirību izlīdzināšanai starp tiešās pārvaldes iestādēm un nodrošina virzību uz caurskatāmāku un taisnīgāku atalgojuma sistēmu.
Vienotas valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzības sistēmas izveidošanai ir izstrādāts atbilstīgs likumprojekts, kas nosaka darba samaksas – mēnešalgas, piemaksu un prēmiju – izmaksāšanas nosacījumus, kā arī paredz vienotus kritērijus sociālo garantiju – pabalstu, kompensāciju un apdrošināšanas – nodrošināšanai.
Valsts kanceleja sadarbībā ar ministrijām ir veikusi visu šobrīd īstenoto valsts funkciju inventarizāciju (1005 funkcijas) un izveidojusi funkciju analīzes un novērtēšanas informācijas sistēmu. Šobrīd novērtējumu jau ir veikuši visi sociālie un valdības partneri, kā arī Finanšu ministrija. Funkciju novērtēšanā šobrīd tiek iesaistīta arī sabiedrība.
Kas jādara?
2010. gadā ir paredzēta atbalsta funkciju centralizācija, panākot līdzekļu ekonomiju. Ir jāpabeidz 2010. gada budžeta veidošanas ietvaros uzsāktā valsts funkciju izvērtēšana, piedāvājot optimizētu funkciju gala sarakstu, nosakot, kuras funkcijas ir jāsaglabā, kuras valsts var īstenot samazinātā apmērā, kuras atdot privātajam sektoram un no kuriem darbiem valstij jāatsakās vispār.
"Uzticības atjaunošana politiskai sistēmai ir būtiski nepieciešama pozitīvas krīzes dinamikas panākšanai (negatīvā apburtā loka pārraušanai)."
Premjera ziņojumā norādīts arī uz galvenajām problēmām valsts pārvaldes optimizācijai: formālisms, paralēlas iniciatīvas, apgrūtināta informācijas salīdzināmība, nepietiekama reformu komunikācija, nedisciplinētība. „Bieži vien par valsts pārvaldes optimizācijas priekšlikumiem ir grūti panākt lēmumu pieņemšanu, jo katrā sektorā darbojas lobiji, interešu grupas un gandrīz katrai valsts institūcijai ir savi sadarbības partneri un klienti, kas aizstāv tās funkciju un pastāvēšanas nepieciešamību. Ja šobrīd ir samērā veiksmīgi veikta optimizācija vienas ministrijas padotības iestāžu sistēmā, tad daudz grūtāk ir panākt tādu iestāžu un funkciju pārskatīšanu, kurās iesaistītas vairākas ministrijas,” uz savtīgu ieinteresētību kā šķērsli norādīja valdības vadītājs.
Sabiedrības noniecinājums – ieildzis un sakāpināts
„Latvijas sabiedrībā valda bezprecedenta zema uzticība gan valdībai, parlamentam, gan, kā rāda 2009. gada vasaras aptauju rezultāti, arī visai politiskajai un partiju sistēmai,” secinājusi Roberta Ķīļa vadītā Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisija pārskatā par sabiedrības noskaņojumiem šogad.
Tas nav šokējoši, jo grūti atcerēties, kad atgūtās neatkarības gados sabiedrība būtu pozitīvi vērtējusi valsts institūcijas un varu.
Diemžēl Stratēģiskā komisija nemazina sabiedrības pesimismu, jo norāda, ka „šādā kontekstā maz ticams, ka iespējams atgūt pat daļu no zaudētās uzticības dažu mēnešu laikā. Uzticības politiskai sistēmai atjaunošana ir būtiski nepieciešama pozitīvas krīzes dinamikas panākšanai (negatīvā apburtā loka pārraušanai)”.
Vai nu ir skaidrs?
Pēcvaldības sēdes komentāros atkal skanēja copy paste viedokļi. Viena no pēdējā laika tiražētajām frāzēm ir, ka valdībai nav mērķa, ka Dombrovskim nav plāna, cits pamaina retoriku un iesaucas – nav vīzijas.
Valdības politikas departamentos norobežojušies nav iedomājuši, ka, iespējams, pietiktu ar uz vienas A4 formāta lapas 12 punktu datorrakstā ar 1,5 atstarpi uzrakstītām tēzēm – teikumiem, lai būtu skaidrs, kas sasniedzams viena, divu gadu laikā. Taču – vai tāds plāns sabiedrībai ir bijis nolikts priekšā visu iepriekšējo valdību laikā? Varbūt tāpēc ierēdņi nespēj ko tādu iedomāties?
Valsts prezidents acumirklī ieguva komentētāju pozitīvu vērtējumu ar to, ka lika valdībai noteikt konkrētus termiņus atsevišķiem darbiem. Valsts pārvaldes reformu īstenošanā līdz 25.-29. septembrim ir jābūt sagatavotam valsts funkciju pilnam pārskatam un sarakstam, no kurām funkcijām valsts atsakās, lai to varētu ņemt vērā 2010. gada budžeta izstrādē. Tuvākajās nedēļās ir jāsagatavo grafiks, par cik procentiem turpmāk ik gadu tiks samazināta valsts pārvalde, lai valdības noteiktajā termiņā – četros piecos gados - valsts pārvaldē strādājošo skaits būtu tikai 8 procenti no valsts iedzīvotāju skaita (līdzīgi kā Somijā), jo pašreiz ir 9,3 procenti. Līdz 15. oktobrim ir jābūt iesniegtam likumprojektam par vienotas valsts atalgojuma sistēmas izveidošanu. (Jāteic, ka šis datums ar attiecīgo uzdevumu jau ir ierakstīts valdības dokumentos. Likumprojekts „Par vienotu valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības sistēmu” ir izsludināts 11. jūlija Valsts sekretāru sanāksmē. Šobrīd dokuments tiek precizēts atbilstoši institūciju izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem. Likumprojektu plānots iesniegt Valsts kancelejā līdz 15. oktobrim.)
Premjers V. Dombrovskis sēdes ievadā atgādināja: viņa valdībai, šogad 12. martā sākot darbu, uzdevums bija – neatliekamie mērķi valsts bankrota novēršanā. Šis uzdevums ir izpildīts. Ir saņemts arī starptautiskais aizdevums, pašreiz Valsts kasē atlikums ir vairāk nekā 1,5 miljardi latu. Valdība ir vienojusies ar aizdevējiem par elastīgāku pieeju budžeta deficīta līmenim un arī nodokļu politikā. Tas arī varētu izskaidrot kaut kādus politiskos procesus pašreiz valstī - nekonkrēti uz pēdējo laika koalīcijas viļņošanos norādīja premjers, piebilstot, ka atkāpšanās no fiskālās konsolidācijas jeb izdevumu samazināšanas valsti var novest atpakaļ šā gada marta situācijā.
Arī Valsts prezidents sēdē tomēr ieteicās par naudu: ja tiks pieņemts budžets – dzīve valstī kļūs stabilāka.
