Svētdiena,
23. novembris
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kas notiek, ja gada ienākumu deklarācija obligātajā termiņā nav iesniegta


Lidija Dārziņa,
LV.LV
13.04.2011

 
Vairākām iedzīvotāju grupām gada ienākumu deklarācija obligāti bija jāiesniedz līdz 1. aprīlim. Par to gada sākumā atgādināja VID, cilvēki paši vairāk vai mazāk ir uzzinājuši, ka uz viņiem varētu attiekties šī prasība. Tradicionāli likuma prasību nodokļu maksātāji ir steiguši izpildīt marta pēdējās dienās. Taču, kas notiks ar tiem, kas deklarāciju noteiktajā termiņā nav iesnieguši, ja viņi pieder pie kādas no grupām, kam tas jāizdara obligāti, tostarp arī ārzemēs strādājošie? Vai draud sods, un varbūt tomēr vajag iesniegt pēc tam, kad termiņš nokavēts, – LV.LV jautāja Valsts ieņēmumu dienestam.

 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

VID vispirms brīdinās

Latvijas rezidents (Latvijas nodokļu maksātājs) maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) Latvijā par taksācijas gada laikā Latvijā un ārvalstīs gūtajiem ienākumiem. Nodokļa maksātājs nodokli maksā atbilstoši gada ienākumu deklarācijai rezumējošā kārtībā. Deklarācija ar tai pievienotajiem dokumentiem, kas apliecina ārvalstīs samaksāto nodokli, iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestā ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 1. aprīlī. Ņemot vērā minēto, ja Latvijas nodokļu maksātājs 2010. gadā ir guvis ienākumus ārvalstī, tad viņam ir pienākums iesniegt 2010. gada deklarāciju arī pēc likumā noteiktā termiņa.

Ja nodokļu maksātājs, kuram obligāti bija jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, to nebūs izdarījis līdz 1. aprīlim, tad VID lūgs to izdarīt, nosūtot brīdinājumu par nodokļu saistību izpildi un termiņu, līdz kuram datumam iesniegt gada ienākumu deklarāciju.

Rezidenta un nerezidenta raksturojums likumā "Par nodokļiem un nodevām"

 

Ja nodokļu administrāciju nerespektē, paredzēts sods

Ja nodokļu maksātājs arī pēc VID pieprasījuma neiesniegs gada ienākumu deklarāciju, tad tiks piemērota Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiktā atbildība, uz sekām norāda VID.

Par nodokļu deklarāciju iesniegšanu, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteiktos iesniegšanas termiņus, nodokļu maksātāju var saukt pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 159.8 pantu, t.i., var uzlikt naudas sodu fiziskajām personām:

  •    ja termiņš nokavēts līdz 15 kalendāra dienām, sods līdz 50 latiem;
  •    no 16 līdz 30 kalendāra dienām – no 51 lata līdz 200 latiem;
  •    vairāk par 30 kalendāra dienām – no 201 lata līdz 500 latiem.

VID arī paskaidro, ka, piemērojot nodokļu maksātājam Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteikto naudas sodu, katrs gadījums tiek vērtēts individuāli, ņemot vērā arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 21. pantu, kas paredz iespēju nepiemērot administratīvo sodu, ja pārkāpums ir bijis maznozīmīgs – iespēju robežās piemērojot tikai brīdinājumu.

 

Atgādinājumam: rezidentiem un nerezidentiem

LV.LV ir saņēmis jautājumu no cilvēka, kurš jau gadu atrodas Lielbritānijā, kur ir darbs un tiekot maksāti visi nodokļi. "Par kādu nodokļu likmes starpības izmaksu runā VID? Kas notiks, ja man piešķirs nerezidenta statusu?" jautā lasītājs.

Kā skaidro VID, Lielbritānijā strādājošam Latvijas rezidentam ir pienākums Latvijā maksāt nodokli par Lielbritānijā gūto ienākumu un iesniegt VID gada ienākumu deklarāciju. Piemēram, ja Latvijas rezidents saņēma Lielbritānijā ienākumu no algotā darba 2010. gadā, tad deklarācija VID ir jāiesniedz līdz 2010. gada 1. aprīlim. Iesniedzot VID gada ienākumu deklarāciju, tai ir jāpievieno ārvalsts nodokļu administrācijas izsniegtā izziņa par ārvalstī gūto ienākumu un samaksāto nodokli.

"Var uzlikt naudas sodu."

Lai neveidotos situācija, ka no viena un tā paša ienākuma nodoklis tiek ieturēts divas reizes (t.i., nodoklis no viena un tā paša ienākuma tiek maksāts Lielbritānijā un Latvijā), likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietverta īpaša norma, saskaņā ar kuru, aprēķinot Latvijā maksājamo nodokli no ārvalstī gūtā ienākuma, tiek ņemta vērā ārvalstī samaksātā nodokļa summa.

Latvijā maksājamo nodokli samazina par summu, kas ir vienāda ar ārvalstīs, piemēram, Lielbritānijā, samaksāto nodokli, ja šī nodokļa samaksa ārvalstīs ir apliecināta ar ārvalstu nodokļu administrācijas apstiprinātiem dokumentiem, kuros uzrādīts apliekamais ienākums un ārvalstīs samaksātais nodoklis.

Ja Latvijā aprēķinātais nodoklis ir lielāks par ārvalstīs samaksāto nodokli, piemēram, ja tiek piemērotas atšķirīgas nodokļa likmes, attaisnotie izdevumi, atvieglojumi vai neapliekamais minimums, tad, iesniedzot deklarāciju, nodokļu maksātājam ir jāsamaksā aprēķinātā nodokļu starpība.

Iekšzemes nodokļu maksātāji – rezidenti – maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli no ienākumiem, kas gūti Latvijā un ārvalstīs, t.i., no visā pasaulē gūtajiem ienākumiem. Savukārt fiziskās personas – ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti) – iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā no Latvijā gūtajiem ienākumiem. Ņemot vērā minēto, nerezidentiem nav pienākums deklarēt Latvijā visā pasaulē gūtos ienākumus.

"Jāpievieno ārvalsts nodokļu administrācijas izziņa par ienākumu un samaksāto nodokli."

Nerezidentam gada ienākumu deklarācija VID nav jāiesniedz, izņemot gadījumu, kad nerezidents:

  • saņem ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas un personiskās palīgsaimniecības, piemājas saimniecības, kā arī zemnieku un zvejnieku saimniecības ienākumu no lauksaimnieciskās ražošanas, kā arī ienākumu no algota darba tāda darba devēja labā, kurš nav Latvijas rezidents vai kuram nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, vai arī saņem ienākumu no komercsabiedrības, kas nav Latvijas Republikas rezidents;
  • saņem ienākumu no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākumu, izņemot ienākumu no finanšu instrumentu atsavināšanas, kuru apgrozību regulē Finanšu instrumentu tirgus likums;
  • saņem no fiziskajām personām, kas nav reģistrētas VID kā saimnieciskās darbības veicējas, ienākumu, kas ir nekustamā īpašuma vērtības pieaugums vai tā daļa, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam;
  • saņem ienākumus no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids, par kuriem nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā;
  • būdams citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, taksācijas gadā Latvijā guvis vairāk nekā 75 procentus no saviem kopējiem ienākumiem un vēlas piemērot taksācijas gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus.

Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas un aizpildīšanas nosacījumi, kā arī veidlapas atrodamas Valsts ieņēmumu dienesta mājaslapā www.vid.gov.lv.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0


ATSLĒGVĀRDI:   'likums  'nauda  'nodokļi  'uzņēmējdarbība  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
aizdevums aizsardzība amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana aptauja arhitektūra arodbiedrība attīstība ārlietas ārvalstis Baltija bankas bankrots bērni bibliotēka budžets cilvēktiesības CVK dabas_stihijas darbs deficīts deklarācija demogrāfija demokrātija diplomātija direktīva dokuments drošība dzīvnieki eiro Eiropa Eiropas_Savienība ekonomika eksports energoefektivitāte enerģētika ES_fondi e-veselība e-vide finanses FKTK globālā_krīze grozījumi ģimene iekšlietas Igaunija imports infrastruktūra iniciatīvas inovācijas integrācija interešu_izglītība IT izglītība izgudrojumi kampaņa klimata_pārmaiņas KNAB komisija konkurētspēja konkurss korupcija Krievija kultūras_iestādes kultūras_norises labklājība Latvija lauksaimniecība lēmums Lietuva likums līgums mājoklis mežsaimniecība migrācija ministrija Ministru_kabinets muita NATO nauda nodarbinātība nodokļi noteikumi pakalpojumi partija pašvaldība pārtika pensijas pētījums pilsoniska_sabiedrība pilsonība pilsoņi plašsaziņas_līdzekļi plāns politika Prezidentūra programma projekts ražošana reforma regula reģionu_attīstība reģistrs Rīga SAB sabiedrība sabiedrības_līdzdalība Saeima sakari samits satiksme Satversme sociālā_apdrošināšana sociālā_palīdzība sociālie_partneri sods sports starptautiskā_misija statistika svētki tauta teritoriju_plānošana tiesības tieslietas tirdzniecība transports tūrisms uzņēmējdarbība valsts valsts_iestādes Valsts_kontrole valsts_valoda vecāki veselība vēlēšanas vēsture vide zeme zinātne zivsaimniecība
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti