Militārās mācības. Ko par tām der zināt?

Aizsardzības ministrija (AM) skaidro, ka militāro mācību process ir mērķtiecīgi organizēta mācīšana, apmācība un mācīšanās. To raksturo pasniedzēja un izglītojamā mijiedarbība mācību mērķu sasniegšanai, un tā tiek realizēta izglītības iestādē un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienībā, kuras uzdevums ir arī pieaugušo izglītības īstenošana.

Militāro mācību laikā apmācāmais iegūst nepieciešamās zināšanas un prasmes individuālo un kolektīvo militāro uzdevumu izpildei.

Individuālās un kolektīvās apmācības

AM Militāri publisko attiecību departamenta Preses nodaļas vecākā referente majore Mairita Senkevicina skaidro, ka mācību procesu organizē individuālo un kolektīvo mācību veidā. Proti, individuālās apmācības laikā tikko dienestu sākušie karavīri apgūst profesijas pamatiemaņas:

• darbībai ar ieročiem;
• taktikā;
• darbā ar karti un kompasu;
• pirmās palīdzības sniegšanā;
• lauka kaujās;
• citos militārās pamata apmācības priekšmetos.

Savukārt kolektīvā apmācība ir turpinājums izglītībai un individuālajai apmācībai, kas ir veidota, lai sagatavotu NBS vienības un apakšvienības, kā arī izpildītu citus elementus un kolektīvos militāros uzdevumus.

Kolektīvo mācību veidi

AM pārstāve norāda, ka kolektīvās mācības aptver divas galvenās daļas, proti, kolektīvo apmācību un vingrinājumus.

Kolektīvās apmācības iedalījums:

• vienību, apakšvienību apmācība;
• apmācība specialitātēs – ieroču šķiras un spēku veidu ietvaros;
• štābu apmācība;
• NBS un apvienotā apmācība u. c.

Vingrinājumu iedalījums:

• štābu taktiskie – parasti tie ir komandpunktu vingrinājumi lauka apstākļos vai mācību iestādēs; tajos trenē vienību vadību;
• vienību taktiskie – parasti tie ir lauka taktiskie vingrinājumi, kuros pilnveido dažādu uzdevumu izpildi;
• vienību kaujas šaušanas – statiski vingrinājumi, kuros lieto kaujas munīciju; un tie norit tikai militāros poligonos un šautuvēs;
• vienību taktiskie ar kaujas šaušanu – vingrinājumi, kuros vienības veic manevrus un šaušanu ar kaujas munīciju un kuri norit tikai militāros poligonos un šautuvēs;
• mācības jeb militārie manevri – tajos piedalās vairākas vienības un tiek realizēti kombinēti vingrinājumi, kuros ietverti dažādi iepriekš minēto apmācību veidu (štāba un vienību taktiskie, vienību kaujas šaušanas u. c.) elementi.

Pienākums informēt

"Militārās mācības var noritēt arī ārpus militārajiem poligoniem un apmācību vietām iepriekš saskaņotās teritorijās," norāda M. Senkevicina, vēršot uzmanību, ka atbilstoši nacionālajiem un starptautiskajiem normatīvajiem aktiem AM un NBS, kā arī citām valstīm ir jāpaziņo un jābrīdina par paredzētajiem militārajiem vingrinājumiem, kā arī jāinformē blakus esošās valstis par tādiem, ja tie ir paredzēti tiešā robežas tuvumā.

Tāpat AM pārstāve skaidro, ka mācību norisei atkarībā no to veida un nozīmes seko līdzi novērotāji atbilstoši starptautiskajiem līgumiem un praksei. Savukārt konkrētu mācību norisei seko līdzi mācību vadība un mācību vērtēšanas un kontroles grupas. Saskaņā ar AM sniegto informāciju mācību laikā mācību dalībnieki nedrīkst pārkāpt darba drošības tehnikas prasības, kā arī mācību vadības norādījumus un instrukcijas.

Savukārt, atbildot uz jautājumu, kā kompetentās institūcijas rīkojas, ja mūsu valsts robežas tiešā tuvumā citu valstu militāro mācību laikā notiek kas neparedzēts, M. Senkevicina norāda, ka "atbilstoši situācijas izvērtējumam tiek veiktas nepieciešamās preventīvās darbības, lai nepieļautu vai novērstu nelabvēlīgu seku iestāšanos".

Militāro mācību laikā tiek lietoti bruņoto spēku rīcībā esošie resursi, proti, gan ieroči, gan tehnika, kas var radīt īslaicīgu troksni, kā arī iespējami satiksmes ierobežojumi. "Mācību laikā radītais troksnis ir īslaicīgs un nenodara kaitējumu cilvēkiem un viņu īpašumiem," stāsta M. Senkevicina.

AM aicina sabiedrību sekot līdzi informācijai par militāro mācību norisi un ņemt vērā NBS ieteikumus, piemēram, rīcībai uz ceļa, ja tuvojas militārā transporta kolonna, proti, ievērot Ceļu satiksmes noteikumus un netraucēt kolonnas kustību.

"Lai novērstu negadījumu rašanos, iedzīvotājiem bez īpašas vajadzības nav jātuvojas militārajai tehnikai vai militārajiem objektiem, kas var radīt pašas personas apdraudējumu vai traucēt mācību norisi," papildina M. Senkevicina.