viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Pašnodarbinātais mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs un sociālā apdrošināšana  1


Lidija Dārziņa,
LV portāls

13.02.2018

ĪSUMĀ

  • Pašnodarbinātais ir fiziska persona, kas gūst ienākumus kā persona, kas veic individuālu darbu, kā arī zvērināts notārs, zvērināts advokāts utt.
  • Pašnodarbinātais ir sociāli apdrošināts tikai tad, ja faktiski ir veicis sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. No tā izrietoša konsekvence – pašnodarbinātajam tiesības uz pabalstiem ir tikai tad, ja viņš patiešām ir veicis obligātās iemaksas.
  • Savukārt, ja pašnodarbinātais ir ieguvis tiesības maksāt mikrouzņēmumu nodokli, viņš kļūst par darba ņēmēju. Tādējādi viņam ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem tāpat kā jebkuram vispārējo darbaspēka nodokļu maksātāja uzņēmuma darbiniekam.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +0
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +0 -0

Fiziskā persona, reģistrējot saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā, var izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli. Tā iegājies, ka cilvēks, sākot savu individuālo mazo biznesu, sevi dēvē par pašnodarbināto.

2010. gada rudenī ieviestais mikrouzņēmumu nodoklis (MUN) ir pievilcīgs ar mazo likmi un to, ka nav jālauza galva par ieņēmumu, izdevumu un ienākumu rēķināšanu, jo nodoklis jāmaksā tikai no apgrozījuma (ieņēmumiem) vienu reizi ceturksnī. Turklāt alga ar nodokļiem netiek aplikta. MUN maksājums ietver gan valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), gan iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN).

Jau vairākus gadus tiek runāts par MUN maksātāju pieticīgo sociālo drošību, jo ar mazu ieguldījumu sociālās apdrošināšanas sistēmā nav objektīva pamata cerēt uz lielu ieguvumu tuvā nākotnē (pabalstu veidā) vai tālākā  nākotnē (pensijas veidā).

MUN maksātājs ir darba ņēmējs

Pēc likuma burta, pašnodarbinātais ir saimnieciskās darbības veicējs, kurš maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuram, mēnesī gūstot ienākumu valstī noteiktās minimālās algas apmērā, jāveic obligātās sociālās iemaksas. (No 2018. gada 1. janvāra pašnodarbinātajam jāveic 5% obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai arī no ienākumiem līdz minimālajai darba algai. Pašnodarbinātais var neveikt obligātās iemaksas 5% pensiju apdrošināšanai, ja ienākumi gadā nepārsniedz 50 eiro.) Un tikai tad, ja iemaksas ir patiesi veiktas, viņš kļūs par sociāli apdrošinātu personu, kam ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pabalstiem.

Par tiesībām uz pabalstiem LV portāls e-konsultāciju sadaļā nereti saņem jautājumus, kuros cilvēks savu statusu formulē šādi: "Esmu pašnodarbinātais, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs."

Kas likuma izpratnē ir cilvēks, kurš reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, maksā mikrouzņēmumu nodokli, dēvē sevi par pašnodarbināto?

Atbildi sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) Pabalstu metodiskās vadības daļas vecākā eksperte Anita Jakseboga.

Ja fiziskā persona, saimnieciskās darbības veicēja, ir ieguvusi tiesības maksāt MU nodokli, tad saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 2. punktu tā kļūst par mikrouzņēmuma īpašnieku (MU īpašnieks ir arī fiziska persona, kas reģistrējusies VID kā saimnieciskās darbības veicējs), savukārt likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" izpratnē kļūst par darba ņēmēju (likuma 1. panta 2.i punkts).

MUN maksātājs ir sociāli apdrošināts kā darba ņēmējs, un tas nozīmē, ka viņam, tāpat kā visiem darba ņēmējiem, ir tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem neatkarīgi no tā, ir vai nav veiktas iemaksas, izņemot pensiju apdrošināšanu – ja MU nodoklis faktiski nav samaksāts, konkrētais mēnesis vai mēneši netiks ieskaitīti apdrošināšanas stāžā un pensijas kapitāls netiks aprēķināts.

Sociālās apdrošināšanas pabalstus nosaka procentos no vidējās iemaksu algas (vispārējo nodokļu gadījumā – bruto algas), t.i., no ienākumiem, no kuriem ir veiktas vai bija jāveic obligātās iemaksas. Vidējo iemaksu algu aprēķina no iemaksu algas 12 mēnešu periodā, neņemot vērā pēdējos divus mēnešus pirms mēneša, kurā iestājies apdrošināšanas gadījums.

Kā nosaka MUN maksātāja tiesības uz pabalstiem?

Atšķirībā no citiem darba ņēmējiem MU darbiniekam valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumi netiek aprēķināti no faktiskās algas, bet gan no tās summas, no kuras tiek samaksātas obligātās iemaksas, – no obligāto iemaksu objekta.

MUN likumā noteikts, ka mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja – fiziskās personas, kas reģistrēta VID kā saimnieciskās darbības veicējs, – valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumus Valsts kase sadala šādi:

1) 80 % ieskaita valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu kontā;

2) 20 % ieskaita iedzīvotāju ienākuma nodokļa kontā.

2017. gadā šo maksājumu proporcija bija attiecīgi 70,4 un 29,6 procenti.

Kā darba ņēmējs MUN maksātājs ir apdrošināts visiem apdrošināšanas gadījumiem, izņemot veselības apdrošināšanu. Tāpēc vispārējā gadījumā VSAOI likme ir 34,09%, ko arī izmanto formulā iemaksu objekta noteikšanai.

Tātad, ja MU darbiniekam, šajā gadījumā saimnieciskās darbības veicējam, rodas tiesības saņemt sociālās apdrošināšanas pabalstu (maternitātes, vecāku, slimības, bezdarbnieka), to aprēķina no VSAA aprēķinātā obligāto iemaksu objekta.

MUN maksā četras reizes gadā par katra ceturkšņa apgrozījumu līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Nodokļa likme ir 15%, pērn apgrozījumam līdz 7000 eiro likme bija 12%.

Piemēram. MU maksātāja ir gaidībās, bērns dzims maijā. Darbnespējas lapu B grūtniecei ārsts izsniegs no 10. marta. Viņas MU apgrozījums (ieņēmumi) gan 2017. gadā, gan šogad mēnesī ir 600 eiro, ceturksnī 1800 eiro. Algā (jeb pašpatēriņam) sev mēnesī izmaksā 500 eiro.

Maternitātes pabalstam (no darbnespējas lapas B izsniegšanas dienas) vidējās iemaksu algas (iemaksu objekta) periods būs no 2017. gada janvāra līdz 2017.gada decembrim. Kā rēķinās maternitātes pabalstu?

Saskaņā ar Mikrouzņēmuma nodokļa likuma 9. panta 2. daļu iemaksu objektu aprēķina, ņemot vērā MU darbinieku skaitu, faktiskos ienākumus katrā ceturkšņa mēnesī, MU darbinieku apdrošināšanas statusam atbilstošo VSAOI likmi un MU aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par ceturksni.

2017. gadā par katru ceturksni ir samaksāts nodoklis 216 eiro (12% x 1800), mēnesī – 72 eiro.

70,4 % no samaksātā nodokļa ir obligātās iemaksas, tas ir, 152,06 eiro ceturksnī; 50,69 eiro mēnesī.

VSAA aprēķina iemaksu objektu:

1.      Vispirms aprēķina, cik būtu jāmaksā obligātās iemaksas, ja SD veicēja nemaksātu MU nodokli, bet gan VSAOI no 500 eiro ienākuma: 34,09% no 500 eiro = 170,45 eiro mēnesī; 511,35 eiro ceturksnī.

2.      Aprēķina ceturkšņa koeficientu  – MU veiktās obligātās iemaksas attiecinot pret aprēķinātajām obligātajām iemaksām, kādas būtu jāveic, ja uzņēmums nemaksātu MU nodokli:

152,06 : 511,35 = 0,2973697063664

3.      Aprēķina obligāto iemaksu objektu darbiniecei katrā mēnesī:

500 x 0,2973697063664 = 148,68 eiro.

Sociālās apdrošināšanas pabalstus nosaka procentos no vidējās iemaksu algas, MUN maksātājam – no aprēķinātā iemaksu objekta.

Tādejādi saimnieciskās darbības veicējai, MUN maksātājai, maternitātes pabalstu aprēķinās 80% apmērā no iemaksu objekta 148,68 eiro un pabalsts būs 118,94 eiro mēnesī.

Tāpat iemaksu algu aprēķina arī vecāku pabalstam. Iemaksu objekts 2018. gadā atšķirsies, būs lielāks, jo no šā gada MUN likme ir augstāka, kā arī nodokļa daļa, ko novirza sociālajai apdrošināšanai, ir lielāka.

Vecāku pabalstu aprēķina no iemaksu objekta – 60% apmērā (ja izvēlas pabalsta saņemšanas ilgumu līdz bērna 1 gada vecumam) vai 43,75% apmērā (ja izvēlas saņemt pabalstu līdz bērna 1,5 gadu vecumam). Papildus vecāku pabalstam tiek maksāts bērna kopšanas pabalsts (171 eiro).

Lai piešķirto vecāku pabalstu varētu saņemt pilnā apmērā, MUN maksātājai ir jāiesniedz ziņas Valsts ieņēmumu dienestam par bērna kopšanas atvaļinājumu. "Ziņās par darba ņēmējiem" norāda ziņu kodu "40" no datuma, ar kuru mikrouzņēmuma īpašniecei piešķirts bērna kopšanas atvaļinājums; atsākot darbu pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, norāda  ziņu kodu "41" (MK noteikumi Nr.827).

Iespējams, kādu laiku 12 mēnešu periodā MUN maksātājam nav bijis ieņēmumu (apgrozījuma), līdz ar to nodoklis nav maksāts. Tādā gadījumā šajā mēnesī viņa iemaksu objekts būs nulle. Ja tāda situācija ir pirms apdrošināšanas gadījuma, piemēram, pirms grūtniecības atvaļinājuma, arī tad darba ņēmējas statusu MUN maksātāja nezaudē, līdz ar to nezaudē arī tiesības uz maternitātes pabalstu. Protams, pabalsts būs mazāks.

Taču jāpiebilst, ja ilgstoši pirms grūtniecības atvaļinājuma nebūs reģistrēti ienākumi, tad, iespējams, pabalsta piešķiršana tiks atteikta, jo maternitātes pabalstu piešķir, ja sieviete nestrādā un tāpēc negūst ienākumus. Ja ienākumu ilgstoši nav bijis, tad, iespējams, viņa tos nebūtu guvusi arī tad, ja nebūtu grūtniecības atvaļinājuma.

Pievienoties sociālajai apdrošināšanai var brīvprātīgi

MU darbiniekiem ir paredzēta iespēja brīvprātīgi pievienoties sociālajai apdrošināšanai – ar nosacījumu, ja vienlaicīgi nav darba ņēmējs pie cita darba devēja vai nav obligāti sociāli apdrošināta persona kā pašnodarbinātais, proti, ja neveic obligātās iemaksas vispārējā režīmā (MK noteikumi Nr. 976 par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai).

Ja MU darbinieks ir obligāti apdrošināts visiem apdrošināšanas veidiem, tad viņš brīvprātīgi var pievienoties visiem sociālās apdrošināšanas veidiem.

Brīvprātīgi pievienojoties sociālajai apdrošināšanai, iemaksas var veikt no brīvi izvēlētiem ienākumiem, kas nepārsniedz minimālo darba algu.

Ja MU darbinieks pats veicis papildu iemaksas, tad, aprēķinot VSAA piešķiramos pakalpojumus, tiek ņemts vērā VSAA aprēķinātais obligāto iemaksu objekts (summa), no kuras brīvprātīgi veiktas iemaksas.

Pēc VSAA datiem, no 2017. gada janvāra līdz septembrim brīvprātīgi valsts sociālajai apdrošināšanai pievienojās 78 MU darbinieki.

Saimnieciskās darbības veicēji MUN maksātāji – vairāk nekā trešdaļa

Nodokļu reforma ar 2018. gada 1. janvāri ieviesa izmaiņas arī Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Maksimālais MUN maksātājam noteiktais apgrozījuma ierobežojums samazināts no 100 000 eiro uz 40 000 eiro.

Turpmāk mikrouzņēmuma darbinieks vienlaikus varēs strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā. No 2018. gada VID vairs nereģistrē mikrouzņēmuma darbinieku kā darba ņēmēju mikrouzņēmumā, ja tas jau ir nodarbināts citā mikrouzņēmumā.

VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Evita Teice-Mamaja informēja, ka uz šā gada 30. janvāri VID reģistrētas 16 245 fiziskās personas – saimnieciskās darbības veicēji, kuri ir reģistrēti arī kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji, kas ir 37,4% no kopējā MUN maksātāju skaita (44 026). MUN maksātāja statusā ir vairāk nekā 26 tūkstoši juridisko personu.

Pēc VSAA datiem, pagājušā gada janvārī–septembrī  97,3 tūkstoši cilvēku bija mikrouzņēmumu darbinieki, informēja VSAA preses sekretāre Iveta Daine.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +0
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (1)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 1
 

Ausma
Iesaka:  +0  -0

Lūdzu izstāstiet, kas ir ar tiem 5% priekš veselības apdrošināšanas, piemēram, pensionāram, bet viņam ir ZS, un viņš strādā kā pašnodarbinātā persona. Ir mēneši, kuros viņam sanāk peļņa šie, minimālās algas apmērā, kuros viņš pārskaita šo VSAOI, bet kā tagad būs? Vai tajos mēnešos, kuros viņam peļņa nesasniegs šo minimālo apmēru, būs no peļņas jārēķina šie 5%? Jo viņš ir pensionārs un saņem pensiju.

21.02.2018 17:27:02

 
1 Kopā: 1
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti