viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kopīpašums un tā zemūdens akmeņi (II)


Mudīte Luksa
01.02.2018

ĪSUMĀ

  • Ja kāds no kopīpašniekiem nolemj savu domājamo daļu pārdot, šo darījumu nevar noslēgt ar jebkuru personu, jo pārējiem kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības.
  • Ja īpašnieks slepus savu domājamo daļu pārdod kādai personai no malas, tad pārējiem kopīpašniekiem ir izpirkuma tiesības.
  • Divkārt uzmanīgam jābūt cilvēkam, kas grasās iegādāties kāda īpašuma domājamās daļas, piemēram, pusi mājas ar zemi.
  • Iegādājoties kopīpašuma domājamo daļu, vēlams ar līgumu noteikt tā lietošanas kārtību un šo līgumu nostiprināt zemesgrāmatā.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +19
-1



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +19 -1

Pirmajā skaidrojuma daļā LV portāls rakstīja, kā veidojas kopīpašums un kā no tā izvairīties. Šajā skaidrojumā – par pirmpirkuma un izpirkuma tiesībām un kam pievērst uzmanību, ja gatavojaties iegādāties kāda īpašuma domājamās daļas.

Agrāk vai vēlāk īpašniekiem par kopīpašuma lietošanu var rasties domstarpības, un tās atrisināt nebūs vienkārši, ja vien iesaistītās personas savā starpā nespēs vienoties par kādu konkrētu rīcību. Piemēram, noslēgt līgumu par kopīpašuma lietošanas kārtību. Ja kāds no kopīpašniekiem nolemj savu domājamo daļu pārdot, jāatceras, ka šo darījumu nevar noslēgt ar jebkuru personu, jo pārējiem kopīpašniekiem ir pirmpirkuma tiesības.

Par pirmpirkuma un izpirkuma tiesībām

Civillikuma (CL) 1073. pantā ir šāds regulējums: "Ja kāds nekustamā īpašuma kopīpašnieks atsavina savu daļu personai, kura nav kopīpašnieks, tad pārējiem kopīpašniekiem divu mēnešu laikā, skaitot no pirkuma līguma noraksta saņemšanas, pieder pirmpirkuma tiesība (2060. p. 2. d. un 2062. p.), bet gadījumos, kad pirmpirkuma tiesību nav bijis iespējams izlietot atsavinātāja vainas dēļ – izpirkuma tiesība (1381. un turpmākie p.)."

Ja izlietot pirmpirkuma vai izpirkuma tiesības piesakās reizē vairāki kopīpašnieki, tad viņi atsavināto daļu iegūst kopīgi un sadala to savā starpā līdzīgās daļās, ja paši nevienojas citādi. "Atbilstoši likumam ir jābūt tā, ka kopīpašnieks, kas savu īpašuma daļu nolēmis pārdot, piedāvā to izpirkt pārējiem kopīpašniekiem. Ja viņi atsakās, tikai tad pārdevējs savu domājamo daļu var pārdot kādai trešajai personai," skaidro zvērināts advokāts un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes pasniedzējs Jānis Lapsa. "Taču, ja īpašnieks šādu piedāvājumu nav izteicis un savu domājamo daļu slepus pārdod kādai personai no malas, tad pārējiem kopīpašniekiem ir izpirkuma tiesības. Izpirkuma tiesība ir tiesība iegūt cita atsavinātu nekustamu īpašumu, atstumjot ieguvēju, sakarā ar priekšrocību pret viņu, un iestājoties viņa tiesībās (CL 1381. pants), un izpirkuma prasību var pieteikt gada laikā, skaitot no tās dienas, kad nekustamais īpašums ierakstīts zemesgrāmatā uz ieguvēja vārda. Turklāt pārējiem kopīpašniekiem ir tiesības iegādāties īpašuma daļu par to cenu, ko maksājusi trešā persona."

"Izpirkuma prasību var pieteikt gada laikā."

Jāuzsver, ka praksē tas var sagādāt ievērojamas nepatikšanas un zaudējumus cilvēkiem, kuri, lai ietaupītu uz nodokļiem un nodevām, oficiāli norādījuši pazeminātu īpašuma pārdošanas cenu. Advokāts arī iesaka – kopīpašniekiem būtu jākontrolē, ko pārējie dara, un vismaz reizi gadā jāielūkojas attiecīgajā zemesgrāmatas nodalījumā.

Taču divkārt uzmanīgam vajadzētu būt cilvēkam, kas grasās iegādāties kāda īpašuma domājamās daļas, piemēram, pusi mājas ar zemi. LV portāls bieži e-konsultācijās saņem lietotāju jautājumus par to, ka viņi, lūk, iegādājušies šādu īpašumu, bet, izrādās, kaimiņš neļauj iebraukt ar auto pagalmā, lietot kādas palīgēkas vai zemes nostūri, tādēļ dzīves apstākļi kļuvuši neciešami. Ko darīt?

Kopīpašuma lietošanas kārtības noteikšana

"Pērkot, piemēram, mājas daļu (vienu stāvu vai dvīņu mājas atsevišķu sekciju), būtu labi, ja šim īpašumam būtu ar līgumu noteikta lietošanas kārtība un šis līgums ierakstīts zemesgrāmatā," iesaka J. Lapsa. "Ja pērk mājas vienu pusi, tad lietošanas kārtība jānosaka par būvi un, vēlams, atbilstoši plānam par konkrētām telpām. Otrkārt, līgums jāsastāda arī par zemes īpašuma lietošanu. Par zemi šos plānus parasti taisa trijās daļās – vispirms par koplietošanas platību, lai no ielas nokļūtu īpašumā: ir ieeja un kopīga iebrauktuve, var vienoties arī par transportlīdzekļu novietošanas laukumiem. Pārējo daļu var sadalīt lietošanai katram īpašniekam kā atsevišķu teritoriju. Līgumā var noteikt, ka koplietošanas teritorija ir jāuztur kopīgiem spēkiem, savukārt savā teritorijā katrs saimnieko, kā vēlas. Dažkārt līgumā īpaši nosaka, ka drīkst būvēt siltumnīcu, lai vēlāk otram īpašniekam nebūtu pretenziju, ka tāda nav acij tīkama un ir jānojauc. Var papildus arī vienoties, un tas ir mazliet sarežģītāk, ka atsevišķajā lietošanas gabalā papildus drīkst uzbūvēt kādu palīgēku.

Ja kopīpašumam jau iepriekš ir bijis līgums par lietošanas kārtību, tad zemesgrāmatu nodaļā var iegūt tā kopiju un pārliecināties, ka tajā ir nodrošinātas minēto infrastruktūras objektu lietošanas tiesības. Ja nav, tad jāpanāk jauna vienošanās un jāraksta jauns līgums."

Strīdi par katru metru, katru logu

Diemžēl kopīpašuma domājamās daļas ieguvēji bieži vien tā nedara un vēršas pie jurista pēc palīdzības, kad saistībā ar iepriekš minētajiem faktoriem jau nobriedis smags konflikts.

"Tad kopīpašniekiem iepriekšminētais līgums jāsastāda, savstarpēji vienojoties, vai jāvēršas tiesā ar prasību noteikt kopīpašuma lietošanas kārtību. Kā liecina tiesu prakse, šie strīdi ir par katru metru, katru logu: otram īpašniekam, piemēram, nepatīk, ka pa savu logu jāskatās, kā kaimiņš rušinās pa dārzu," saka J. Lapsa.

"Iespējamā konflikta cēlonis var būt kopīpašnieku līdzšinējās attiecības."

"Situācijas var būt arī sarežģītākas – piemēram, vienā kopīpašuma daļā atrodas ūdens ņemšanas vieta vai kanalizācijas aka. Īpašniekam tā ir jāuztur kārtībā, bet to izmanto visa māja. Ar šo piemēru vēlos uzsvērt, ka jāpievērš uzmanība komunikāciju objektiem – tad ieteicams koplietošanas zonu paplašināt līdz attiecīgajai vietai. Lauku apvidos var būt sarežģījumi ar to, ka vēsturiski pagalmā atradušies divi malkas šķūnīši, katrai ģimenei savs. Nosakot zemes lietošanas plānu, jānosaka, ka, piemēram, malkas šķūnīti būvēs citā vietā. Valsts zemes dienestā sīki jānoskaidro, kādas īpašumā ir ēkas, un atkal var būt situācija – šķūnīši dabā ir, bet tie nav legāli uzbūvēti, tātad plānā nav iekļaujami. Vēl var būt, ka nolūkoto īpašumu šķērso servitūta ceļš, un arī tad tā ir koplietošanas zona, kas nevar attiekties tikai uz vienu kopīpašnieku. Patiesībā kopīpašuma zemūdens akmeņu ir tik daudz, ka visus nosaukt nemaz nav iespējams."

Par kopīpašuma uzturēšanu un kaimiņu attiecībām

Vēl kāds zemūdens akmens var būt kopīpašumā esošās ēkas uzturēšana. Piemēram, pagrabā krājas ūdens, bet otrs īpašnieks, kuru tas neapgrūtina, uzskata, ka viņam par to nav daļas. Vai, otrādi, mājai jāmaina jumts, bet apakšējam īpašniekam ūdens uz galvas netek, viņš šajā remontā atsakās piedalīties.

"Visus gadījumus līgumā ierakstīt nevar," tā J. Lapsa. "Dokumentā gan var ierakstīt, ka katrs kopīpašnieks atbild par savu daļu jumta, turklāt nosakot, ka jumta segumam jābūt vienādam. Taču izdevumi par jumta remontu ir jāsedz uz pusēm. Ja otrs īpašnieks pretojas, tad ieinteresētā persona algo būvinženieri, kas sagatavo aktu par nepieciešamo ēkas izlabojumu, izstrādā tāmi un piedāvā kaimiņam attiecīgo remontu apmaksāt uz pusēm. Ja viņš atsakās, tad ieinteresētais īpašnieks remontu apmaksā pats, bet pusi no tēriņiem no otra īpašnieka var piedzīt tiesas ceļā. Tas ir noteikts CL 1068. panta trešajā daļā. Tātad kopīpašuma lietošanas kārtības līgumā ieteicams iekļaut ēkas tehniskā stāvokļa raksturojumu, uzturēšanas pasākumus un izdevumu sadali. Praksē to ļoti reti ņem vērā."

Vēl kāds iespējamā konflikta cēlonis var būt kopīpašnieku līdzšinējās attiecības. "No vienas puses, kaimiņš juridiski pret jauno īpašnieku neko iebilst nav tiesīgs. Bet skaidrs, ka sakarīgi domājošs cilvēks, pirms maksāt rokas naudu, piezvanīs pie šā kaimiņa durvīm un informēs par saviem nodomiem, un izzinās situāciju. Ja redzams, ka abu kopīpašnieku starpā nav saskaņas, ka tas var skart arī jauno ieguvēju, protams, tādu īpašumu nevajadzētu pirkt."

Advokāts J. Lapsa rezumējot atgādina – pirms iegādāties kopīpašuma domājamo daļu, ieteicams ielūkoties zemesgrāmatā, iegūt datus no Valsts zemes dienesta, rūpīgi izpētīt faktisko situāciju, kā arī izrunāties ar pārējiem kopīpašniekiem un, pilnīgi noteikti, iepriekš konsultēties ar advokātu.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +19
-1

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti