SKAIDROJUMI
>
Zini savas tiesības un iespējas!
TĒMAS
26. janvārī, 2018
Lasīšanai: 3 minūtes
RUBRIKA: Skaidrojums
TĒMA: Maksātnespēja

Izmaiņas maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku atlīdzības aprēķinā

Publicēts pirms 6 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

No darbinieku prasījumu garantiju fonda apmaksājamie darbinieku prasījumi tiks aprēķināti, ņemot vērā maksātnespējas iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru, piemērojot koeficientu 1,5.

FOTO: Freepik

Šodien spēkā stājas grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka metodiku, kā aprēķina maksātnespējīgo uzņēmumu darbinieku prasību apmēru, palielinot katra prasījuma piesaisti no minimālās mēnešalgas uz pusotru minimālo mēnešalgu. Tas nozīmē, ka darbinieki varēs saņemt lielāku summu no garantiju fonda. Vienlaikus izmaiņas attiecas tikai uz tiem uzņēmumiem, kam maksātnespējas process pasludināts, sākot ar 2018. gada 1. janvāri.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 995 "Maksātnespējīgo darba devēju darbinieku prasījumu apmierināšanas un administratora atlīdzības izmaksas kārtība" pieņemti atbilstoši grozījumiem likumā "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", kas stājās spēkā 2018. gada 1. janvārī. Noteikumi precizē prasījumu aprēķināšanas kārtību.

Noteikts, ka to darbinieku prasījumu apmierināšanai, kuru darba devējam maksātnespējas process pasludināts, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, no darbinieku prasījumu garantiju fonda apmaksājamie darbinieku prasījumi tiks aprēķināti, ņemot vērā darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru (430 eiro no 2018. gada 1. janvāra), piemērojot koeficientu 1,5. 

Iepriekš tika noteikts, ka darbinieku prasījumus uzņēmuma maksātnespējas gadījumā un ar tiem saistītos valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksājumus aprēķina, ņemot vērā darba devēja maksātnespējas gadījuma iestāšanās dienā valstī noteikto minimālo mēneša darba algu.

Šāda prasījuma piesaiste minimālajai darba algai sākotnēji ieviesta 2009. gadā, kad ekonomiskās krīzes ietekmē strauji kritās darbinieku prasījumu garantiju fonda ieņēmumi. Tas tāpēc, ka samazinājās darba ņēmēju skaits, par kuriem darba devējiem bija jāmaksā uzņēmējdarbības riska valsts nodeva, un ievērojami palielinājās garantiju fonda izdevumi, jo bankrotēja ievērojams daudzums uzņēmumu, kuri palika parādā saviem darbiniekiem. Līdz ar to lēmums – katru no garantiju fonda apmierināmo darbinieka prasījumu pielīdzināt minimālajai mēnešalgai – bija plānots līdz brīdim, kad situācija gan ekonomikā, gan darba tirgū normalizēsies un garantiju fonda finanšu rādītāji būs stabili un prognozējami.

Šobrīd garantiju fondā ir izveidojies uzkrājums 9 050 662 eiro apmērā. Grozījumu autore Maksātnespējas administrācija paredz, ka turpmāko piecu gadu laikā garantiju fonds spēs segt darbinieku prasījumu segšanai nepieciešamos līdzekļus – arī tad, ja prasījumu piesaisti palielinās no minimālās mēnešalgas uz pusotru minimālo mēnešalgu, vienlaikus saglabājot arī uzkrājumus vismaz piecu miljonu eiro apmērā, kas būtu nepieciešamā summa iespējamās ekonomiskās krīzes pārvarēšanai.

Jāņem vērā: likumprojektā paredzētā darbinieku prasījumu apmierināšanas kārtība piemērojama tikai maksātnespējas procesos, kuros darba devēja maksātnespējas gadījums iestājies pēc 2017. gada 31. decembra.

Labs saturs
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI