viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Infografika: E-veselība Latvijā


Lidija Dārziņa,
LV portāls

23.01.2018

ĪSUMĀ

  • No 2018. gada 1. janvāra E-veselības sistēmas lietošana ir obligāta, izrakstot darbnespējas lapas un  valsts kompensējamās zāles. Ārsts var izrakstīt e-recepti arī citiem medikamentiem.
  • Ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā.
  • Saskaņā ar normatīvajiem aktiem diagnoze darbnespējas lapā netiks norādīta ar šā gada 1. martu. Taču arī pašreiz diagnozi var redzēt tikai ārsts, kurš to darbnespējas lapā ir jau norādījis, un pats pacients.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

E-veselībai krusts netiks pārvilkts, neraugoties uz kritiku par sistēmas vainām, kuras uzrādās kā novēlota vai neprecīza diagnoze ielaistai slimībai. Taču tāpēc vien arī pacientam neļauj mirt, ja kāds, ap viņu ņemoties, sākotnēji pieļāvis rupjas kļūdas. E-darbnespējas lapu un e-recepšu izrakstīšanā ārstiem joprojām esot problēmas, bet tās visas tiek risinātas.

LV portāls skaidrojumā "E-recepte kompensējamām un citām zālēm" jau rakstīja, ka no šā gada 1. janvāra elektroniski obligāti jāizraksta darbnespējas lapas un receptes valsts kompensējamiem medikamentiem.

Šomēnes ir veikti uzlabojumi e-veselības infrastruktūrā, tostarp receptes moduļa un klasifikatora ātrdarbībai, tādējādi ir uzlabojies medikamentu/aktīvo vielu atlases un citu darbību ātrums, – Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā, deputātiem kārtējo reizi uzklausot informāciju par e-veselību, stāstīja Nacionālā veselības dienesta (NVD) direktora vietniece Linda Freimane.

Problēmu gadījumos lietotājiem (ārstam, farmaceitam, jebkuram iedzīvotājam) ir iespēja sazināties ar NVD atbalsta dienestu, kuram šomēnes ir piesaistīti papildu speciālisti. Decembrī atbalsta dienests saņēmis 3000 zvanu, šomēnes zvanu centrā tiek saņemti 500–520 zvani katru dienu. Vidējais gaidīšanas laiks līdz atbildes saņemšanai ir samazinājies līdz pusminūtei.

Sistēma tiek monitorēta, un pilnveidojumi būs arī turpmāk, tostarp ar mērķi uzlabot piegādāto datu kvalitāti. Tie taps sadarbībā ar Veselības inspekciju, Zāļu valsts aģentūru, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un citām datu apmaiņā iesaistītajām pusēm.

Ja izraksta e-receptes kompensējamām zālēm, raksta arī parastajām

Pašreiz elektroniski obligāti jāizraksta receptes kompensējamām zālēm, par kurām pilnā vai daļējā apmērā izdevumus sedz valsts.

Komisijas sēdē izskanēja jautājums, cik ilgi papīra recepte cirkulēs paralēli e-receptei, vai un kad paredzēts no papīra receptes atteikties.

Kā informēja L. Freimane, tāds termiņš nav noteikts. Pašreizējā prakse liecina, ka ārsti, kuri elektroniski izraksta recepti kompensējamiem medikamentiem, elektroniski izraksta arī parasto (zilo) recepti. Iespējams, ar laiku tiks pāriets arī uz parasto recepšu izrakstīšanu tikai elektroniskā formā.

Janvārī divu nedēļu laikā ir izrakstīts gandrīz tikpat daudz e-recepšu, cik bijis izrakstīts kopš e-veselības sistēmas darbības uzsākšanas (2016. gada 12. septembra). E-veselības sistēmā jau ir gandrīz 3900 ārstu, kas vismaz vienu reizi ir izrakstījuši kādu no e-receptēm. Piemēram, no 7. līdz 14. janvārim izrakstīti gandrīz 200 tūkstoši e-recepšu.

Ja ir tehniskas problēmas e-receptes izrakstīšanā, ārstam ir tiesības to izrakstīt papīra formā. Pēc NVD datiem,  no 7. līdz 14. janvārim ir bijuši 21 347 gadījumi, kad recepte elektronizēta aptiekā.

Komisijā kā problēma tika minēts tas, ka, izrakstot e-recepti, neesot iespējams norādīt zāļu aktīvo vielu, bet tikai konkrētu zāļu nosaukumu, kas liekot domāt par atsevišķu farmācijas uzņēmumu lobēšanu.

Tas nav tiesa. Kā skaidroja L. Freimane, tad, kad tiek uzrakstīta aktīvā viela, ir nepieciešams norādīt arī konkrēto stiprumu un zāļu formu. Līdz ar to var izrakstīt kompensējamās receptes, par pamatu ņemot aktīvo vielu.

E-darbnespējas lapa – ērtība pabalsta pieprasītājam

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), kopš radīta iespēja izrakstīt darbnespējas lapas elektroniski, radināja iedzīvotājus lietot arī viņu e-pakalpojumu – slimības vai maternitātes pabalstu pieprasīt elektroniski. VSAA mājaslapā ir informācija, kā pieprasīt pabalstu.

Ārsti joprojām norāda uz e-darbnespējas lapu izrakstīšanas problēmām. Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs stāstīja: slimnīcā ir grūtības sajūgt slimības lapu ar to, ko ir izdevis ģimenes ārsts pirms tam, jo sistēma neatrod iepriekšējo lapu, tas pats ir arī ar lapas noslēgšanu. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide dalījās ar savu pieredzi, kad 12. janvārī nav varējusi noslēgt darbnespējas lapas. Un neesot saprotams, ko darīt, ja darbnespējas lapas tehniski vai citu iemeslu dēļ nevar noslēgt.

Kā skaidroja L. Freimane, ja darbnespējas lapu kādā brīdī nevar izrakstīt, darbības ir jāveic sistēmā, tiklīdz tā ir atsākusi darbu noteiktajā piecu dienu laikā. Papīra formā darbnespējas lapas izsniegt nav atļauts.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 152 nosaka: ja tehnisku iemeslu dēļ darbnespējas lapu veselības informācijas sistēmā nav iespējams reģistrēt darbnespējas perioda pirmajā dienā, par kuru izsniegta darbnespējas lapa, to reģistrē ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā.

Pēc NVD datiem, no 7. janvāra līdz 14. janvārim tika atvērta 22 301 e-darbnespējas lapa.

Savukārt Latvijas Ārstu biedrības viceprezidente Ilze Aizsilniece e-veselības ieviesējiem pārmeta, ka jau pirms diviem gadiem lūgts izņemt no darbnespējas lapas diagnozes kodu, jo ir norādīta cilvēka saslimšana un tā brīvi pieejama jebkuram, kas ir pretrunā ar Latvijas likumiem.

Diagnoze no darbnespējas lapas tiks izņemta ar šā gada 1. martu, kā paredz normatīvie akti, skaidroja L. Freimane. Taču arī pašreiz diagnozi var redzēt tikai ārsts, kurš to darbnespējas lapā ir jau norādījis, un pats pacients. Nekad un nevienā brīdī diagnoze nav bijusi redzama citiem, tātad arī darba devējiem.

E-veselībai jāsasniedz mērķi

Atkāpšanās no e-veselības sistēmas nebūs un tai jābūt ieviestai, komisijā uzsvēra deputāts Andris Bērziņš. Tā ir viena no lietām, kas palīdzēs vieglāk strādāt, un tai ir jāpalīdz strādāt. Saistībā ar resursiem, kas tiks ieguldīti veselības aprūpē, ir jābūt skaidrībā, kur nauda aiziet, e-veselības sistēma arī varētu palīdzēt ekonomēt līdzekļus.

Sociālo un darba lietu komisijā nolēma ar Publisko izdevumu un revīzijas komisiju organizēt kopsēdi par amatpersonu atbildību e-veselības ieviešanas gaitā. Veselības ministrijai būs arī jāsagatavo informācija par e-veselības sistēmas drošību.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'e-veselība  'slimības lapa  'slimnīca  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti