viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Kas jāievēro, izmantojot sociālajos tīklos izvietotus darbus  2


Ingrīda Veikša,
Biznesa augstskolas “Turība” profesore

23.01.2018

ĪSUMĀ

  • Sociālie tīkli ir labs veids, kā izplatīt zināšanas un iespējas, bet augsta ir varbūtība, ka šī informācija tiks pavairota bez atļaujas.
  • Kad autors rada darbu un augšupielādē to tīmekļa vietnē, viņam būtu rūpīgi jāiepazīstas ar šīs vietnes autortiesību noteikumiem.
  • Daudzu vietņu lietošanas noteikumi pieprasa, lai autors nodod visas savas autortiesības tikai attiecīgajai vietnei.
  • Sociālajos tīklos redzamu darbu publicēšana privāto dzīvi atspoguļojošā žurnālā nekādā gadījumā nav atzīstama par izmantošanu informatīviem mērķiem vai polemiskos vai pētniecības nolūkos.
  • Darba izmantotājiem ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja, un ir aizliegts izmantot darbus bez šādas atļaujas, turklāt šī atļauja jāsaņem pirms darba izmantošanas uzsākšanas.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0


Saistītie resursi

Tiesību akti




 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Žurnālos un laikrakstos nereti tiek pārpublicētas fotogrāfijas, kuras cilvēki izvietojuši sociālajos tīklos, piemēram, “Facebook” vai “Instagram”. “Vai sociālie tīkli ir publiski pieejams avots fotogrāfiju izmantošanai bez saskaņošanas ar bildes autoru?” – ar šādu jautājumu LV portālā vērsusies kāda lasītāja. Skaidrojam, kādi nosacījumi jāievēro, lai izmantotu attiecīgos attēlus.

Kam pieder fotogrāfijas sociālajos tīklos?

Fotogrāfijas autortiesības sākotnēji pieder fotogrāfam, kurš šo attēlu ir fiksējis. Tomēr parasti fotogrāfi savas tiesības uz fotogrāfiju tālāko izmantošanu nodod izdevniecībām, muzejiem, arhīviem, interneta pakalpojumu sniedzējiem, darba devējiem vai darba pasūtītājiem. Līdz ar to atļauju no paša fotogrāfa vairs nevar iegūt, bet tā ir jāprasa šim konkrētajam tiesību pārņēmējam.

Minētajā piemērā, iespējams, fotogrāfs savas tiesības uz fotogrāfijas izmantošanu ir nodevis tajā redzamajai personai. Tālāk šī persona ir padarījusi to pieejamu sabiedrībai (ievietojusi) sociālajā tīklā saskaņā ar attiecīgajā vietnē noteiktajiem autortiesību pārejas nosacījumiem.

Dalīšanās ar darbiem sociālajos tīklos

Sociālajos tīklos ir parasts, ka vietnes lietotāji dalās un nodod citiem fotogrāfijas, videoierakstus, mūziku u. c., ko tie atrod dažādās vietās internetā. To sauc par "dalīšanos" (angļu val. share). Tā ir kļuvusi par sociālo mediju pamatdarbību. Taču vai tas nekonfliktē ar autortiesību aizsardzības principiem? Sociālie tīkli ir ieveduši mūs virtuālās dalīšanās pasaulē, un mēs lietojam dažādus tīklus, lai padalītos ar idejām, fotogrāfijām, citātiem un vēl daudz ko citu. Šāda dalīšanās jau iepriekš ir nolemta kontroles zaudēšanai un rada potenciālu vidi autortiesību pārkāpumiem.

Sociālie tīkli ir labs veids, kā izplatīt zināšanas un iespējas, bet augsta ir varbūtība, ka tie tiks pavairoti bez atļaujas. Arī tad, ja šajās interneta lapās ir norādīta autortiesību aizsardzība, tomēr to ne vienmēr ir viegli atrast. Vai tas nozīmē, ka sociālo tīklu platformām jābūt vairāk regulētām vai likumam jābūt bargākam, vai jāievieš patērētājiem draudzīgāka problēmu risināšanas sistēma? Bet pāri visam – vai ir iespējams atrast risinājumu, kas ciena autortiesības, bet atļauj arī darboties sociālo tīklu biznesa modelim?1

Tiesību nodošana sociālajos tīklos

Kad autors rada darbu un augšupielādē to kādā no tīmekļa vietnēm, viņam būtu rūpīgi jāiepazīstas ar šīs vietnes autortiesību noteikumiem. Daudzu vietņu lietošanas noteikumi pieprasa, lai autors nodod visas savas autortiesības tikai attiecīgajai vietnei (izņēmuma jeb ekskluzīva tiesību nodošana). Ja autors ievelk ķeksīti un apliecina, ka piekrīt šiem noteikumiem, viņš ir noslēdzis līgumu ar tīmekļa vietnes uzturētāju par visu tiesību ekskluzīvu nodošanu. Tas nozīmē, ka no šī brīža viņam vairs nepieder tiesības ne pašam izmantot, ne atļaut kādam citam izmantot minēto darbu.

Ja tīmekļa vietnes lietošanas noteikumi nosaka, ka autors nodod neekskluzīvās izmantošanas tiesības (neekskluzīvo licenci), tad autors saglabā savas autortiesības un var darba lietošanu atļaut arī citām personām. Lai izvairītos no dažādiem pārsteigumiem, pirms augšupielādes noteikti jāiepazīstas ar vietnes lietošanas noteikumiem un tajos ietverto autortiesību jautājumu regulējumu.2

Autortiesību noteikumi ir pieejami visos sociālajos tīklos, piemēram, "Facebook" vai "Instagram", vajag tos tikai kārtīgi izlasīt. Taču esam raduši visos līgumos internetā, neiedziļinoties tekstā vai pat to neatverot, ieķeksēt kvadrātiņā "agreed and accept", kas nozīmē, ka ar noteikumiem esam iepazinušies un tiem piekrītam. Līdz ar to esam parakstījuši līgumu par savu tiesību, parasti – ekskluzīvu – atdošanu sociālajam tīklam un ar mūsu fotogrāfiju vai nofilmēto materiālu, vai dziesmu, vai dzejoli tīkla lietotāji varēs rīkoties atbilstoši attiecīgās vietnes noteikumiem.

Taču nereti sociālo tīklu lietotāji padara pieejamus (augšuplādē) darbus (attēlus, audio un video failus u. tml.), kuru autori viņi nemaz nav, lai gan apliecina to, ievelkot ķeksīti pie noteikumiem. Šāda tiesību nodošana ir nepatiesa un prettiesiska un ir atzīstama par pirātismu.

Vai bez atļaujas var publicēt fotogrāfijas, kas atrodamas sociālajos tīklos?

Nereti dažādi privāto dzīvi atspoguļojoši laikraksti un žurnāli (parasti – tā sauktā dzeltenā prese) bez atļaujas publicē gan tekstus, gan fotogrāfijas, kuras tie ir atraduši dažādās vietnēs internetā (vai fotografējuši, ierakstījuši no radio un televīzijas raidījumiem), neprasot nevienam atļauju. Nereti pat tiek izvietotas atsauces uz konkrēto tīmekļa vietni vai televīzijas raidījumu, norādot to kā citātu.

Šādos gadījumos parasti tiek minēts arguments, ka citēšana ir atļauta saskaņā ar Autortiesību likuma 20. pantā noteikto izņēmumu izmantot cita autora darbu citātu vai fragmentu veidā ziņās vai aktuālo notikumu apskatā, kā arī kritiskos, polemiskos vai pētniecības nolūkos, norādot autora vārdu un darba nosaukumu, bet neprasot autoram atļauju un nemaksājot atlīdzību.

Tomēr šādos gadījumos jāatceras par tā saukto trīs pakāpju testu (Autortiesību likuma 18. pants), kas atļauj darbu citēt tikai ar nosacījumu, ka šāda izmantošana:

  1. ir konkrēti atļauta ar likumu;
  2. nav pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem;
  3. nepamatoti neierobežo autora likumīgās intereses.

Darbu publicēšana privāto dzīvi atspoguļojošā žurnālā nekādā gadījumā nav atzīstama par izmantošanu informatīviem mērķiem vai polemiskos vai pētniecības nolūkos, un tā noteikti ir pretrunā ar autora darba normālas izmantošanas noteikumiem.

Neapšaubāmi, šāda fotogrāfiju izmantošana ir autortiesību pārkāpums, nemaz nerunājot par cilvēktiesību pārkāpumu pret fotogrāfijā attēloto personu un viņa ģimeni. Būtu jāprasa atļauja arī cilvēkam, kas šajā fotogrāfijā attēlots, lai gan šis jautājums vairs neattiecas uz autortiesībām, bet gan cilvēktiesībām. Protams, slavenību personīgās dzīves aizsardzības slieksnis ir krietni zemāks nekā privātajām personām, taču arī šādos gadījumos ir jābūt līdzsvaram starp privātās dzīves aizsardzību un sabiedrības leģitīmām tiesībām iegūt informāciju par konkrēto personu.

Vai internets ir publiska vieta?

Veicot aptaujas jaunu cilvēku vidū par internetā atrodamo fotogrāfiju izmantošanu, kā arī eksaminējot studentus, ir nācies dzirdēt šādu atbildi uz virsrakstā minēto jautājumu: tā kā internets ir publiska vieta, tad saskaņā ar Autortiesību likuma noteikumiem publiskā vietā izstādītus darbus var brīvi izmantot personīgām vajadzībām.

Šāds apgalvojums ir kļūdains un liecina par autortiesību pamatnoteikumu nepārzināšanu. Autortiesību likuma 25. pants patiešām nosaka, ka autortiesības nav uzskatāmas par pārkāptām, ja bez autora piekrišanas un bez atlīdzības tiek izmantots publiski pieejams vai izstādīts darbs, – pieļaujams nofilmēt pieminekli, kas atrodas pilsētas laukumā, un pēc tam to pārraidīt televīzijā ziņu raidījumā. Tāpat pieļaujams fotografēt savu ģimeni uz pieminekļa fona un fotogrāfiju ievietot personiskajā albumā. Taču nav pieļaujams šā pieminekļa attēlu iekļaut reklāmā vai izgatavot pastkarti ar attiecīgā pieminekļa attēlu un to pārdot. Nav arī pieļaujams ievietot to internetā vai citā vietā, kur sabiedrības locekļi var piekļūt šim attēlam.

Iespējams, ka Autortiesību likumā ir neprecīzi izteikta Autortiesību direktīvā 2001/29/EK noteiktā prasība, ka bez autora atļaujas drīkst personiskām vajadzībām fotografēt un publiskot darbus, piemēram, arhitektūras vai tēlniecības darbus, kas radīti pastāvīgai eksponēšanai sabiedriskās vietās3. Lai šo nepareizo interpretāciju novērstu, iespējams, vajadzētu Autortiesību likuma 25. pantā iekļaut nosacījumu, ka minētais neattiecas uz gadījumiem, kad darbu attēlojums ir publiskots (ticis padarīts pieejams) sabiedrībai internetā.

Tiesību nodošanas veidi

Autors savas tiesības var nodot tikai ar līguma palīdzību, paredz likuma 16. pants. Līgums ne vienmēr ir uzrakstīts uz papīra, tas var būt izteikts arī mutvārdos vai ar darbībām.

Autortiesību likuma 40. pants noteic, ka darba izmantotājiem ir jāsaņem autortiesību subjekta atļauja un ir aizliegts izmantot darbus bez šādas atļaujas, turklāt šī atļauja jāsaņem pirms darba izmantošanas uzsākšanas. Ja pats tiesību īpašnieks – autors vai producents (fotogrāfs, filmas vai muzikāla darba producents, televīzija, radio) – izvieto savu darbu vai produktu (fotogrāfiju, filmu, dziesmu, raidījumu) internetā, tad var uzskatīt, ka viņš ir atļāvis šo darbu skatīties vai klausīties. Tomēr tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka tiesību īpašnieks ir atļāvis to izmantot jebkādā citā veidā – publicēt, reproducēt, izplatīt vai izmantot citā veidā.

Lai drīkstētu fotogrāfiju, kas atrodas sociālajos tīklos, publicēt žurnālā, ir jāprasa atļauja tiesību īpašniekam (fotogrāfam) vai tiesību pārņēmējam, kas konkrētajā gadījumā, visticamākais, ir sociālā tīkla īpašnieks. Jāpiebilst, ka atļaujas prasīšana ne vienmēr nozīmē arī atlīdzības maksāšanu. Ļoti bieži autori vai tiesību pārņēmēji atļauj izmantot darbus bet atlīdzības saņemšanas. Tomēr atļauja vienmēr ir jāprasa.


 

1Gatignol Alice (2016) The conflict between social media and copyright. Managing Intellectual property. September 2016, issue 261. Pp. 17-19

2Bieži uzdotie jautājumi par autortiesībām. EUIPO (2016).

3Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā. 5.panta trešās daļas h) punkts: 5. pants. Izņēmumi un ierobežojumi. 3. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus vai ierobežojumus 2. un 3. pantā paredzētajām tiesībām šādos gadījumos: h) darbu, piemēram, arhitektūras vai tēlniecības darbu izmantošanai, kas radīti pastāvīgai eksponēšanai sabiedriskās vietās.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +4
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 2
 

Es
Iesaka:  +3  -0

Vai fotogrāfējot Dziesmusvēku 2018 dalībniekus (korus, deju kolektīvus, koncertu apmeklētājus) atļauja viņus fotogrāfēt, vai arī publicēt reportāžu par Dziesmusvētkiem piem. Facebook, būs jāprasa KATRAI attēlā redzamajai personai?

26.01.2018 10:37:14

Posts
Iesaka:  +0  -0

Tad taisiet ciet delfus, tvnetu un visus pārējos portālos, jo viņi regulāri pārpublicē informāciju no sociālajiem tīkliem un 100% neprasa nevienam atļauju. Problēma ir tā, ka tiesību aizsardzība ir paša subjekta atbildība un neviens neiet dēļ tā tiesāties. REzultātā portāli pelna, bet latvietis parastais turpina meklēt aizdevumus smscredit un sūdzas, ka lv viss ir slikti, lai gan patiesībā citur arī nav nekāda medusmaize.

15.02.2018 10:46:59

 
1 Kopā: 2
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti