viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Mājās ražota kosmētika. Kas par to jāzina


Inese Helmane,
LV portāls

15.01.2018

Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Nereti tirdzniecībā nonāk kosmētikas līdzekļi, kas ražoti mājas apstākļos. Kas ir jāievēro, lai šādā veidā izgatavotu krēmu vai lūpu krāsu? LV portāls skaidro, kādi ir normatīvie akti, kas regulē kosmētikas līdzekļu ražošanu.

Kosmētikas līdzekļus mājas apstākļos entuziasti, kuriem tas ir vaļasprieks,  mēdz gatavot savām un ģimenes vajadzībām. Tiklīdz rodas vēlēšanās paša ražotos līdzekļus pārdot, ir jāatceras, ka tirgot atļauts tikai tādus kosmētikas līdzekļus, kuru sastāvs un ražošanas process atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kuriem ir veikts drošuma novērtējums, ko ražotājs var uzrādīt Veselības inspekcijai (VI) kā uzraudzības iestādei.

Veidot šo publikāciju LV portālu pamudināja kāda lasītāja jautājums: "Vai varat, lūdzu, sniegt skaidrojumu par normatīvajiem aktiem saistībā ar kosmētikas līdzekļiem? Ja es kā mājražotājs vēlos ražot lūpu balzamus, ko pārdot gadatirgos, kam izejvielas ir iegādātas Latvijā un kam ir veikts drošības novērtējums, kas man kā mājražotājam vēl jādara? Jāpiesakās portālā CPNP (kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portāls "Cosmetic Product Notification Portal", kas darbojas kopš 2012. gada – red.) un jāievēro marķējuma prasības? Vai vēl kas?"

Nav termina "mājražotājs"

Patlaban VI kontrolē ir aptuveni 80 aktīvi kosmētikas līdzekļu ražošanas uzņēmumi.

VI Sabiedrības veselības uzraudzības un kontroles departamenta Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vecākā referente Elza Dilbeka uzsver, ka saistībā ar kosmētikas līdzekļiem nevienā normatīvajā aktā nav minēts termins "mājražotājs", tāpēc tas arī netiek lietots. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo kādu kosmētikas līdzekli vai liek šo kosmētikas līdzekli izveidot vai ražot un kas tirgo šo kosmētikas līdzekli ar savu vārdu vai preču zīmi, ir definējama kā ražotājs. Normatīvajos aktos nav paredzēti izņēmumi atkarībā no ražošanas apjoma, līdz ar to kosmētikas līdzekļu ražošana vienmēr jāorganizē tā, lai būtu ievērotas prasības.

Svarīgākie normatīvie akti

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norāda, ka attiecībā uz kosmētikas līdzekļu drošuma prasību ievērošanu būtiski ir divi normatīvie akti. 2009. gada 30. novembrī pieņemtā Eiropas Parlamenta un Padomes regula  Nr. 1223/2009 (turpmāk – Regula 1223/2009) par kosmētikas līdzekļiem, kas paredz – lai nodrošinātu cilvēku veselības aizsardzību, ikvienam kosmētikas līdzeklim, kurš pieejams tirgū, jāatbilst tajā noteiktajām prasībām. Regula Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs tiek piemērota kopš 2013. gada 11. jūlija.

"Saistībā ar kosmētikas līdzekļiem nevienā normatīvajā aktā nav minēts termins “mājražotājs”, tāpēc tas arī netiek lietots."

Latvijas kosmētikas ražotājiem un izplatītājiem ir saistoši arī Ministru kabineta 2013. gada 2. jūlija noteikumi Nr. 354 "Kosmētikas līdzekļu būtisko prasību nodrošināšanas kārtība".

Abi normatīvie akti attiecas uz jebkuru kosmētikas līdzekļu ražotāju, ir apjomīgi un ietver daudz prasību.

Kas ir kosmētikas līdzeklis

Regula 1223/2009 nosaka, ka kosmētikas līdzeklis ir jebkura viela vai maisījums, kas paredzēts saskarei ar cilvēka ķermeņa ārējām daļām (epidermu, apmatojumu, nagiem, lūpām, ārējiem dzimumorgāniem) vai zobiem, mutes dobuma gļotādu, lai tos tikai vai galvenokārt tīrītu, smaržinātu, mainītu to izskatu, aizsargātu, uzturētu labā stāvoklī vai uzlabotu aromātu. Regulas darbības joma un mērķis, kā norādīts tās 1. pantā, ir nodrošināt iekšējā tirgus darbību un augstu cilvēka veselības aizsardzības līmeni ikvienam kosmētikas līdzeklim, kuru dara pieejamu tirgū, tāpēc tiem jāatbilst noteikumiem, kas paredzēti regulā.

ES kosmētikas līdzekļiem ir izstrādātas vienotas prasības, tāpēc šīm prasībām atbilstošu Latvijā ražotu kosmētikas līdzekli var laist tirgū jebkurā ES dalībvalstī, skaidro E. Dilbeka.

Kosmētikas līdzekļiem nedrīkst piedēvēt ārstnieciskas vai profilaktiskas īpašības, jo šādas īpašības neatbilst kosmētikas līdzekļa definīcijai. Lai palīdzētu nošķirt kosmētikas līdzekļus no citiem produktiem, ir izstrādāta rokasgrāmata, kas pieejama angļu valodā  Eiropas Komisijas mājaslapā.

Kas ir kosmētikas līdzekļa ražotājs

Ražotājs ir atbildīgā persona, kas nodrošina katra tirgū laistā kosmētikas līdzekļa atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Normatīvie akti neuzliek par pienākumu saņemt atļauju, lai uzsāktu kosmētikas līdzekļu ražošanu un pārdošanu Latvijas teritorijā. Ražotāja kā atbildīgās personas pienākumi uzskaitīti Regulas 1223/2009 5. pantā.

Labas ražošanas prakses vadlīnijas

Kosmētikas līdzekļa ražošanā ir jāievēro labas ražošanas prakse, to nosaka Regulas 1223/2009 8. pants. Latvijas standartu LVS EN ISO 22716:2008 "Kosmētika. Laba ražošanas prakse (GMP). Labas ražošanas prakses vadlīnijas" var iegādāties SIA "Latvijas standarts" mājaslapā vai bez maksas lasīt standartu lasītavā, kas atrodas Rīgā, Krišjāņa Valdemāra ielā 157.

Standarts attiecas uz kosmētikas līdzekļa izejvielu atlasi, ražošanas procesu, kvalitātes kontroli, dokumentāciju, uzglabāšanu un piegādi.

Vielas, kuras nedrīkst lietot

Kosmētikas līdzekļu receptūras izstrāde un izejvielu izvēle ir katra ražotāja izvēle, taču VI atgādina, ka, izvēloties izejvielas, jāņem vērā Regulas 1223/2009 II pielikumā iekļautais aizliegto vielu saraksts un III pielikumā iekļautais ierobežoto vielu saraksts.

Kosmētikas līdzeklī atļauts izmantot tikai tādas krāsvielas, konservantus un UV filtrus, kas ir norādīti Regulas 1223/2009 IV, V, VI pielikumā.

Kosmētikas līdzekļa lieta

Ikvienam kosmētikas līdzeklim pirms tā laišanas tirgū Latvijā vai citā ES dalībvalstī nepieciešams nodrošināt dokumentu kopumu, ko apzīmē kā kosmētikas līdzekļa lietu. Tai jābūt pieejamai marķējumā norādītajā adresē, un tā jāsaglabā vēl 10 gadus pēc pēdējās saražotās partijas laišanas tirgū. Saskaņā ar Regulas 1223/2009 11. pantu kosmētikas līdzekļa lietā jābūt kosmētikas līdzekļa aprakstam, drošuma ziņojumam, īsai informācijai par ražošanā izmantotajām metodēm un paziņojumam par atbilstību labai ražošanas praksei. Lietai jāsatur arī marķējumā norādīto apgalvojumu pierādījumi un dati par jebkādām pārbaudēm, ja veikti izmēģinājumi ar dzīvniekiem.

"Normatīvie akti neuzliek par pienākumu saņemt atļauju, lai uzsāktu kosmētikas līdzekļu ražošanu un pārdošanu Latvijas teritorijā."

Atbildīgā persona nodrošina, ka kosmētikas līdzekļa lietā iekļautais drošuma ziņojums ir izstrādāts saskaņā ar Regulas 1223/2009 I pielikumu un drošuma novērtējumu sagatavojusi persona, kuras oficiālā kvalifikācija ir apliecināta atbilstoši Regulas 10. pantā noteiktajam, t.i., tai ir diploms vai cits pierādījums, kas ir piešķirts pēc teorētisko un praktisko studiju programmas apguves augstskolā farmācijas, toksikoloģijas, medicīnas vai tamlīdzīgā zinātnes nozarē vai pēc tādas programmas apguves, ko dalībvalsts ir atzinusi par minētajai programmai līdzvērtīgu. 

Noderīga informācija par kosmētikas līdzekļa drošuma novērtējuma sagatavošanu atrodama Komisijas īstenošanas lēmumā, kā arī Patērētāju drošuma zinātniskās komitejas  vadlīnijās SCCS/1564/15.

Jānodrošina marķējums

Atbildīgajai personai ir jānodrošina kosmētikas līdzekļa marķējums saskaņā ar Regulas 1223/2009 19. panta prasībām. Latvijā ražota un tirgū laista kosmētikas līdzekļa marķējumam ir jābūt valsts valodā saskaņā ar Valsts valodas likuma 21. panta otro daļu.

Tā kā patērētājs ir jāaizsargā no maldinošiem apgalvojumiem par iedarbīgumu un citām kosmētikas līdzekļa īpašībām vai funkcijām, sagatavojot marķējumu, ir jāievēro kritēriji, kas noteikti Eiropas Komisijas Regulā Nr. 655/2013.

Uzskatāms kopsavilkums par marķējumu pieejams VI mājaslapā sadaļā "Ķīmija un kosmētika", ar kuru var iepazīties šeit.

Elektroniskās paziņošanas portāls CPNP

Pirms kosmētikas līdzekļa laišanas tirgū Regulas 1223/2009 13. panta 1. un 2. punktā minēto informāciju atbildīgā persona iesniedz kosmētikas līdzekļu elektroniskās paziņošanas portālā CPNP. Ziņas par kosmētikas līdzekļu sastāvu saņem toksikoloģijas centri, lai to izmantotu ārstēšanas vajadzībām. CPNP ir pieejams šeit. Detalizēta informācija par reģistrēšanos un informācijas ievadīšanu ir atrodama CPNP lietotāja rokasgrāmatā.

Ja tirgū laistajam kosmētikas līdzeklim konstatēta būtiska nevēlama ietekme, ražotājam kā atbildīgajai personai par to ir pienākums paziņot VI. Papildu informācija par būtisku nevēlamu ietekmi pieejama VI mājaslapā šeit.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole diaspora mediācija izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti