viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 
 
 

Nodrošinās sistemātisku valsts atbalstu sakrālā mantojuma saglabāšanai


Elīna Gulbe,
LV portāls

26.12.2017

ĪSUMĀ

  • Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likums kalpos kā ietvars pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma – 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu – sakārtošanai un saglabāšanai.
  • Iepriekš attiecīgie jautājumi risināti no objekta uz objektu, piesaistot draudžu, valsts budžeta, pašvaldību, Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļus.
  • Likums paredz izveidot pastāvīgu sakrālā mantojuma finansēšanas programmu gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzēto finanšu līdzekļu ietvaros.
  • Objektus, kuri iekļaujami programmā, varēs pieteikt reliģiskā savienība (baznīca) vai reliģiskā organizācija.
  • Nākamgad šim mērķim atvēlēts viens miljons eiro.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

Ar 1. janvāri stājas spēkā jauns likums ar mērķi nodrošināt Latvijas nozīmīgākā sakrālā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm, radot stabilu valsts finansiālā atbalsta sistēmu. Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma izstrādātāja, Kultūras ministrija, norāda, ka tas kalpos kā ietvars pakāpeniskai un plānveidīgai Latvijas sakrālā mantojuma – 357 valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļauto dievnamu un to reliģisko rituālu priekšmetu – sakārtošanai un saglabāšanai.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka ar terminu "reliģisko rituālu priekšmeti" saprotams Reliģisko organizāciju likumā lietotais termins "rituāla priekšmeti" – priekšmeti un lietas, kas nepieciešamas reliģiskās organizācijas reliģiskās darbības veikšanai un nodrošināšanai. Savukārt interjera objekti, sienas gleznojumi, vitrāžas un citi reliģiskie artefakti skatāmi kā neatņemamas kulta celtņu sastāvdaļas, tāpēc konkrētus celtnes elementus, uz kuru saglabāšanu likums attiecas, nav nepieciešams izdalīt atsevišķi.

Padomju laikā neuzturēts

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē skaidrojot Sakrālā mantojuma saglabāšanas finansēšanas likuma nepieciešamību, Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs Einārs Cilinskis atgādināja, ka sakrālais mantojums padomju laikā nav uzturēts un nepieciešami būtiski ieguldījumi, lai to darītu pašlaik. "Līdz šim attiecīgie jautājumi risināti no objekta uz objektu, bet tas būtu jārisina sistēmiski, ko arī piedāvā šis likums, proti, ņemot vērā gan objektu kultūras vērtību, gan prioritāti, lai tos saglabātu un atjaunotu, veidojot arī zināmu paritāti ar dažādām konfesijām atbilstoši to objektu daudzumam, kurus tās apsaimnieko," norādīja Cilinskis.

KM valsts sekretāra vietniece Dace Vilsone skaidroja, ka Latvijā ir 357 baznīcas, kas ir valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā: "Līdz šim baznīcas pārsvarā uzturētas no pašu draudžu līdzekļiem, ir bijuši atsevišķi palīdzības risinājumi gan no valsts budžeta, gan pašvaldību, gan Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem. Tomēr tas viss bijis neviendabīgi." Pieņemtais Sakrālā mantojuma finansēšanas likums paredz, ka Latvijas valsts piedalās sakrālā mantojuma izpētes, tehnisko projektu izstrādes, konservācijas, restaurācijas, remontu un citu atjaunošanas darbu finansēšanā, izveidojot pastāvīgu sakrālā mantojuma finansēšanas programmu gadskārtējā valsts budžeta likumā šiem mērķiem paredzētā finansējuma ietvaros.

Priekšlikumus iesniegs reliģiskās organizācijas

Likuma 3. panta pirmā daļa nosaka, ka priekšlikumus sakrālā mantojuma objekta iekļaušanai sakrālā mantojuma finansēšanas programmā var iesniegt reliģiskā savienība (baznīca) vai reliģiskā organizācija, kura neiekļaujas nevienā reliģiskajā savienībā (baznīcā). Savukārt to, kurus objektus iekļaut programmā, noteiks Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI).

Pieņemot lēmumu par sakrālā mantojuma objekta iekļaušanu sakrālā mantojuma finansēšanas programmā un nosakot pieejamā finansējuma sadalījumu, tiks ņemti vērā šādi kritēriji:

  1. programmai pieteiktā sakrālā mantojuma objekta faktiskais stāvoklis, tai skaitā nepieciešamība glābt kritiskā stāvoklī esošu sakrālā mantojuma objektu;
  2. sakrālā mantojuma objekta publiskā pieejamība;
  3. paredzēto darbu atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām un VKPAI saskaņā ar likumu "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" izvirzītajām prasībām.

Tāpat tiks izvērtēts, vai praktiskās konservācijas un restaurācijas risinājumi ir balstīti uz objekta vērtību vispusīgu dokumentēšanu, arhitektoniski māksliniecisko un zinātnisko izpēti, vai konservācijas un restaurācijas darbi ir secīgi plānoti, tiks profesionāli vadīti un uzraudzīti un vai tiek nodrošināts sakrālā mantojuma objekta autentiskums un saglabāta oriģinālā substance.

Lai nodrošinātu sadarbību un informācijas apriti starp KM, VKPAI un reliģiskajām organizācijām, plānots izveidot Sakrālā mantojuma padomi, kurā darbosies viens pārstāvis no KM, trīs pārstāvji no VKPAI un pa vienam pārstāvim no tām reliģiskajām savienībām (baznīcām), kuras iesniegušas finansējamo objektu priekšlikumus. Reliģiskās organizācijas likumprojektu atbalsta.

Kultūras mantojums pelna

Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags Saeimas Izglītības un kultūras komisijas sēdē norādīja: "Šeit nav runa par naudas piešķiršanu reliģiskām organizācijām, bet par kultūras un vēstures pieminekļu aizsardzību."

Viņa paustajam pievienojās arī VKPAI vadītājs Juris Dambis, uzsverot, ka likumprojektā nav runa tikai par atbalstu baznīcām: "Ja paskatāmies ne tikai Latvijā, bet arī citur, piemēram, Itālijā, Venēcijā un citās skaistās pilsētās, kur ir katedrāles, objekti ar fantastisku vērtību, tūristi brauc, skatās uz šiem objektiem, gan ticīgie, gan neticīgie, un atstāj naudu kafejnīcās, maksājot par transportu, viesnīcās. Ir veikti pētījumi, ka mantojums pelna naudu, kura nonāk valsts un pašvaldību budžetā. Būtībā saruna ir par to, ka kaut kāda daļa no šīs nopelnītās naudas ir jāatdod atpakaļ šo objektu savešanai kārtībā, restaurācijai, un tas veicinās arī ekonomisko izaugsmi. Nav runa par šo objektu uzturēšanu, to, kas nepieciešams, lai sakoptu šo vidi, bet gan par restaurāciju, atjaunošanu, to darbu, kas ir daudz dārgāks par ierindas funkciju nodrošināšanu. Māksla, kas ir šajos objektos, prasa kvalitatīvu restaurāciju, zinātnisku izpēti, kas ir dārgāka, un ir jāparedz, ka valsts piedalās šīs starpības nodrošināšanā, jo pašas baznīcas jau iegulda diezgan ievērojamus līdzekļus šajos objektos."

Plānotais finansējums gan nepietiekams

Likumprojekta anotācijā norādīts: "Lai pilnībā nodrošinātu aptuveni 800 dievnamu saglabāšanu un atjaunošanu visā Latvijas teritorijā, nepieciešami aptuveni 110–170 miljoni eiro. Lai šo jautājumu atrisinātu vismaz 30 gadu ciklā (ievērojot arī regulāras kopšanas un uzturēšanas nepieciešamību, kas kultūras mantojuma saglabāšanā šobrīd pietiekami nav novērtēta), nepieciešams katru gadu dievnamu saglabāšanā un atjaunošanā ieguldīt aptuveni četrus miljonus eiro." Nākamajā gadā šim mērķim atvēlēts viens miljons. "Jāņem vērā, ka finansējums, kurš šobrīd ir iezīmēts šim likumam, ir stipri nepietiekošs. Tam būtu jābūt lielākam," Saeimas komisijas sēdē sacīja Einārs Cilinskis. "Problemātiski arī, ka finansējums 2019. gadam nav iezīmēts."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'vēsture  

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
noma uzteikums izsole mediācija diaspora Runā_valsts izglītības_saturs medijpratība Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērna_kopšanas_pabalsts bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interešu_izglītība e-pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība tehnoloģijas sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti