viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Jauns sociālais atbalsts radošām personām


Lidija Dārziņa,
LV portāls

07.12.2017

ĪSUMĀ

  • Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums no 2018. gada paredz finansiālu atbalstu profesionālām radošajām personām radošās dīkstāves posmos, pārejošas darba nespējas laikā, kā arī ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai radošām personām pensijas vecumā.
  • Lai pretendētu uz radošās personas statusu, autora darbiem jābūt publiskotiem vismaz triju gadu laikā pirms statusa iegūšanas.
  • Likums reglamentē arī profesionālo radošo organizāciju darbību un uzdevumus. Jaunums ir tas, ka radošā organizācija varēs būt biedrība, kurā līdz 2018. gada 1. septembrim apvienojušās vismaz 50 fiziskas personas.
  • Radošās personas statusu var iegūt, arī neesot nevienā radošajā organizācijā, taču no nozares organizācijas ir jāsaņem radošās personas statusa apliecinājums, lai pretendētu uz atbalstu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +1
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +1 -0

No nākamā gada jauns atbalsta veids paredzēts radošām personām situācijā, kad netiek gūti ienākumi, vai slimības gadījumā, kā arī palīdzība pensijas vecumā ārstniecības un komunālo maksājumu daļējai segšanai.

Nākamā gada budžeta paketē 22. novembrī pieņemtais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums nosaka atbalsta pasākumu kopumu radošiem cilvēkiem radošas dīkstāves situācijā.

Likumā noteikts radošo personu, profesionālo radošo organizāciju statuss un paredzēts izveidot radošo personu atbalsta programmas, ko administrēs Valsts kultūrkapitāla fonds.

Kultūras ministrijas valsts sekretārs SandisVoldiņš, medijiem skaidrojot likuma nepieciešamību, uzsvēra, ka radošās personas ir sociāli neaizsargāta grupa, kuru ienākumi ir  neregulāri un neprognozējami, nav sociālās aizsardzības, ja cilvēks kādu laiku nav nodarbināts vai saslimst, nav atalgots izpētes un sagatavošanas darbs: "Radošajās profesijās nodarbinātie parasti strādā no projekta uz projektu. Viņu ienākumi ir salīdzinoši mazi, un veidojas arī nosacīti pārrāvuma periodi, kad viens projekts vēl nav beidzies, otrs vēl nav sācies. Daļa strādā kā pašnodarbinātie vai individuāli, daudzkārt veidojas dīkstāves periodi. Un viens no likuma mērķiem ir veidot programmu šajos periodos."

Latvijā ir apmēram 3500 radošo personu, tas ir loks, uz kuru varētu tikt attiecināts likuma aizvējš. Tie ir literāti, vizuālie mākslinieki, kinematogrāfisti un citu radošo profesiju pārstāvji.

"Tādas greznības, ka rakstnieki tikai un vienīgi raksta un nenodarbojas ar blakusdarbiem, Latvijā pagaidām nav. Ja runā par izpētes un sagatavošanas darbiem, tipisks piemērs ir vizuālā māksla, krāsas maksā, audekli maksā, papildus tam nekāds finansējums netiek piešķirts, cilvēki dzīvo no projekta līdz projektam," jaunā atbalsta mehānisma izveidi pamato S. Voldiņš.

Radošās organizācijas jaunajā regulējumā

Likuma viena daļa attiecas uz radošajām organizācijām, kas ir Latvijas Mākslinieku savienība, Latvijas Teātra darbinieku savienība, Latvijas Radošo savienību padome u. c. To regulējums ir salīdzinoši sens, saglabājies no likuma par sabiedriskajām organizācijām. Atsevišķās sadaļās tas vairs neatbilst ne praksei, ne juridiskajai loģikai, kāda ir bijusi citos likumos. Kultūras ministrijā ir reģistrētas 28 šādas organizācijas.

Šī sistēma netiks lauzta, taču ar Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumu ieviests viens jauns nosacījums par minimālo biedru skaitu – jābūt vismaz 50 fiziskām personām, kuras ir apvienojušās organizācijā. Līdzīgi ierobežojumi pastāv arī Lietuvā un Igaunijā. S.Voldiņš, raksturojot profesionālās radošās organizācijas un to lomu šajā atbalsta programmā un kultūrvidē, skaidroja, ka tās var uztvert kā savdabīgu profesionālo arodbiedrību, kas klasiskajās darba attiecībās ar darba devējiem risina dažādus jautājumus, un "radošās organizācijas, pēc mūsu ieskata, ir līdzīgs mehānisms".

Organizācijām ir dots pārejas periods – līdz nākamā gada 1. septembrim ir jāmēģina piesaistīt vismaz 50 fiziskās personas. Savukārt līdz nākamā gada beigām tiks veikta pārreģistrācija.

Konkrētais laika rāmis ir noteikts likuma Pārejas noteikumos: profesionālās radošās organizācijas, kuras līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai [2018.gada 1.janvāris] ir reģistrējušās Kultūras ministrijā saskaņā ar likuma "Par sabiedriskām organizācijām un to apvienībām" 57.5 pantu, līdz 2018. gada 1. septembrim reģistrējas Kultūras ministrijā saskaņā ar Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likumā noteiktajām prasībām. Kultūras ministrija līdz 2018. gada 31. decembrim izslēdz no profesionālo radošo organizāciju reģistra tās profesionālās radošās organizācijas, kuras neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām.

Profesionālo radošo organizāciju saimniecisko darbību, publisko darbību un organizatorisko struktūru nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ciktāl to neregulē jaunais radošo personu statusa likums.

Radoša persona organizācijā un individuālists

Jaunā likuma izpratnē radoša persona ir cilvēks, kurš rada vai ar savu izpildījumu interpretē mākslas darbus likumā definētajās – arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas – jomās.

Viens no nosacījumiem – pēdējo trīs gadu periodā publicēti darbi Autortiesību likuma izpratnē. Darbam nav obligāti jābūt izdotam grāmatā. Par publiskotu varētu būt atzīstams arī, piemēram, interneta portālā publicēts darbs.

S. Voldiņš norāda, ka radošās personas statusa kritēriji izstrādāti līdzīgi tiem, kādi ir pārējās Baltijas valstīs.

Par radošo personu uzskatāms arī cilvēks, kurš nav biedrs nevienā no radošajām organizācijām. Likumā radošajām organizācijām ir noteikts deleģējums radošās personas statusa atzīšanai gadījumos, kad radošā persona nav nevienas organizācijas biedrs. Līdztekus tam noteikti pienākumi, kādi tie jau ir arī pašreiz, piemēram, informācijas apkopošana par individuālo biedru paveikto, par izstādēm, par viņu darbību.

Līdz ar to tie, kuri nav iestājušies nevienā organizācijā, lai iegūtu apliecinājumu radošās personas statusam, var vērsties attiecīgās nozares profesionālajā radošajā organizācijā un lūgt šādu apliecinājumu izsniegt. Organizācija būs tā, kas vai nu apliecinās, vai arī neapliecinās radošās personas statusu. Likums paredz, ka šis atlases princips ir radošo organizāciju ziņā.

Savukārt radošajām personām, kuras jau ir kādā no organizācijām, nekas nav jādara, apliecinājums nav jāmeklē no jauna.

S. Voldiņš piebilst, ka tas nekādā veidā neatšķiras no pašreizējās prakses. Kopumā radošo personu, kuras nav kādas organizācijas biedri, ir salīdzinoši maz, jo no 3500 radošajām personām vismaz 3000 jau ir biedri kādā organizācijā.

Likums neattiecas uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām nesaistītu zinātnisko jaunradi.

Taču likums attiecas uz zinātnes darbību, ja tā saistīta ar jomām, kas likumā paredzētas. Proti, kritiķi, kuri paši nespēlē teātri, par radošu personu var tikt atzīti, skaidroja KM valsts sekretārs.

Atbalsta "groza" saturs. Kam tas paredzēts?

Atbalsta maksājumi un ienākumu vērtēšana ir piesaistīta valstī noteiktās minimālās algas apmēram, kas 2018. gadā būs 430 eiro.

Likumā paredzētajam atbalstam ir trīs pozīcijas:

  • Stipendija minimālās algas apmērā periodā, kurā radošā persona negūst ieņēmumus (līdz 6 mēnešiem gada laikā).

Uz šādu atbalstu radošās dīkstāves laikā var pretendēt, ja stipendijas pieprasīšanas un saņemšanas laikā persona neatrodas darba vai valsts civildienesta tiesiskajās attiecībās vai citās līdzīga rakstura pastāvīgās nodarbinātības attiecībās; ja ienākumi triju kalendāra mēnešu laikā pirms atbalsta stipendijas piešķiršanas nesasniedz pusi no valstī noteiktās minimālās darba algas apmēra vidēji mēnesī; nesaņem bezdarbnieka vai slimības pabalstu.

  • Atbalsta maksājums darbnespējas pirmajās desmit dienās, pamatojoties uz valstī  noteikto minimālās mēnešalgas apmēru.

Ja radoša persona ir pašnodarbinātais, tad slimības pirmās dienas tai ir jāapmaksā pašai.  Praksē tā ir atzīta par lielu problēmu, jo pirmajās 10 slimības dienās ir izdevumi, bet ienākumi ir kritiski mazi vai nav vispār.

  • Atbalsts ārstniecības un komunālo pakalpojumu maksājumu daļējai segšanai paredzēts radošajām personām pensijas vecumā, jo tad nevar pretendēt uz atbalsta stipendiju.

Valstī sociālā atbalsta tiesību akti paredz pašvaldību sociālo palīdzību iedzīvotājiem, pirms tam obligāti novērtējot materiālo situāciju, ne tikai ienākumus, bet arī nekustamo īpašumu, automašīnu skaitu. Uz LV portāla taujāto, vai, piešķirot atbalstu, tiks vērtēti īpašumi, S. Voldiņš skaidroja likumā paredzēto, ka vērtēs  tikai  ienākumus iepriekšējos trijos mēnešus pirms atbalsta pieprasīšanas, tātad – likums paredz atbalstu, ja ienākumi kopumā trijos mēnešos nepārsniedz pusi no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Tas ir, ja nepārsniegs 645 eiro. To, vai personai pieder nekustamie īpašumi, automašīnas, nevērtēs.

Savukārt atbalsts sadzīves apstākļu nodrošināšanai, daļējai ārstniecības un komunālo maksājumu segšanai ir domāts radošām personām pensijas vecumā, un uz to varēs pretendēt tikai pensionāri, kuru pensija nepārsniedz 215 eiro mēnesī, kas ir puse no minimālās algas.

Atbalsts radošām personām no 2018. gada ir Valsts kultūrkapitāla fonda atsevišķa programma. Nākamgad tai paredzēts pusmiljons eiro. Kultūras ministrijā lēsts, ka gada laikā atbalstu varēs sniegt apmēram 175–200 radošajām personām.

Pašreiz tiek kārtotas procedūras, lai atbalsta programmas varētu iedarbināt. Procedūras – tas nozīmē arī sadarbību gan ar Valsts ieņēmumu dienestu, gan citām institūcijām.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 

  Ieteikt:  +1
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti