viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Brīvprātīgo pieteikšanās NBS rezervē. Ko der zināt?  2


Linda Balode,
LV portāls

06.12.2017

ĪSUMĀ

  • NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.
  • Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu, kā arī saņemt noteiktas sociālās garantijas.
  • Par brīvprātīgo NBS rezervē var kļūt Latvijas pilsonis, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu, bet nav sasniedzis 55 gadu vecumu un kas atbilst Militārā dienesta likuma 16. pantā un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem.
  • Normatīvie akti nenosaka personām, kuras brīvprātīgi vēlas pieteikties NBS rezervē, īpašas prasības izglītībai un kvalifikācijai.
  • Visi kandidāti, kas piedalīsies rezerves karavīru mācībās, tostarp sākotnējā apmācībā, no valsts saņems kompensāciju par katru militārās apmācības dienu.
  • Brīvprātīgajiem, kas pieteiksies NBS rezervē, ir paredzēta arī transporta izdevumu kompensācija uz mācībām un atpakaļ, kā arī kompensācija par veselības pārbaudes veikšanu.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Pašlaik Nacionālo bruņoto spēku rezervi veido tikai tie Latvijas pilsoņi, kuri ir atvaļināti no profesionālā dienesta vai kuriem ir beidzies līgums par dienestu Zemessardzē. Turpmāk Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs arī brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu, kā arī saņemt sociālās garantijas.

Saeimā galīgajā lasījumā ir pieņemts likumprojekts "Grozījumi Militārā dienesta likumā". Tas ir nepieciešams, lai palielinātu rezerves karavīru skaitu, kā arī Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) brīvprātīgā kārtā iesaistītu tos Latvijas pilsoņus, kuriem nav laika dienēt Zemessardzē, jo zemessargiem vismaz reizi mēnesī ir regulāras mācības. Turklāt jautājumi, kas saistīti ar mūsu valsts aizsardzību, ir aktualizēti kopš 2014. gada notikumiem Ukrainā, līdz ar to NBS attīstībai kopumā tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, tostarp arī jautājumam par NBS personāla rezervi un šo karavīru apmācību.

Turpmāk Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam NBS rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu, kā arī saņemt noteiktas sociālās garantijas.

Jāapmāca 3000 karavīri

Līdz 2018. gadam bija paredzēts sagatavot kopumā ap 3000 rezerves karavīru, īstenojot plānveidīgu bruņoto spēku rezervē esošo karavīru militāro prasmju un iemaņu atjaunošanu, kura notiek jau kopš 2015. gada. Tāpēc ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem arī brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē, lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu. Savukārt šis skaits izriet no Valsts aizsardzības koncepcijas, kas ir apstiprināta Ministru kabinetā (MK) un pieņemta Saeimā 2016. gada jūnijā.

"Jādod iespēja Latvijas pilsoņiem arī brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē."

Minētās koncepcijas 104. punkts paredz: "Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešams palielināt NBS skaitlisko sastāvu, kas primāri vērsts uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu. NBS struktūra balstās uz kaujas vienībām un to darbībai nepieciešamajiem kaujas atbalsta, kaujas nodrošinājuma un vadības elementiem. NBS miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus."

Šobrīd uzskaitē gandrīz 8000 rezerves karavīru

Šobrīd NBS rezerves uzskaitē ir gandrīz 8000 rezerves karavīru pēc profesionālā dienesta vai dienesta Zemessardzē. Uz rezerves karavīru mācībām iesauc tos rezerves karavīrus, kuri ir atvaļināti no dienesta vairāk nekā pirms trim gadiem. Proti, tie, kuri ir atvaļināti pēdējo 3–4 gadu laikā, ir uzskatāmi par militāri apmācītiem jeb pēc atvaļināšanas no dienesta nav zaudējuši iemaņas.

Aktīvajā dienestā var iesaukt tikai mobilizācijas gadījumā

Šobrīd rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā. Ne Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, ne Aizsardzības ministrija LV portālam nenosauca konkrētus mobilizācijas izsludināšanas gadījumus.

Mobilizācijai ir trīs veidi:

  • vispārējā mobilizācija – izsludina kara gadījumā, pakļaujot visus mobilizācijas resursus un izmantojot tos valsts aizsardzības vajadzībām mobilizācijas plānos noteiktajā apjomā);
  • daļēja mobilizācija – izsludina ārkārtējā situācijā (katastrofa vai tās draudi, kritiskās infrastruktūras apdraudējums) vai izņēmuma stāvoklī (iekšējie nemieri, ārējā ienaidnieka radītais apdraudējums), ierobežoti iesaistot mobilizācijas resursus valsts apdraudējuma novēršanā vai tā seku likvidācijā;
  • vietējā mobilizācija – izsludina ārkārtējā situācijā noteiktā administratīvajā teritorijā.

Kas apmācīs brīvprātīgos?

Plānotās izmaiņas Militārā dienesta likumā paredz arī Latvijas pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamo mācību saturu un sociālās garantijas.

Brīvprātīgo Latvijas pilsoņu apmācību veiks NBS saskaņā ar apstiprinātu mācību programmu "Zemessarga un rezervista pamatapmācību kurss", nodrošinot militāro sagatavošanu, kas dod militārā dienesta izpildei nepieciešamās pamatzināšanas. Šo apmācību varēs iziet pa daļām, un sākotnējais kurss ilgs 24 dienas. Savukārt mācību laiku un vietu noteiks NBS komandieris.

Kas var brīvprātīgi pieteikties?

Par brīvprātīgo NBS rezervē var kļūt Latvijas pilsonis, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu, bet nav sasniedzis 55 gadu vecumu, proti, dienestam rezervē noteikto maksimālo vecumu, un kas atbilst Militārā dienesta likuma 16. pantā un dienestam rezervē noteiktajiem nosacījumiem. Proti, militārajā dienestā nevar iesaukt un nevar pieņemt Latvijas pilsoni:

  • kas ir sodīts par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kas kriminālprocesā ir atzīts par aizdomās turēto vai apsūdzēto;
  • pret kuru uzsāktais kriminālprocess izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
  • kas ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, bet no soda atbrīvots;
  • kas neatbilst dienestam veselības stāvokļa dēļ;
  • kas ir vai ir bijis PSRS, Latvijas PSR vai kādas ārvalsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;
  • kas ir atvaļināts no militārā vai cita valsts dienesta par disciplīnas pārkāpumiem.

Taču jānorāda, ka plānotajos grozījumos Militārā dienesta likumā ir izdarīti atvieglojumi attiecībā uz agrāk sodītu personu uzņemšanu dienestā – turpmāk tos, kas sodīti par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības, izņemot tādus noteiktus noziedzīgu nodarījumu veidus kā valsts noslēpuma izpaušana aiz neuzmanības, nonāvēšana aiz neuzmanības, miesas bojājumu nodarīšana aiz neuzmanības vai militārā dienesta mantas iznīcināšana vai bojāšana aiz neuzmanības, varēs uzņemt dienestā pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Jāvērš uzmanība, ka šādus grozījumus izdarīja arī Latvijas Republikas Zemessardzes likumā šī gada jūnijā.

Likums nenosaka prasības brīvprātīgo izglītībai un kvalifikācijai

Normatīvie akti nenosaka personām, kuras brīvprātīgi vēlas pieteikties NBS rezervē, īpašas prasības izglītībai un kvalifikācijai. Jāņem vērā, ka rezerves karavīru sastāvu veido arī no bijušajiem zemessargiem, kuriem arī nav izvirzītas minimālās izglītības prasības, ja neskaita valstī noteikto obligāto pamatizglītību saskaņā ar Satversmes 112. pantu un to, ka virsnieka pakāpi persona var saņemt ar vidējo (leitnants) un augstāko (virsleitnants) izglītību.

"Šobrīd NBS rezerves uzskaitē ir gandrīz 8000 rezerves karavīru pēc profesionālā dienesta vai dienesta Zemessardzē."

Tāpat ir jānorāda, ka pēc apmācības kursa rezerves karavīru sastāvu veidos arī jaunsargi. Šīs apmācības ir speciālais kurss, kura apgūšanu jaunsargs izvēlēsies brīvprātīgi un kurš paredzēts vienīgi tiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem jaunsargiem, kuri vēlas savu profesionālo karjeru saistīt ar dienestu NBS. Savukārt noslēguma pārbaudījuma sekmīga nokārtošana apliecina, ka jaunietis ir apguvis dienestam NBS rezervē minimāli nepieciešamās individuālās zināšanas un iemaņas, kā arī ir sagatavots turpināt apmācību rezerves karavīra statusā.

Augsti vērtēta ir jebkura iniciatīva brīvprātīgam dienestam NBS rezervē, līdz ar to tajā var pieteikties pamatizglītību ieguvušas personas.

Saņems sociālās garantijas

Kā jau iepriekš tika minēts, brīvprātīgie, kas pieteiksies NBS rezervē, saņems arī sociālās garantijas. Proti, visi kandidāti, kas piedalīsies rezerves karavīru mācībās, tostarp sākotnējā apmācībā, no valsts saņems kompensāciju par katru militārās apmācības dienu. Apmēru nosaka MK noteikumi Nr. 780 "Noteikumi par kārtību, kādā izmaksājama kompensācija uz militārajām mācībām iesauktajiem rezerves karavīriem, un kompensācijas apmēru".

"Sākotnējais apmācību kurss ilgs 24 dienas."

Tāpat brīvprātīgie NBS rezervē varēs pretendēt uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 21. panta pirmā, otrā un ceturtā daļā paredzēto vienreizējo veselības bojājuma pabalstu. Piemēram, karavīram, kurš aktīvā dienesta laikā, pildot dienesta pienākumus, guvis veselības bojājumus, bet kuram nav noteikta invaliditāte, izmaksā vienreizēju pabalstu:

  • smaga veselības bojājuma gadījumā – 10 000 eiro;
  • vidēji smaga veselības bojājuma gadījumā – 5000 eiro;
  • viegla veselības bojājuma gadījumā, ja pārejošā darba (dienesta) nespēja ilgst vairāk par sešām dienām:
    • un tas gūts individuālos sporta treniņos vai treniņnodarbībās – 50 eiro;
    • un tas gūts sporta pasākumos (sacensībās, čempionātā, spartakiādē, sporta spēlēs) – 100 eiro;
  • pārējos gadījumos – 200 eiro.

Darba devējam jāpiešķir atvaļinājums

Brīvprātīgajiem, kas pieteiksies NBS rezervē, ir paredzēta arī transporta izdevumu kompensācija uz mācībām un atpakaļ, kā arī kompensācija par veselības pārbaudes veikšanu.

Vēl ir jānorāda, ka uz militārajām mācībām iesauktajam rezerves karavīram būs tiesības savam darba devējam pieprasīt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas norīkojumā norādītajā laikā līdz 60 dienām kalendārajā gadā. Turklāt darba devējam militāro mācību laikā rezerves karavīram būs jāsaglabā darbavieta un amats.

Jaunās likuma normas stāsies spēkā šī gada 13. decembrī.

Publikācija sagatavota, pateicoties Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sadarbībā ar Aizsardzības ministriju sniegtajai informācijai.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
  Ieteikt:  +3
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (2)
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti