viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Ierobežo iespēju ziedot partijām ar starpnieku palīdzību


Edīte Brikmane,
LV portāls

01.12.2017

ĪSUMĀ

  • No 2017. gada 1. decembra spēkā stājas samērīgāki valsts budžeta finansējuma izmaksas politiskajām partijām noteikumi. Finansējums tiks pārtraukts, ja atklās neatbilstošus tēriņus, kas pārsniedz 10% no piešķīruma.
  • No 2018. gada 1. janvāra novērsta iespēja fiziskai personai neatļauti iesaistīties ziedošanas starpniecībā politiskajām organizācijām, atvēlot ziedojumiem līdzekļus, kas pārsniedz 30% no legāli gūtajiem ienākumiem.
  • No 2019. gada 30. jūnija politisko partiju dokumentu un finanšu atskaišu iesniegšana KNAB tiks nodrošināta ar Elektroniskās datu ievades sistēmas palīdzību.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +3
-0



Citi raksti


 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +3 -0

Šodien, 1. decembrī, stājas spēkā izmaiņas Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā, kas krietni samazina iespēju ziedot partijām naudu, izmantojot starpniekus. Grozījumi paredz arī samērīgākus kritērijus valsts budžeta finansējuma izmaksas politiskajām partijām pārtraukšanai un mazināt administratīvo slogu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pauž pārliecību, ka izmaiņas padarīs skaidrāku politisko partiju saņemto ziedojumu izcelsmi. Jauninājumi pagaidām gan nerisina Latvijas partiju finansēšanas un finansējuma uzraudzības pamatproblēmas.

Kopumā grozījumi Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likumā (turpmāk – Partiju finansēšanas likums) paredz trīs būtiskas izmaiņas.

Pirmkārt, no 1. decembra spēkā stājas samērīgāki noteikumi, kādos gadījumos partijām tiks apturēta piešķirtā valsts budžeta finansējuma izmaksa. Līdz šim piemērojamās sankcijas par pārkāpumiem partiju finansējuma izlietojumā bija nesamērīgas ar pārkāpuma smagumu. Ja tika konstatēta finansējuma izlietojuma neatbilstība Partiju finansēšanas likuma 7.4 pantā noteiktajiem mērķiem, KNAB kā uzraudzības iestādei bija jāpieņem lēmums par valsts budžeta finansējuma turpmāku pārtraukšanu neatkarīgi no pārkāpuma smaguma, arī gadījumos, ja pretlikumīgi izlietotā valsts budžeta finansējuma apmērs sasniedza vienu eiro centu. Izmaiņas likumā paredz, ka turpmāk valsts budžeta finansējuma izmaksa uz vienu gadu tiks pārtraukta gadījumā, ja tiks atklāta piešķirtā valsts budžeta finansējuma neatbilstoša izmantošana vairāk nekā 10% apmērā no pārbaudāmajā gadā kopējā piešķirtā valsts budžeta finansējuma attiecīgajai politiskajai partijai.

Ziedot partijai varēs ne vairāk kā 30% oficiālo ienākumu

Otrkārt, izmaiņas Partiju finansēšanas likumā paredz no 2018. gada 1. janvāra būtiski ierobežot iespēju "iepludināt" partijās nezināmas izcelsmes naudu ar starpnieku palīdzību. Grozīta ir likuma 2. panta trešā daļa, kas paredz, ka, sākot ar nākamo gadu, fizisko personu veikto dāvinājumu (ziedojumu) partijām, kā arī biedru naudu un iestāšanās naudu kopējais apmērs nedrīkst pārsniegt 30 procentus no šo personu iepriekšējā kalendārajā gadā gūtajiem ienākumiem.

"KNAB pauž pārliecību, ka jaunais regulējums politisko partiju saņemto ziedojumu izcelsmi padarīs caurspīdīgāku, kā rezultātā tiks samazinātas iespējas ziedot politiskajām partijām, izmantojot starpniekus. Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju finansēšanas atklātumu un mazināt naudas lomu politikā," skaidro KNAB galvenā speciāliste sabiedrisko attiecību jautājumos Laura Dūša. "Partiju shēmošana, mēģinot piesaistīt ziedojumus caur starpniekiem – cilvēkiem, kuri patiesībā ziedo nevis savu, bet svešu naudu, nudien būs apgrūtināta," piekrīt domnīcas "Providus" vadošā pētniece Iveta Kažoka. Līdz ar to komiskā situācija, cilvēkam partijai noziedojot visus savus ienākumus, vairs nebūs iespējama.

"Situācija, ka kāds cilvēks partijai noziedo visus savus ienākumus, vairs nebūs iespējama."

KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka tādu gadījumu ir bijis ne mazums. "Iepriekšējos gados veicot politisko partiju saņemto dāvinājumu (ziedojumu) pārbaudes, KNAB konstatēja, ka gandrīz 25% ziedojumu tika veikti, ziedojot attiecīgo privātpersonu visus iepriekšējo trīs gadu laikā gūtos ienākumus, kas radīja pamatotas aizdomas par šo līdzekļu likumīgu izcelsmi," stāsta KNAB pārstāve. Līdzšinējais regulējums pieļāva šādu ziedojumu veikšanu, un kontrolējošajām institūcijām bija ierobežotas iespējas pierādīt, ka faktiski nav iespējams ziedot visus savus legāli gūtos ienākumus partijai, neatstājot nekādus finanšu līdzekļus savai iztikai. Tas savukārt radīja pamatotas bažas par lielu ziedotāju īpatsvaru, kuri faktiski ir starpnieki un ziedo neidentificētu avotu finanšu līdzekļus.

Mazinās administratīvo slogu

Visbeidzot, grozījumi Partiju finansēšanas likumā paredz būtiski mazināt administratīvo slogu gan pašām partijām, gan KNAB, veicot sniegtās informācijas pārbaudes. Atbilstoši šobrīd spēkā esošajai likuma redakcijai politiskās partijas atskaites iesniedz KNAB papīra formā vai elektroniski, ja tām ir drošs elektroniskais paraksts. Likuma grozījumi, kas stāsies spēkā 2019. gada 30. jūnijā, paredz, ka politiskā organizācija (partija) paziņos KNAB par iestāšanās naudām, biedru naudām un saņemtajiem un atpakaļ pārskaitītajiem (atdotajiem) dāvinājumiem (ziedojumiem) un iesniegs vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarāciju un gada pārskatu, izmantojot Elektronisko datu ievades sistēmu. Pieeju sistēmai nodrošinās KNAB.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, inovatīvas politisko partiju finanšu datubāzes izveides mērķis ir elektronizēt un vienkāršot partiju dokumentu un atskaišu iesniegšanu, kas palīdzēs izmantot politisko partiju iesniegto informāciju par savu finansiālo darbību dažādos griezumos, atvieglos šīs informācijas apstrādes un publicēšanas procesu, kā arī mazinās KNAB resursu patēriņu, ļaujot to novirzīt citiem mērķiem. Arī pašām politiskajām partijām līdz ar Elektroniskās datu ievades sistēmas ieviešanu tiks samazināts administratīvais slogs atskaišu iesniegšanā. Efektīvāka informācijas pārbaude ļaus partijām ātrāk saņemt informāciju par neatbilstībām normatīvo aktu prasībām. Piemēram, sistēma automātiski autorizēsies ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datubāzi, tāpēc nebūs iespējams norādīt kļūdainus datus par ziedotāju.

Pamatproblēmas paliek

Lai gan nevar noliegt, ka izmaiņas Partiju finansēšanas likumā ir vērstas uz lielāku politisko partiju finansēšanas atklātumu un naudas lomas mazināšanu politikā, pēc I. Kažokas domām, šīs izmaiņas nerisina Latvijas partiju finansēšanas pamatproblēmas. Tās, viņasprāt, ir trīs. Svarīgākā – niecīgais valsts finansējums. "Latvijas partijām ir sevišķi grūti piesaistīt nekorumpētu finansējumu godprātīgam un profesionālam darbam – Latvija no valsts budžeta partijām atvēl desmitreiz mazākus līdzekļus nekā kaimiņvalstīs," norāda domnīcas "Providus" pētniece.

Gandrīz tikpat nozīmīga problēma ir partiju un kandidātu "melnās kases", finansējums, kas vispār neparādās partiju atskaitēs vai ziedojumu datubāzēs, bet kas tiek izmantots mediju uzpirkšanai vai kompromitējošu ziņu kariem. "Kamēr šāda nodarbe partijām nekļūst bīstama, proti, nebūs vairāku sekmīgu kriminālprocesu, tā turpināsies," viņa secina.

"Grozījumu mērķis ir nodrošināt politisko organizāciju finansēšanas atklātumu un mazināt naudas lomu politikā."

Kā trešo problēmu pētniece min ātras tiesībsargājošo iestāžu reakcijas trūkumu vēlēšanu kampaņas laikā, kad kampaņas dalībnieki izmanto apšaubāmus paņēmienus. Piemēram, pieaug pilsētu pašreklāmas kampaņu intensitāte vai parādās masīva apjoma drukāti kompromitējoši materiāli par kandidātiem. "Kamēr nebūs atrisinātas šīs trīs pamatproblēmas, citiem jauninājumiem partiju finansēšanas kontroles jomā, manuprāt, nav lielas nozīmes," secina I. Kažoka.

Tikmēr KNAB pārstāve L. Dūša vērš uzmanību ēnu ekonomikas problemātikai: "Birojs vēlas atgādināt, ka efektīva politisko partiju finansēšanas kontrole ir cieši saistīta ar fizisko personu legalitātes kontroli kopumā."

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'demokrātija  'korupcija  'vēlēšanas  

  Ieteikt:  +3
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

TEMATISKIE RAKSTI

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti